Court dismissed bid protest against public tender suspension, ruling administrative review body decision valid.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative Regional Court of Liepāja rejected SIA "CTB"'s request to annul the Procurement Supervision Office's decision suspending a public tender for road marking restoration. The plaintiff argued the suspension lacked objective grounds, while the defendant maintained the lowest bid was unreasonably low and the bidder failed to prove specialist experience. The court held that the administrative body correctly applied the law, noting that new arguments regarding cost discrepancies raised after the initial review were inadmissible and that the suspension was justified by budget constraints and bidder qualifications.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministrative Procedure Law Art. 246-251; Public Procurement Law Art. 72(2): The administrative review body's decision to suspend a public procurement procedure is valid if based on objective grounds such as budget limitations or bidder ineligibility, and courts cannot consider arguments raised after the initial review unless they were part of the original complaint.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. A42-00956-21
ECLI:LV:ADRJLTN:2021:0603.A420270820.7.S
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
LIEPĀJAS TIESU NAMS
S P R I E D U
LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Liepājā 2021.gada 3.jūnijā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese referente S.Blūma, tiesneses S.Sērdiene un M.Romanova,
piedaloties pieteicējas SIA „CTB” pārstāvim /pers. E/, kā arī atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestāžu – Iepirkumu uzraudzības
biroja un VAS „Latvijas Valsts ceļi” pārstāvjiem /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „CTB” pieteikuma par Iepirkumu uzraudzības biroja 2020.gada
17.novembra lēmuma Nr.4-1.2/20-224/2 atcelšanu daļā par atklāta konkursa „Valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu
atjaunošanas darbu veikšana 2020.-2025.gadā”, ID Nr.LVC 2019/124/AC 3.daļas pārtraukšanu.
Aprakstošā daļa
[1] VAS „Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk – pasūtītājs) 2020.gada 14.janvārī izsludināja atklātu konkursu „Valsts autoceļu asfaltēto segumu
brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšana 2020.-2025.gadā”, ID Nr.LVC 2019/124/AC (turpmāk – konkurss).
Pēc piedāvājumu izvērtēšanas pasūtītāja iepirkumu komisija 2020.gada 23.septembrī pieņēma lēmumu par konkursa 3.daļas pārtraukšanu.
Konkursa rezultātus 3.daļā pieteicēja SIA „CTB” apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (turpmāk – birojs).
Ar biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2020.gada 17.novembra lēmumu Nr.4-1.2/20-224/2 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) daļā nolemts
atstāt spēkā pasūtītāja lēmumu par konkursa 3.daļas pārtraukšanu (iepirkuma komisijas 2020.gada 23.septembra sēdes protokols Nr.18).
Pārsūdzētajā lēmumā daļā, uz kuru attiecas pieteicējas iebildumi, norādīti šādi argumenti.
[1.1] No Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.107 „Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība” (turpmāk –
noteikumi Nr.107) 230.punkta izriet, ka iepirkuma procedūru pasūtītājs var pārtraukt jebkurā brīdī, ja tam ir objektīvs pamatojums. Minētajā tiesību
normā noteiktais objektīvais pamatojums ir vērtējams nevis attiecībā pret pretendentiem, bet gan attiecībā pret pasūtītāju, tas ir, vai tieši pasūtītājam ir
šāds pamatojums vai konkrētie apstākļi, kurus pasūtītājs norāda kā pamatojumu iepirkuma procedūras pārtraukšanai. Pasūtītājs, izvērtējot iemeslu
pamatotību, lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanu varētu pieņemt, piemēram, šādos gadījumos: 1) pasūtītājam ir zudusi vajadzība pēc šāda
iepirkuma; 2) nepieciešamas izmaiņas iepirkuma procedūras dokumentos; 3) iesniegtie piedāvājumi pārsniedz pasūtītāja budžeta iespējas; 4) nav izvēlēta
atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar likumu un citos gadījumos.
[1.2] Pasūtītāja lēmums par iepirkuma procedūras pārtraukšanu konkursa 3.daļā pieņemts, jo pasūtītāja vērtējumā potenciālā līgumslēdzēja –
SIA „CTB” – piedāvātā cena ir pārlieku augsta un nenodrošina pasūtītājam saimnieciski un ekonomiski visizdevīgāko risinājumu līguma izpildei, tādējādi
pasūtītājs, slēdzot iepirkumu līgumu konkursa 3.daļā, nerīkotos kā krietns un rūpīgs saimnieks. Birojs secināja, ka pasūtītāja lēmums par iepirkuma
procedūras pārtraukšanu konkursa 3.daļā ir objektīvi pamatots, nav patvaļīgs un nepārkāpj publiskā iepirkuma tiesību principus.
[1.3] Konkursa 3.daļā pieteicējas piedāvātā līgumcena ir par 4 606 237,50 euro jeb 42,3% dārgāka nekā otra pretendenta UAB „Biseris”
piedāvātā līgumcena. Piedāvāto līgumcenu atšķirības ir ievērojamas, un attiecīgi pasūtītāja arguments par to, ka pieteicējas piedāvājums ir dārgs, ir
objektīvi pamatots.
[1.4] Pārsūdzētajā lēmumā birojs, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas praksi, norāda, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršana vienīgajam
atbilstošajam pretendentam, neizvērtējot šādas rīcības lietderību, būtu pretrunā arī Publisko iepirkumu likuma 2.pantā noteiktajiem publiskā iepirkuma
mērķiem – brīvai piegādātāju konkurencei un pasūtītāja līdzekļu efektīvai izmantošanai.
[1.5] Pārsūdzētajā lēmumā izdarīts secinājums par Latvijas valsts uzņēmumu, tirgus rezervēto interesi dalībai konkursā un attiecīgi arī konkurences
trūkumu šo uzņēmumu/pretendentu piedāvājumos. Ievērojot, ka katrs no Latvijā reģistrētajiem pretendentiem ir iesniedzis piedāvājumu tikai vienā un
katrs savā atsevišķā konkursa daļā, kurā tas iepriekš pildījis līgumu, secināms, ka šajos piedāvājumos nav konstatējama pastāvoša konkurence attiecībā
uz cenu noteikšanu. Vērā ņemams arī tas, ka gan konkursā, gan iepriekšējos pasūtītāja rīkotajos iepirkumos par šiem darbiem Latvijā reģistrēto
pretendentu loks ir bijis nemainīgs, proti, tajos ir piedalījušies vieni un tie paši uzņēmumi. Turklāt konkursa 3.daļā pieteicējas piedāvājums ir sava
līdzšinējā noslēgtā līguma cenas apmērā. Pārsūdzētajā lēmumā izteiktas šaubas, vai pretendents ir pietiekami rūpīgi sagatavojis piedāvājumu un izvērtējis
reālās vienības cenu izmaksas, vai arī paļāvies uz esošā līguma ietvaros noteikto vienības cenu konkurētspēju arī turpmākajos piecos gados.
[1.6] Lietuvā reģistrētā pretendenta UAB „Biseris” piedāvātās cenas ir ievērojami zemākas nekā pārējiem pretendentiem un netika uzskatītas par
nepamatoti lētām. Biroja ieskatā minētais liecina par pasūtītāja izdarīto apsvērumu pareizību. Pārtraucot iepirkuma procedūru konkursa 3.daļā un
izsludinot jaunu iepirkumu attiecīgajā daļā, pasūtītājam ir iespēja iegūt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus, kas ir sevišķi būtiski līdzekļu efektīvai
izmantošanai, slēdzot ilgtermiņa līgumu.
[1.7] Birojs neapšauba, ka 2020.gada būvdarbu sezonā konstatētas būtiskas cenu krituma pazīmes ceļu būves tirgū vispār, jo šāda informācija ir
vairākkārt izskanējusi arī publiskajā telpā un tas ir konstatēts, piemēram, arī biroja 2020.gada 28.jūlija lēmumā Nr.4-1.2/20-140, vērtējot nepamatoti
lēta piedāvājuma iespējamību citā pasūtītāja rīkotajā ceļu būves iepirkumā. Tāpat nav konstatējams, ka iepirkuma procedūras pārtraukšana un jauna
iepirkuma rīkošana nebūtu iespējama laika trūkuma dēļ vai radītu nepamatotus riskus vai kavējumu pasūtītājam uzticēto pienākumu veikšanā,
nenodrošinot brauktuvju apzīmējumu atjaunošanu un tādējādi radot satiksmes drošības apdraudējumus. Atbilstoši pasūtītāja norādītajam līguma
noslēgšanas gadījumā ceļu horizontālā apzīmējumu uzklāšanas darbu izpilde jebkurā gadījumā uzsākama, vienīgi iestājoties atbilstošiem
meteoroloģiskajiem apstākļiem, proti, pavasarī.
[1.8] Biroja kompetencē ir kontrolēt pasūtītāja kā iestādes rīcības brīvības izlietojumu, nevis izvirzīt savus apsvērumus par lietderīgāko pasūtītāja
lēmumu konkrētajā situācijā. Neatkarīgi no tā, vai pasūtītājam ir pietiekoši finanšu līdzekļi iepirkuma līgumu noslēgšanai ar pieteicēju, tikai un vienīgi paša
pasūtītāja ziņā ir lemt par iepirkuma līguma slēgšanu par noteikto cenu vai tomēr nē. Konkrētajā gadījumā pasūtītāja norādītie lietderības apsvērumi par
to, kāpēc pasūtītājam nav pārliecības, ka pieteicējas piedāvājums satur pasūtītājam visizdevīgāko risinājumu, ir pietiekoši racionāli, loģiski un saprotami,
pamato lēmuma par iepirkuma procedūras pārtraukšanu objektivitāti un nenorāda uz iepirkumu principiem neatbilstošu rīcību.
[1.9] Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka jaunajā iepirkumā piedāvājumus būs iespējams iesniegt un savstarpēji konkurēt ar piedāvātajām cenām ne
tikai UAB „Biseris”, bet arī pieteicējai un citiem ieinteresētajiem piegādātājiem, līdz ar to neiztur kritiku pieteicējas arguments, ka, rīkojot jaunu
iepirkumu, pasūtītājs ir atradis veidu, kā nodrošināt UAB „Biseris” iespēju novērst piedāvājumā konstatētās neatbilstības un atkārtoti pretendēt uz
līguma slēgšanas tiesību iegūšanu. Lietā konstatējamie apstākļi kopumā neļauj izdarīt secinājumu, ka iepirkuma procedūra pārtraukta tikai tā iemesla dēļ,
lai konkursa 3.daļas iepirkuma priekšmetu realizētu konkrēts piegādātājs.
[2] Pieteicēja nepiekrita pārsūdzētajam lēmumam un vērsās tiesā ar pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu daļā par konkursa 3.daļas
pārtraukšanu. Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.
[2.1] Nedz pasūtītājs, nedz birojs nav izvirzījis nekādus kritērijus jēdziena „dārgi” nošķiršanai no tādiem jēdzieniem kā, piemēram, „pieņemami” vai
„lēti”. Konkrētajā gadījumā pamatojuma trūkums apgalvojumam, ka pieteicējas iesniegtais piedāvājums ir „dārgs”, ir būtisks, jo nedod priekšstatu par
pasūtītāja budžeta iespējām konkrētajā iepirkumā, tas arī neļauj objektīvi pārbaudīt šī apgalvojuma pareizību. Šādam trūkumam ir būtiska ietekme uz
pārsūdzētā lēmuma saturu, līdz ar to arī pats pārsūdzētais lēmums atzīstams par nepamatotu un atceļamu.
[2.2] Šī konkursa ietvaros pieteicējas piedāvātā vidējā vienības cena ir tikai par 4,6% augstāka nekā 2015.gadā. Turklāt, ņemot vērā, ka laika
periodā, kad darbojās iepriekšējais līgums, starp pieteicēju un pasūtītāju, inflācija bija 9,5%, pieteicējas piedāvājums bija ievērojami (proti, par 4,9%)
lētāks nekā iepriekšējā konkursā iesniegtais piedāvājums, par ko ar pieteicēju arī tika noslēgts līgums Nr.LVC2015/1.6/2/AC. Tas ne vien ap liecina, ka
pieteicējas norādītais cenu līmenis pasūtītājam ir pieņemams, bet arī pierāda to, ka pasūtītāja un biroja konstatējums, ka pieteicējas iesniegtais
piedāvājums ir „dārgs”, neatbilst patiesībai, jo piedāvājumā norādītā vidējā vienības cena faktiski ir samazinājusies attiecībā pret iepriekš noslēgtajā
līgumā iekļauto vidējo vienības cenu.
[2.3] Attiecībā uz it kā neesošu konkurenci potenciālo būvnieku starpā pieteicēja paskaidro, ka horizontālo marķējumu uzklāšana per se ir samērā
šaurs un specifisks darbu veids. Tāpēc Latvijas tirgū nav daudz uzņēmumu, kam ir atbilstoša kapacitāte šādu darbu veikšanai. Turklāt konkursa nolikums
paredzēja samērā augstas prasības pretendentiem, kas likumsakarīgi vēl vairāk sašaurināja potenciālo pretendentu loku.
Tieši pasūtītājs nolēma iepirkumu realizēt tādā formātā, kādā tas tika realizēts (nevis sadalot iepirkumu mazākās lotēs ar attiecīgi mazākām
finansiālajām un pieredzes prasībām). Minētais liecina, ka pasūtītājam bija labi zināms, ka konkurence konkrētajā tirgū ir ierobežota un potenciālo
pretendentu loks nav plašs, taču pasūtītājs nedarīja neko, lai potenciālo pretendentu loku paplašinātu. Tādējādi nav pamata atsaukties uz ierobežotu
konkurenci kā pamatojumu iepirkuma procedūras pārtraukšanai. Tā kā konkursā piedāvājumus iesniedza divi pretendenti, nav arī saprotams
apgalvojums, ka piedāvājumos nav konstatējama pastāvoša konkurence attiecībā uz cenu noteikšanu. Piedāvājumu vērtēšanas gaitā pasūtītājs pieprasīja
iesniegt detalizētas kalkulācijas par piedāvājumā iekļautajām izmaksu pozīcijām, ko pieteicēja arī iesniedza. Līdz ar to pasūtītājs ir veicis visstingrāko
kontroli attiecībā uz pieteicējas piedāvājumā norādītajām cenām un to pamatotību. Piedāvājuma cenas noteikšana ir vienīgi pretendenta prerogatīva un
vienlaikus biznesa risks. Arī izvēle piedalīties vienā vai vairākās konkursa daļās ir pretendenta prerogatīva. Pieteicēja izvēlējās iesniegt piedāvājumus tajā
reģionā, kur uzņēmumi atrodas un kur koncentrēti to materiāltehniskie resursi, tādējādi samazinot loģistikas un personāla komandējumu izmaksas.
[2.4] Birojs pavirši un nekritiski kā patiesu pieņēmis pasūtītāja apgalvojumu, ka darbus jebkurā gadījumā būtu iespējams veikt tikai 2021.gada
pavasara sezonā. Minētais konstatējums neatbilst patiesībai, jo Kurzemes reģiona dažādās vietās 2020.gada septembra, oktobra un novembra mēnešos
vairākās dienās meteoroloģiskie apstākļi pilnībā bija piemēroti darbu veikšanai. Tāpat tehnoloģiski ir iespējams izmantot arī īpašas žāvēšanas iekārtas,
kas ļauj darbus veikt pat ziemas periodā.
[2.5] Pieteicējas subjektīvā interese ir līguma slēgšanas tiesību iegūšana konkrētajā iepirkuma procedūrā, kurā pieteicēja iepirkuma procedūras
turpināšanas rezultātā būtu tās ieguvusi kā vienīgā atbilstošā piedāvājuma iesniedzēja, nevis jaunā iepirkuma izsludināšanā, kurā būtībā tiks ļauts piedalīties
arī noraidītā piedāvājuma iesniedzējam. Pārtraucot iepirkuma procedūru konkursa 3.daļā, pasūtītājs nodrošina iespēju noraidītajam pretendentam novērst
piedāvājumā konstatētās neatbilstības un atkārtoti pretendēt uz līguma slēgšanas tiesību iegūšanu.
[3] Paskaidrojumā tiesai par pieteikumu birojs norāda, ka pieteikumu neatzīst un uzskata to par noraidāmu, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā
norādīto.
Papildus birojs norāda, ka izmaksu kalkulācijas abiem pretendentiem konkursa 3.daļā pieprasītas, lai pēc iespējas detalizētāk un vispusīgāk veiktu
pretendentu piedāvāto cenu izmaksu kalkulāciju izvērtēšanu par visām finanšu piedāvājuma „Darbu daudzumu un izmaksu saraksts” pozīcijām,
piemērojot Latvijas būvnormatīva LBN501-17 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība” 10.pielikumu, un lai savstarpēji salīdzinātu pretendentu piedāvātās
izmaksas, izvērtējot UAB „Biseris” piedāvāto izmaksu pamatotību. Tomēr šis izvērtējums nevar kliedēt pasūtītāja šaubas par to, vai pieteicējas
piedāvājums kopumā ir sagatavots, lai piedāvātu optimālāko un pasūtītājam saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.
[4] Pasūtītājs paskaidrojumā tiesai lūdz pieteikumu noraidīt. Papildus biroja argumentiem pasūtītājs norāda šādus apsvērumus.
[4.1] Konkursa 3.daļā piedāvājumus iesniedza UAB „Biseris” ar piedāvāto līgumcenu 6 279 550 euro un pieteicēja ar piedāvāto līgumcenu
10 885 787,50 euro.
Pretendenta UAB „Biseris” piedāvājums iepirkuma 3.daļā tika atzīts par neatbilstošu nolikuma prasībām un noraidīts, jo tas neiesniedza
dokumentu, kurā būtu norādīts, ka piedāvājumā minētajam darbu vadītājam ir konkursa nolikuma 2.pielikuma „Kvalifikācija” 2.3.2.apakšpunktā noteiktā
pieredze ceļu horizontālo apzīmējumu atjaunošanas (uzklāšanas) vadīšanā. Tikai tirgus nosaka un atspoguļo patiesās izmaksas un cenas. Ņemot vērā, ka
pretendenta UAB „Biseris” piedāvātajai līgumcenai netika konstatētas nepamatoti lēta piedāvājuma pazīmes, tad cenu atšķirība starp zemāko
piedāvājumu un dārgāko piedāvājumu ir būtiska.
Tādējādi pasūtītājs lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanu konkursa 3.daļā pamatoja ar to, ka, pārtraucot iepirkuma procedūru 3.daļā,
un izsludinot jaunu iepirkumu attiecīgajās iepirkuma daļā, pasūtītājam ir iespēja iegūt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus, kas ir sevišķi būtiski līdzekļu
efektīvai izmantošanai, slēdzot ilgtermiņa līgumu.
[4.2] Pieteicējas iebildumi pret pasūtītājas lēmumu un pārsūdzēto lēmumu ir par to, kā jānorit iepirkuma procedūrai, sniedzot savu subjektīvo
vērtējumu, kas balstīts uz pieteicējas un pasūtītāja iepriekš noslēgto iepirkuma līguma izpildi Kurzemes reģionā. Taču nevienam pasūtītājam nav
pienākuma pielāgot katra nākamā iepirkuma prasības vai rezultātu atbilstoši kāda konkrēta pretendenta interesēm. Pretendentam nav no likuma izrietošu
tiesību pieprasīt pasūtītājam izvirzīt nolikumā tādas prasības, lai konkrētais pretendents varētu iepirkumā uzvarēt vai kā konkrētajā gadījumā – garantēt
pieteicējai turpināt iepriekš noslēgtā iepirkuma līguma izpildi tādā pašā darbu apjomā par pieteicējas piedāvāto cenu.
Turklāt konkursa komisijas sēdes protokolā Nr.1 ar lēmumu L1, cita starpā, nolemts paziņojumā par līgumu un iepirkuma nolikumā nenorādīt
iepirkumā paredzamo līgumcenu, kā arī konkursa komisija secināja, ka ir apšaubāms, vai pieteicēja vispār ir veikusi piedāvātās līgumcenas aprēķinus un
vadījusies no reālām izmaksām. Pasūtītājs neinformēja piegādātājus par tam pieejamo maksimālo finansējuma apmēru katrā iepirkuma daļā – tāds netika
noteikts.
[4.3] Atsaucoties uz Senāta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja paustajām atziņām, pasūtītājs norāda, ka, piemērojot Publisko
iepirkumu likuma regulējumu būvdarbu vai pakalpojuma saņemšanai, pasūtītājam ir jārīkojas saimnieciski. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
paudis viedokli, ka pasūtītāja rīcības brīvību ierobežo Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pants, nosakot
publiskai personai un kapitālsabiedrībām rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir: 1) rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko
finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; 2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu; 3) manta
iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu. Tāpat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs arī norādījis, ka finanšu līdzekļu
izšķērdēšanas risks ir sasaistāms ar pasūtītāja rīcību piedāvājumu izvērtēšanas procesā tādā gadījumā, ja pasūtītājs neizvērtē attiecīgo pakalpojumu tirgus
situāciju, piemēram, salīdzinot piedāvājumus. Uz iepirkumos sasniedzamo mērķi – līdzekļu ekonomisku un efektīvu izmantošanu revīzijas
ziņojumos – norāda arī Valsts kontrole.
[4.4] Pieteikuma 2.2.punktā sniegtais pieteicējas piedāvātās cenas salīdzinājums ar iepriekšējā (2015.gada) konkursā iesniegto pieteicējas
piedāvājuma cenu nesniedz racionālu izskaidrojumu pieteicējas piedāvātās cenas precīzai sakritībai ar iepriekš noslēgtā līguma ietvaros noteikto cenu pēc
pēdējās cenu indeksācijas atbilstoši līguma nosacījumiem.
[4.5] Attiecībā uz pieteicējas norādi, ka konkursa 3.daļā paredzētos darbus var veikt arī ziemas periodā, pasūtītājs paskaidro, ka horizontālā
apzīmējuma uzklāšana tiek veikta divas reizes gadā. Pēc darbu veikšanas pasūtītājs veic laboratoriskās pārbaudes, lai pārbaudītu darba kvalitātes
atbilstību Ceļu specifikāciju prasībām. Ja darbi tiktu veikti septembra, oktobra un pat novembra mēnešos, tad būtu liela varbūtība, ka vairs fiziski
nevarētu veikt laboratoriskās pārbaudes, kas ir nepieciešamas izpildītā darba pieņemšanai un svarīgas pasūtītājam, savukārt neizdevīgas izpildītājam.
Turklāt, skatoties 2020.gada statistiskos gaisa temperatūras rādījumus, piemēram, par konkrētu vietu – Kuldīgu, redzams, ka tādi apstākļi, kad
konstatēta pastāvīga vidējā gaisa temperatūra virs +10 grādiem, ir sākušies 1.maijā un beigušies 11.oktobrī. Tāpēc pasūtītāja prognozētais darbu
izpildes termiņš pirmā pusgada pasūtījumam ir no aprīļa līdz 30.jūnijam, bet otrā pusgada pasūtījumam – no 15.jūlija līdz 30.septembrim.
Turklāt pieteicēja atsaukusies uz iespēju konkursā paredzēto darbu veikšanai izmantot žāvēšanas iekārtu, tomēr pieteicēja savā piedāvājumā nav
norādījusi nevienu seguma žāvēšanas iekārtu un šis jautājums nav norādīts iesniegumā birojam. Pasūtītājs nenoliedz, ka tad, ja darbs ir jāpabeidz sliktos
vai nepiemērotos laika apstākļos, tad šādas iekārtas tiek lietotas, bet tā nav uzskatāma par normu, un pasūtītājs prasību par šādu tehniku nav noteicis, jo
šādu iekārtu lietošana sadārdzina darbu.
[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Pārstāvis norādīja uz biroja 2021.gada
16.martā pieņemto lēmumu Nr.4-1.2/21-28/3, ar kuru atcelta no jauna izsludinātā konkursa nolikumā ietvertā prasība par noteiktiem spožuma
koeficientiem ar krāsu uzklātiem ceļa apzīmējumiem mitros apstākļos, jo to faktiski izpildīt nav iespējams. Šī atceltā nolikuma prasība ir identiska prasībai
konkursā, par kuru ir strīds šajā lietā. Tādēļ pieteicējas pārstāvis pauda viedokli, ka pieteicējas un UAB „Biseris” piedāvājumi nav salīdzināmi.
Pasūtītāja un biroja lēmumos pausta argumentācija, kas balstās uz salīdzināšanu, t.i., uz kritēriju „dārgs” vai „lēts”. Pieteicējas pārstāvja ieskatā,
iespējams, UAB „Biseris” savā piedāvājumā nebija ņēmis vērā to, ka ar krāsu krāsotās līnijas būs jāpārkrāso vairākas reizes, savukārt pieteicējas
piedāvājumā šis apstāklis ir ņemts vērā, kas arī var būt iemesls cenu atšķirībai.
Biroja un pasūtītāja pārstāvji pieteikumu neatzina.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.
[7] Pieteicēja uzskata, ka pasūtītājam nebija tiesiska pamata pārtraukt iepirkuma procedūru konkursa 3.daļā, jo pieteicēja iesniegusi par atbilstošu
atzītu piedāvājumu un piedāvātā līgumcena nepārsniedz pasūtītāja paredzēto līgumcenu.
Līdz ar to lietā ir strīds par to, vai konstatējams objektīvs pamats iepirkuma procedūras pārtraukšanai konkursa 3.daļā.
[8] Pasūtītājs lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru pamatoja ar objektīviem apstākļiem. Proti, pasūtītāja iepirkuma komisija 2020.gada
23.septembra sēdes protokolā Nr.18 norādīja, ka uz līguma noslēgšanu pretendē divi pretendenti, kuriem ir būtiski atšķirīgas piedāvātās līgumcenas.
Piedāvājumu vērtēšanas ietvaros veikta šo cenu salīdzināšana, ir pārbaudīts, ka zemākā piedāvātā cena nav nepamatoti lēta. Pretendenta piedāvājums ar
piedāvāto zemāko līgumcenu tika noraidīts, savukārt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā par dārgāko piedāvāto līgumcenu pasūtītāja ieskatā
tas nerīkotos kā krietns un rūpīgs saimnieks. Pasūtītājs ņēma vērā, ka pieteicēja iesniedza piedāvājumu savas līdzšinējās līguma cenas apmērā, tādējādi
nav pārliecības, ka piedāvājumā izvērtēti visi iespējamie saimnieciskie un ekonomiskie aspekti, lai piedāvātu optimālāko un pasūtītājam visizdevīgāko
risinājumu līguma izpildei. Turklāt 2020.gada būvdarbu sezonā konstatētas būtiskas cenu krituma pazīmes ceļu būves tirgū vispār. Pārtraucot iepirkuma
procedūru 3.daļā, un izsludinot jaunu iepirkumu attiecīgajā iepirkuma daļā, pasūtītājam ir iespēja iegūt saimnieciski izdevīgāku piedāvājumu, kas ir sevišķi
būtiski līdzekļu efektīvai izmantošanai, slēdzot ilgtermiņa līgumu.
[9] Noteikumu Nr.107 230.punkts noteic, ka pasūtītājs pieņem lēmumu pārtraukt izsludinātu iepirkuma procedūru vai metu konkursu šajos
noteikumos paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja par to lēmusi biroja iesniegumu izskatīšanas komisija saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Citos
gadījumos pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt izsludinātu iepirkuma procedūru vai metu konkursu, ja tam ir objektīvs pamatojums.
Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka prasību paziņot iemeslus lēmumam atsaukt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus diktē rūpes nodrošināt
minimālo pārskatāmības līmeni publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās. Dalībvalstis var paredzēt savos tiesību aktos iespēju
pieņemt lēmumu par uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus atsaukšanu. Tādējādi šāda lēmuma par atsaukšanu iemesli var būt balstīti uz pamatiem, kuriem ir
saistība inter alia ar novērtējumu par to, vai no sabiedrības interešu viedokļa ir lietderīgi pabeigt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ņemot
vērā arī ekonomiskā konteksta vai faktisko apstākļu iespējamās izmaiņas, vai arī ar attiecīgās līgumslēdzējas iestādes vajadzībām. Turklāt šo tiesību
aizsardzības līdzekļu mērķis ir pārbaudīt tiesiskumu, nevis lietderību (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2014.gada 11.decembra sprieduma lietā C-
440/13 (EU:C:2014:243) Croce Amica One Italia Srl vs Azienda Regionale Emergenza Urgenza 33.-35., 44.punktu).
No iepriekš minētā izriet, ka atbilstoši noteikumu Nr.107 230.punktam pasūtītājam ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz iepirkuma procedūru
pārtraukšanu. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas atziņām, birojam un tiesai ir jāvērtē pasūtītāja lēmuma tiesiskums, nevis lietderība. Turklāt
pārtraukšanas iemesli cita starpā var būt saistīti arī ar ekonomiska rakstura apsvērumiem, faktisko apstākļu vai pasūtītāja vajadzību izmaiņām. Tātad tiesai
ir pienākums pārbaudīt, vai pasūtītāja lēmums pārtraukt iepirkumu nav patvaļīgs un nepārkāpj publiskā iepirkuma tiesību principus (sk. Senāta
2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-555/2015 (A420215114) 10.punktu).
Konkrētajā gadījumā pasūtītājs norādīja uz ekonomiskiem apstākļiem.
[10] Piedāvājumus konkursa 3.daļā iesniedza divi pretendenti: UAB „Biseris” ar piedāvāto līgumcenu 6 279 550 euro un pieteicēja ar piedāvāto
līgumcenu 10 885 787,50 euro. Pieteicējas piedāvātā līgumcena ir par 4 606 237,50 euro jeb 42,3% augstāka nekā otra pretendenta UAB „Biseris”
piedāvātā līgumcena, un piedāvāto līgumcenu atšķirības ir ievērojamas.
No pasūtītāja iepirkuma komisijas 2020.gada 28.maija sēdes protokola Nr.10 izriet, ka pasūtītājs, lai izvērtētu UAB „Biseris” piedāvāto
līgumcenu pamatotību (vai piedāvājums nav nepamatoti lēts), pieprasīja abiem pretendentiem iesniegt izmaksu kalkulācijas, lai pēc iespējas detalizētāk un
vispusīgāk veiktu pretendentu piedāvāto cenu izmaksu kalkulāciju izvērtēšanu par visām finanšu piedāvājuma „Darbu daudzumu un izmaksu saraksts”
pozīcijām, piemērojot Latvijas būvnormatīva LBN501-17 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība” 10.pielikumu, un lai savstarpēji salīdzinātu pretendentu
piedāvātās izmaksas (lietas 84.-96.lapa).
Izvērtējot abu pretendentu iesniegtās izmaksu kalkulācijas, pasūtītāja iepirkuma komisija secināja, ka būtiskākās izmaksu atšķirības veido
pretendentu plānotās izmaksas transporta un darbaspēka sadaļās. Secināts, ka pieteicējas iesniegtajās izmaksu kalkulācijās darbu veikšanai plānotie
resursi norādīti pietiekamā detalizācijas pakāpē, savukārt, lai pārliecinātos, ka UAB „Biseris” darbu veikšanai plānotie resursi atbilst iepirkuma
priekšmeta ietvaros veicamā darba raksturam, un lai pārbaudītu, vai nepastāv risks, ka pretendents ir iesniedzis nepamatoti lētu piedāvājumu, pasūtītāja
iepirkuma komisija nolēma pieprasīt papildu skaidrojumu par iesniegtajām kalkulācijām transporta un darbaspēka sadaļās. Vienlaikus pieteicējas
piedāvājums atzīts par atbilstošu nolikuma prasībām (pasūtītāja iepirkuma komisijas 2020.gada 26.jūnija komisijas sēdes protokols Nr.12,
13.punkts, lietas 111.-115.lapa).
Kā redzams no pasūtītāja tiesai iesniegtajiem dokumentiem, UAB „Biseris” 2020.gada 17.jūnijā pasūtītājam citastarp iesniedza izmaksu
kalkulācijas visām finanšu piedāvājuma „Darbu daudzumu un izmaksu saraksts” pozīcijām, piemērojot Latvijas būvnormatīva LBN501-17 „Būvizmaksu
noteikšanas kārtība” 10.pielikumu, kā arī 2020.gada 3.jūlijā iesniedza kalkulācijas par transporta un darbaspēka sadaļām (lietas 177.-191.lapa,
ierobežotas pieejamības informācija).
Savukārt 2020.gada 28.augusta iepirkuma komisijas sēdē UAB „Biseris” piedāvājums iepirkuma 3.daļā tika atzīts par neatbilstošu nolikuma
prasībām un noraidīts, jo UAB „Biseris” nevarēja iesniegt dokumentu, kurā būtu norādīts, ka piedāvājumā norādītajam darbu vadītājam ir konkursa
nolikuma 2.pielikuma „Kvalifikācija” 2.3.2.apakšpunktā noteiktā pieredze ceļu horizontālo apzīmējumu atjaunošanas (uzklāšanas) vadīšanā (protokols
Nr.16, lietas 116.-119.lapa).
Ņemot vērā minēto, pasūtītājs piedāvājumu vērtēšanas ietvaros ir veicis abu pretendentu piedāvāto cenu izmaksu kalkulāciju izvērtēšanu un
salīdzināšanu, secinot, ka zemākā piedāvātā cena nav nepamatoti lēta. Lietā esošie dokumenti nedod pamatu apšaubīt pasūtītāja izdarītos secinājumus.
[11] Pasūtītājs lēmumā par konkursa 3.daļas pārtraukšanu pēc būtības norādījis uz nepieciešamību meklēt saimnieciski un ekonomiski izdevīgāko
risinājumu.
[11.1] No lietas materiāliem konstatējams, ka konkursā piedāvājumus iesniedza pretendenti, kuri līdz šim veica brauktuvju horizontālo apzīmējumu
atjaunošanas darbus katrs savā atsevišķā daļā atbilstoši reģionam, kur jau šobrīd šie darbi tiek veikti, kā arī UAB „Biseris” visās konkursa daļās. No
pasūtītāja iepirkumu komisijas 2020.gada 26.februāra sanāksmes protokola (piedāvājumu atvēršana) redzams, ka UAB „Biseris” piedāvātā līgumcena
ir ievērojami zemāka visās daļās, nekā to pretendentu piedāvātā līgumcena, kuri šobrīd veic brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbus
attiecīgajā reģionā.
Ar pasūtītāja iepirkumu komisijas 2019.gada 9.decembra sēdes protokolu Nr.1 nolemts paziņojumā par līgumu un iepirkuma nolikumā iepirkuma
paredzamo līgumcenu nenorādīt, ņemot vērā, ka iepirkuma rezultātā tiks slēgts ilgtermiņa līgums un iepirkuma izsludināšanas brīdī tā paredzamā līgumcena
nav precīzi nosakāma (lietas 76.-77.lapa). Savukārt iepirkuma komisijas 2020.gada 28.maija sēdes protokolā Nr.10 (6.3.4.apakšpunkts) norādīts, ka,
nosakot katras iepirkuma daļas paredzamo līgumcenu, pasūtītājs ir vadījies pēc darbu vienības cenas, kāda tā ir šobrīd spēkā esošajā līgumā katrā
reģionā (lietas 84.-96.lapa). Pasūtītājs pārbaudīja vienību cenas spēkā esošajā ar pieteicēju noslēgtajā līgumā par ceļu horizontālo apzīmējumu
atjaunošanu Kurzemes reģionā, un konstatēja, ka tās ir identiskas vienību cenām, ko pieteicēja piedāvāja šajā iepirkumā.
[11.2] Tiesa piekrīt pieteicējas norādītajam, ka piedāvājuma cenas noteikšana ir vienīgi pretendenta prerogatīva. Savukārt pasūtītāja pienākums ir
rīkoties saimnieciski.
Izskatāmajā lietā pasūtītājs konkursa 2. un 4.daļā nolēma piešķirt līguma slēgšanas tiesības UAB „Biseris” par tā piedāvāto līgumcenu
(attiecīgi – 6 599 500 euro un 7 632 655,80 euro bez pievienotās vērtības nodokļa), savukārt otrā pretendenta konkursa 2. un 4.daļā piedāvātā
līgumcena bija ievērojami augstāka par UAB „Biseris” piedāvāto cenu (attiecīgi – 9 972 585 euro un 9 221 707,30 euro bez pievienotās vērtības
nodokļa).
Minētais liecina par to, ka ceļu horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbus ir iespējams veikt par zemāku cenu, nekā tā ir šobrīd spēkā esošajā
līgumā attiecīgajā reģionā.
Pieteicējai, piedāvājot konkrēta apmēra cenu, ir jāņem vērā, ka tiesību normas neparedz pasūtītājam pienākumu akceptēt jebkādu piedāvāto cenu
un slēgt par to līgumu.
Senāts ir atzinis, ka publiskā iepirkuma procedūras mērķis ir, no vienas puses, aizsargāt pretendentu tiesības uz brīvu konkurenci un vienlīdzīgu un
taisnīgu attieksmi pret tiem, no otras puses – pasūtītāja intereses iegūt izdevīgāko, tostarp lētāko, piedāvājumu, vienlaikus gādājot par līdzekļu efektīvu
izmantošanu. Valsts un pašvaldības līdzekļu efektīva izmantošana, maksimāli samazinot pasūtītāja risku, neietver vienīgi formālu lētākā piedāvājuma izvēli,
bet arī droša un nopietna piedāvājuma izvēli (sk. Senāta 2014.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-24/2014 (A420472212) 6.punktu).
Konkrētajā gadījumā pasūtītājs konstatēja, ka pieteicējas piedāvātā cena ir identiska ar iepriekš noslēgtā līguma ietvaros noteikto cenu, kas radīja
šaubas, vai pieteicēja ir veikusi piedāvātās līgumcenas aprēķinus un vadījusies no reālām izmaksām. Nav šaubu, ka pretendents ir brīvs izvēlē, kādu cenu
noteikt, savukārt pasūtītājs ir tiesīgs neslēgt līgumu par cenu, kas, ņemot vērā racionālus un ekonomiskus apsvērumus, nav samērīga vai atbilstoša tirgus
tendencēm, tādējādi nerīkojoties izšķērdīgi ar publiskiem līdzekļiem.
Tiesa atzīst, ka pasūtītājs pamatoti vērtēja reālos apstākļus atbilstoši tirgus tendencēm un uz izmaksu pazemināšanos ceļu būvniecībā norāda gan
UAB „Biseris” piedāvātā cena šajā un pārējās iepirkuma daļās, gan biroja iesniegtais 2020.gada autoceļu seguma atjaunošanas būvdarbu iepirkumos
piedāvāto līgumcenu un plānotās maksimālās līgumcenas salīdzinājums, no kā redzams, ka 13 iepirkumos pretendentu piedāvātā līgumcena ir ievērojami
(39 %, 37 %, 23 %, 47 %, 45 %, 47 %, 42 %, 45 %, 14 %, 32 %, 28 %, 23 %, 26 %) zemāka nekā plānotā līgumcena (lietas 71.lapa).
[11.3] Tiesas vērtējumā pasūtītāja apsvērumi attiecībā uz to, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā par dārgāko piedāvāto līgumcenu
pasūtītājs nerīkotos kā krietns un rūpīgs saimnieks, ir loģiski un saprotami. Tā kā pasūtītājs ir izvērtējis lietā konstatētos apstākļus, un secinājis, ka līguma
slēgšana par augstāko cenu nenodrošina saimnieciski un ekonomiski visizdevīgāko risinājumu līguma izpildei, ir loģisks un saprotams lēmums pārtraukt
iepirkuma procedūru, pamatojoties uz ekonomiskiem un saimnieciskiem apsvērumiem. Pasūtītājs uzskata, ka, pārtraucot iepirkuma procedūru 3.daļā, un
izsludinot jaunu iepirkumu attiecīgajā iepirkuma daļā, iespējams iegūt saimnieciski izdevīgāku piedāvājumu, kas ir sevišķi būtiski līdzekļu efektīvai
izmantošanai, slēdzot ilgtermiņa līgumu. Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka pasūtītājs ir norādījis objektīvu pamatojumu iepirkuma
procedūras pārtraukšanai šajā daļā un pasūtītāja rīcība nenorāda uz iepirkumu principiem neatbilstošu rīcību.
[11.4] Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 2.pantā noteiktajam šā likuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci,
kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana vienīgajam atbilstošajam pretendentam, neizvērtējot šādas rīcības lietderību, būtu pretrunā arī Publisko
iepirkumu likuma 2.pantā noteiktajiem publiskā iepirkuma mērķiem – brīvai piegādātāju konkurencei un pasūtītāja līdzekļu efektīvai izmantošanai.
Tiesas pienākums ir veikt kontroli par pasūtītāja lēmuma tiesiskumu, nevis tā lietderību. Birojs pamatoti norāda, ka neatkarīgi no tā, vai pasūtītājam
ir pietiekoši finanšu līdzekļi iepirkuma līgumu noslēgšanai ar pieteicēju, tikai pasūtītāja ziņā ir lemt par iepirkuma līguma slēgšanu par noteikto cenu, jo tikai
pats pasūtītājs objektīvi var izvērtēt savu reālo spēju un vajadzību uzņemties konkrētas finansiālas saistības kādu līgumu realizācijā.
Pasūtītājs pamatoti, atsaucoties uz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā noteikto, norāda, ka
publiskai personai un kapitālsabiedrībām ir pienākums rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, un pasūtītāja pienākums ir rīkoties tā, lai novērstu
finanšu līdzekļu izšķērdēšanu.
[12] Izvērtējot pieteicējas norādītos argumentus, tiesa norāda turpmāk minēto.
[12.1] Pieteicēja norāda, ka birojs nav pamatojis apgalvojumu, ka pieteicējas iesniegtais piedāvājums ir „dārgs”. Attiecībā uz minēto norādāms, ka
secinājums par dārgu piedāvājumu izdarīts, izvērtējot abu pretendentu iesniegtos piedāvājumus un ņemot vērā abu pretendentu piedāvāto līgumcenu
ievērojamo atšķirību (42,3%), kā arī to, ka zemākā piedāvātā līgumcena netika atzīta par nepamatoti lētu. Pieteicēja pieteikumā norādījusi, ka tās
piedāvājums bija ievērojami (par 4,9%) lētāks nekā iepriekšējā konkursā iesniegtais piedāvājums, ņemot vērā inflāciju. No pieteicējas apstrīdēšanas
iesniegumā un pieteikumā tiesai norādītā izriet viedoklis, ka pasūtītājam pēc neatbilstoša piedāvājuma noraidīšanas ir jāizvēlas nākamais atbilstošais
piedāvājums, neskatoties uz to, vai šāds piedāvājums sākotnēji bija uzskatāms par saimnieciski izdevīgāko. Izvērtējot minēto, tiesa minētos iebildumus
atzīst par nepamatotiem. Konkrētajā gadījumā konstatējams, ka citās šī iepirkuma daļās UAB „Biseris” ieguva līguma slēgšanas tiesības ar ievērojami
zemākām cenām, nekā bija piedāvājuši pārējie pretendenti. Tādējādi atzīstams, ka pasūtītājam bija pamats uzskatīt, ka, akceptējot vienīgo prasībām
atbilstošo piedāvājumu, tā saņemtu saimnieciski neizdevīgu piedāvājumu, jo attiecīgo pakalpojumu ir iespējams iegādāties lētāk. Minētais savukārt ir
uzskatāms par objektīvu pamatojumu konkursa pārtraukšanai.
[12.2] Pieteikumā izteikti iebildumi, ka, pārtraucot iepirkuma procedūru konkursa 3.daļā, pasūtītājs nodrošina iespēju noraidītajam pretendentam
novērst piedāvājumā konstatētās neatbilstības un atkārtoti pretendēt uz līguma slēgšanas tiesību iegūšanu.
Tiesa uzskata, ka pieteicējas argumenti par favorītismu un netaisnīgu attieksmi pret pretendentiem nav atzīstami par pamatotiem. Konkrētajā
gadījumā konkurss tika pārtraukts, jo līguma slēgšana par augstāko cenu nenodrošinātu saimnieciski un ekonomiski visizdevīgāko risinājumu līguma
izpildei, tādēļ iepirkuma procedūra tika pārtraukta, pamatojoties uz ekonomiskiem un saimnieciskiem apsvērumiem, kas savukārt ir atzīstams par
objektīvu pamatojumu. No lietas materiāliem secināms, ka pasūtītājs ir izsludinājis jaunu konkursu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju
horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu Kurzemes reģionā no 2021. līdz 2023.gadam. Atbilstoši pasūtītājas paskaidrojumiem, salīdzinot ar
pārtraukto iepirkumu, šajā iepirkumā paredzēts īsāks līguma termiņš (piecu gadu vietā trīs gadi) un attiecīgi zemākas pieredzes un finanšu rādītāju
prasības. Tāpat arī grozītas vairākas citas prasības ar mērķi veicināt pretendentu vienotu izpratni par darbu izpildes kārtību un prognozētajiem darbu
izpildes termiņiem, kā arī nodrošināt, ka prasības pēc būtības vairāk atbilst pasūtītājas vajadzībām. Ņemot vērā minēto, kā arī konkrētajā iepirkumā
konstatēto abu pretendentu piedāvāto līgumcenu ievērojamo atšķirību, nav saskatāmas pazīmes, kas liecinātu par to, ka pasūtītāja norādītais pamatojums
kalpo vienīgi par aizsegu kādas konkrētas privātpersonas interešu nodrošināšanai. Tas, ka jaunajā iepirkumā piedāvājumu var iesniegt arī pretendents,
kura piedāvājums tika noraidīts šajā iepirkumā, nenozīmē, ka iepirkuma pārtraukšanas mērķis ir bijis nodrošināt kādas konkrētas personas intereses.
[12.3] Izvērtējot pieteicēja pārstāvja izteikto iebildumu par to, ka pieteicējas un UAB „Biseris” piedāvājumi nav salīdzināmi, ņemot vērā biroja
2021.gada 16.marta lēmumā secināto, tiesa minēto argumentu uzskata par nepamatotu.
Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka ar šo lēmumu tika atcelta no jauna izsludinātā konkursa nolikumā ietvertā prasība par noteiktiem
spožuma koeficientiem ar krāsu uzklātiem ceļa apzīmējumiem mitros apstākļos, jo tā nav izpildāma. Tā kā šāda prasība bija ietverta arī šī konkursa
nolikumā, iespējams, UAB „Biseris” nebija ņēmis vērā papildu izmaksas atkārtotas krāsošanas veikšanai, kas arī var būt iemesls cenu atšķirībai.
No pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumā norādītā redzams, ka pieteicēja nekādas šaubas par UAB „Biseris” piedāvāto cenu nav izteikusi (lietas
63.-66.lapa). Pieteicēja nav arī apstrīdējusi nolikuma prasību par noteiktiem spožuma koeficientiem ar krāsu uzklātiem ceļa apzīmējumiem mitros
apstākļos.
Senāts ir atzinis, ka tiesai nav pamata vērtēt tādas norādes uz pārkāpumiem, par ko nebija izvirzīti argumenti sākotnējā sūdzībā birojam. Efektīvas
iepirkuma procedūru kontroles nodrošināšanai ir izveidota tāda sistēma, kas paredz, ka personām, kuras uzskata, ka ir noticis pārkāpums, ir tiesības
savus konkrētos iebildumus izteikt likumā noteiktajā sūdzību iesniegšanas termiņā. Savukārt birojam iesniegtā sūdzība jāizskata, pārbaudot sūdzībā
norādītos apstākļus par iespējamo pārkāpumu. Tādējādi personām, kuras uzskata, ka ir noticis pārkāpums, ir uzreiz (likumā noteiktajā sūdzības
iesniegšanas termiņā) jānorāda uz konkrētu pārkāpumu un apstākļiem, kuru dēļ ir pamats šo pārkāpumu konstatēt. Šādā sistēmā vienlaikus ir
sabalansētas ieinteresēto personu tiesības iebilst pret pasūtītāja pieļautiem pārkāpumiem ar interesi, lai iepirkuma procedūra un tās kontroles process
noritētu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk (sk. S e n ā t a 2021.gada 27.janvāra lēmuma lietā Nr.SKA-737/2021(A420267320,
ECLI:LV:AT:2021:0127.A420267320.5.L) 8.punktu un tajā norādīto judikatūru).
Līdz ar to tiesai nav pamata vērtēt norādes uz pārkāpumiem, ja par tiem nebija izvirzīti argumenti sākotnējā sūdzībā birojam.
Tiesa norāda, ka pasūtītājs pārbaudīja, ka zemākā piedāvātā cena nav nepamatoti lēta. Pasūtītājs konstatēja, ka būtiskākās izmaksu atšķirības
veido pretendentu plānotās izmaksas transporta un darbaspēka sadaļās. Turklāt UAB „Biseris” piedāvājums atzīts par neatbilstošu, jo netika pierādīta
speciālista pieredzes atbilstība prasībām, kam nav saistība ar pieteicējas norādītajiem argumentiem.
Sekojot pieteicējas nostājai, ja pieteicēja uzskata, ka 2021.gada 16.marta lēmumā konstatētais varētu tikt attiecināts uz izskatāmo lietu, tas
nozīmētu, ka konkurss ir pārtraucams konkursa nolikuma attiecīgās prasības atcelšanas dēļ, nevis nozīmētu, ka konkurss ir turpināms un abu pretendentu
konkursā iesniegtie piedāvājumi šī iemesla dēļ nav salīdzināmi.
[13] Ievērojot spriedumā norādīto, pārsūdzētais lēmums ir atzīstams par tiesisku, bet pieteicējas pieteikums ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un Publisko iepirkumu likuma 72.panta otro daļu, tiesa
nosprieda
noraidīt SIA „CTB” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja 2020.gada 17.novembra lēmuma Nr.4-1.2/20-224/2 atcelšanu daļā par atklāta
konkursa „Valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšana 2020.-2025.gadā”, ID Nr.LVC
2019/124/AC 3.daļas pārtraukšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentam viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.
Tiesnese referente (paraksts) S.Blūma
Tiesnese (paraksts) S.Sērdiene
Tiesnese (paraksts) M.Romanova