Court convicts defendant for refusing police order and imposes 20 euro fine under Administrative Offences Code.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant for refusing to comply with a police officer's lawful order to stop and be detained. The defendant was found guilty based on the police officer's protocol and service report, as he appeared in an intoxicated state and acted aggressively. The court imposed a 20 euro fine because the evidence was sufficient and no mitigating circumstances were established.
Regesto Legislator
Generato dall'IALatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; 243. panta 4. daļa: The court may convict and impose a fine when a person unreasonably refuses a law enforcement officer's lawful order, provided the facts are established by the protocol and corroborated by service reports.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. 1-0476-18/22
ECLI:LV:RIRT:2018:0712.133047618.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2018.gada 12.jūlijā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese Ingrīda Bite,
ar tiesas sēžu sekretāru Vladimiru Mišinu
izskatīja administratīvā pārkāpuma materiālu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.
Aprakstošā daļa
2018.gada 26.jūnijā plkst.07.25 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas
bataljona 11.rotas jaunākais inspektors J.Sarva sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC337452 par to, ka 2018.gada 26.jūnijā plkst.01.28
Jūrmalā, Raiņa ielā 82, pie kafejnīcas „Bāka” /pers. A/, būdams alkohola reibuma stāvoklī, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgām
prasībām pārtraukt pārkāpumu un pakļauties aizturēšanai, izturējās agresīvi policijas darbinieku klātbūtnē, nevēlējās pakļauties aizturēšanai un
nogādāšanai policijas iestādē, lamājās ar vārdiem, kas aizskāra policijas darbinieku godu un cieņu. Ir pārkāpts likuma “Par policiju” 22.pants.
Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.
Pie administratīvās atbildības saucamā persona uz lietas izskatīšanu, par ko viņam paziņots atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
268. panta pirmajai daļai (lietas 1.lapa) nav ieradies, par lietas izskatīšanas atlikšanu nav lūdzis. Ņemot vērā minēto, tiesa saskaņā ar Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.panta pirmās daļas 1., 2.punktu un otro daļu, 271.panta ceturto daļu atzina, ka lieta izskatāma bez viņa
klātbūtnes.
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie
administratīvās atbildības un sodīšanai pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.
Motīvu daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro,
vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir
atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā noteikts, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas
darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta
pienākumus, – uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Kā atzinis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam
rīkojumam vai prasībām, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja
administratīvā pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas likumīgas. Likumīgs rīkojums vai prasība
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta un likuma „Par policiju” 22. panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs rīkojums vai prasība,
proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam. Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vienmēr nepieciešams
noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā policijas darbinieka rīkojums vai prasība bijuši likumīgi (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu
departamenta 2006. gada 14. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-454/2006 10. punktu).
Attiecīgi, tiesai vispirms jāizvērtē, vai konkrētajā protokolā norādītajā laikā un vietā norisinājās kas tāds, kas deva policijas darbiniekam likumisku
pamatu dot /pers. A/ saistošas prasības, jo gadījumā, ja šāda pamata nav bijis, citiem apstākļiem lietā nav nozīmes.
Tiesa atzīst, ka policijas darbinieka izvirzītās prasības /pers. A/ bija likumīgas, jo, atbilstoši likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1. un
4.punktam, policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus, atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc
likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem un administratīvi
aizturēt likumpārkāpējus.
Likuma „Par policiju” 22.panta pirmā daļa noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgas prasības un rīkojumi, ko viņš
izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgām prasībām, ir sodāma.
Turklāt, atbilstoši minētā panta trešajai daļai, policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas
pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta ceturtā daļa noteic, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais,
bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi
amatpersona.
Tiesai nav pamata apšaubīt administratīvā pārkāpuma protokolā fiksēto pārkāpumu, protokols sastādīts atbilstoši Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 248.panta prasībām, tajā fiksētās ziņas apstiprina policijas darbinieka dienesta ziņojums.
Tiesas ieskatā lietā iegūto pierādījumu kopums ir pietiekams, lai konstatētu administratīvā pārkāpuma esamību /pers. A/ rīcībā, proti, viņš
ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgai prasībai, pildot dienesta pienākumus.
Lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab
pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus, /pers. A/ uzliekams administratīvais sods Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
175.panta sankcijas ietvaros.
Nosakot sodu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta otro daļu tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs –
pārkāpums izdarīts, apdraudot noteikto pārvaldes kārtību, pārkāpēja personība – agrāk administratīvi sodīts (lietas 11.lapa), viņa vainas pakāpe,
mantiskais stāvoklis – nav ziņu.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. un 34.pantu pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību mīkstinošus un
atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatē.
Ņemot vērā konstatētos apstākļus un soda mērķi, pie administratīvās atbildības saucamajai personai nosakāms Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 175.panta sankcijas ietvaros paredzētais naudas sods, kas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.panta pirmajā daļā noteikts, ka pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu
laikā no dienas, kad viņam izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, – ne vēlāk kā
trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantu, 289.13panta pirmo un otro daļu, 289.16panta pirmo un ceturto daļu, tiesa
nosprieda
atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 175.pantā, un sodīt ar naudas sodu 20 (divdesmit) euro apmērā.
Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts
Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.133047618.
Uzlikt par pienākumu /pers. A/ pēc naudas soda nomaksas nekavējoties iesniegt kvīts oriģinālu Rīgas rajona tiesā, Zigfrīda Meierovica prospektā
1a, Dubultos, Jūrmalā, 12.kabinetā, norādot lietas numuru.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas rajona tiesā, Jūrmalā.
Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 12.jūlijā.
Tiesnese Ingrīda Bite