Court convicts drunk driver without license for DUI, waives evidence review due to full confession.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of drunk driving without a license and sentenced him to 100 hours of compulsory labor while revoking his driving rights for three years. The defendant fully admitted guilt, and the prosecution requested that the court skip the formal evidence review phase. The court accepted this procedural shortcut, noting that the existing materials fully confirmed the crime and the defendant's identity, thereby waiving the need for a live evidence examination under Article 499 of the Criminal Procedure Law.
Regesto Legislator
Generato dall'IACriminal Procedure Law Article 499; Criminal Procedure Law Article 134, 135: When the accused fully confesses and existing materials sufficiently prove guilt and identity, the court may decide not to conduct an evidence review at the trial stage.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. K69-0932-20/26
ECLI:LV:KURT:2020:0924.11250033620.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Kuldīgā 2020. gada 24. septembrī
Kurzemes rajona tiesa,
tiesnese Daina Alksne,
piedaloties prokurorei Rūtai Leišavniecei,
izskatīja atklātā tiesas sēdē paātrinātā procesa kārtībā saņemto krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. A/ vadīja transportlīdzekli alkohola ietekmē bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir
atņemtas).
2020. gada 5. septembrī ap plkst. 7.23 /pers. A/, atrodoties alkohola ietekmē ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā
1,79 promiles, bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kas ir atņemtas, vadīja transportlīdzekli /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas
numurs/ Kuldīgas novadā, Kurmāles pagastā, Priedainē, pa Liepu ceļu.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā.
Motīvu daļa
[2] Apsūdzētais savu vainu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas atzīst pilnībā.
Tiesas sēdē prokurore lūdza tiesu pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt, jo apsūdzētais savu vainu pilnībā atzīst.
Apsūdzētais pievienojās prokurora lūgumam, un paskaidroja, ka tiesas izskaidrotās procesuālās sekas pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas
gadījumā viņam ir saprotamas, proti, ka spriedums ir pārsūdzams tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.
Tiesa, ņemot vērā procesa dalībnieku viedokli, kā arī apstākli, ka tiesa, sagatavojot lietu iztiesāšanai un pārbaudot lietas materiālus, ir
pārliecinājusies, ka tie pilnībā apstiprina apsūdzētā vainu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos, nodarījumu kvalifikācija ir pareiza, pamatojoties
uz Kriminālprocesa likuma 499.pantu nolemj pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neizdarīt, izņemot pārbaudīt tos lietas materiālus, kuri raksturo
apsūdzētā personību.
Tiesa uzskata, ka ir pilnīgi pierādīts, ka ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas ir pareizi kvalificēts pēc
Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, un par šo noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms.
[3] Nosakot soda veidu un mēru, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus,
motīvus, nodarīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais izdarījis mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu. Transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā
bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām vērsta pret satiksmes drošību.
Ar IeM Informācijas centra izdruku no Integrētās Iekšlietu informācijas sistēmas pierādīts, ka apsūdzētais sodīts Kuldīgas rajona tiesā 2008.
gada 22. janvārī pēc Krimināllikuma 176.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem, sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu 8
mēnešiem, sodāmība dzēsta, pēdējā gada laikā administratīvi sodīts divas reizes (lietas 26. lapa).
Sniedzot informāciju par personību, apsūdzētais paskaidroja, ka strādā SIA “Rajaks”, apgādība trīs personas, veselības problēmas, kas būtu
ņemamas vērā pie soda noteikšanas, neesot.
Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa atzīst to, ka viņš izdarītajā vaļsirdīgi
atzinies un izdarīto nožēlo.
Atbildību pastiprinošus apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu tiesa nekonstatē.
Saskaņā ar Krimināllikuma 40. panta pirmo daļu piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais
izcieš kā sodu, veicot dzīves vietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez
atlīdzības. Darbs, ko veic persona, kam piemērots piespiedu darbs, ir reāls darbs, kas rada jaunas materiālas vērtības un ir noderīgs sabiedrībai. Līdz ar
to, tiesa uzskata, ka ar šādu soda veidu ir iespēja kompensēt ar noziedzīgu nodarījumu nodarīto apdraudēto interesi nevis konkrētam cietušajam, bet
sabiedrībai kopumā, kā arī vienlaikus pierādīt, ka izdarītais likumpārkāpums tiek nožēlots un persona ir gatava mainīt savu līdzšinējo uzvedību.
Piespiedu darbu tiesa atzīst par atbilstošu nodarījumam, efektīvu, audzinošu un atbilstošu sodu apsūdzētajam, kura piemērošanai tiesa
nekonstatē nekādus objektīvus šķēršļus vai likumā noteiktus ierobežojumus, un kā sodu, kas ir personas brīvību neierobežojošs, tajā pašā laikā tas ir
pietiekami reāls sods, lai sasniegtu iepriekš spriedumā norādīto kriminālsoda mērķi.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka ir konstatēts atbildību mīkstinošs apstāklis, atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti, kas dod
pamatu sodu noteikt tuvu minimālajam apmēram.
Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankcija paredz papildsodu transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku līdz pieciem
gadiem. Ņemot vērā apsūdzētajam konstatēto alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 1,85 promiles, bet atkārtotā mērījumā –1,79 promiles, un tiesu
praksi līdzīgās lietās, tiesa atzīst, ka transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas laiks būtu nosakāms uz trim gadiem.
Drošības līdzeklis /pers. A/ nav piemērots.
[4] 2020. gada 9. septembrī izmeklēšanas tiesnese L.Vīksna ir apstiprinājusi Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirkņa
Kriminālpolicijas nodaļas inspektores kapteines 2020. gada 7. septembra lēmumu, ar kuru nolemts uzlikt arestu /pers. A/ automašīnai /TL marka/, valsts
reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,/šasijas Nr./, ar vidējo tirgus vērtību 2500 eiro (lietas 15., 16.lapa).
Saskaņā ar Krimināllikuma 70.13 panta ceturto daļu konfiskācijai var pakļaut noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai piederošu
transportlīdzekli, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums pret satiksmes drošību alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
No minētajām tiesību normām secināms, ka likumdevējs nav imperatīvā formā noteicis tiesas pienākumu pakļaut konfiskācijai personai
piederošu transportlīdzekli, bet paredzējis konfiskācijas piemērošanas iespējamību. Tādējādi atstājot tiesas kompetencē izšķirt šo jautājumu.
Mantas īpašā konfiskācija nav kriminālsods, bet ir patstāvīgs krimināltiesību institūts, kas krimināltiesību teorijā tiek pieskaitīts citiem
krimināltiesiskajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem (U.Krastiņš, V.Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VIII 2. nodaļa). Otrais
papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 297.lpp.).
Tiesa uzskata, ka /pers. A/ piederošais transportlīdzeklis /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, ir konfiscējams, jo
apsūdzētais jau iepriekš – 2019. gada 6. augustā, ir administratīvi sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola ietekmē, kas pārsniedz 1,5 promiles
izelpotajā gaisā. Ar savām darbībām apsūdzētais atkārtoti ir rupji pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus un transporta līdzekļa drošas vadīšanas
pamatprincipus, un ar savu rīcību apdraudējis savu un citu personu veselību un dzīvību.
Transportlīdzeklim līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai saglabājams arests, kas atceļams pēc konfiskācijas īstenošanas.
[5] Lietā ir pieteikti procesuālie izdevumi par arestētās automašīnas /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, evakuāciju
106,48 eiro (simtu seši eiro un 48 centi).
Tiesa uzskata, ka procesuālo izdevumu piedziņa Valsts policijas labā nav nosakāma. No akta par transportlīdzekļa transportēšanu ir
redzams, ka SIA “A.K.7” 2020. gada 5. septembrī transportējis transportlīdzekli VW Touran, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, no Kuldīgas
novada, Priedaines, Aleja uz Jelgavas ielu 65, Kuldīgā (lietas 11.lapa). No 2020. gada 7. septembra rēķina Nr.277/2020 redzams, ka SIA “A.K.7” ir
sniegusi Valsts policijai pakalpojumu – vieglā transportlīdzekļa evakuācijas pakalpojumi līdz 3,5 t (līdz 10,9 km), kas sastāda 106,48 eiro (lietas
12.lietas). Minētajā 2020. gada 7. septembra rēķinā nav nevienas identificējošas pazīmes, kas apliecinātu, ka rēķins attiecas uz 2020. gada 5. septembrī
apsūdzētajam piederošā transportlīdzekļa evakuāciju.
Lietas materiālos atrodas – CD ar videoierakstu 05.09.2020. no Valsts policijas dienesta automašīnas.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135. pantā noteikto par pierādījumu kriminālprocesā var būt dokuments, ja tas pierādīšanā izmantojams
tikai sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju. Dokuments var saturēt ziņas par faktiem rakstveidā vai citā formā. Attiecīgi Kriminālprocesa likuma
134. panta otrā daļa nosaka, ja lieta pierādīšanā izmantojama sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju, tā uzskatāma nevis par lietisko pierādījumu,
bet par dokumentu.
Tiesa atzīst, ka ieraksts, kas iekopēts vienā datu nesējā (CD) un atrodas lietas materiālos, satur saturisku informāciju, proti, ziņas par
noziedzīgo nodarījumu, tādēļ Kriminālprocesa likuma 135. panta izpratnē, tas ir dokuments, kas glabājams pie krimināllietas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511.pantu, 512. pantu, tiesa
nosprieda
Atzīt/pers. A/par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā, un sodīt ar piespiedu
darbu uz 100 (simts) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trim) gadiem.
/pers. A/ ir pienākums pieteikties piespiedu darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši
deklarētajai dzīvesvietai desmit darba dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 70.13 panta ceturto daļu konfiscēt /pers. A/ piederošo transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr.
/reģistrācijas numurs/, un nodot Valsts ieņēmumu dienestam.
Saglabāt arestu /pers. A/ piederošajai kustamai mantai – transportlīdzeklim /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, – līdz
spriedums stājas likumīgā spēkā.
Pēc konfiskācijas īstenošanas, atcelt piemēroto arestu mantai.
Nenoteikt par labu Valsts policijai procesuālos izdevumus par transportlīdzekļa evakuācijas pakalpojumiem 106,48 eiro (simtu seši eiro un
48 centi).
Dokumentu – CD ar videoierakstu 05.09.2020. no Valsts policijas dienesta automašīnas – atstāt glabāt pie kriminālprocesa.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 10 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2020. gada 14. oktobra Kurzemes
apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese D.Alksne