Court dismisses claim to void apartment owners' decision due to insufficient voting majority and procedural defects.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the plaintiff's request to declare the apartment owners' decision invalid. The plaintiff alleged procedural flaws, including lack of notice to absent owners and potential conflicts of interest in proxy voting. The court ruled that the decision was valid because it was supported by a sufficient majority of voting owners and the procedural defects did not justify invalidation.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 189. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 190. panta 1. daļa: A decision by an owners' community is valid if adopted by the required majority, and procedural irregularities do not automatically render it void unless they violate mandatory provisions.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:RIRT:2022:1123.C33281922.4.S
Lietas Nr.C33281922
Lietas arhīva Nr.C-2819-22/23
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2022.gada 23.novembrī
Rīgas rajona tiesa, tiesnese I.Gaile,
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers.
J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/, /pers. U/, /pers. V/, /pers. Z/, /pers. A0/, /pers. AA/,
/pers. AB/, /pers. AC/, /pers. AD/,
/pers. AE/
par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu.
Aprakstošā daļa
[1] 2021.gada 16.novembrī Rīgas rajona tiesā saņemts /pers. A/ prasības pieteikums pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers.
G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/, /pers. U/, /pers. V/, /pers.
Z/, /pers. A0/, /pers. AA/, /pers. AB/, /pers. AC/, /pers. AD/, /pers. AE/ par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs ir dzīvokļa Nr./numurs A/, kas atrodas /adrese/, īpašnieks.
No 2021.gada 13.jūlija līdz 2021.gada 28.jūlijam tika rīkota dzīvojamās mājas /adrese/ (turpmāk arī – dzīvojamā māja) dzīvokļu īpašnieku
aptauja, par kuras rezultātiem prasītājs uzzināja 2021.gada 30.augustā. Apjautas rezultātā, sastādot 2021.gada 30.jūlijā dzīvojamās mājas dzīvokļu
īpašnieku aptaujas Nr./numurs B/ balsošanas protokolu, pieņemti lēmumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu SIA “/Nosaukums
A/”, uzdodot pārvaldīšanu biedrībai “/Nosaukums B/”. Apstiprināts pārvaldīšanas līguma projekts un uzdots to dzīvokļu īpašnieku vārdā parakstīt /pers.
AC/ (turpmāk arī – lēmumi). Aptaujā no 55 dzīvokļu īpašniekiem anketas iesnieguši 32, no kuriem 28 balsojuši par minētajiem lēmumiem.
Prasītājam nav izsniegta aptaujas anketa, tādēļ viņš nevarēja piedalīties aptaujā, nav informācijas, ka visiem dzīvokļu īpašniekiem būtu izsniegta
aptaujas anketa. 17 dzīvokļu īpašniekus, pamatojoties uz pilnvarām, pārstāvēja aptaujas organizators, /pers. L/, tādēļ prasītājs uzskata, ka lēmumu
pieņēmuši tika 11 dzīvokļu īpašnieki. Dzīvokļa Nr./numurs C/ īpašnieks /pers. P/ ir lūdzis atzīt par nederīgu viņa parakstu /pers. L/ izsniegtajā pilnvarā, jo
/pers. L/ balsojis pretēji /pers. P/ gribai. 2021.gada 12.augustā savu parakstu pilnvarā, kas izsniegta /pers. L/, ir atsaucis arī dzīvokļa Nr./numurs D/
īpašnieks, /pers. A0/, jo arī nevēlējās atsaukt pārvaldīšanas uzdevumu SIA “/Nosaukums A/”. Turklāt /pers. AO/ ilgstoši neatrodas Latvijā, līdz ar to
viņa paraksts pilnvarā /pers. L/ ir apšaubāms, jo neatbilst tam parakstam, kāds ir redzams pārvaldīšanas līgumā, kas noslēgts ar /pers. A0/. Dzīvokļa
Nr./numurs E/ īpašnieks ir miris, bet mantiniece /pers. AF/ nav reģistrējusi savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, līdz ar to viņai nav paraksta tiesības un
viņas anketa, kuru viņas vārdā parakstījusi pilnvarniece /pers. AG/, nav derīga.
Līdz ar to 3 no anketām nav derīgas un dzīvokļu īpašnieku lēmums pieņemts nelikumīgi. Prasītājs uzskata, ka, ja balsošanas procedūra būtu
ievērota, nosūtot anketas visiem dzīvokļu īpašniekiem, tad dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums būtu citāds.
Pamatojoties uz minēto un Dzīvokļa īpašuma likuma 9., 10., 14., 16. un 20.pantu prasītājs lūdz tiesu atzīt par spēkā neesošiem 2021.gada 30.jūlija
daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku aptaujas Nr./numurs B/ balsošanas protokolā norādītos lēmumus un piedzīt no atbildētajiem
prasītāja labā visus lietā samaksātos tiesas izdevumus.
[2] 2022.gada 27.janvārī tiesā saņemts atbildētāja /pers. P/ paskaidrojums, kur atbildētājs norāda, ka prasību pilnībā atzīst, jo, parakstot pilnvaru,
ir ticis maldināts. /pers. L/ ir informējis par to, ka tiks sasaukta kopsapulce, bet nav informējis par to, kādi jautājumi tiks lemti.
[3] 2022.gada 28.janvārī tiesā saņemts atbildētājas /pers. AD/ paskaidrojums, kur atbildētāja norāda, ka prasību neatzīst. /pers. L/ aptaujā ir
pārstāvējis arī viņu, visi lēmumi ir pieņemti pareizi, ar balsu vairākumu.
[4] 2022.gada 28.janvārī tiesā saņemts atbildētājas /pers. H/ paskaidrojums, kur atbildētāja norāda, ka prasību atzīst daļēji. Atbildētāja norāda,
ka, ja tiesa konstatēs, ka dzīvokļu īpašnieku lēmums pieņemts prettiesiski, tad prasība ir apmierināma. Par aptauju un tajā izskatāmajiem jautājumiem tika
informēta. Pilnvaru /pers. L/ parakstīja. Uzskatīja, ka pārvaldīšana jānodod biedrībai “/Nosaukums B/”. Nepiekrīt tiesas izdevumu piedziņai no viņas
prasītāja labā, jo viņa nav aizskārusi prasītāja tiesības. Par pārējiem prasībā norādītajiem argumentiem izteikties nevar, jo atbildētājai nav par tiem
informācijas.
[5] 2022.gada 2.februārī tiesā saņemts atbildētāja /pers. J/ paskaidrojums, kur atbildētājs norāda, ka prasību neatzīst. /pers. L/ aptaujā ir
pārstāvējis arī viņu, visi lēmumi ir pieņemti pareizi, ar balsu vairākumu.
[6] 2022.gada 9.februārī tiesā saņemts atbildētājas /pers. F/ paskaidrojums, kur atbildētāja norāda, ka prasību neatzīst. Par aptauju un tajā
lemjamajiem jautājumiem ir tikusi informēta, visi lēmumi ir pieņemti pareizi, ar balsu vairākumu.
[7] 2022.gada 11.februārī tiesā saņemts atbildētāja /pers. U/ paskaidrojums, kur atbildētājs norāda, ka bija informēts par aptauju. /pers. L/ aptaujā
ir pārstāvējis arī viņu, visi lēmumi ir pieņemti pareizi, ar balsu vairākumu. Pēc balsošanas ir saņēmis gan balsošanas protokolu, gan informāciju par
pieņemtajiem lēmumiem.
[8] 2022.gada 23.februārī tiesā saņemts atbildētāja /pers. L/ paskaidrojums, kur atbildētājs norāda, ka prasība ir nepamatota un noraidāma.
Atbildētājs paskaidro, ka kopā ar /pers. K/ 2021.gada jūnijā nodibināja biedrību “/Nosaukums B/”, ar mērķi pārņemt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu.
Aptaujas anketas tika sagatavotas visiem dzīvokļu īpašniekiem saskaņā ar likuma prasībām un ievietotas visu dzīvokļu pastkastītēs, tajā skaitā, arī
prasītājam. Paziņojums par aptauju tika izvietots arī katrā dzīvojamās mājas kāpņu telpā. Balsošanas protokols tika sagatavots likumā noteiktajā termiņā,
2021.gada 3.augustā, un arī ievietots dzīvokļu pastkastītēs, arī prasītājam.
Par aptaujā lemjamajiem jautājumiem, atbalstot tos, balsoja 28 dzīvokļu īpašnieki no visiem 55 dzīvokļu īpašniekiem, līdz ar to par lēmumiem
balsoja vairāk nekā 50 procenti no dzīvokļu īpašniekiem un lēmumi ir pieņemti. Kopumā balsojumā piedalījās 32 dzīvokļu īpašnieki, 4 no tiem balsoja
pret pieņemamajiem lēmumiem, 23 dzīvokļu īpašnieki balsojumā nepiedalījās, tādēļ uzskatāms, ka pret lēmumiem balsoja 27 dzīvokļu īpašnieki.
Likums neparedz, ka dzīvokļa īpašnieka pārstāvībai ir nepieciešama pilnvara, kas ir notariāli apliecināta. Visas pilnvaras ir noformētas rakstiski, un
līdz lēmuma pieņemšanai nav atsauktas. Dzīvokļa Nr./numurs E/ īpašnieks /pers. AH/ ir miris, bet viņa mantiniecei /pers. AF/ ir izsniegta mantojuma
apliecība, tādēļ nav pamata uzskatīt, ka īpašuma tiesību nereģistrēšana zemesgrāmatā atņem viņai arī tās tiesības, kuru realizēšanai nav nepieciešams, lai
īpašuma tiesības būtu reģistrētas zemesgrāmatā.
Nav pamata uzskatīt, ka pilnvarnieks /pers. L/ ir pārkāpis pilnvarojuma robežas, saistībā ar viņam /pers. P/ un /pers. A0/ izsniegtajām pilnvarām.
Nekādi iebildumi par balsošanas rezultātiem no /pers. P/ un /pers. A0/ netika saņemti, pilnvaras viņi parakstīja un līdz ar to ir piekrituši pilnvaru saturam.
Pie tam prasītājs ir nokavējis prasības iesniegšanas termiņu, jo viņam par to bija jāzina jau vismaz 2021.gada 3.augustā. Prasītāja deklarētā dzīves
vieta ir /adrese/, uz kurieni arī tika nogādāti visi dokumenti, kas saistīti ar aptauju. Turklāt prasītājam par pieņemtajiem lēmumiem atbildētājs paziņoja
2021.gada 6.vai 7.augustā personīgi.
Prasītāja balss tāpat ir ieskaitīta tajā dzīvokļu īpašnieku skaitā, kas balsoja pret, līdz ar to balsojuma rezultāts tāpat būtu nemainīgs.
[9] 2022.gada 17.februārī tiesā saņemts atbildētāja /pers. C/ paskaidrojums, kur atbildētājs norāda, ka bija informēts par aptauju. /pers. L/ aptaujā
ir pārstāvējis arī viņu, visi lēmumi ir pieņemti pareizi, ar balsu vairākumu. Pēc balsošanas ir saņēmis gan balsošanas protokolu, gan informāciju par
pieņemtajiem lēmumiem. Uzskata prasību par nepamatotu.
[10] 2022.gada 18.februārī tiesā saņemts atbildētājas /pers. T/ paskaidrojums, kur atbildētāja norāda, ka prasību neatzīst. Par aptauju un tajā
lemjamajiem jautājumiem ir tikusi informēta, lai arī pati nedzīvo mājā /adrese/. Balsoja par pārvaldnieka maiņu. Prasītājs nevarēja nezināt par aptauju, jo
mājā /adrese/, dzīvo prasītāja māte, kura ir arī dzīvojamās mājas sētniece un viena no pirmajām uzzināja par aptauju. Uzskata, ka prasītāja māte nodeva
arī šo informāciju prasītājam. Norāda, ka nav pamata tiesāšanās izdevumu piedziņai no viņas prasītāja labā.
[11] 2022.gada 18.februārī tiesā saņemts atbildētāja /pers. Z/ paskaidrojums, kur atbildētājs norāda, ka bija informēts par aptauju. /pers. L/
aptaujā ir pārstāvējis arī viņu, visi lēmumi ir pieņemti pareizi, ar balsu vairākumu. Pēc balsošanas ir saņēmis gan balsošanas protokolu, gan informāciju par
pieņemtajiem lēmumiem. Uzskata prasību par nepamatotu.
[12] 2022.gada 18.februārī tiesā saņemts atbildētājas /pers. AA/ paskaidrojums, kur atbildētāja norāda, ka informāciju un dokumentus par aptauju
saņēma laicīgi. Par aptaujā izlemtajiem jautājumiem ir tikusi informēta. Ir balsojusi par pārvaldnieka maiņu.
[13] 2022.gada 18.februārī tiesā saņemts atbildētāja /pers. G/ pārstāves /pers. AI/ paskaidrojums, kur pārstāve norāda, ka prasība ir noraidāma.
Nav pamata tiesas izdevumu piedziņai prasītāja labā. Atbildētājs saņēma informāciju par aptauju, aptaujas dokumenti bija ievietoti pastkastītē, turklāt
informācija bija izvietota arī kāpņutelpā. Aptaujas anketa bija skaidra un saprotama. Atbildētājs balsoja par pārvaldnieka maiņu un pārējiem lēmumiem.
Ja kāds no tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri balsoja par aptaujas lēmumiem, ir pārdomājis, tad ir jārīko jauna kopsapulce vai aptauja. Prasītāja
apgalvojums, ka viņš nav bijis informēts par aptaujas norisi, ir maz ticams, jo prasītāja māte dzīvo dzīvojamajā mājā un strādāja tur par sētnieci, un
aptaujas laikā mudināja dzīvokļu īpašniekus balsot pret pārvaldnieka maiņu, jo tā viņa zaudētu darbu.
[14] 2022.gada 21.februārī tiesā saņemts atbildētājas /pers. AB/ paskaidrojums, kur atbildētāja norāda, ka informāciju un dokumentus par aptauju
saņēma laicīgi. Par aptaujā izlemtajiem jautājumiem ir tikusi informēta. Ir balsojusi par pārvaldnieka maiņu.
[15] 2022.gada 21.februārī tiesā saņemts atbildētājas /pers. S/ paskaidrojums, kur atbildētāja norāda, ka informāciju un dokumentus par aptauju
saņēma laicīgi. Prasītājs pats nedzīvo dzīvojamajā mājā, viņam piederošajā dzīvoklī dzīvo viņa māte, kura piedalījās visās sapulcēs. Atbildētāja personīgi
palīdzēja /pers. L/ ievieto dzīvojamās mājas pastkastītēs aptaujas dokumentus un balsošanas protokolu. Prasītāja māte strādāja SIA “/Nosaukums A/”
par sētnieci un savam dēlam, prasītājam, katru vasaru organizēja iespēju pļaut zāli ap dzīvojamo māju, līdz ar to prasības pamatā ir prasītāja personīgās
intereses. Atbildētāja uzskata, ka tieši prasītāja māte ir tā, kas pierunājusi /pers. P/ un /pers. A0/ apšaubīt pieņemtos lēmumus.
[16] 2022.gada 21.februārī tiesā saņemts atbildētāja /pers. K/ paskaidrojums, kur atbildētājs norāda, ka bija informēts par aptauju. /pers. L/
aptaujā ir pārstāvējis arī viņu, visi lēmumi ir pieņemti pareizi, ar balsu vairākumu. Atbildētāja sieva, /pers. AJ/, kopā ar /pers. L/ un /pers. S/ visus
aptaujas dokumentus ievietoja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku, tajā skaitā, arī prasītāja, pastkastītēs. Savukārt atbildētājs palīdzēja ievietot
pastkastītēs balsošanas protokolu. Līdz ar to prasītājs ir nokavējis prasības celšanas termiņu. /pers. P/ piedalījās sapulcēs, un tajā izteicās par
pārvaldnieka maiņu, nevis pret.
[17] 2022.gada 23.februārī tiesā saņemts atbildētājas /pers. D/ paskaidrojums, kur atbildētāja norāda, ka prasība ir noraidāma kā nepamatota.
/pers. L/ aptaujā ir pārstāvējis arī viņu, visi lēmumi ir pieņemti pareizi.
[18] 2022.gada 23.februārī tiesā saņemts atbildētājas /pers. M/ paskaidrojums, kur atbildētāja norāda, ka prasība ir noraidāma kā nepamatota.
/pers. L/ aptaujā ir pārstāvējis arī viņu, visi lēmumi ir pieņemti pareizi.
[19] 2022.gada 23.februārī tiesā saņemts atbildētājas /pers. I/ paskaidrojums, kur atbildētāja norāda, ka prasība ir noraidāma kā nepamatota.
/pers. L/ aptaujā ir pārstāvējis arī viņu, visi lēmumi ir pieņemti pareizi.
[20] 2022.gada 23.februārī tiesā saņemts atbildētāja /pers. R/ paskaidrojums, kur atbildētājs norāda, ka prasība ir noraidāma kā nepamatota.
/pers. L/ aptaujā ir pārstāvējis arī viņu, visi lēmumi ir pieņemti pareizi.
[21] 2022.gada 23.februārī tiesā saņemts atbildētājas /pers. O/ paskaidrojums, kur atbildētāja norāda, ka prasību neatzīst. /pers. L/ aptaujā ir
pārstāvējis arī viņu, visi lēmumi ir pieņemti pareizi, ar balsu vairākumu. Uzskata, ka nav pamata tiesas izdevumu piedziņai no viņas prasītāja labā, jo viņai
ir tiesības balsot pēc savas pārliecības.
[22] 2022.gada 23.februārī tiesā saņemts atbildētāja /pers. A0/ paskaidrojums, kur atbildētājs norāda, ka prasību neatzīst. Apstiprina, ka balsoja
par pārvaldnieka maiņu, tādējādi piekrīt sava pilnvarnieka balsojumam. Ir saņēmis un sapratis visu ar aptauju saistītos dokumentus, un atbildētājam nav
neskaidrību. Uzskata, ka procedūra ir ievērota. Lūdz prasību noraidīt.
[23] 2022.gada 25.februārī tiesā saņemts atbildētāja /pers. AC/ paskaidrojums, kur atbildētājs norāda, ka prasība ir nepamatota un noraidāma.
Prasītājs ir nokavējis prasības iesniegšanas termiņu, jo viņam par balsošanas rezultātiem vajadzēja uzzināt jau 2021.gada 3.augustā, kaut arī pats
viņš /adrese/ nedzīvo. Dzīvojamajā mājā dzīvo prasītāja māte, kura piedalījās visās sapulcēs, par aptauju bija informēta, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka
viņa neinformēja par to savu dēlu, proti, prasītāju. Prasītājs nav pierādījis, ka nav saņēmis aptaujas dokumentus. Aptaujas veikšanas procedūra ir
ievērota. Prasītājs aptaujas lapu nenodeva, līdz ar to viņa balsojums ir pieskaitīts tiem, kuri balsoja pret, un uzskatāms, ka viņš savu gribu ir paudis. Ja
/pers. P/ un /pers. A0/ ir pretenzijas pret aptauju un tās rezultātiem, viņi varēja celt tiesā atbilstošu prasību, jo likums neapredz parakstu atsaukšanu pēc
aptaujas termiņa beigām. /pers. AG/ piedalījās balsojumā kā dzīvokļa īpašnieces pārstāve saskaņā ar pilnvaru, jo konkrētajā balsojumā nav nozīmes tam,
ka dzīvokļa īpašniecei ir tikai mantojuma apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, un īpašuma tiesības zemesgrāmatā vēl nav reģistrētas.
Prasītāja iebildumi un argumenti par aptaujas veikšanu un balsojuma rezultātiem nav pamatoti.
[24] 2022.gada 28.februārī tiesā saņemts atbildētājas /pers. B/ paskaidrojums, kur atbildētāja norāda, ka /pers. L/ aptaujā ir pārstāvējis arī viņu,
visi lēmumi ir pieņemti pareizi.
[25] 2022.gada 1.martā tiesā saņemts atbildētājas /pers. AE/ paskaidrojums, kur atbildētāja norāda, ka visu informāciju par balsošanu ir saņēmusi.
Balsoja par pārvaldnieka maiņu. Jā kāds no balsotājiem, jau pēc balsojuma, ir pārdomājis, vēlas balsot citādi, viņš var rīkot jaunu balsojumu, nevis
atsaukt pieņemtu lēmumu. Prasība ir nepamatota un atbildētāja to neatzīst.
[26] 2022.gada 2.martā tiesā saņemts atbildētājas /pers. E/ paskaidrojums, kur atbildētāja norāda, ka prasība ir noraidāma kā nepamatota. /pers.
L/ aptaujā ir pārstāvējis arī viņu, visi lēmumi ir pieņemti pareizi.
[27] Atbildētājs /pers. V/ rakstveida paskaidrojumus par celto prasību nav sniedzis. /pers. N/ paskaidrojums nav parakstīts, līdz ar to atzīstams, ka
arī /pers. N/ rakstveida paskaidrojumu par prasību nav sniegusi.
[28] Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu civillieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā 2022.gada
23.novembrī, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2022.gada 29.martā, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu un lūgumu pieteikšanai līdz 2022.gada
23.septembrim.
[29] 2022.gada 30.septembrī tiesā saņemts /pers. AK/ pieteikums par trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem iestāšanos lietā prasītāja
pusē.
/pers. AK/ norāda, ka ir dzīvokļa Nr./numurs F/, kas atrodas /adrese/, īpašniece kopš 2011.gada 8.jūlija. /pers. AK/ norāda, ka viņas kā dzīvokļa
īpašnieces tiesības un pienākumi tiks skarti ar spriedumu lietā, līdz ar to viņa vēlas iestāties lietā kā trešā persona prasītāja pusē, jo aptauju un balsojumu
uzskata par prettiesisku.
Ņemto vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 78. un 80.pantu /pers. AK/ lūdz viņu pielaist lietā kā trešo personu bez patstāvīgiem
prasījumiem prasītāja pusē.
[30] Citi lietas dalībnieku paskaidrojumi un lūgumi tiesas noteiktajā termiņā nav iesniegti, lietas dalībnieki nav pieteikuši noraidījumu tiesnesim.
Motīvu daļa
[31] Pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.
[32] 2022.gada 30.septembrī tiesā saņemts /pers. AK/ kā dzīvokļa Nr./numurs F/, kas atrodas /adrese/, īpašnieces pieteikums par trešās personas
bez patstāvīgiem prasījumiem iestāšanos lietā prasītāja pusē.
Lietas dalībnieki 2022.gada 24.oktobrī informēti, ka pieteikums tiks izskatīts rakstveida procesā 2022.gada 23.novembrī.
Tiesa atzīst, ka pieteikums noraidāms sekojošu iemeslu dēļ.
Civilprocesa likuma 80.pants paredz iespēju trešajai personai iestāties lietā, ja spriedums lietā var skart šīs personas tiesības vai pienākumus pret
vienu no pusēm.
Lai apmierinātu šādu lūgumu, tiesai ir jākonstatē, ka trešajai personai ir ne tikai interese par lietas ietvaros izskatāmo strīdu, bet vienlaicīgi jāgūst
apstiprinājums tam, ka tiesas spriedums tieši vai netieši var skart šīs personas tiesības vai pienākumus pret kādu no pusēm.
/pers. AK/ norāda, ka vēlas apstrīdēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus.
Tiesa konstatē, ka prasība ir celta par dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemto lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, līdz ar to /pers. AK/ kā
dzīvokļa īpašniecei, kas ietilpst dzīvokļu īpašnieku kopībā, nevar rasties kādas personīgas saistības vai tiesības pret prasītāju kā dzīvokļa īpašnieku vai
atbildētājiem kā dzīvokļu īpašniekiem, kas arī veido dzīvokļu īpašnieku kopību.
Tiesa secina, ka pie norādītajiem apstākļiem konkrētā civiltiesiskā strīda atrisinājums nav un nevar būt atkarīgs no tā, vai /pers. AK/ tiek pieaicināta
lietā trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem statusā.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka lietā nav konstatējami apstākļi, kas būtu par pamatu pieteikuma apmierināšanai un tas ir noraidāms.
[33] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Lietā nav apstrīdēts un to apliecina lietā iesniegtais Rīgas rajona tiesas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma noraksts, ka prasītājam ir
reģistrētas zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra Nr./numurs G/, kopš 2014.gada 22.aprīļa.
[34] Prasītājs kā dzīvokļa īpašnieks ir vērsies tiesā ar prasību, atzīt par spēkā neesošiem 2021.gada 30.jūlija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas
/adrese/ dzīvokļu īpašnieku aptaujas Nr./numurs B/ balsošanas protokolā norādītos lēmumus.
Lietā nav strīda, ka laikā no 2021.gada 13.jūlija līdz 2021.gada 28.jūlijam dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki piedalījās aptaujā, kuru ierosināja
/pers. L/, par dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu SIA “/Nosaukums A/”, pārvaldīšanas uzdevuma došanu biedrībai
“/Nosaukums B/”, pārvaldīšanas līguma projekta apstiprināšanu un tā parakstīšanas dzīvokļu īpašnieku vārdā uzdošanu /pers. AC/.
Lietā nav strīda, ka balsošanā kā dzīvojamās mājas 55 dzīvokļu īpašnieki vai viņu pilnvarotie pārstāvji piedalījās 32 personas, no kurām 28 balsoja
“par” aptaujas lēmumiem, 4 balsoja “pret”, bet 23 dzīvokļu īpašnieki balsojumā nepiedalījās. Līdz ar to dzīvokļu īpašnieku, kuri nepiedalījās aptaujā,
balsis pieskaitītas tiem, kuri balsoja “pret”.
Lietā nav strīda, ka 2021.gada 30.jūlijā tika sastādīts balsošanas protokols, kurā konstatēts, ka ar balsu vairākumu aptaujas, kas veikta no
2021.gada 13.jūlija līdz 2021.gada 28.jūlijam, lēmumi ir pieņemti.
[34.1] Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 3.pantu lietas izskatīšanā piemērojams Dzīvokļa īpašuma likuma tiesību normas redakcijā no
2021.gada 3.februāra līdz 2021.gada 4.augustam, kas bija spēkā aptaujas veikšanas laikā.
Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības
lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas,
kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.
Judikatūrā un tiesību zinātnē paustajās atziņās norādīts, ka, apstrīdot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus, prasība ceļama pret visiem dzīvokļu
īpašniekiem, kuri lēmumu pieņēmuši (sk., piemēram, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 7.oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-201/2015
(C40089512) 6.punktu; Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 30.maija sprieduma lietā Nr.SKC-1208/2014 (C33303411) 8.3.punktu;
Tiesu prakses apkopojumu “Tiesu prakse civillietās, kas izriet no dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām” (2013.-2016.gada maijs), 2016,
15.lpp.; R.Krauze. Dzīvokļa īpašums, tā pārvaldīšana un tiesiskais regulējums. Augstākās tiesas biļetens Nr.3/2011, 20.-21.lpp.).
Minētās judikatūras atziņas nav mainījušās arī pēc Senāta 2019.gada 12.decembra sprieduma lietā Nr.SKC-109/2019, uz kura pamata notika
judikatūras maiņa attiecībā par dzīvokļu īpašnieku kopības statusu (sk. Senāta 2019.gada 12.decembra sprieduma lietā Nr.SKC-109/2019
11.3.5.punktu).
Tādējādi prasība par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem ir ceļama pret atbildētājiem – dzīvokļu īpašniekiem, kas
pieņēmuši apstrīdēto lēmumu, proti, tiem, kuri aptaujā balsojuši “par”.
Kā redzams no lietas materiāliem, tad dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumus pieņēmusi aptaujas veidā, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma
20.panta pirmo daļu.
No minētā izriet, ka prasītājam bija jāceļ prasība pret visiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri aptaujā balsoja “par” pieņemamajiem lēmumiem, to norāda
prasībā arī pats prasītājs, tomēr prasītājs ir cēlis prasību tikai pret 27 no 28 dzīvokļu īpašniekiem, proti, prasība nav celta pret dzīvokļa Nr./numurs E/
īpašnieci, /pers. AF/, kas saskaņā ar 2013.gada 18.oktobra mantojuma apliecību, kas iereģistrēta zvērinātas notāres Līgas Eglītes aktu un apliecinājumu
reģistrā ar Nr./numurs H/, ir apstiprinājusies mantojuma tiesībās uz /pers. AH/ atstāto mantojumu, proti, dzīvokli Nr./numurs E/, kas atrodas /adrese/.
Lietā nav apstrīdēts, ka /pers. AF/ savas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr./numurs E/, /adrese/, zemesgrāmatā nav nostiprinājusi.
Minētais prasītāja ieskatā ir pamats tam, lai atzītu, ka /pers. AF/ nav balss tiesības, lemjot par dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē esošajiem
jautājumiem.
Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības
nostiprinājusi zemesgrāmatā, bet šā panta otrā daļa noteic, ka līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju
attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa
īpašuma ieguvējs iegūst tikai pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā. Atbilstoši šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktam, dzīvokļa īpašnieka
pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā.
Arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmajā daļā norādīts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar
dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.
Savukārt Civillikuma 701.pants noteic, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās
neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku.
Tas nozīmē, ka, apstiprinoties mantojuma tiesībās, proti, saņemot mantojuma apliecību, /pers. AF/ ir ieguvusi īpašuma tiesības uz dzīvokli
Nr./numurs E/, /adrese/, un atzīstama par dzīvokļa īpašnieci Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē, izņemot tikai tajās jomās, kuras /pers. AF/ var izmantot
savas īpašuma tiesības pēc tam, kad ir reģistrējusi savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā.
Lietā nav ziņu, ka /pers. AF/ īpašuma tiesības būtu apstrīdētas, vai arī būtu apstrīdēts viņas izsniegtā pilnvara pārstāvei /pers. AG/.
Kā izriet no minētajām tiesību normām, piedalīšanās dzīvojamās mājas pārvadīšanā, tajā skaitā, dzīvokļu īpašnieku kopības aptaujā, lai izlemtu
jautājumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, nav pieskaitāma pie tām darbībām, kuras var veikt tikai pēc tam, kad nekustamā īpašuma tiesības
reģistrētas zemesgrāmatā.
Līdz ar to prasība bija ceļama arī pret /pers. AF/, kas nav darīts.
Kā norādīts juridiskajā literatūrā, tad nenoliedzami prasītājs pats izvēlas personas, pret kurām celt prasību vai pretprasību, jo Civilprocesā darbojas
dispozivitātes princips, saskaņā ar kuru persona ir tiesīga izmantot prasības tiesības pēc saviem subjektīviem ieskatiem, tas ir, pusei pašai jāizlemj, vai tā
vēlas un vai tai ir vajadzība vērsties tiesā, vai turpretim labāk paciest tiesību traucējumu (sk., Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais
izdevums. Autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2006, 214.lpp.).
Tādējādi tiesa konstatē, ka prasība nav celta pret visiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri lēmumu pieņēmuši, kas ir patstāvīgs pamats prasības
noraidīšanai.
[34.2] Līdz ar to pārējos pušu argumentus un iebildumus tiesa nevērtē, jo tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības, ievērojot Eiropas
Cilvēktiesību tiesas atziņas par to, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt
spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piem., 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā “Van de
Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru
iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk.,
Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu).
[35] Tā kā prasība noraidīta, tad nav pamata tiesāšanās izdevumu piedziņai no atbildētājiem prasītāja labā saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu
[36] Lietā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu sūtīšanu 159 euro, un ar tiesas dokumentu tulkošanu saistītie
izdevumi 70,66 euro, kopā 229,66 euro. Tā kā prasītājs samaksājis tikai 88,57 euro, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas
5.punktu, 40.panta pirmo daļu un 42.panta pirmo daļu nesamaksātie izdevumi 141,09 euro piedzenami no atbildētāja valsts labā.
[37] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas nosacījumus, spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no tā likumīgā spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 42., 92. - 97., 189. – 195.pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt /pers. A/ prasību pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers.
M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/, /pers. U/, /pers. V/, /pers. Z/, /pers. A0/, /pers. AA/, /pers. AB/, /pers. AC/, /pers.
AD/, /pers. AE/ par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu.
Noraidīt /pers. AK/ pieteikumu par viņas kā trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem iestāšanos lietā prasītāja pusē.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 141,09 euro (viens simts četrdesmit
viens euro, 09 centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami: Tiesu administrācijai, reģistrācijas Nr.90001672316, Valsts kase, konta
Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī norāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kodu – 21499 un lietas identifikācijas datus.
Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu valsts labā apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas
kancelejā.
Spriedumu daļā par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20
(divdesmit) dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.
Spriedums daļā par pieteikuma par trešās personas iestāšanos lietā noraidīšanu nav pārsūdzams.
Tiesnese I.Gaile