Court dismissed defendant's appeal and ordered payment of management fees, arrears, and court costs.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the defendant's appeal and ordered the payment of management fees, utility arrears, and contract penalties. The plaintiff successfully proved the contractual relationship and the defendant's failure to pay according to the management agreement. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff, awarding the claimed amounts plus interest and court costs.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 8., 39., 41., 42., 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 panti: The court must dismiss an appeal against a judgment on a small claims action if the first-instance decision is legally sound and the facts support the award of management fees and damages.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:RIRT:2018:0216.C33553117.3.S
Lieta Nr.C33553117
Lietvedības Nr.C-1561-18/17
S P R I E D U M S
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā, 2018.gada 16.februārī
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese M.Dreimane,
rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “CS KOMERCSERVISS” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu,
A p r a k s t o š ā d a ļ a
2017.gada 29.augustā SIA “CS KOMERCSERVISS” (turpmāk prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk atbildētājs)
par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu, komunālo maksājumu, papildus pakalpojumu parāda un nokavējuma procentu piedziņu.
Saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto, atbildētājam 15.09.2008. ir reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/, /adrese/ un
470/24231 pie dzīvokļa īpašumam piederošām kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas.
Saskaņā ar dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces 23.01.2013. protokolu no 01.02.2013. dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir prasītāja
(līdz 09.12.2016. nosaukums SIA “RBSSKALS Serviss”.
28.01.2013. starp pusēm noslēgts Dzīvojamās mājas un zemes gabala daļas apsaimniekošanas un pilnvarojuma līgums Nr. S/300-7/13, saskaņā ar
kuru īpašnieks uzdeva pārvaldniekam, bet pārvaldnieks apņēmās saskaņā ar Līguma noteikumiem pārvaldīt nekustamo īpašumu, kurā atrodas Dzīvokļu
īpašniekiem piederošie Dzīvokļu īpašumi, palīgtelpas, teritoriju, nodrošināt komunālo un pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar Līgumā
noteikto apjomu.
Līguma 1.2.punkts nosaka, īpašnieks maksā pārvaldītājām ikmēneša maksu par apsaimniekošanas pakalpojumiem EUR 0,38 apmērā par katru
dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašuma platības kavdrātmetru, izņemot balkonu, terašu lodžiju, mantu glabātavu un autostāvvietu platību.
Līguma 3.1.2. punkts paredz, īpašniekam ir pienākums savlaicīgi un pilnā apjomā veikt Pārvaldītājam visus šajā līgumā paredzētos maksājumus par
komunālajiem pakalpojumiem, īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, atbilstoši šī līguma noteikumiem un apmaksāt rēķinus ne vēlāk
kā līdz tekošā mēneša pēdējai dienai. Maksājums ir uzskatāms par veiktu, kad summa ienākusi Pārvaldītāja norēķinu kontā.
Saskaņā ar Līguma 5.1. punktu, lai pakāpeniski uzkrātu līdzekļus nākotnē veicamo remontu un uzlabojumu apmaksai, no īpašnieku ikmēneša
iemaksām tiek veidots kopīpašuma remontu uzkrājumu fonds, kura veidošanai katrs īpašnieks veic ikmēneša iemaksu EUR 0,04 apmērā par katru
dzīvokļa īpašuma kopējās platības kvadrātmetru.
Līguma 4.7.punktā noteikts, par līgumā paredzēto un ar šo līgumu pamatoto maksājumu savlaicīgu neveikšanu pārvaldītājam ir tiesības aprēķināt un
iekasēt no īpašnieka nokavējuma procentus 0,5% apmērā no kavēto maksājumu summas par katru kavēto maksājumu dienu.
Neskatoties uz to, ka prasītāja ik mēnesi izraksta atbildētājam rēķinu par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, komunālajiem un papildu
pakalpojumiem, laika periodā no 01.2017. līdz pieteikuma sagatavošanas dienai, atbildētājs nav veicis rēķinu apmaksu. Prasītāja, lai nodrošinātu līguma
izpildi, izmantojot savus finanšu līdzekļus, turpina kreditēt atbildētāju un citus parādniekus, kas nepilda savas parādsaistības līguma 3.1.2. punktā
noteiktajos termiņos. Prasītāja atbildīgi un rūpīgi pilda visus uzticētos pārvaldīšanas uzdevumus un izrādījusi pretimnākšanu visiem nekustamā īpašuma
kopīpašniekiem, katru mēnesi veicot pilnu komunālo un papildus pakalpojumu sniedzēju izrakstīto rēķinu apmaksu, tādejādi nodrošinot uzturēšanas un
pārvaldīšanas darbību nepārtrauktu veikšanu, kā arī nodrošinot atbildētāja dzīvokļa īpašumu ar komunālajiem un papildus pakalpojumiem bez
pakalpojuma apmaksas saņemšanas līgumā norādītajos termiņos.
Saskaņā ar līguma 2.4.7. punktu, pārvaldītājam ir pienākums savlaicīgi veikt visus uz īpašumu attiecošos komunālos un citus maksājumus saskaņā
ar šo līgumu, kā arī izmantot īpašnieku iemaksātās uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas saimnieciski un šī līguma priekšmeta uzturēšanas un
apsaimniekošanas nodrošināšanai.
Prasītāja uzskata, ka, kreditējot atbildētāju un citus parādniekus rīkojusies saprātīgi, novēršot potenciālo komunālo pakalpojumu atslēgšanu visam
nekustamajam īpašumam un nodrošinot visus nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašniekus ar uzturēšanas darbībām, komunālajiem un papildus
pakalpojumiem.
Ņemot vērā, ka starp pusēm ir noslēgts individuāls pārvaldīšanas līgums, atbildētājam ir pienākums veikt apmaksu, kas saistīta ar kopīpašuma
pārvaldīšanu un proporcionāli viņa dzīvokļa īpašuma m2 atbilstoši maksājumu daļai, kā arī apmaksāt maksājumus par sniegtajiem un saņemtajiem
komunālajiem pakalpojumiem, izņemot siltumenerģiju.
Maksa par komunālajiem pakalpojumiem tiek aprēķināta un ietverta ikmēneša rēķinos saskaņā ar komunālo pakalpojumu sniedzošo uzņēmumu
noteiktajiem tarifiem, ar kuriem atbildētājs var detalizēti iepazīties, griežoties pie prasītājas vai komunālo pakalpojumu sniedzošā uzņēmuma abonentu
daļā, un šī maksa apmaksājama vienlaicīgi ar maksu par kopīpašuma pārvaldīšanu, izņemot tos izdevumus, par kuriem atbildētājs norēķinās patstāvīgi,
bez Prasītāja starpniecības.
Par pārvaldīšanu un piegādāto komunālo, citu papildus sniegto pakalpojumu sniegšanu, prasītāja atbildētājam līdz tekošā mēneša 15.datumam
izraksta ikmēneša rēķinu, ko ieliek atbildētāja dzīvokļa pasta kastītē, kā arī rēķini tiek nosūtīti uz atbildētāja norādīto e-pasta adresi. Savukārt
atbildētājam ir pienākums ne vēlāk kā līdz katra mēneša pēdējai dienai norēķināties ar prasītāju. Maksājums uzskatāms par veiktu dienā, kad naudas
līdzekļi ienākuši prasītājas kontā.
Prasītājs, izmantojot tam ar līgumu pielīgtās tiesības, ir aprēķinājis nokavējuma procentus, atbilstoši Civillikuma 1716.panta nosacījumiem, t.i. 10%
apmērā no pamatparāda summas jeb EUR 59,25 apmērā.
Neskatoties uz to, ka Atbildētājs neveic maksājumus. Prasītājs joprojām nodrošina dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu, noteikto
komunālo un papildus pakalpojumu piegādi.
Atbildētāja kopējās parāda saistības par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem, komunāliem maksājumiem, papildus pakalpojumiem un
līgumsodu saskaņā ar prasītājas grāmatvedības datiem uz 01.08.2017. ir EUR 706,89 apmērā, kur pamatparāds EUR 647,64 apmērā, par laika periodu
no 01.2017. līdz 07.2017. (ieskaitot) un nokavējuma procenti 10% apmērā no pamatparāda summas, t.i. EUR 59,25 apmērā.
Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.p.1.-5.p., 13.p.1.d., 2.d., 16.p.1.d.,3.d. Civillikuma 864., 1071., 1652., 1716., 1828. pantu,
prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja pamatparādu par laiku no 2017.gada janvāra līdz jūlijam 647,64 euro apmērā, nokavējuma procentus par laiku
no 2017.gada 1.februāra līdz 2017.gada 1.augustam 59,25 euro apmērā, noteikt prasītājai tiesības saņemt procentus 6% (seši procenti) gadā līdz pilnai
sprieduma izpildei (izsoles dienai), kā arī piedzīt tiesvedības izdevumus - samaksāto valsts nodevu 106,03 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 3,30 euro.
Prasītāja norādījusi, ka strīda risināšanai nepiekrīt izmantot mediāciju, kā arī nevēlas uzklausīšanu tiesas sēdē.
2018.gada 4.janvārī tiesā saņemts prasītājas pieteikums par parāda summas pieaugumu. Prasītāja norādījusi, ka 2018.gada 2.janvāri atbildētāja
parādu saistības ir pieaugušas un sastāda 1089,52 euro, kur pamatparāds ir 997,96 euro par laiku no 2017.gada janvāra līdz 2017.gada decembrim
(ieskaitot) un nokavējuma procenti 10% apmērā no pamatparāda summas ir 91,56 euro.
Ņemot vērā prasības summas pieaugumu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparāds ir 997,96 euro par laiku no 2017.gada janvāra līdz
2017.gada decembrim, nokavējuma procentus 10% apmērā no pamatparāda summas 91,56 euro, noteikt prasītājai tiesības saņemt procentus 6% (seši
procenti) gadā līdz pilnai sprieduma izpildei (izsoles dienai), kā arī piedzīt tiesvedības izdevumus - samaksāto valsts nodevu 163,43 euro apmērā un ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro.
2018.gada 8.janvārī pieteikuma par parāda summas pieaugumu eksemplārs nosūtīts atbildētājam uz viņa deklarētās dzīves vietas adresi.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmās daļas noteikumiem 2017.gada 1.septembrī atbildētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi
ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai. Saskaņā ar Civilprocesa likuma
250.22 panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem tiesa puses rakstveidā ir informējusi par to procesuālajām tiesībām un pienākumiem, par tiesas sastāvu
un noraidījuma pieteikšanas tiesībām. Uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtītais sūtījums no Latvijas Pasta tiesā atpakaļ kā nepiegādāts nav
saņemts. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta pirmo daļu deklarētā dzīvesvieta ir vieta, kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā
sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta noteikumiem uzskatāms, ka
tiesas dokumenti ir izsniegti un atbildētājs ir informēts par civillietas ierosināšanas faktu; to apliecina arī tiesnesei pieteiktais noraidījums.
Atbildētājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.23 panta nosacījumiem tiesai paskaidrojumus nav sniedzis.
Prasītāja nav pieteikusi noraidījumu tiesnesim, bet atbildētāja pieteiktais noraidījums ar tiesas 2018.gada 16.februāra lēmumu nav pieņemts; puses
lietas izskatīšanu mutvārdu procesā nav lūgušas.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībnieki ir savlaicīgi informēti, 2017.gada 2.oktobrī
pusēm nosūtot paziņojumus par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2018.gada 16.februārī un sprieduma pieejamības datumu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. un 4.punktam, uzskatāms, ka puses par civillietas ierosināšanas faktu un lietas izskatīšanas
datumu un vietu ir informētas.
Pārbaudot un novērtējot prasības pieteikumu, tajā iekļautos motīvus un lietas materiālus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa secina, ka
prasība ir pamatota un apmierināma.
M o t ī v u d a ļ a
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse.
Tiesa ņem vērā to, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav
cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos faktus, kā arī nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, līdz ar to secināms, ka
atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Lai gan atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši
Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi
pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma, bet 1511.pants
nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai
izbeigšanu; līgums šaurākā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību
(1401.p.).
Kā redzams no Tiesu informācijas sistēmā integrētās Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem, Mārupes novada zemesgrāmatas nodaļas
nodalījumā Nr.100000431401 7 atbildētājam reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/, kadastra Nr./kadastra numurs/) /adrese/, un
470/24231 kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas (lietas52,m 53.lapa).
Lietas materiāliem pievienots 2013.gada 28.janvārī starp pusēm noslēgtais Dzīvojamās mājas un zemes gabala daļas apsaimniekošanas un
pilnvarojuma līgums Nr.S/300-7/13 (lietas 15.-20.lapa), saskaņā ar kura 1.1.punktu atbildētājs uzdevis prasītājai, bet prasītāja apņēmusies saskaņā ar
līguma noteikumiem pārvaldīt atbildētājam piederošo nekustamo īpašumu.
Ar līguma 1.2.punktu atbildētājs uzņēmies saistību maksāt prasītājai ikmēneša maksu par apsaimniekošanas pakalpojumiem Ls 0,27 (0,38 euro)
apmērā par katru dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašuma platības kavdrātmetru, izņemot balkonu, terašu lodžiju, mantu glabātavu un autostāvvietu platību,
savukārt līguma 3.1.2.punkts paredz, ka atbildētājam ir pienākums savlaicīgi un pilnā apjomā veikt prasītājai visus līgumā paredzētos maksājumus par
komunālajiem pakalpojumiem, īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, atbilstoši šī līguma noteikumiem un apmaksāt rēķinus ne vēlāk
kā līdz tekošā mēneša pēdējai dienai; maksājums ir uzskatāms par veiktu, kad summa ienākusi prasītājas norēķinu kontā.
Tā pat, saskaņā ar līguma 5.1.punktu, atbildētājs uzņēmies veikt ikmēneša iemaksu Ls 0,03 (0,04 euro) apmērā par katru dzīvokļa īpašuma
kopējās platības kvadrātmetru kopīpašuma remontu uzkrājumu fonda veidošanai, lai pakāpeniski uzkrātu līdzekļus nākotnē veicamo remontu un
uzlabojumu apmaksai.
Saskaņā ar prasītājas norādīto, atbildētājs savas uzņemtās saistības nav pildījis.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai visus zaudējumus, savukārt saskaņā ar
Civillikuma 1590.pantu katrai pusei pret otru ir prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Civillikuma 1071.pantā noteikts, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem
samērīgi ar viņu daļām.
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3., 8.punktam, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) un pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības
pieņemtos lēmumus.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmās daļas nosacījumiem dzīvokļa īpašnieks, atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās
kopīpašuma domājamās daļas apmēram, sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda
paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Tādējādi atbildētāja saistību tiesības radušās gan no tiesiska darījuma, gan pēc likuma.
Kā izriet no tiesā iesniegtā prasības pieteikuma un parāda aprēķina, atbildētāja parāds veidojies par laiku no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada
31.decembrim. Parāds aprēķināts 997,96 euro apmērā, kas apstiprinās ar lietas materiāliem pievienoto parāda summas aprēķinu (lietas 41.lapa) un
prasītājas izrakstītajiem rēķiniem (lietas 21.-27., 42.-46.lapa).
Tā kā atbildētājs nav cēlis iebildumus par prasību, prasības summu nav apstrīdējis, un nav iesniedzis pierādījumus tam, ka parāds prasītājai pilnībā
vai kādā tā daļā būtu samaksāts, tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats no atbildētāja prasītājas labā piedzīt pamatparādu 997,96 euro apmērā.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu, par kura samaksu maksājuma kavējuma gadījumā, puses vienojušās līguma 4.7.punktā, un kura
apmērs saskaņā ar prasības summas pieauguma pieteikumam pievienoto līgumsoda aprēķinu ir 91,56 euro.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo
saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1720.panta 2.punkts paredz, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši
tā bijis norunāts vai ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma
neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Vienlaikus Civillikuma 1716.panta trešā daļa paredz, ka līgumsods par
saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai
galvenās saistības apmēra.
Novērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru, tiesa secina, ka atbildētājs ir pieļāvis maksājumu kavējumu prasības pieteikumā norādītajā apjomā, tādēļ
prasījums par līgumsoda piedziņu apmērā, kas nepārsniedz 10% no pamatparāda, ir pamatots un apmierināms.
Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu, savukārt saskaņā ar 1757.pantu
nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība kas dodama par kādas naudas summas
vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Civillikuma 1765.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātā pamatparāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu
pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Pamatojoties uz minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 163,43 euro un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,64 euro apmērā
piedzenami no atbildētāja par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda
3,94 euro (lietas 2.lapa), bet prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi 3,30 euro.
Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei; šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to arī nosakāms šī
sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39., 41., 42., 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa
n o s p r i e d a :
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “CS KOMERCSERVISS”, reģistrācijas Nr.40003885943,
- dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu, komunālo maksājumu un papildus pakalpojumu parādu par laiku no 2017.gada 1.janvāra līdz
2017.gada 31.decembrim 997,96 euro,
- līgumsodu par 2041 kavētu dienu 91,56 euro,
- tiesas izdevumus - samaksāto valsts nodevu 163,43 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro,
pavisam kopā 1256,25 euro (viens tūkstotis divi simti piecdesmit seši euro un 25 centi).
Samaksa veicama SIA “CS KOMERCSERVISS”, reģistrācijas Nr.40003885943, kontā LV64HABA0551015509456, AS “Swedbank”.
Atzīt SIA “CS KOMERCSERVISS”, reģistrācijas Nr.40003885943, tiesības par laiku no tiesas nolēmuma stāšanās spēkā līdz sprieduma izpildei
(izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātās parāda
pamatsummas 997,96 euro (deviņi simti deviņdesmit septiņi euro un 96 centi), ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums
apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā tiesas izdevumus - ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,64 euro (nulle euro
un 64 centi), to samaksu veicot kontā: saņēmējs – Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde –
Valsts kase BIC kods TRELLV22, mērķis – “EKK 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C33553117”.
Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā 10 dienu
termiņā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2018.gada 16.februārī,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas
pamatiem.
Tiesnese M.Dreimane