Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420270820 / A42-00956-21 ECLI:LV:ADRJLTN:2021:0603.A420270820.7.S Generato dall'IA

Court dismissed bid protest against public tender suspension, ruling administrative review body decision valid.

Numero d'incarto A420270820 / A42-00956-21
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative Regional Court of Liepāja rejected SIA "CTB"'s request to annul the Procurement Supervision Office's decision suspending a public tender for road marking restoration. The plaintiff argued the suspension lacked objective grounds, while the defendant maintained the lowest bid was unreasonably low and the bidder failed to prove specialist experience. The court held that the administrative body correctly applied the law, noting that new arguments regarding cost discrepancies raised after the initial review were inadmissible and that the suspension was justified by budget constraints and bidder qualifications.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administrative Procedure Law Art. 246-251; Public Procurement Law Art. 72(2): The administrative review body's decision to suspend a public procurement procedure is valid if based on objective grounds such as budget limitations or bidder ineligibility, and courts cannot consider arguments raised after the initial review unless they were part of the original complaint.

Parole chiave

Generato dall'IA
public procurement suspension administrative review body unreasonably low bid procedural admissibility objective grounds requirement bid protest dismissal procurement law application test SIEC

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administrative Procedure Law Art. 246-251
Public Procurement Law Art. 72(2)

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. A42-00956-21

ECLI:LV:ADRJLTN:2021:0603.A420270820.7.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

LIEPĀJAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Liepājā 2021.gada 3.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese referente S.Blūma, tiesneses S.Sērdiene un M.Romanova,

piedaloties pieteicējas SIA „CTB” pārstāvim /pers. E/, kā arī atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestāžu – Iepirkumu uzraudzības

biroja un VAS „Latvijas Valsts ceļi” pārstāvjiem /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „CTB” pieteikuma par Iepirkumu uzraudzības biroja 2020.gada

17.novembra lēmuma Nr.4-1.2/20-224/2 atcelšanu daļā par atklāta konkursa „Valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu

atjaunošanas darbu veikšana 2020.-2025.gadā”, ID Nr.LVC 2019/124/AC 3.daļas pārtraukšanu.

Aprakstošā daļa

[1] VAS „Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk – pasūtītājs) 2020.gada 14.janvārī izsludināja atklātu konkursu „Valsts autoceļu asfaltēto segumu

brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšana 2020.-2025.gadā”, ID Nr.LVC 2019/124/AC (turpmāk – konkurss).

Pēc piedāvājumu izvērtēšanas pasūtītāja iepirkumu komisija 2020.gada 23.septembrī pieņēma lēmumu par konkursa 3.daļas pārtraukšanu.

Konkursa rezultātus 3.daļā pieteicēja SIA „CTB” apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (turpmāk – birojs).

Ar biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2020.gada 17.novembra lēmumu Nr.4-1.2/20-224/2 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) daļā nolemts

atstāt spēkā pasūtītāja lēmumu par konkursa 3.daļas pārtraukšanu (iepirkuma komisijas 2020.gada 23.septembra sēdes protokols Nr.18).

Pārsūdzētajā lēmumā daļā, uz kuru attiecas pieteicējas iebildumi, norādīti šādi argumenti.

[1.1] No Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.107 „Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība” (turpmāk –

noteikumi Nr.107) 230.punkta izriet, ka iepirkuma procedūru pasūtītājs var pārtraukt jebkurā brīdī, ja tam ir objektīvs pamatojums. Minētajā tiesību

normā noteiktais objektīvais pamatojums ir vērtējams nevis attiecībā pret pretendentiem, bet gan attiecībā pret pasūtītāju, tas ir, vai tieši pasūtītājam ir

šāds pamatojums vai konkrētie apstākļi, kurus pasūtītājs norāda kā pamatojumu iepirkuma procedūras pārtraukšanai. Pasūtītājs, izvērtējot iemeslu

pamatotību, lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanu varētu pieņemt, piemēram, šādos gadījumos: 1) pasūtītājam ir zudusi vajadzība pēc šāda

iepirkuma; 2) nepieciešamas izmaiņas iepirkuma procedūras dokumentos; 3) iesniegtie piedāvājumi pārsniedz pasūtītāja budžeta iespējas; 4) nav izvēlēta

atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar likumu un citos gadījumos.

[1.2] Pasūtītāja lēmums par iepirkuma procedūras pārtraukšanu konkursa 3.daļā pieņemts, jo pasūtītāja vērtējumā potenciālā līgumslēdzēja –

SIA „CTB” – piedāvātā cena ir pārlieku augsta un nenodrošina pasūtītājam saimnieciski un ekonomiski visizdevīgāko risinājumu līguma izpildei, tādējādi

pasūtītājs, slēdzot iepirkumu līgumu konkursa 3.daļā, nerīkotos kā krietns un rūpīgs saimnieks. Birojs secināja, ka pasūtītāja lēmums par iepirkuma

procedūras pārtraukšanu konkursa 3.daļā ir objektīvi pamatots, nav patvaļīgs un nepārkāpj publiskā iepirkuma tiesību principus.

[1.3] Konkursa 3.daļā pieteicējas piedāvātā līgumcena ir par 4 606 237,50 euro jeb 42,3% dārgāka nekā otra pretendenta UAB „Biseris”

piedāvātā līgumcena. Piedāvāto līgumcenu atšķirības ir ievērojamas, un attiecīgi pasūtītāja arguments par to, ka pieteicējas piedāvājums ir dārgs, ir

objektīvi pamatots.

[1.4] Pārsūdzētajā lēmumā birojs, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas praksi, norāda, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršana vienīgajam

atbilstošajam pretendentam, neizvērtējot šādas rīcības lietderību, būtu pretrunā arī Publisko iepirkumu likuma 2.pantā noteiktajiem publiskā iepirkuma

mērķiem – brīvai piegādātāju konkurencei un pasūtītāja līdzekļu efektīvai izmantošanai.

[1.5] Pārsūdzētajā lēmumā izdarīts secinājums par Latvijas valsts uzņēmumu, tirgus rezervēto interesi dalībai konkursā un attiecīgi arī konkurences

trūkumu šo uzņēmumu/pretendentu piedāvājumos. Ievērojot, ka katrs no Latvijā reģistrētajiem pretendentiem ir iesniedzis piedāvājumu tikai vienā un

katrs savā atsevišķā konkursa daļā, kurā tas iepriekš pildījis līgumu, secināms, ka šajos piedāvājumos nav konstatējama pastāvoša konkurence attiecībā

uz cenu noteikšanu. Vērā ņemams arī tas, ka gan konkursā, gan iepriekšējos pasūtītāja rīkotajos iepirkumos par šiem darbiem Latvijā reģistrēto

pretendentu loks ir bijis nemainīgs, proti, tajos ir piedalījušies vieni un tie paši uzņēmumi. Turklāt konkursa 3.daļā pieteicējas piedāvājums ir sava

līdzšinējā noslēgtā līguma cenas apmērā. Pārsūdzētajā lēmumā izteiktas šaubas, vai pretendents ir pietiekami rūpīgi sagatavojis piedāvājumu un izvērtējis

reālās vienības cenu izmaksas, vai arī paļāvies uz esošā līguma ietvaros noteikto vienības cenu konkurētspēju arī turpmākajos piecos gados.

[1.6] Lietuvā reģistrētā pretendenta UAB „Biseris” piedāvātās cenas ir ievērojami zemākas nekā pārējiem pretendentiem un netika uzskatītas par

nepamatoti lētām. Biroja ieskatā minētais liecina par pasūtītāja izdarīto apsvērumu pareizību. Pārtraucot iepirkuma procedūru konkursa 3.daļā un

izsludinot jaunu iepirkumu attiecīgajā daļā, pasūtītājam ir iespēja iegūt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus, kas ir sevišķi būtiski līdzekļu efektīvai

izmantošanai, slēdzot ilgtermiņa līgumu.

[1.7] Birojs neapšauba, ka 2020.gada būvdarbu sezonā konstatētas būtiskas cenu krituma pazīmes ceļu būves tirgū vispār, jo šāda informācija ir

vairākkārt izskanējusi arī publiskajā telpā un tas ir konstatēts, piemēram, arī biroja 2020.gada 28.jūlija lēmumā Nr.4-1.2/20-140, vērtējot nepamatoti

lēta piedāvājuma iespējamību citā pasūtītāja rīkotajā ceļu būves iepirkumā. Tāpat nav konstatējams, ka iepirkuma procedūras pārtraukšana un jauna

iepirkuma rīkošana nebūtu iespējama laika trūkuma dēļ vai radītu nepamatotus riskus vai kavējumu pasūtītājam uzticēto pienākumu veikšanā,

nenodrošinot brauktuvju apzīmējumu atjaunošanu un tādējādi radot satiksmes drošības apdraudējumus. Atbilstoši pasūtītāja norādītajam līguma

noslēgšanas gadījumā ceļu horizontālā apzīmējumu uzklāšanas darbu izpilde jebkurā gadījumā uzsākama, vienīgi iestājoties atbilstošiem

meteoroloģiskajiem apstākļiem, proti, pavasarī.

[1.8] Biroja kompetencē ir kontrolēt pasūtītāja kā iestādes rīcības brīvības izlietojumu, nevis izvirzīt savus apsvērumus par lietderīgāko pasūtītāja

lēmumu konkrētajā situācijā. Neatkarīgi no tā, vai pasūtītājam ir pietiekoši finanšu līdzekļi iepirkuma līgumu noslēgšanai ar pieteicēju, tikai un vienīgi paša

pasūtītāja ziņā ir lemt par iepirkuma līguma slēgšanu par noteikto cenu vai tomēr nē. Konkrētajā gadījumā pasūtītāja norādītie lietderības apsvērumi par

to, kāpēc pasūtītājam nav pārliecības, ka pieteicējas piedāvājums satur pasūtītājam visizdevīgāko risinājumu, ir pietiekoši racionāli, loģiski un saprotami,

pamato lēmuma par iepirkuma procedūras pārtraukšanu objektivitāti un nenorāda uz iepirkumu principiem neatbilstošu rīcību.

[1.9] Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka jaunajā iepirkumā piedāvājumus būs iespējams iesniegt un savstarpēji konkurēt ar piedāvātajām cenām ne

tikai UAB „Biseris”, bet arī pieteicējai un citiem ieinteresētajiem piegādātājiem, līdz ar to neiztur kritiku pieteicējas arguments, ka, rīkojot jaunu

iepirkumu, pasūtītājs ir atradis veidu, kā nodrošināt UAB „Biseris” iespēju novērst piedāvājumā konstatētās neatbilstības un atkārtoti pretendēt uz

līguma slēgšanas tiesību iegūšanu. Lietā konstatējamie apstākļi kopumā neļauj izdarīt secinājumu, ka iepirkuma procedūra pārtraukta tikai tā iemesla dēļ,

lai konkursa 3.daļas iepirkuma priekšmetu realizētu konkrēts piegādātājs.

[2] Pieteicēja nepiekrita pārsūdzētajam lēmumam un vērsās tiesā ar pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu daļā par konkursa 3.daļas

pārtraukšanu. Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.

[2.1] Nedz pasūtītājs, nedz birojs nav izvirzījis nekādus kritērijus jēdziena „dārgi” nošķiršanai no tādiem jēdzieniem kā, piemēram, „pieņemami” vai

„lēti”. Konkrētajā gadījumā pamatojuma trūkums apgalvojumam, ka pieteicējas iesniegtais piedāvājums ir „dārgs”, ir būtisks, jo nedod priekšstatu par

pasūtītāja budžeta iespējām konkrētajā iepirkumā, tas arī neļauj objektīvi pārbaudīt šī apgalvojuma pareizību. Šādam trūkumam ir būtiska ietekme uz

pārsūdzētā lēmuma saturu, līdz ar to arī pats pārsūdzētais lēmums atzīstams par nepamatotu un atceļamu.

[2.2] Šī konkursa ietvaros pieteicējas piedāvātā vidējā vienības cena ir tikai par 4,6% augstāka nekā 2015.gadā. Turklāt, ņemot vērā, ka laika

periodā, kad darbojās iepriekšējais līgums, starp pieteicēju un pasūtītāju, inflācija bija 9,5%, pieteicējas piedāvājums bija ievērojami (proti, par 4,9%)

lētāks nekā iepriekšējā konkursā iesniegtais piedāvājums, par ko ar pieteicēju arī tika noslēgts līgums Nr.LVC2015/1.6/2/AC. Tas ne vien ap liecina, ka

pieteicējas norādītais cenu līmenis pasūtītājam ir pieņemams, bet arī pierāda to, ka pasūtītāja un biroja konstatējums, ka pieteicējas iesniegtais

piedāvājums ir „dārgs”, neatbilst patiesībai, jo piedāvājumā norādītā vidējā vienības cena faktiski ir samazinājusies attiecībā pret iepriekš noslēgtajā

līgumā iekļauto vidējo vienības cenu.

[2.3] Attiecībā uz it kā neesošu konkurenci potenciālo būvnieku starpā pieteicēja paskaidro, ka horizontālo marķējumu uzklāšana per se ir samērā

šaurs un specifisks darbu veids. Tāpēc Latvijas tirgū nav daudz uzņēmumu, kam ir atbilstoša kapacitāte šādu darbu veikšanai. Turklāt konkursa nolikums

paredzēja samērā augstas prasības pretendentiem, kas likumsakarīgi vēl vairāk sašaurināja potenciālo pretendentu loku.

Tieši pasūtītājs nolēma iepirkumu realizēt tādā formātā, kādā tas tika realizēts (nevis sadalot iepirkumu mazākās lotēs ar attiecīgi mazākām

finansiālajām un pieredzes prasībām). Minētais liecina, ka pasūtītājam bija labi zināms, ka konkurence konkrētajā tirgū ir ierobežota un potenciālo

pretendentu loks nav plašs, taču pasūtītājs nedarīja neko, lai potenciālo pretendentu loku paplašinātu. Tādējādi nav pamata atsaukties uz ierobežotu

konkurenci kā pamatojumu iepirkuma procedūras pārtraukšanai. Tā kā konkursā piedāvājumus iesniedza divi pretendenti, nav arī saprotams

apgalvojums, ka piedāvājumos nav konstatējama pastāvoša konkurence attiecībā uz cenu noteikšanu. Piedāvājumu vērtēšanas gaitā pasūtītājs pieprasīja

iesniegt detalizētas kalkulācijas par piedāvājumā iekļautajām izmaksu pozīcijām, ko pieteicēja arī iesniedza. Līdz ar to pasūtītājs ir veicis visstingrāko

kontroli attiecībā uz pieteicējas piedāvājumā norādītajām cenām un to pamatotību. Piedāvājuma cenas noteikšana ir vienīgi pretendenta prerogatīva un

vienlaikus biznesa risks. Arī izvēle piedalīties vienā vai vairākās konkursa daļās ir pretendenta prerogatīva. Pieteicēja izvēlējās iesniegt piedāvājumus tajā

reģionā, kur uzņēmumi atrodas un kur koncentrēti to materiāltehniskie resursi, tādējādi samazinot loģistikas un personāla komandējumu izmaksas.

[2.4] Birojs pavirši un nekritiski kā patiesu pieņēmis pasūtītāja apgalvojumu, ka darbus jebkurā gadījumā būtu iespējams veikt tikai 2021.gada

pavasara sezonā. Minētais konstatējums neatbilst patiesībai, jo Kurzemes reģiona dažādās vietās 2020.gada septembra, oktobra un novembra mēnešos

vairākās dienās meteoroloģiskie apstākļi pilnībā bija piemēroti darbu veikšanai. Tāpat tehnoloģiski ir iespējams izmantot arī īpašas žāvēšanas iekārtas,

kas ļauj darbus veikt pat ziemas periodā.

[2.5] Pieteicējas subjektīvā interese ir līguma slēgšanas tiesību iegūšana konkrētajā iepirkuma procedūrā, kurā pieteicēja iepirkuma procedūras

turpināšanas rezultātā būtu tās ieguvusi kā vienīgā atbilstošā piedāvājuma iesniedzēja, nevis jaunā iepirkuma izsludināšanā, kurā būtībā tiks ļauts piedalīties

arī noraidītā piedāvājuma iesniedzējam. Pārtraucot iepirkuma procedūru konkursa 3.daļā, pasūtītājs nodrošina iespēju noraidītajam pretendentam novērst

piedāvājumā konstatētās neatbilstības un atkārtoti pretendēt uz līguma slēgšanas tiesību iegūšanu.

[3] Paskaidrojumā tiesai par pieteikumu birojs norāda, ka pieteikumu neatzīst un uzskata to par noraidāmu, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā

norādīto.

Papildus birojs norāda, ka izmaksu kalkulācijas abiem pretendentiem konkursa 3.daļā pieprasītas, lai pēc iespējas detalizētāk un vispusīgāk veiktu

pretendentu piedāvāto cenu izmaksu kalkulāciju izvērtēšanu par visām finanšu piedāvājuma „Darbu daudzumu un izmaksu saraksts” pozīcijām,

piemērojot Latvijas būvnormatīva LBN501-17 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība” 10.pielikumu, un lai savstarpēji salīdzinātu pretendentu piedāvātās

izmaksas, izvērtējot UAB „Biseris” piedāvāto izmaksu pamatotību. Tomēr šis izvērtējums nevar kliedēt pasūtītāja šaubas par to, vai pieteicējas

piedāvājums kopumā ir sagatavots, lai piedāvātu optimālāko un pasūtītājam saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

[4] Pasūtītājs paskaidrojumā tiesai lūdz pieteikumu noraidīt. Papildus biroja argumentiem pasūtītājs norāda šādus apsvērumus.

[4.1] Konkursa 3.daļā piedāvājumus iesniedza UAB „Biseris” ar piedāvāto līgumcenu 6 279 550 euro un pieteicēja ar piedāvāto līgumcenu

10 885 787,50 euro.

Pretendenta UAB „Biseris” piedāvājums iepirkuma 3.daļā tika atzīts par neatbilstošu nolikuma prasībām un noraidīts, jo tas neiesniedza

dokumentu, kurā būtu norādīts, ka piedāvājumā minētajam darbu vadītājam ir konkursa nolikuma 2.pielikuma „Kvalifikācija” 2.3.2.apakšpunktā noteiktā

pieredze ceļu horizontālo apzīmējumu atjaunošanas (uzklāšanas) vadīšanā. Tikai tirgus nosaka un atspoguļo patiesās izmaksas un cenas. Ņemot vērā, ka

pretendenta UAB „Biseris” piedāvātajai līgumcenai netika konstatētas nepamatoti lēta piedāvājuma pazīmes, tad cenu atšķirība starp zemāko

piedāvājumu un dārgāko piedāvājumu ir būtiska.

Tādējādi pasūtītājs lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanu konkursa 3.daļā pamatoja ar to, ka, pārtraucot iepirkuma procedūru 3.daļā,

un izsludinot jaunu iepirkumu attiecīgajās iepirkuma daļā, pasūtītājam ir iespēja iegūt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus, kas ir sevišķi būtiski līdzekļu

efektīvai izmantošanai, slēdzot ilgtermiņa līgumu.

[4.2] Pieteicējas iebildumi pret pasūtītājas lēmumu un pārsūdzēto lēmumu ir par to, kā jānorit iepirkuma procedūrai, sniedzot savu subjektīvo

vērtējumu, kas balstīts uz pieteicējas un pasūtītāja iepriekš noslēgto iepirkuma līguma izpildi Kurzemes reģionā. Taču nevienam pasūtītājam nav

pienākuma pielāgot katra nākamā iepirkuma prasības vai rezultātu atbilstoši kāda konkrēta pretendenta interesēm. Pretendentam nav no likuma izrietošu

tiesību pieprasīt pasūtītājam izvirzīt nolikumā tādas prasības, lai konkrētais pretendents varētu iepirkumā uzvarēt vai kā konkrētajā gadījumā – garantēt

pieteicējai turpināt iepriekš noslēgtā iepirkuma līguma izpildi tādā pašā darbu apjomā par pieteicējas piedāvāto cenu.

Turklāt konkursa komisijas sēdes protokolā Nr.1 ar lēmumu L1, cita starpā, nolemts paziņojumā par līgumu un iepirkuma nolikumā nenorādīt

iepirkumā paredzamo līgumcenu, kā arī konkursa komisija secināja, ka ir apšaubāms, vai pieteicēja vispār ir veikusi piedāvātās līgumcenas aprēķinus un

vadījusies no reālām izmaksām. Pasūtītājs neinformēja piegādātājus par tam pieejamo maksimālo finansējuma apmēru katrā iepirkuma daļā – tāds netika

noteikts.

[4.3] Atsaucoties uz Senāta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja paustajām atziņām, pasūtītājs norāda, ka, piemērojot Publisko

iepirkumu likuma regulējumu būvdarbu vai pakalpojuma saņemšanai, pasūtītājam ir jārīkojas saimnieciski. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

paudis viedokli, ka pasūtītāja rīcības brīvību ierobežo Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pants, nosakot

publiskai personai un kapitālsabiedrībām rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir: 1) rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko

finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; 2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu; 3) manta

iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu. Tāpat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs arī norādījis, ka finanšu līdzekļu

izšķērdēšanas risks ir sasaistāms ar pasūtītāja rīcību piedāvājumu izvērtēšanas procesā tādā gadījumā, ja pasūtītājs neizvērtē attiecīgo pakalpojumu tirgus

situāciju, piemēram, salīdzinot piedāvājumus. Uz iepirkumos sasniedzamo mērķi – līdzekļu ekonomisku un efektīvu izmantošanu revīzijas

ziņojumos – norāda arī Valsts kontrole.

[4.4] Pieteikuma 2.2.punktā sniegtais pieteicējas piedāvātās cenas salīdzinājums ar iepriekšējā (2015.gada) konkursā iesniegto pieteicējas

piedāvājuma cenu nesniedz racionālu izskaidrojumu pieteicējas piedāvātās cenas precīzai sakritībai ar iepriekš noslēgtā līguma ietvaros noteikto cenu pēc

pēdējās cenu indeksācijas atbilstoši līguma nosacījumiem.

[4.5] Attiecībā uz pieteicējas norādi, ka konkursa 3.daļā paredzētos darbus var veikt arī ziemas periodā, pasūtītājs paskaidro, ka horizontālā

apzīmējuma uzklāšana tiek veikta divas reizes gadā. Pēc darbu veikšanas pasūtītājs veic laboratoriskās pārbaudes, lai pārbaudītu darba kvalitātes

atbilstību Ceļu specifikāciju prasībām. Ja darbi tiktu veikti septembra, oktobra un pat novembra mēnešos, tad būtu liela varbūtība, ka vairs fiziski

nevarētu veikt laboratoriskās pārbaudes, kas ir nepieciešamas izpildītā darba pieņemšanai un svarīgas pasūtītājam, savukārt neizdevīgas izpildītājam.

Turklāt, skatoties 2020.gada statistiskos gaisa temperatūras rādījumus, piemēram, par konkrētu vietu – Kuldīgu, redzams, ka tādi apstākļi, kad

konstatēta pastāvīga vidējā gaisa temperatūra virs +10 grādiem, ir sākušies 1.maijā un beigušies 11.oktobrī. Tāpēc pasūtītāja prognozētais darbu

izpildes termiņš pirmā pusgada pasūtījumam ir no aprīļa līdz 30.jūnijam, bet otrā pusgada pasūtījumam – no 15.jūlija līdz 30.septembrim.

Turklāt pieteicēja atsaukusies uz iespēju konkursā paredzēto darbu veikšanai izmantot žāvēšanas iekārtu, tomēr pieteicēja savā piedāvājumā nav

norādījusi nevienu seguma žāvēšanas iekārtu un šis jautājums nav norādīts iesniegumā birojam. Pasūtītājs nenoliedz, ka tad, ja darbs ir jāpabeidz sliktos

vai nepiemērotos laika apstākļos, tad šādas iekārtas tiek lietotas, bet tā nav uzskatāma par normu, un pasūtītājs prasību par šādu tehniku nav noteicis, jo

šādu iekārtu lietošana sadārdzina darbu.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Pārstāvis norādīja uz biroja 2021.gada

16.martā pieņemto lēmumu Nr.4-1.2/21-28/3, ar kuru atcelta no jauna izsludinātā konkursa nolikumā ietvertā prasība par noteiktiem spožuma

koeficientiem ar krāsu uzklātiem ceļa apzīmējumiem mitros apstākļos, jo to faktiski izpildīt nav iespējams. Šī atceltā nolikuma prasība ir identiska prasībai

konkursā, par kuru ir strīds šajā lietā. Tādēļ pieteicējas pārstāvis pauda viedokli, ka pieteicējas un UAB „Biseris” piedāvājumi nav salīdzināmi.

Pasūtītāja un biroja lēmumos pausta argumentācija, kas balstās uz salīdzināšanu, t.i., uz kritēriju „dārgs” vai „lēts”. Pieteicējas pārstāvja ieskatā,

iespējams, UAB „Biseris” savā piedāvājumā nebija ņēmis vērā to, ka ar krāsu krāsotās līnijas būs jāpārkrāso vairākas reizes, savukārt pieteicējas

piedāvājumā šis apstāklis ir ņemts vērā, kas arī var būt iemesls cenu atšķirībai.

Biroja un pasūtītāja pārstāvji pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Pieteicēja uzskata, ka pasūtītājam nebija tiesiska pamata pārtraukt iepirkuma procedūru konkursa 3.daļā, jo pieteicēja iesniegusi par atbilstošu

atzītu piedāvājumu un piedāvātā līgumcena nepārsniedz pasūtītāja paredzēto līgumcenu.

Līdz ar to lietā ir strīds par to, vai konstatējams objektīvs pamats iepirkuma procedūras pārtraukšanai konkursa 3.daļā.

[8] Pasūtītājs lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru pamatoja ar objektīviem apstākļiem. Proti, pasūtītāja iepirkuma komisija 2020.gada

23.septembra sēdes protokolā Nr.18 norādīja, ka uz līguma noslēgšanu pretendē divi pretendenti, kuriem ir būtiski atšķirīgas piedāvātās līgumcenas.

Piedāvājumu vērtēšanas ietvaros veikta šo cenu salīdzināšana, ir pārbaudīts, ka zemākā piedāvātā cena nav nepamatoti lēta. Pretendenta piedāvājums ar

piedāvāto zemāko līgumcenu tika noraidīts, savukārt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā par dārgāko piedāvāto līgumcenu pasūtītāja ieskatā

tas nerīkotos kā krietns un rūpīgs saimnieks. Pasūtītājs ņēma vērā, ka pieteicēja iesniedza piedāvājumu savas līdzšinējās līguma cenas apmērā, tādējādi

nav pārliecības, ka piedāvājumā izvērtēti visi iespējamie saimnieciskie un ekonomiskie aspekti, lai piedāvātu optimālāko un pasūtītājam visizdevīgāko

risinājumu līguma izpildei. Turklāt 2020.gada būvdarbu sezonā konstatētas būtiskas cenu krituma pazīmes ceļu būves tirgū vispār. Pārtraucot iepirkuma

procedūru 3.daļā, un izsludinot jaunu iepirkumu attiecīgajā iepirkuma daļā, pasūtītājam ir iespēja iegūt saimnieciski izdevīgāku piedāvājumu, kas ir sevišķi

būtiski līdzekļu efektīvai izmantošanai, slēdzot ilgtermiņa līgumu.

[9] Noteikumu Nr.107 230.punkts noteic, ka pasūtītājs pieņem lēmumu pārtraukt izsludinātu iepirkuma procedūru vai metu konkursu šajos

noteikumos paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja par to lēmusi biroja iesniegumu izskatīšanas komisija saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Citos

gadījumos pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt izsludinātu iepirkuma procedūru vai metu konkursu, ja tam ir objektīvs pamatojums.

Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka prasību paziņot iemeslus lēmumam atsaukt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus diktē rūpes nodrošināt

minimālo pārskatāmības līmeni publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās. Dalībvalstis var paredzēt savos tiesību aktos iespēju

pieņemt lēmumu par uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus atsaukšanu. Tādējādi šāda lēmuma par atsaukšanu iemesli var būt balstīti uz pamatiem, kuriem ir

saistība inter alia ar novērtējumu par to, vai no sabiedrības interešu viedokļa ir lietderīgi pabeigt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ņemot

vērā arī ekonomiskā konteksta vai faktisko apstākļu iespējamās izmaiņas, vai arī ar attiecīgās līgumslēdzējas iestādes vajadzībām. Turklāt šo tiesību

aizsardzības līdzekļu mērķis ir pārbaudīt tiesiskumu, nevis lietderību (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2014.gada 11.decembra sprieduma lietā C-

440/13 (EU:C:2014:243) Croce Amica One Italia Srl vs Azienda Regionale Emergenza Urgenza 33.-35., 44.punktu).

No iepriekš minētā izriet, ka atbilstoši noteikumu Nr.107 230.punktam pasūtītājam ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz iepirkuma procedūru

pārtraukšanu. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas atziņām, birojam un tiesai ir jāvērtē pasūtītāja lēmuma tiesiskums, nevis lietderība. Turklāt

pārtraukšanas iemesli cita starpā var būt saistīti arī ar ekonomiska rakstura apsvērumiem, faktisko apstākļu vai pasūtītāja vajadzību izmaiņām. Tātad tiesai

ir pienākums pārbaudīt, vai pasūtītāja lēmums pārtraukt iepirkumu nav patvaļīgs un nepārkāpj publiskā iepirkuma tiesību principus (sk. Senāta

2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-555/2015 (A420215114) 10.punktu).

Konkrētajā gadījumā pasūtītājs norādīja uz ekonomiskiem apstākļiem.

[10] Piedāvājumus konkursa 3.daļā iesniedza divi pretendenti: UAB „Biseris” ar piedāvāto līgumcenu 6 279 550 euro un pieteicēja ar piedāvāto

līgumcenu 10 885 787,50 euro. Pieteicējas piedāvātā līgumcena ir par 4 606 237,50 euro jeb 42,3% augstāka nekā otra pretendenta UAB „Biseris”

piedāvātā līgumcena, un piedāvāto līgumcenu atšķirības ir ievērojamas.

No pasūtītāja iepirkuma komisijas 2020.gada 28.maija sēdes protokola Nr.10 izriet, ka pasūtītājs, lai izvērtētu UAB „Biseris” piedāvāto

līgumcenu pamatotību (vai piedāvājums nav nepamatoti lēts), pieprasīja abiem pretendentiem iesniegt izmaksu kalkulācijas, lai pēc iespējas detalizētāk un

vispusīgāk veiktu pretendentu piedāvāto cenu izmaksu kalkulāciju izvērtēšanu par visām finanšu piedāvājuma „Darbu daudzumu un izmaksu saraksts”

pozīcijām, piemērojot Latvijas būvnormatīva LBN501-17 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība” 10.pielikumu, un lai savstarpēji salīdzinātu pretendentu

piedāvātās izmaksas (lietas 84.-96.lapa).

Izvērtējot abu pretendentu iesniegtās izmaksu kalkulācijas, pasūtītāja iepirkuma komisija secināja, ka būtiskākās izmaksu atšķirības veido

pretendentu plānotās izmaksas transporta un darbaspēka sadaļās. Secināts, ka pieteicējas iesniegtajās izmaksu kalkulācijās darbu veikšanai plānotie

resursi norādīti pietiekamā detalizācijas pakāpē, savukārt, lai pārliecinātos, ka UAB „Biseris” darbu veikšanai plānotie resursi atbilst iepirkuma

priekšmeta ietvaros veicamā darba raksturam, un lai pārbaudītu, vai nepastāv risks, ka pretendents ir iesniedzis nepamatoti lētu piedāvājumu, pasūtītāja

iepirkuma komisija nolēma pieprasīt papildu skaidrojumu par iesniegtajām kalkulācijām transporta un darbaspēka sadaļās. Vienlaikus pieteicējas

piedāvājums atzīts par atbilstošu nolikuma prasībām (pasūtītāja iepirkuma komisijas 2020.gada 26.jūnija komisijas sēdes protokols Nr.12,

13.punkts, lietas 111.-115.lapa).

Kā redzams no pasūtītāja tiesai iesniegtajiem dokumentiem, UAB „Biseris” 2020.gada 17.jūnijā pasūtītājam citastarp iesniedza izmaksu

kalkulācijas visām finanšu piedāvājuma „Darbu daudzumu un izmaksu saraksts” pozīcijām, piemērojot Latvijas būvnormatīva LBN501-17 „Būvizmaksu

noteikšanas kārtība” 10.pielikumu, kā arī 2020.gada 3.jūlijā iesniedza kalkulācijas par transporta un darbaspēka sadaļām (lietas 177.-191.lapa,

ierobežotas pieejamības informācija).

Savukārt 2020.gada 28.augusta iepirkuma komisijas sēdē UAB „Biseris” piedāvājums iepirkuma 3.daļā tika atzīts par neatbilstošu nolikuma

prasībām un noraidīts, jo UAB „Biseris” nevarēja iesniegt dokumentu, kurā būtu norādīts, ka piedāvājumā norādītajam darbu vadītājam ir konkursa

nolikuma 2.pielikuma „Kvalifikācija” 2.3.2.apakšpunktā noteiktā pieredze ceļu horizontālo apzīmējumu atjaunošanas (uzklāšanas) vadīšanā (protokols

Nr.16, lietas 116.-119.lapa).

Ņemot vērā minēto, pasūtītājs piedāvājumu vērtēšanas ietvaros ir veicis abu pretendentu piedāvāto cenu izmaksu kalkulāciju izvērtēšanu un

salīdzināšanu, secinot, ka zemākā piedāvātā cena nav nepamatoti lēta. Lietā esošie dokumenti nedod pamatu apšaubīt pasūtītāja izdarītos secinājumus.

[11] Pasūtītājs lēmumā par konkursa 3.daļas pārtraukšanu pēc būtības norādījis uz nepieciešamību meklēt saimnieciski un ekonomiski izdevīgāko

risinājumu.

[11.1] No lietas materiāliem konstatējams, ka konkursā piedāvājumus iesniedza pretendenti, kuri līdz šim veica brauktuvju horizontālo apzīmējumu

atjaunošanas darbus katrs savā atsevišķā daļā atbilstoši reģionam, kur jau šobrīd šie darbi tiek veikti, kā arī UAB „Biseris” visās konkursa daļās. No

pasūtītāja iepirkumu komisijas 2020.gada 26.februāra sanāksmes protokola (piedāvājumu atvēršana) redzams, ka UAB „Biseris” piedāvātā līgumcena

ir ievērojami zemāka visās daļās, nekā to pretendentu piedāvātā līgumcena, kuri šobrīd veic brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbus

attiecīgajā reģionā.

Ar pasūtītāja iepirkumu komisijas 2019.gada 9.decembra sēdes protokolu Nr.1 nolemts paziņojumā par līgumu un iepirkuma nolikumā iepirkuma

paredzamo līgumcenu nenorādīt, ņemot vērā, ka iepirkuma rezultātā tiks slēgts ilgtermiņa līgums un iepirkuma izsludināšanas brīdī tā paredzamā līgumcena

nav precīzi nosakāma (lietas 76.-77.lapa). Savukārt iepirkuma komisijas 2020.gada 28.maija sēdes protokolā Nr.10 (6.3.4.apakšpunkts) norādīts, ka,

nosakot katras iepirkuma daļas paredzamo līgumcenu, pasūtītājs ir vadījies pēc darbu vienības cenas, kāda tā ir šobrīd spēkā esošajā līgumā katrā

reģionā (lietas 84.-96.lapa). Pasūtītājs pārbaudīja vienību cenas spēkā esošajā ar pieteicēju noslēgtajā līgumā par ceļu horizontālo apzīmējumu

atjaunošanu Kurzemes reģionā, un konstatēja, ka tās ir identiskas vienību cenām, ko pieteicēja piedāvāja šajā iepirkumā.

[11.2] Tiesa piekrīt pieteicējas norādītajam, ka piedāvājuma cenas noteikšana ir vienīgi pretendenta prerogatīva. Savukārt pasūtītāja pienākums ir

rīkoties saimnieciski.

Izskatāmajā lietā pasūtītājs konkursa 2. un 4.daļā nolēma piešķirt līguma slēgšanas tiesības UAB „Biseris” par tā piedāvāto līgumcenu

(attiecīgi – 6 599 500 euro un 7 632 655,80 euro bez pievienotās vērtības nodokļa), savukārt otrā pretendenta konkursa 2. un 4.daļā piedāvātā

līgumcena bija ievērojami augstāka par UAB „Biseris” piedāvāto cenu (attiecīgi – 9 972 585 euro un 9 221 707,30 euro bez pievienotās vērtības

nodokļa).

Minētais liecina par to, ka ceļu horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbus ir iespējams veikt par zemāku cenu, nekā tā ir šobrīd spēkā esošajā

līgumā attiecīgajā reģionā.

Pieteicējai, piedāvājot konkrēta apmēra cenu, ir jāņem vērā, ka tiesību normas neparedz pasūtītājam pienākumu akceptēt jebkādu piedāvāto cenu

un slēgt par to līgumu.

Senāts ir atzinis, ka publiskā iepirkuma procedūras mērķis ir, no vienas puses, aizsargāt pretendentu tiesības uz brīvu konkurenci un vienlīdzīgu un

taisnīgu attieksmi pret tiem, no otras puses – pasūtītāja intereses iegūt izdevīgāko, tostarp lētāko, piedāvājumu, vienlaikus gādājot par līdzekļu efektīvu

izmantošanu. Valsts un pašvaldības līdzekļu efektīva izmantošana, maksimāli samazinot pasūtītāja risku, neietver vienīgi formālu lētākā piedāvājuma izvēli,

bet arī droša un nopietna piedāvājuma izvēli (sk. Senāta 2014.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-24/2014 (A420472212) 6.punktu).

Konkrētajā gadījumā pasūtītājs konstatēja, ka pieteicējas piedāvātā cena ir identiska ar iepriekš noslēgtā līguma ietvaros noteikto cenu, kas radīja

šaubas, vai pieteicēja ir veikusi piedāvātās līgumcenas aprēķinus un vadījusies no reālām izmaksām. Nav šaubu, ka pretendents ir brīvs izvēlē, kādu cenu

noteikt, savukārt pasūtītājs ir tiesīgs neslēgt līgumu par cenu, kas, ņemot vērā racionālus un ekonomiskus apsvērumus, nav samērīga vai atbilstoša tirgus

tendencēm, tādējādi nerīkojoties izšķērdīgi ar publiskiem līdzekļiem.

Tiesa atzīst, ka pasūtītājs pamatoti vērtēja reālos apstākļus atbilstoši tirgus tendencēm un uz izmaksu pazemināšanos ceļu būvniecībā norāda gan

UAB „Biseris” piedāvātā cena šajā un pārējās iepirkuma daļās, gan biroja iesniegtais 2020.gada autoceļu seguma atjaunošanas būvdarbu iepirkumos

piedāvāto līgumcenu un plānotās maksimālās līgumcenas salīdzinājums, no kā redzams, ka 13 iepirkumos pretendentu piedāvātā līgumcena ir ievērojami

(39 %, 37 %, 23 %, 47 %, 45 %, 47 %, 42 %, 45 %, 14 %, 32 %, 28 %, 23 %, 26 %) zemāka nekā plānotā līgumcena (lietas 71.lapa).

[11.3] Tiesas vērtējumā pasūtītāja apsvērumi attiecībā uz to, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā par dārgāko piedāvāto līgumcenu

pasūtītājs nerīkotos kā krietns un rūpīgs saimnieks, ir loģiski un saprotami. Tā kā pasūtītājs ir izvērtējis lietā konstatētos apstākļus, un secinājis, ka līguma

slēgšana par augstāko cenu nenodrošina saimnieciski un ekonomiski visizdevīgāko risinājumu līguma izpildei, ir loģisks un saprotams lēmums pārtraukt

iepirkuma procedūru, pamatojoties uz ekonomiskiem un saimnieciskiem apsvērumiem. Pasūtītājs uzskata, ka, pārtraucot iepirkuma procedūru 3.daļā, un

izsludinot jaunu iepirkumu attiecīgajā iepirkuma daļā, iespējams iegūt saimnieciski izdevīgāku piedāvājumu, kas ir sevišķi būtiski līdzekļu efektīvai

izmantošanai, slēdzot ilgtermiņa līgumu. Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka pasūtītājs ir norādījis objektīvu pamatojumu iepirkuma

procedūras pārtraukšanai šajā daļā un pasūtītāja rīcība nenorāda uz iepirkumu principiem neatbilstošu rīcību.

[11.4] Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 2.pantā noteiktajam šā likuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci,

kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana vienīgajam atbilstošajam pretendentam, neizvērtējot šādas rīcības lietderību, būtu pretrunā arī Publisko

iepirkumu likuma 2.pantā noteiktajiem publiskā iepirkuma mērķiem – brīvai piegādātāju konkurencei un pasūtītāja līdzekļu efektīvai izmantošanai.

Tiesas pienākums ir veikt kontroli par pasūtītāja lēmuma tiesiskumu, nevis tā lietderību. Birojs pamatoti norāda, ka neatkarīgi no tā, vai pasūtītājam

ir pietiekoši finanšu līdzekļi iepirkuma līgumu noslēgšanai ar pieteicēju, tikai pasūtītāja ziņā ir lemt par iepirkuma līguma slēgšanu par noteikto cenu, jo tikai

pats pasūtītājs objektīvi var izvērtēt savu reālo spēju un vajadzību uzņemties konkrētas finansiālas saistības kādu līgumu realizācijā.

Pasūtītājs pamatoti, atsaucoties uz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā noteikto, norāda, ka

publiskai personai un kapitālsabiedrībām ir pienākums rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, un pasūtītāja pienākums ir rīkoties tā, lai novērstu

finanšu līdzekļu izšķērdēšanu.

[12] Izvērtējot pieteicējas norādītos argumentus, tiesa norāda turpmāk minēto.

[12.1] Pieteicēja norāda, ka birojs nav pamatojis apgalvojumu, ka pieteicējas iesniegtais piedāvājums ir „dārgs”. Attiecībā uz minēto norādāms, ka

secinājums par dārgu piedāvājumu izdarīts, izvērtējot abu pretendentu iesniegtos piedāvājumus un ņemot vērā abu pretendentu piedāvāto līgumcenu

ievērojamo atšķirību (42,3%), kā arī to, ka zemākā piedāvātā līgumcena netika atzīta par nepamatoti lētu. Pieteicēja pieteikumā norādījusi, ka tās

piedāvājums bija ievērojami (par 4,9%) lētāks nekā iepriekšējā konkursā iesniegtais piedāvājums, ņemot vērā inflāciju. No pieteicējas apstrīdēšanas

iesniegumā un pieteikumā tiesai norādītā izriet viedoklis, ka pasūtītājam pēc neatbilstoša piedāvājuma noraidīšanas ir jāizvēlas nākamais atbilstošais

piedāvājums, neskatoties uz to, vai šāds piedāvājums sākotnēji bija uzskatāms par saimnieciski izdevīgāko. Izvērtējot minēto, tiesa minētos iebildumus

atzīst par nepamatotiem. Konkrētajā gadījumā konstatējams, ka citās šī iepirkuma daļās UAB „Biseris” ieguva līguma slēgšanas tiesības ar ievērojami

zemākām cenām, nekā bija piedāvājuši pārējie pretendenti. Tādējādi atzīstams, ka pasūtītājam bija pamats uzskatīt, ka, akceptējot vienīgo prasībām

atbilstošo piedāvājumu, tā saņemtu saimnieciski neizdevīgu piedāvājumu, jo attiecīgo pakalpojumu ir iespējams iegādāties lētāk. Minētais savukārt ir

uzskatāms par objektīvu pamatojumu konkursa pārtraukšanai.

[12.2] Pieteikumā izteikti iebildumi, ka, pārtraucot iepirkuma procedūru konkursa 3.daļā, pasūtītājs nodrošina iespēju noraidītajam pretendentam

novērst piedāvājumā konstatētās neatbilstības un atkārtoti pretendēt uz līguma slēgšanas tiesību iegūšanu.

Tiesa uzskata, ka pieteicējas argumenti par favorītismu un netaisnīgu attieksmi pret pretendentiem nav atzīstami par pamatotiem. Konkrētajā

gadījumā konkurss tika pārtraukts, jo līguma slēgšana par augstāko cenu nenodrošinātu saimnieciski un ekonomiski visizdevīgāko risinājumu līguma

izpildei, tādēļ iepirkuma procedūra tika pārtraukta, pamatojoties uz ekonomiskiem un saimnieciskiem apsvērumiem, kas savukārt ir atzīstams par

objektīvu pamatojumu. No lietas materiāliem secināms, ka pasūtītājs ir izsludinājis jaunu konkursu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju

horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu Kurzemes reģionā no 2021. līdz 2023.gadam. Atbilstoši pasūtītājas paskaidrojumiem, salīdzinot ar

pārtraukto iepirkumu, šajā iepirkumā paredzēts īsāks līguma termiņš (piecu gadu vietā trīs gadi) un attiecīgi zemākas pieredzes un finanšu rādītāju

prasības. Tāpat arī grozītas vairākas citas prasības ar mērķi veicināt pretendentu vienotu izpratni par darbu izpildes kārtību un prognozētajiem darbu

izpildes termiņiem, kā arī nodrošināt, ka prasības pēc būtības vairāk atbilst pasūtītājas vajadzībām. Ņemot vērā minēto, kā arī konkrētajā iepirkumā

konstatēto abu pretendentu piedāvāto līgumcenu ievērojamo atšķirību, nav saskatāmas pazīmes, kas liecinātu par to, ka pasūtītāja norādītais pamatojums

kalpo vienīgi par aizsegu kādas konkrētas privātpersonas interešu nodrošināšanai. Tas, ka jaunajā iepirkumā piedāvājumu var iesniegt arī pretendents,

kura piedāvājums tika noraidīts šajā iepirkumā, nenozīmē, ka iepirkuma pārtraukšanas mērķis ir bijis nodrošināt kādas konkrētas personas intereses.

[12.3] Izvērtējot pieteicēja pārstāvja izteikto iebildumu par to, ka pieteicējas un UAB „Biseris” piedāvājumi nav salīdzināmi, ņemot vērā biroja

2021.gada 16.marta lēmumā secināto, tiesa minēto argumentu uzskata par nepamatotu.

Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka ar šo lēmumu tika atcelta no jauna izsludinātā konkursa nolikumā ietvertā prasība par noteiktiem

spožuma koeficientiem ar krāsu uzklātiem ceļa apzīmējumiem mitros apstākļos, jo tā nav izpildāma. Tā kā šāda prasība bija ietverta arī šī konkursa

nolikumā, iespējams, UAB „Biseris” nebija ņēmis vērā papildu izmaksas atkārtotas krāsošanas veikšanai, kas arī var būt iemesls cenu atšķirībai.

No pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumā norādītā redzams, ka pieteicēja nekādas šaubas par UAB „Biseris” piedāvāto cenu nav izteikusi (lietas

63.-66.lapa). Pieteicēja nav arī apstrīdējusi nolikuma prasību par noteiktiem spožuma koeficientiem ar krāsu uzklātiem ceļa apzīmējumiem mitros

apstākļos.

Senāts ir atzinis, ka tiesai nav pamata vērtēt tādas norādes uz pārkāpumiem, par ko nebija izvirzīti argumenti sākotnējā sūdzībā birojam. Efektīvas

iepirkuma procedūru kontroles nodrošināšanai ir izveidota tāda sistēma, kas paredz, ka personām, kuras uzskata, ka ir noticis pārkāpums, ir tiesības

savus konkrētos iebildumus izteikt likumā noteiktajā sūdzību iesniegšanas termiņā. Savukārt birojam iesniegtā sūdzība jāizskata, pārbaudot sūdzībā

norādītos apstākļus par iespējamo pārkāpumu. Tādējādi personām, kuras uzskata, ka ir noticis pārkāpums, ir uzreiz (likumā noteiktajā sūdzības

iesniegšanas termiņā) jānorāda uz konkrētu pārkāpumu un apstākļiem, kuru dēļ ir pamats šo pārkāpumu konstatēt. Šādā sistēmā vienlaikus ir

sabalansētas ieinteresēto personu tiesības iebilst pret pasūtītāja pieļautiem pārkāpumiem ar interesi, lai iepirkuma procedūra un tās kontroles process

noritētu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk (sk. S e n ā t a 2021.gada 27.janvāra lēmuma lietā Nr.SKA-737/2021(A420267320,

ECLI:LV:AT:2021:0127.A420267320.5.L) 8.punktu un tajā norādīto judikatūru).

Līdz ar to tiesai nav pamata vērtēt norādes uz pārkāpumiem, ja par tiem nebija izvirzīti argumenti sākotnējā sūdzībā birojam.

Tiesa norāda, ka pasūtītājs pārbaudīja, ka zemākā piedāvātā cena nav nepamatoti lēta. Pasūtītājs konstatēja, ka būtiskākās izmaksu atšķirības

veido pretendentu plānotās izmaksas transporta un darbaspēka sadaļās. Turklāt UAB „Biseris” piedāvājums atzīts par neatbilstošu, jo netika pierādīta

speciālista pieredzes atbilstība prasībām, kam nav saistība ar pieteicējas norādītajiem argumentiem.

Sekojot pieteicējas nostājai, ja pieteicēja uzskata, ka 2021.gada 16.marta lēmumā konstatētais varētu tikt attiecināts uz izskatāmo lietu, tas

nozīmētu, ka konkurss ir pārtraucams konkursa nolikuma attiecīgās prasības atcelšanas dēļ, nevis nozīmētu, ka konkurss ir turpināms un abu pretendentu

konkursā iesniegtie piedāvājumi šī iemesla dēļ nav salīdzināmi.

[13] Ievērojot spriedumā norādīto, pārsūdzētais lēmums ir atzīstams par tiesisku, bet pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un Publisko iepirkumu likuma 72.panta otro daļu, tiesa

nosprieda

noraidīt SIA „CTB” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja 2020.gada 17.novembra lēmuma Nr.4-1.2/20-224/2 atcelšanu daļā par atklāta

konkursa „Valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšana 2020.-2025.gadā”, ID Nr.LVC

2019/124/AC 3.daļas pārtraukšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentam viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese referente (paraksts) S.Blūma

Tiesnese (paraksts) S.Sērdiene

Tiesnese (paraksts) M.Romanova