Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C68508618 / C-2413-19 ECLI:LV:RPPT:2019:0401.C68508618.3.S Generato dall'IA

Court partially allows landlord's claim for unpaid property management fees and interest against tenant.

Numero d'incarto C68508618 / C-2413-19
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court partially dismissed the property management company's claim for unpaid fees and costs against the tenant. The tenant failed to provide evidence that the debt had been extinguished, while the court calculated the outstanding balance based on the management company's records and the tenant's partial payments. Consequently, the court ordered the tenant to pay the verified debt, court costs, and statutory interest until the judgment is executed.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likuma 93. un 96. panti; Civilprocesa likuma 195. un 204. panti: When a party fails to prove the extinction of a debt, the court may award the claimed amount based on verified evidence, and interest shall be awarded on the principal sum until execution.

Parole chiave

Generato dall'IA
property management fees partial debt recovery burden of proof statutory interest court costs allocation written procedure tenant liability norma SIA

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civilprocesa likums 93. pants
Civilprocesa likums 96. pants
Civilprocesa likums 195. pants
Civilprocesa likums 204. pants
Civilprocesa likums 204.1. pants
Civilprocesa likums 190.-193. pants
Civillikums 1587. pants
Civillikums 1716. pants
Civillikums 1717. pants
Civillikums 1720. pants
Civillikums 1838. pants
Civillikums 1843. pants
Civillikums 1765. pants
Dzīvokļa īpašuma likums 10. pants
Līgums par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 50. pants

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. C-2413-19/5

ECLI:LV:RPPT:2019:0401.C68508618.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2019.gada 1.aprīlī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese M.Šalta izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību vienkāršotajā

procedūrā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī prasītāja) cēla tiesā prasību vienkāršotajā procedūrā pret /pers. A/ (turpmāk arī atbildētāja) par

naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā, kas pamatots ar Civillikuma 1402., 1587., 1651., 1652., 1662., 1779., 1828.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 8.,

10.pantu, lūgts piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem pakalpojumiem

1670,69 euro un tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā līdz sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/. Atbildētājai ir reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu

/adrese A/.

2008.gada 30.jūnijā starp pusēm noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, kas pārslēgts 2016.gada 22.decembrī.

Atbildētāja nav norēķinājusies par saņemtajiem pakalpojumiem, līdz ar to atbildētājai ir izveidojies parāds.

Atbildētājai nosūtīts paziņojums par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu. Līdz prasības izskatīšanas dienai no atbildētājas rakstveida paskaidrojumi

par prasību nav saņemti.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida

procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt saīsinātā sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad saīsinātā sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par

sprieduma sastādīšanas datumu.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji šādu apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā

ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa nolēmumu pamato ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma

10.panta pirmo un trešo daļu, Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1720., 1838., 1843.pantu.

Prasītāja saskaņā ar 2016.gada 8.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-16-418-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/redzams, ka atbildētājai kopš 2008.gada 26.maija ir reģistrētas īpašuma tiesības uz

nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra Nr./numurs B/.

Starp pusēm 2008.gada 30.jūnijā un 2016.gada 22.decembrī ir noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumi.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošos līgumus, secina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji

saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu šie līgumi uzskatāmi par galīgi noslēgtiem un atzīstami par tiesīgiem.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai.

Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot

māju, līdz ar to apsaimniekot un uzturēt māju ir prasītājas pienākums.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un MK noteikumiem Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas

aprēķināšanas noteikumi”.

Tā kā atbildētāja nav veikusi maksājumus atbilstoši izrakstītajiem rēķiniem, prasītāja ir aprēķinājusi atbildētājas parādu par apsaimniekošanas un

komunālo maksājumu neveikšanu par laika periodu 2016.gada 1.decembra līdz 2018.gada 1.novembrim 1670,69 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no

līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar 2008.gada 30.jūnija līguma 3.6.punktu par kavētajiem norēķiniem klients maksā līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās parāda summas

par katru nokavēto dienu.

Saskaņā ar 2016.gada 22.decembra līguma 5.6.punktu par kavētajiem norēķiniem klients maksā nokavējuma procentus 0,1% apmērā no kopējās

parāda summas par katru nokavēto dienu.

Lai arī līguma 5.6.punktā puses ir vienojušās par nokavējuma procentiem, tulkojot šo līguma punktu tiesa secina, ka pēc būtības puses ir vienojušās

par līgumsodu. Līgumsoda dēvēšana par nokavējuma procentiem nemaina to būtību un piemērojamās tiesību normas. Turklāt, procenti ir maksājami par

kapitāla lietošanu, kas šajā gadījumā nav. Tādējādi atzīstams, ka prasītājas aprēķinātie nokavējuma procenti ir līgumsods.

No pievienotā aprēķina redzams, ka atbildētāja ir veikusi atsevišķus maksājumus, ko prasītāja ir ieskaitījusi daļējai pamatpakalpojumu parāda

dzēšanai un daļējai kavējuma naudas dzēšanai.

Kā izriet no aprēķina laika periodā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.jūlijam prasītāja ir aprēķinājusi atbildētājai kavējuma naudu

30,48 euro apmērā, tomēr 2017.gada jūnijā prasītāja no atbildētājas veiktā maksājuma ir novirzījusi kavējuma naudas dzēšanai 148,61 euro.

Prasītājai ne līguma noteikumi, ne normatīvie akti nedod tiesības novirzīt kavējuma naudas dzēšanai lielāku summu nekā ir aprēķināta kavējuma

nauda. Tādējādi tiesa konstatē, ka prasītāja nepamatoti ir novirzījusi kavējuma naudas dzēšanai 121,50 euro, kas bija jānovirza pamatparāda dzēšanai.

Saskaņā ar parāda aprēķinu par pakalpojumiem un apsaimniekošanu laika periodā no 2016.gada 1.decembra līdz 2018.gada 1.novembrim

prasītāja aprēķinājusi maksājumus 2347,34 euro apmērā, savukārt atbildētāja par pakalpojumiem ir samaksājusi 1418,75 euro.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka atbildētājas parāds apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz

2018.gada 1.novembrim sastāda 807,09 euro, kas veidojas no kopējās pamatpakalpojumu aprēķinātās summas atskaitot samaksāto daļu par

pamatpakalpojumiem un nepareizi novirzīto samaksu par kavējuma naudas dzēšanu.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja tiesā nav iesniegusi pierādījumus, ka parāds

būtu dzēsts.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds 807,09 euro. Pārējā daļā prasība ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās parāda

pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi par samaksāto valsts nodevu 121,06 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 3,30 euro apmērā, pavisam kopā 124,36 euro.

Civilprocesa likuma 204.1pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.-193., 195., 204. pantu tiesa

no s pri e da :

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību vienkāršotajā procedūrā pret /pers. A/ par naudas piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” parādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem

pakalpojumiem par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz 2018.gada 1.novembrim 807,09 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus 124,36 euro,

pavisam kopā 931,45 euro (deviņi simti trīsdesmit viens euro 45 euro centi).

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no parāda

pamatsummas.

Noraidīt prasību daļā par parāda par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem pakalpojumiem 863,60 euro piedziņu.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Pārdaugavas tiesā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā.

Pilns spriedums sastādīts 2019.gada 30.aprīlī.

Tiesnese M.Šalta