Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C33471416 / C-2257-18 ECLI:LV:RIRT:2018:0125.C33471416.1.S Generato dall'IA

Court dismissed partial payment defense and awarded full debt plus interest to Latvenergo in small claims case.

Numero d'incarto C33471416 / C-2257-18
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the defendant's partial payment defense and ordered the full payment of the disputed electricity debt. The plaintiff, Latvenergo, sued for 1,487.71 euros based on a contract requiring monthly meter readings and full payment, which the defendant failed to fulfill after a warning. The court ruled that the defendant's partial payment did not extinguish the remaining debt and awarded the principal, accrued interest, and court costs to the utility company.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likuma 195. pants; Civilprocesa likuma 204.1 pants: A partial payment made by the debtor does not extinguish the remaining debt, and the creditor is entitled to the full outstanding amount plus interest and court costs.

Parole chiave

Generato dall'IA
small claims procedure partial payment defense electricity supply contract accrued interest award court costs allocation debt extinguishment utility company rights sottrazione di energia

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civilprocesa likuma 5. pants
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 92.-97. pants
Civilprocesa likuma 189.-193. pants
Civilprocesa likuma 250.26. pants
Civilprocesa likuma 250.27. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 39. pants
Civilprocesa likuma 42. pants
Civilprocesa likuma 204.1. pants
Civilprocesa likuma 26. pants
Civilprocesa likuma 33. pants
Civilprocesa likuma 40. pants
Civilprocesa likuma 2021. pants

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

ECLI:LV:RIRT:2018:0125.C33471416.1.S

Lietas Nr.C33471416

Lietas arhīva Nr.C-2257-18/23

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2018.gada 25.janvārī

Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Gaile,

ar tiesas sēdes sekretāri S.Jefimoviču,

piedaloties prasītājas AS “Latvenergo” pārstāvei /pers. A/, atbildētāja /pers. B/ pārstāvim /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS “Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 11.martā tiesā saņemts AS “Latvenergo” (turpmāk arī – prasītāja) maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk arī –

atbildētājs) par naudas piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 1.decembrī starp pusēm tika noslēgts Līgums Nr.1011922383 (turpmāk – Līgums) par

elektroenerģijas piegādi atbildētāja dzīvojamai mājai /adrese/

Saskaņā ar Līguma 2.2.1.punktu atbildētājam bija pienākums katra mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparāta rādījumus,

izrakstīt rēķinu par izlietoto elektroenerģiju un pilnā apjomā apmaksāt to līdz tā paša mēneša beigām.

2014.gada 30.aprīlī no atbildētāja tika saņemts iesniegums par rēķina Nr.201253732490 par kopējo summu 1487,71 euro apmaksu pa daļām.

Atbildētājs apņēmās minēto rēķinu samaksāt 7 daļās, tomēr vienošanos nepildīja. Pēc prasītājas darbinieku veiktās kontrolpārbaudes datiem atbildētājs

nav pilnībā norēķinājies par patērēto elektroenerģiju, kā rezultātā par laika periodu no 2013.gada 1.decembra līdz 2014.gada 30.aprīlim ir izveidojies

neapmaksāts elektroenerģijas uzkrājums par kopējo summu 1487,71 euro.

2014.gada 23.jūlijā atbildētājs tika brīdināts par parādu un viņam tika dots termiņš parāda samaksai līdz 2014.gada 10.augustam. Uz brīdinājumu

atbildētājs nav reaģējis, parādu nav samaksājis, kā arī nav apstrīdējis.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.452 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, Ministru

kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumu Nr.793 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29., 31.punktu, Ministru kabineta 2011.gada

29.novembra noteikumu Nr.914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 27., 29., 32.punktu, Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra

noteikumiem Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, Līguma 2.2.1., 5.3., 5.5., 5.6.punktu, Civillikuma 1587., 1757., 1765.,

1811., 2021., 2107., 2109., 2033.pantu, Civilprocesa likuma 26.pantu, 33.panta otro daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu,

41.panta pirmo daļu, 195.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 1487,71 euro, likumiskos 6% gadā no nenomaksātās parāda summas, kas

uz prasības iesniegšanas dienu sastāda 163,66 euro, samaksāto valsts nodevu 247,71 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā

1903,78 euro, kā arī noteikt prasītajai tiesības saņemt likumiskos sešu procentus no simta gadā no galvenā parāda par laika posmu no sprieduma

likumīgā spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei.

[2] 2016.gada 11.aprīlī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kur norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst, tā nav pamatota, jo prasītāja

neuzņemas vainu par bojātu aparatūru. 2013.gada 29.-30.septembrim prasītāja noņēma veco 1 fāzu un uzstādīja jaunu 3 fāžu skaitītāju ar sākotnējo

skaitītāja rādījumu 000009.

Atbildētājs ar ģimeni, dzīvojot mājā /Nosaukums/vidēji tērē 550-700Kw elektroenerģijas mēnesī. Vidējā patēriņa aprēķins: 2012.gada

18.septembrī tika veikta kontrolpārbaude un skaitītāja rādījums bija 046699. Nākamā kontrolpārbaude ir veikta 2013.gada 23.jūnijā, skaitītāja rādījums

bija 049894. Nākamā pārbaude šim skaitītājam ir veikta 2013.gada 29.septembrī, skaitītāja rādījums bija 051659. Tātad no 2012.gada 18.septembra

līdz 2013.gada 29.septembrim tika patērēti 4960Kw jeb vidēji 13,2Kw dienā, kas vidēji mēnesī sastāda 400Kw, ņemot vērā to, ka 2013.gada vasarā

atbildētājs ar ģimeni vasaras mēnešos dzīvoja laukos. Ja atbildētājs ar ģimeni visu laiku būtu dzīvojuši mājā “/Nosaukums/tad vidējais patēriņš būtu

550Kw. Atbildētājs 2013.gada novembrī samaksāja par elektrību 500Kw apmērā līdz rādījumam 000509Kw.

2014.gada janvārī tika konstatēts skaitītāja uzskaitīts nenormāli liels rādījums par patērēto elektroenerģiju. Atbrauca prasītājas pārstāvis un atzina,

ka tas nav normāli, jo patērētāju nav tik daudz, bet ar skaitītāju viss esot kārtībā. 2014.gada martā meistars tika saukts atkārtoti. Meistars atbrauca un

ieteica lūgt prasītājai veikt skaitītāja pārbaudi. Atbildētājs 2014.gada 12.martā uzrakstīja iesniegumu par skaitītāja pārbaudi. 2014.gada 19.martā

meistars noņēma skaitītāju ar rādījumu 009473. Skaitītājs pēc meistara vārdiem tika nosūtīts uz ekspertīzi. Ekspertīzes rezultāti atbildētājam nav zināmi.

Pēc skaitītāja nomaiņas elektrības patēriņš atkal normalizējās.

Tātad no 2013.gada 30.septembra līdz 2014.gada 19.martam ir patērēti 9464Kw (55,35Kw dienā), vidēji mēnesī 1700Kw. Šāds patēriņš ir

raksturīgs vidēja izmēra ražotnei, nevis 55m2 lielai dzīvojamai ģimenes mājai. Šis skaitītāja uzskaitītais vidējais elektrības patēriņš mēnesī būtu vēl lielāks

(apmēram 1860Kw mēnesī), jo 2014.gada janvāra mēnesī atbildētājs ar sievu bija 11 dienu komandējumā, tajā laikā mājā /Nosaukums/” neviens

nedzīvoja, to divreiz dienā nāca kurināt kaimiņš. Tieši tāda pati situācija bija arī 2015.gadā un 2016.gadā, kad atbildētājs ar sievu atradās ikgadējā

komandējumā. Mājā /Nosaukums/” no 2015.gada maija līdz 2015.gada decembrim tika patērēti 14 654Kw jeb vidēji 732,7Kw mēnesī, savukārt no

2016.gada no janvāra līdz martam tika patērēti 1917,52Kw jeb vidēji 639Kw mēnesī.

Apkopojot elektrības patēriņa vidējos rādītājus no 2012.gada 18.septembra līdz 2013.gada 29.septembrim par 377 dienām ir uzskaitīti 4960Kw.

No 2014.gada 1.maija līdz? 2016.gada 31.martam par 701 dienu ir uzskaitīti 16 571Kw. Veicot elektrības patēriņa aprēķinu par 1078 dienām, kopā

tika patērēti 21 53lKw elektrības jeb vidēji dienā 20Kw.

Saskaņā ar minētajiem aprēķiniem laika periodā no 2013.gada 30.septembra līdz 2014.gada 30.aprīlim jeb par 213 dienām maksimālais patērētais

elektroenerģijas daudzums var būt 4260Kw, no kuriem 500Kw jau ir apmaksāti 2013.gada novembrī. Patērētās elektroenerģijas apjoms, par kuru

jānorēķinās, varētu būt maksimums 3760Kw.

Ja noteiktā 1Kw cena ir 0,1515 euro, tad prasības summa var sastādīt maksimums 569,64 euro.

[3] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja apmērā, kādā atbildētājs nav veicis maksājumu, uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem,

neuzturot prasību daļā par maksājumu 107,29 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa). Papildus norādīja, ka līgumu numuru atšķirība izveidojusies, jo

prasītāja pārgāja uz jaunu līgumu numerācijas sistēmu, bet līguma noteikumus tas nemaina. Prasītāja ir saņēmusi no atbildētāja tikai vienu iesniegumu, kur

atbildētājs lūdza atļauju maksājumus par izveidojušos parādu veikt pa daļām. Prasītāja ir elektroenerģijas tirgotājs un neveic pētījumus, vai strādā

konkrēts elektroenerģijas skaitītājs. Turklāt no 2013.gada septembra atbildētāja dzīves vietā vienfāzes skaitītāja vietā tika uzstādīts trīsfāžu skaitītājs, kas

pieļauj tērēt nevis 16 ampērus, bet jau 60 ampērus. Pēc elektroenerģijas skaitītāja maiņas 2013.gada 30.septembrī, atbildētājs līdz 2014.gada

18.martam veicis tikai vienu maksājumu 2013.gada novembrī par 500 kWh, kas nenozīmē, ka 2013.gada novembrī tika apmaksāta visa uz maksājuma

brīdi patērētā elektroenerģija. Kopš 2014.gada 13.maija atbildētājam vairs nav līgumattiecību ar prasītāju.

[4] Atbildētāja pārstāvis tiesa sēdē norādīja, ka atbildētājs neatzīst prasību, jo uzskata, ka tik daudz elektroenerģijas nevarēja patērēt, tāds

elektroenerģijas patēriņš nevar veidoties mājsaimniecībā, bet raksturīgs ražotnei. Lietā nav strīda, ka atbildētājs ar prasītāju bija noslēguši līgumu

Nr.10119223863, kas ir tas pats līgums ar Nr.1015080205, kas izbeigts 2014.gada maijā. No 2014.gada maija līgumu par elektroenerģijas piegādi

atbildētāja ģimenes mājai ar prasītāju ir noslēgusi atbildētāja sieva. Atbildētājs atzīst, ka maksājumus veicis neregulāri un nepilnā apmērā, jo bija naudas

grūtības. Pēc maksājuma, kas tika veikts 2013.gada novembrī, skaitītāja rādījumus nepārbaudīja un nenodeva līdz 2014.gada februārim, kad pamanīja,

ka šajā laikā ir bijis neadekvāti liels elektroenerģijas patēriņš, un zvanīja prasītājai, lai tiktu pārbaudīta skaitītāja darbība. Lietā netiek skatīts jautājums par

atbildētāja disciplinētību līguma izpildē, tādēļ nav nozīmes tam, ka atbildētājs skaitītāja rādījumus nenolasīja tādā kārtībā, kā paredzēja pušu noslēgtais

līgums. Atbildētājs nevarēja patērēt tādu elektrības daudzumu laikā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 18.martam, bet ir gatavs samaksāt par

elektroenerģiju minētajā periodā 569,64 euro, kas atbildētāja ieskatā atbilst adekvātam vidējam elektroenerģijas patēriņam atbildētāja dzīves vietā.

Tiesas pienākums ir objektīvi izvērtēt, vai šāds elektroenerģijas patēriņš ir bijis iespējams, un jākonstatē elektroenerģijas skaitītāja kļūdaina darbība.

Atbildētājs nav vērsies pie prasītājas ar rakstiskām pretenzijām par skaitītāja darbību un ārpus šīs tiesvedības nav apstrīdējis prasītājas izrakstīto rēķinu.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība uzturētajā daļā ir pamatota un apmierināma.

[5.1] Lietā konstatēts, ka 2009.gada 1.decembrī starp prasītāju kā piegādātāju un atbildētāju kā lietotāju noslēgts līgums Nr.1011922383 par

elektroenerģijas piegādi objektam /adrese/

Lietā netiek apstrīdēts, ka ir mainīts 2009.gada 1.decemrī pušu noslēgtā līguma numurs no Nr.1011922383 uz Nr.1015080205 (turpmāk –

elektroenerģijas piegādes līgums). Tāpat arī atbildētājs nav apstrīdējis elektroenerģijas piegādes līguma nosacījumus.

Atbilstoši elektroenerģijas piegādes līguma 2.1.1. un 2.1.3.punktam prasītāja apņēmās nodrošināt atbildētājam nepārtrauktu elektroenerģijas

piegādi uz elektroietaišu piederības robežas, izņemot bojājumu un remontu vai rekonstrukciju gadījumos, kā arī apņēmās piegādāt elektroenerģiju

saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem tarifiem.

Savukārt atbildētājs elektroenerģijas piegādes līguma 2.2.1.punktā apņēmās katra mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu

rādījumus, izrakstīt maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām, kā arī samaksāt noteikto maksu par kavējumu, ja maksājums

nav veikts termiņā.

Elektroenerģijas piegādes līguma 2.2.4.punktā atbildētājs uzņēmies pienākumu nekavējoši ziņot piegādātājam par konstatētajiem bojājumiem

elektroenerģijas komercuzskaites mēraparatūra, pirmsuzskaites un uzskaites ķēdēs, to plombējumā.

[5.2] No Tiesu informācijas sistēmas datiem redzams, ka ar Rīgas rajona tiesas 2013.gada 25.marta spriedumu tika pasludināts atbildētāja fiziskās

personas maksātnespējas process, kas izbeigts 2017.gada 17.maijā, dzēšot atbildētāja neizpildītās saistības pret šādiem kreditoriem: AS “Swedbank”,

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde, Babītes novada pašvaldība, SIA “Swedbank Līzings”, un Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle. Citi

kreditori nav norādīti.

Tiesa konstatē, ka prasītāja rēķinu Nr.201253732490 ir izrakstījusi jau pēc tam, kad atbildētājam pasludināts fiziskās personas maksātnespējas

process, un atbildētāja maksātnespējas procesā nav pieteikta kā kreditors, atbildētāja saistības pret prasītāju nav dzēstas.

[5.3] Atbildētājam 2014.gada 30.aprīlī izrakstīts rēķins Nr.201253732490 par izlietoto elektroenerģiju no 2013.gada 1.decembra līdz 2014.gada

18.martam par 8963 kWh 1122,22 euro apmērā, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, no 2014.gada 19.marta līdz 2014.gada 31.martam par

309 kWh 38,69 euro apmērā, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 30.aprīlim par 713 kWh 68,60 euro

apmērā, neieskaitot pievienotās vērtības nodoklim, kopējā rēķina summa, tajā skaitā pievienotās vērtības nodokli 21 procenta apmērā, ir 1487,71 euro.

Atbildētājs, pēc prasības iesniegšanas tiesā, 2017.gada 11.septembrī ir veicis apmaksu par izlietoto elektroenerģiju no 2014.gada 19.marta līdz

2014.gada 31.martam par 309 kWh 38,69 euro apmērā, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 30.aprīlim par

713 kWh 68,60 euro apmērā, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, kopā veicot maksājumu par summu 129,82 euro, tajā skaitā pievienotās vērtības

nodokli 21 procenta apmērā (lietas 53.lapa).

Līdz ar to neapmaksātā rēķina daļa, par kuru lietā ir strīds, ir par izlietoto elektroenerģiju no 2013.gada 1.decembra līdz 2014.gada 18.martam par

8963 kWh 1357,89 euro apmērā, tajā skaitā pievienotās vērtības nodokli 21 procenta apmērā.

[5.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu

cenu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu parādnieka nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

[5.5] No atbildētāja 2014.gada 30.aprīļa iesnieguma prasītājai redzams, ka atbildētājs apņēmies samaksāt parādu 1487,71 euro apmērā septiņās

daļās, sākot no 2014.gada 15.maija.

Savukārt no prasītājas 2014.gada 23.jūlijā atbildētājam nosūtītā brīdinājuma par parāda samaksu (lietas 14.lapa) redzams, ka atbildētājs ir

informēts par parādsaistību apmēru un pienākumu apmaksāt patērēto elektroenerģiju līdz 2014.gada 10.augustam.

Atbildētājs prasītājas norādītajā termiņā parāda apmaksu nav veicis, nav arī vērsies pie prasītājas, lai apstrīdētu izrakstītā rēķina pamatotību, bet

norāda, ka nevarēja šādu elektroenerģijas daudzumu izlietot, jo tādu elektroenerģijas daudzumu nevar patērēt viena mājsaimniecība.

Atbildētājs norāda, ka laika posmā, par ko ir strīds, nevarēja patērēt vairāk kā apmēram 500-700 kWh mēnesī, ko apliecina patērētās

elektroenerģijas vidējie rādītāji 2016.gadā un arī 2015.gadā veiktie maksājumi, bet no prasītāja rēķina izriet, ka atbildētājs strīdus periodā tērējis

elektroenerģiju vidēji 55 kWh dienā jeb 1700 kWh mēnesī.

Lietā noskaidrots un puses to neapstrīd, ka atbildētāja un prasītājas noslēgtais elektroenerģijas piegādes līgums izbeigts 2014.gada maijā, un no

2014.gada maija par piegādāto elektroenerģiju mājai “/adrese/ maksā cita persona.

Tiesai nav pamata uzskatīt, ka elektroenerģijas patēriņš dažādos laika periodos vienai un tai pašai mājsaimniecībai nevar atšķirties arī ļoti būtiski,

tādēļ nav pamata atzīt, ka patērētās elektroenerģijas apmērs vidēji mēnesī 2015. un 2016.gada ir bijis tieši tāds pats, kā strīdus periodā, turklāt tieši

pirms strīdus perioda atbildētāja dzīves vietā /adrese/, tika mainīts pieslēgums no vienfāzu uz trīsfāžu sistēmu, kas pieļauj mājsaimniecībā izmantot daudz

jaudīgākas elektroierīces, kas būtiski palielina patērētās elektroenerģijas daudzumu. No atbildētāja rakstveida paskaidrojumam pievienotajām izdrukām

no interneta vietnes www.mans.elektrum.lv (lietas 33.-35.lapa) par patēriņu 2016.gadā redzams, ka elektroenerģijas patēriņš pēc strīdus perioda ir ļoti

svārstīgs, turklāt tas nevar tikt attiecināts tiešā veidā uz strīdus periodu jau minēto iemeslu dēļ. Arī 2014.gadā elektroenerģijas patēriņš ir bijis ļoti atšķirīgs

(lietas 75.-82.lapa), tā 2014.gadā no 14.maija līdz 31.maijam tika patērēta elektroenerģija 1254 kWh, kas ir gandrīz 70 kWh dienā., bet 2014.gada

jūnijā patērēta elektroenerģija 1069 kWh, kas ir vidēji 36 kWh dienā.

No lietā iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka atbildētājs nav pienācīgi pildījis savas no elektroenerģijas piegādes līguma izrietošās saistības,

skaitītāja rādījumus nolasījis neregulāri un, nododot skaitītāja rādījumus, nav uzrādījis un apmaksājis visu patērēto elektroenerģijas daudzumu, minēto

apliecina prasītājas 2014.gada 18.martā sagatavotais atbildētāja elektroenerģijas maksājumu pārskats (lietas 74.lapa) un atbildētājs to arī nenoliedz.

Atbildētāja iesniegtie patērētās elektroenerģijas rādījumi ir būtiski atšķirīgi, tā 2013.gadā atbildētājs veicis kopumā 8 maksājumus, tajā skaitā 2013.gada

24.martā par 2013.gada februāra mēnesi par 180 kWh, tajā pašā laikā kontrolpārbaudē 2013.gada 23.jūlijā konstatēts, ka patērētās un neapmaksātās

elektroenerģijas apmērs ir 1680 kWh.

Nav pamatots atbildētāja pārstāvja norādītais, ka minētajam apstāklim nav nozīmes izskatāmajā lietā, jo atbildētājam, saskaņā ar elektroenerģijas

piegādes līguma 2.2.1.punktu bija pienākums katru mēnesi mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus, izrakstīt maksājuma

kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām.

Savukārt elektroenerģijas komercuzskaites mēraparatūras bojājumu gadījumā atbildētājam bija pienākums nekavējoties par to ziņot prasītājai, bet

atbildētājs par iespējamo skaitītāja nepareizu darbību informēja prasītāju tikai 2014.gada martā, jo nebija veicis savus no elektroenerģijas piegādes

līguma izrietošos pienākumus, katru mēnesi nolasīt skaitītāja rādījumus un samaksāt par patērēto elektroenerģiju jau kopš 2013.gada novembra, kas ļautu

savlaicīgi konstatēt mēnesī patērētās elektroenerģijas pieaugumu, ja tas bija kļūdainas skaitītāja darbības rezultāts.

Tiesa nekonstatē, ka lietā iesniegtie pierādījumi apliecinātu atbildētāja norādīto, ka ar sūdzībām par skaitītāja darbību atbildētājs pie prasītājas

vērsies pirms 2014.gada marta. Tāpat lietā iesniegtie pierādījumi neapstiprina atbildētāja iebildumus par to, ka skaitītājs ir bijis bojāts. No Meteoroloģijas

laboratorijas 2014.gada 3.aprīļa slēdziena Nr.702 izriet, ka atbildētāja dzīves vietā demontētajam skaitītājam Nr.85688285 nav konstatētas mehāniskas

iejaukšanās pēdas un skaitītāja metroloģiskie parametri atbilst LVS NE 62058-21:2010 standarta prasībām (lietas 57., 58.lapa). Savukārt no

pirmreizējās verificēšanas sertifikāta Nr.E0926V17 redzams, ka skaitītājs Nr.85688285 atbilst noteiktajām prasībām (lietas 59., 60.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesai ir pamats atzīt, ka prasītājas norādītais elektroenerģijas patēriņš radies ilgākā laika periodā un tas nav saistīts ar skaitītāja

neatbilstošu darbību un noņemšanu 2014.gada 19.martā, un atbildētājs par visu faktiski patērēto elektroenerģiju laika periodā līdz skaitītāju nomaiņai nav

norēķinājies pilnā apmērā. Turklāt tiesai nav pamata atzīt, ka 2013.gada novembrī veiktais maksājums ir bijis par visu uz to brīdi patērēto

elektroenerģijas daudzumu, ņemot vērā to, ka atbildētāja pārstāvis norādīja, ka atbildētājam bija naudas grūtības un līdz 2013.gada novembrim

atbildētājs regulāri maksājumus veica neregulāri un arī nepilnā apjomā.

Ņemot vērā atbildētāja veiktos maksājumus un apmaksāto kWh daudzumu, tiesa secina, ka atbildētājs nav apmaksājis reālo patēriņu un veidojis

nesamaksāto kWh uzkrājumu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība daļā, par kuru atbildētājs nav veicis maksājumu 1357,89 euro apmērā, ir pamatota un apmierināma, jo atbildētājs

savas saistības pret prasītāju pienācīgi nav pildījis un pierādījumus, atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, ka samaksa veikta, nav iesniedzis.

[5.6] Prasītāja lūdz piedzīt arī likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2014.gada 30.maija līdz 2016.gada 30.martam 163,66 euro apmērā,

kā arī noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no pamatparāda summas.

Civillikuma 1759.panta pirmā daļa noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos – par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1763. panta 1.punkts noteic, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Tā kā atbildētājs daļēju parāda samaksu veica tikai 2017.gada 11.septembrī, kā arī nav apstrīdējis prasītājas aprēķināto nokavējuma procentu

apmēru, tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu prasību daļā par likumisko nokavējuma procentu par laiku no 2014.gada 30.maija līdz 2016.gada

30.martam 163,66 euro apmērā piedziņu.

Tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, atzīt tās tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6%

gadā no pamatparāda līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo un otro daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. (..) Ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa

pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Tā kā atbildētājs daļēju maksājumu veicis jau pēc prasības iesniegšanas tiesā, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi

252,41 euro, ko veido samaksātā valsts nodeva 247,71 euro (lietas 9.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (lietas 8.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un 42.panta pirmajai daļai no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi – starpība, ko prasītāja nav samaksājusi par tiesas pavēstu un dokumentu nosūtīšanu – 8,57 euro (lietas 2.lapa).

[7] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas noteikumus, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, 250.26pantu un

250.27pantu, tiesa

nosprieda

prasību uzturētajā daļā apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvenergo”, reģistrācijas numurs 40003032949, parādu 1357,89 euro

apmērā, likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2014.gada 30.maija līdz 2016.gada 30.martam 163,66 euro apmērā, un tiesas izdevumus

252,41 euro, kopā 1773,96 euro (viens tūkstotis septiņi simti septiņdesmit trīs euro, 96 euro centi).

Noteikt AS “Latvenergo” tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas 1357,89 euro līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles

dienai) ar noteikumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Samaksa veicama AS “Latvenergo” bankas norēķinu kontā LV93UNLA0050007013441, AS “SEB Banka”.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,57 euro (astoņi euro, 57 euro centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami: Tiesu administrācijai, reģ.Nr.90001672316, Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī norāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kodu – 21499 un lietas identifikācijas datus.

Lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.

Noteikt, ka tiesas spriedums labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no tiesas sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Gaile