Latvian court allows declaration of paternity for inheritance purposes based on archival evidence and witness testimony.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court granted the plaintiffs' request to declare that two individuals are the daughters of a deceased man to facilitate inheritance proceedings. Although the parents never registered their marriage and birth certificates listed only the father's surname, the court relied on archival records, a marriage certificate, and witness testimony confirming the father's presence and behavior towards the girls. The decision establishes that when documentary evidence is insufficient due to historical circumstances, the court may determine paternity through a comprehensive assessment of all available facts.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 288., 289., 290., 291. panti: When documentary evidence is insufficient to establish paternity due to historical circumstances, the court may determine the fact of paternity based on a comprehensive assessment of all available facts, including witness testimony and archival records.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:KURT:2018:0319.C20222517.3.S
Lieta Nr.C20 2225 17/12
SPR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
2018.gada 19.martā
Kurzemes rajona tiesa
sekojošā sastāvā: tiesnese M.Jansone
ar sekretāri K.Sēlieti,
piedaloties pieteicējām /pers. A/, /pers. B/, ieinteresētai personai /pers. C/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ un /pers. B/ pieteikumā pieteikumā par juridiska fakta konstatēšanu.
Tiesas sēdē tiesa konstatēja:
2017.gada 15.decembrī /pers. A/ un /pers. B/ iesniegušas tiesā pieteikumu, kurā norāda, ka /datums/nomira /pers. D/, kura ir pieteicēju
tēva /pers. E/ māsa.
Viņa ir atstājusi mantojumu - dzīvokli /adrese A/.
Faktiski pieteicējas mantojumu ir pieņēmušas un kārto visus maksājumus par dzīvokli, taču, lai noformētu mantojuma lietu pie notāra,
pieteicējām ir nepieciešams pierādīt, ka viņu tēvs ir /pers. E/, jo abu dzimšanas apliecībās norādīts tikai tēva vārds /vārds/.
Pieteicēju vecāki /pers. F/ un /pers. E/ dzīvoja kopā kopš 1957.gada Vaiņodē. Laulība nebija reģistrēta.
Meita /pers.B/piedzima /datums/, un /datums/– meita /pers.A/. Ģimenes dzīvesvieta bija /adrese/, no 1964.gada vasaras – /adrese/.
1967.gada vasarā ģimene izšķīrās. /pers. E/ palika dzīvot /adrese /.
Meita /pers.A/pēc ģimenes šķiršanās palika dzīvot pie vecāsmātes /adrese/, pie /pers. E/ mātes /pers. I/.
Meita /pers.B/pēc vecāku šķiršanās palika dzīvot kopā ar māti /pers. F/, pārzeļoties uz Gramzdas ciemu.
Pēc vecāku šķiršanās /pers. E/ turpināja tikties ar meitām /pars.B/un /pers.A/līdz savai nāves dienai 1998.gada jūnijā.
Māte /pers.F/ mirusi1986.gada septembrī.
Meitas rīkoja tēva /pers. E/ bēres un abi vecāki guldīti blakus Vaiņodes kapos.
Meklējot arhīvos ziņas par ģimenes sastāvu un kopīgo dzīvesvietu laika periodā no 1957.gada līdz 1979.gadam, neizdevās dokumentus
atrast, jo ģimenei nebija lopu un saimniecības kartiņas līdz ar to uz minēto ģimeni netika vestas.
Liepājas zonālais valsts arhīvs izsniedza izziņu, no kuras redzams, ka /pers. I/ ir vecāmāte attiecībā pret /pers. B/, kas izziņā norādīta kā
mazmeita.
Lietā norādītā ieinteresētā persona /pers. C/ ir /pers. B/ un /pers. A/ māsīca - /pers. E/ brāļa /pers. L/ meita.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 288., 289., 290., 291.pantu /pers. A/ un /pers. B/ lūdz tiesu konstatēt faktu, ka /pers. A/ 1964.gada
10.janvārī izdotās dzimšanas apliecībā norādītais tēvs /vārds/un /pers. B/ 1959.gada 20.novembrī izdotajā dzimšanas apliecībā norādītais tēvs /vārds/ir
/pers. E/, dzimis /datums/, miris /miršanas datums/.
Fakts konstatējams mirušās /pers. D/, p.k./personas kods/, mantojuma lietas turpmākai kārtošanai.
Tiesas sēdē pieteicēja /pers. A/ pieteikumu uzturēja pieteikumā minētajā apjomā un uz tajā norādītajiem pamatiem, papildus paskaidroja,
ka pie tēva brauca ciemos un saikni uzturēja līdz pat viņa nāvei. Zina, ka ģimene kopā dzīvoja no 1957.gada, bet izšķīrās 1967.gadā, kad pati palika
dzīvot kopā ar māti Gramzdas ciemā, māsa palika dzīvot pie vecāsmātes /pers. I//adrese/. Tēvs palika dzīvot /adrese /.
/pers. A/ nekad nav bijušas šaubas, ka /pers. E/ ir viņas tēvs.
Tiesas sēdē /pers. B/ pieteikumu uzturēja pieteikumā norādītajā apjomā un uz tajā norādītajiem pamatiem, papildus paskaidroja, ka
vasarās bieži ciemojās pie mātes. Tēvam kļūstot vecākam, cik varēja, aprūpēja viņu.
/vārds/tante, kura bija tēva māsa, Liepājā dzīvoja sen. Vispirms Bērzu ielā, pēc tam Alejas ielā.
Ieinteresētā persona /pers. C/, kura dzimusi 1959.gadā un ir /pers. E/ brāļa /pers. L/ meita, un pieteicēju māsīca, tiesas sēdē apstiprināja
/pers. A/ un /pers. B/ teikto. Māsīcas ģimene dzīvoja Liepājā. /pers. E/ brauca ciemos uz Liepāju un /pers. C/ ģimene brauca ciemos pie viņa uz Vaiņodi.
Viņai nav bijušas šaubas, ka /pers. E/ ir /pers. A/ un /pers. B/ tēvs.
M o t ī v u daļa
Novērtējot lietā iegūtos pierādījumus to kopumā, tiesa uzskata, ka pieteikums ir pamatots uz apmierināms.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 288.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu, tiesa izskata lietas pār tādu faktu konstatēšanu,
no kuriem atkarīga fizisko [..] mantisko un nemantisko tiesību rašanās, grozīšanās vai izbeigšanās, to skaitā faktus par fizisko personu
radniecības attiecībām.
Kā redzams no Pieteicēju un Ieinteresētās personas paskaidrojumiem un materiāliem lietā, ka nepieciešams konstatēt radniecības faktu
mantojuma lietas kārtošanai.
Ar miršanas apliecību /numurs/ (lietas 13.lapa) pierādīts, ka /datums/ Latvijā, Liepājā mirusi /pers. D/, personas kods /personas kods/,
kura dzimusi Vaiņodes pagastā, un pēc viņas nāves atklājies mantojums.
Ar Zemesgrāmatu apliecību (lietas 15.lapa), tajā norādīto Liepājas zemesgrāmatas nodalījumu Nr./numurs/ ar kadastra Nr./numurs A/,
pierādīts, ka /pers. D/ reģistrēts dzīvokļa īpašums /adrese/.
Dzimšanas apliecībā II-RC (slāvu burtiem) Nr.372007 (lietas 5.lapa) redzams, ka /datums/Priekules pilsētā dzimusi /pers. A/ meita, kā
vecāki norādīta māte /pers. F/ meita, latviete, bet tēvs nav norādīts.
Dzimšanas apliecībā II-RC (slāvu burtiem) Nr.072593 (lietas 6.lapa) redzams, ka /datums/Vaiņodes ciemā dzimusi /pers. B/ meita, kā
vecāki norādīti māte /pers. F/ meita, tēva ieraksts – /vārds/.
Ar dzimšanas apliecību RC (slāvu burtiem) Nr.499760 (lietas 8.lapa) pierādīts, ka /datums/Vaiņodes pagastā dzimis /pers.E/, kura vecāki
norādīti /pers. M/ un māte /pers.I/.
Ar 2017.gada 7.novembra Arhīva izziņu Nr.LZVA-6.2.2/16053 (lietas 7.lapa) pierādīts, ka Vaiņodes ciemā /adrese/7.-1979.gados bijuši
pierakstīti /pers. I/ meita, dzimusi /datums/, ģimenes galva, [..] /pers. B/, /vārds/meita, dzimusi /datums/, mazmeita.
Ar miršanas apliecību /numurs/(lietas 9.lapa) pierādīts, ka /datums/Vaiņodē miris /pers. E/, dzimis Liepājas rajonā /datums/, personas kods
/personas kods/.
Ar dzimšanas apliecību LA (slāvu burtiem) Nr.537186 (lietas 11.lapa) pierādīts, ka 1927.gada 30.jūlijā Vaiņodes pagastā dzimusi
/pers.D/, kuras vecāki norādīti tēvs /pers. E/, latvietis un māte /pers. I/, latviete.
Ar laulības apliecību RC (slāvu burtiem) Nr.248427 (lietas 12.lapa) pierādīts, ka 1928.gada 28.martā, Priekules rajonā dzimušais /pers.E/
un /pers.D/, dzimusi /datums/, Vaiņodes pagastā devušies laulībā /datums/. Pēc laulībām sievai piešķirts uzvārds /uzvārds/.
Lieciniece/pers. S/ tiesas sēdē liecināja, ka dzimusi 1959.gadā un ar /pers. B/ bijušas klases biedrenes. Pazina viņas vecākus. Gājušas
ciemos pie tēva Vaiņodē uz Raiņa ielu. /vārds/dzīvoja pie savas omītes Vaiņodē, kas bija blakus tēva dzīvoklim Raiņa ielā. Brauca ciemos arī pie
draudzenes māsas /pers. A/. Pazina arī /vārds/tanti, kura dzīvoja Liepājā un pie kuras arī bija aizbraukušas, jo viņai bija vajadzīga feldšeres palīdzība, ko
lieciniece varēja sniegt.
Lieciniece/pers. K/ tiesas sēdē liecināja, ka dzimusi 1964.gadā un pazīst /vārds/kā draudzeni, pazina viņas tēvu /pers. E/, bijušas ciemos
pie vecāsmātes, kur /vārds/dzīvoja ar vecomāti /pers. I/, strādājušas kopā. /pers. E/, tiekoties ar viņām, izturējies kā pret savām meitām.
Lieciniece /pers.G/tiesas sēdē liecināja, ka dzimusi 1942.gadā, /pers. A/ un /pers. B/ pazīst kā savas skolnieces. Reizēm arī tagad satiekas.
Ar vecākiem iepazinās, kad mainījušies dzīvokļiem. Pēc viņu attiecībām nekad nav radušās šaubas, ka /pers. E/ nebūtu /pers. A/ un /pers. B/ tēvs.
Lieciniece/pers. M/ tiesas sēdē liecināja, ka dzimusi 1951.gadā, /vārds/un /pers. B/ pazīst kā skolnieces. Pazina viņu tēvu /pers. E/. Ir
bijusi pie /vārds/tantes Liepājā un bieži pie meiteņu omītes Vaiņodē.
Vadoties no teiktā un saskaņā ar Civilprocesa likuma 3., 5., 189., 190., 193., 288.pantu, 288.panta pirmās daļas 1.punktu,
tiesa
no s p r ie d a :
pieteikumu apmierināt un konstatēt faktu, ka /pers. A/, personas kods /personas kods/, 1964.gada 10.janvārī izdotajā dzimšanas apliecībā
norādītais tēvs /vārds/un /pers. B/, personas kods /personas kods/, 1959.gada 20.novembrī izdotajā dzimšanas apliecībā norādītais tēvs /vārds/ir /pers.
E/, personas kods /personas kods/, dzimis /datums/, miris /miršanas datums/.
Fakts konstatēts mantojuma lietas kārtošanai.
Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese: (personiskais paraksts) M.Jansone