Court orders termination of tenancy and joint payment of rent arrears, interest, and contract penalties against tenants.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the defendant's request to terminate the proceedings against /pers. A/ and /pers. D/ while fully supporting the plaintiff's claim against the remaining defendants. The plaintiff, a property management company, sued multiple tenants for unpaid rent, management fees, and associated penalties arising from a residential lease agreement. The court ruled that the defendants are jointly liable for the debt and ordered the termination of the lease, the collection of specific monetary amounts, and the imposition of interest until payment.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 189., 190., 195., 204.1pantu; Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu; Civillikuma 1765.pantu; The court established that tenants are jointly liable for rent arrears and penalties, and the court has the authority to order lease termination and joint payment of debts.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. C-3761-18/32
ECLI:LV:RVPT:2018:1212.C32269215.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 12.decembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis A.Vasiļevskis
ar tiesas sēdes sekretāru A.Skutānu
piedaloties prasītājas pārstāvei Initai Kažemākai
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ par
dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu, īres maksas un komunālo maksājumu parāda, likumisko procentu un līgumsoda piedziņu. Tiesa
konstatēja
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2015.gada 22.maijā cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/,
/pers. E/ un /pers. F/, norādot, ka tās apsaimniekošanā saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Nr.3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu
apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” (2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-
910-lī, pirms tam 2002.gada 14.oktobra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.597) atrodas māja /adrese/.
1997.gada 30.janvārī, pamatojoties uz 1997.gada 23.janvāra Rīgas Domes īpašuma departamenta dzīvokļu apmaiņas nodaļas rekomendāciju
Nr.0003510 starp Prasītāju un Atbildētāju/pers. A/ noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums par /adrese/. Minētā līgumā Pielikumā Nr.1 lietošanas tiesības
bija noteiktas pārējiem Atbildētājiem, kuri uzskatāmi par dzīvokļa īrnieka ģimenes locekļiem saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta 3.daļu,
likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrā daļa nosaka, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem
ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Saskaņā ar līgumu Prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret Atbildētājiem, taču Atbildētāji nav norēķinājušies par īres maksu,
saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.
Pamatojoties uz 2015.gada 15.aprīļa rēķinu Nr.21364627/15041 un saskaņā ar Piedzenamās summas aprēķinu, Atbildētāju parāds par īres
maksu, apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem sāk veidoties no 1998.gada marta un uz 2015.gada 7.maiju sastādīja: pamatparāds EUR
1894,65; likumiskie procenti EUR 36,91; līgumsods EUR 1229,42, ko prasītājs samazina līdz EUR 189,47;
Īres maksas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem, aprēķiniem un ieņēmumiem
par iepriekš minēto periodu.
Līgumsoda aprēķins veikts pamatojoties uz Dzīvojamās telpas īres līguma 2.4.punktu un saskaņā ar to aprēķināts 0,1% apmērā no kopējās parāda
summas par katru nokavēto dienu laika periodā no 2004.gada 1.septembra līdz 2014.gada 31.decembrim.
Atbilstoši Civillikuma 1716.panta trešās daļas noteikumiem prasītājs līgumsodu ir samazinājis līdz 10% no pamatparāda summas, līdz ar ko
prasītājs uztur prasību daļā par līgumsoda piedziņu EUR 189,47 apmērā.
Likumisko procentu aprēķins veikts pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu, proti, seši no simta gadā laika periodā no 2015.gada 1.janvāra līdz
2015.gada 7.maijam.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pants paredz, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes
locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, vai
maksu par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās
telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas
īres līguma izbeigšanu.
2015.gada 15.janvārī atbildētājiem tika sūtīti pirmstiesas brīdinājumi ar paziņojumiem par to saņemšanu. Atbildētāji brīdinājumus saņēma
2015.gada 19.janvārī.
2015.gada 29.janvārī atbildētāja /pers. A/ noslēdza ar prasītāju Izlīgumu Nr.21364627 par parāda samaksu, taču nav to pildījusi.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1905.pants nosaka, ka atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu. Prasītājs vairākkārtīgi sūtīja Atbildētājai brīdinājumus par parāda
esamību ar lūgumu nomaksāt parādu, kā arī saņemot ikmēneša rēķinus, Atbildētāji tika informēti, ka viņiem ir izveidojies parāds. Civillikuma 1906.pants
nosaka, ka noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību. Ņemot vērā to, ka Atbildētāji veica samaksu
par piestādītiem rēķiniem, un nebija vērsušies pie Prasītāja ar pretenzijām par rēķinā norādītām summām, ir uzskatāms, ka Atbildētāji atzina rēķinus par
pamatotiem.
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītā daļa nosaka, ka pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un
apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu
pilnvarotai personai.
Dzīvojamās telpas īres maksa, samaksa par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, norēķināšanās kārtība par saņemtajiem
pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz Rīgas domes atsevišķiem lēmumiem un 12.12.2006. MK noteikumiem Nr.999 “Kārtība, kādā dzīvojamās
telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.,10., 11.pantiem, 28.2 pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma 1587., 1651.pantu, 1652.panta trešo daļu, 1662., 1716., 1765., 1779., 1828.pantu,
prasītāja lūdz tiesu: 1. Atzīt par izbeigtu 1997.gada 30.janvāra Dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot Atbildētājus bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas;
2. Piedzīt solidāri no pilngadīgiem Atbildētājiem par labu Prasītajam pamatparādu EUR 1894,65, līgumsodu EUR 189,47, likumiskos procentus EUR
36,91, tiesāšanās izdevumus; 3. Atzīt Prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % (sešus procentus) gadā no
nenomaksātās pamatparāda summas.
Prasītāja iesniegusi prasības pieteikuma precizējumus un pieteikumu par pieauguma pievienošanu, kurā norāda, ka atbildētājas /pers. A/ un /pers.
D/ un saskaņā ar Civilprocesa likuma 223 .panta 7.punktu tiesvedība pret Atbildētājām ir izbeidzama.
Prasītājs vēlas precizēt prasības pieteikumu (piedzenamo summu un piedzenamās summas periodu), jo parāds par dzīvojamo telpu īri ir
palielinājies, kā arī vairāki ģimenes locekļi pilngadību ir sasnieguši periodā, kad parāds sācis veidoties.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.
Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiska atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Pamatojoties uz piedzenamās summas aprēķinu un 2018.gada 16.februāra rēķinu Nr.21364627/02801, Atbildētāju parāds par īres maksas,
apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem sāk veidoties no 2008.gada 1.marta un līdz 2018.gada 20.februārim sastāda: pamatparāds EUR
3783,81 par periodu no 01.03.2008.-20.02.2018.; likumiskie procenti EUR 502,12 par periodu no 01.01.2015.-20.02.2018.; līgumsods EUR 378,38
par periodu no 01.03.2008.-31.12.2018..
Ievērojot minēto, prasītāja lūdz: 1. Izbeigt tiesvedību daļā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas
kods/; 2. Izbeigt 1997.gada 30.janvārī noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot /pers. B/, /pers. C/, /pers. E/, un /pers. F/, personas kods
/personas kods/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; 3. Piedzīt solidāri no /pers. E/ un /pers. B/ par labu Prasītājam pamatparādu 616,08 EUR par
periodu 01.03.2008.-28.02.2012., līgumsodu 61,61 EUR, par periodu 01.03.2008.-28.02.2012., kopā 677,69 EUR; 4. Piedzīt solidāri no /pers. E/,
/pers. B/, un /pers. C/ par labu Prasītājam pamatparādu 3167,73 EUR par periodu 01.03.2012.-20.02.2018., līgumsodu 316,77 EUR par periodu
01.03.2012.-31.12.2014., likumiskos procentus 502,12 EUR, par periodu no 01.01.2015.-20.02.2018.; 5. Piedzīt solidāri no /pers. E/, /pers. B/ un
/pers. C/ par labu Prasītājam valsts nodevu 458,90 EUR un visus ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. 6. Atzīt Prasītājam tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % (sešus procentus) gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.
Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus nav iesnieguši.
Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un pamatiem un lūdza tiesu prasību
apmierināt.
Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies, par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājiem ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēstes
pēc atbildētāju deklarēto dzīvesvietu adresēm.
Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu iespējams izskatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes.
Noklausoties prasītājas pārstāvja paskaidrojumus un izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
No lietas materiāliem redzams, ka 1997.gada 30.janvārī starp prasītāju, no vienas puses, un /pers. A/ kā īrnieku, no otras puses, noslēgts
dzīvojamās telpas īres līgums, saskaņā, ar kuru /pers. A/ lietošanā nodots /adrese/. Īres līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku. Dzīvojamās telpas nodotas
/pers. A/ un viņa ģimenes locekļu lietošanā 1997.gada 30.janvārī, ko apstiprina dzīvojamo telpu nodošanas un pieņemšanas akts. No dzīvokļa kartītes
izriet, ka dzīvojamo telpu lietošanas tiesības ir īrniekam /pers. A/ un viņa ģimenes locekļiem /pers. B/, /pers. C/, /pers. F/, /pers. E/ un /pers. D/.
Ar Uzņēmuma reģistra 2015.gada 20.decembra lēmumu Nr.7-3/237591 ir reģistrēta komercsabiedrību reorganizācija, apvienojot
komercsabiedrības Rīgas pašvaldības SIA „Mežciema namsaimnieks”, Rīgas pašvaldības SIA „Daugavas nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Juglas nami”,
Rīgas pašvaldības SIA „Vecmīlgrāvis”, Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”, Rīgas pašvaldības SIA „Avotu nami”, Rīgas
pašvaldības SIA „Valdemāra nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Pļavnieku nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Zemgale”, Rīgas pašvaldības SIA „Krasta nami”,
Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs”, Rīgas pašvaldības SIA „Purvciema nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Viesturdārzs”, Rīgas
pašvaldības SIA „Sarkandaugava”, Rīgas pašvaldības SIA „Ķengaraga nami”, un izveidota SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ar vienoto reģistrācijas
Nr.40103362321. Tādējādi SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” atzīstama par Rīgas pašvaldības SIA „Sarkandaugava” tiesību un saistību pārņēmēju.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai
par maksu.
Saskaņā ar Civilprocesa 93.panta pirmo daļu katra pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāji būtu veikuši maksājumus par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem pilnā apmērā un
regulāri. Parāda esamības fakts un tā apmērs nav apstrīdēts. No lietas materiāliem pievienotajiem piedzenamās summas aprēķiniem redzams, ka parāds
sācis veidoties kopš 1998.gada marta.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1.punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku
kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās
telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmās daļas 2.punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot
īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par
pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem
aktiem.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājam pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā
jābrīdina īrnieks par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja
mēnesi iepriekš laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ir publicēts brīdinājums.
No lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 15.janvārī atbildētājiem nosūtīts brīdinājums par īres un komunālo pakalpojumu parāda EUR
3753,10 samaksu, kurā atbildētāji vienlaicīgi brīdināti par prasības par dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu un izlikšanu celšanu tiesā parāda
nesamaksas gadījumā.
Brīdinājumus atbildētāji ir saņēmuši, ko apstiprina viņu paraksti uz paziņojumiem par iekšzemes sūtījuma saņemšanu
Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītāja, ceļot prasību tiesā 2015.gada 22.maijā, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 otrajā daļā noteikto brīdinājuma
termiņu ir ievērojusi.
No lietas materiāliem pievienotās norēķinu lapas redzams, ka parāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem sācis veidoties no
1998.gada februāra. No 2018.gada februāra rēķina Nr.21364627/02801 redzams, ka pamatparāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem
pakalpojumiem sastāda EUR 3783,81.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.panta otro daļu dzīvojamās telpas īres maksu veido: 1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas
izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, 2) peļņa.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās
pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 2panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus
dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks: 1) pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens,
kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana);
2) papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā (karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža,
autostāvvieta u.c.) un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.
Savukārt likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantā noteikta maksājumu kārtība, šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzot, ka dzīvojamās
telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu,
maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
Civillikuma 1672.pants nosaka, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.
Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
1997.gada 30.janvārī noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma 2.1. punktā noteikts, ka īres maksa maksājama par katru kārtējo mēnesi.
Tiesa konstatē, ka atbildētāji noteikto pienākumu maksāt īres maksu un maksu par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem nav pildījuši,
kā rezultātā ir izveidojies parāds. Atbildētājiem ir pienākums izpildīt īrnieka pienākumus, kas noteikti likuma „Par dzīvojamo telpu īri” noteikumos un
noslēgtajā īres līgumā.
1997.gada 30.janvāra Dzīvojamo telpu īres līguma 2.4.punktā īrnieks apņēmies īres maksas un maksas par pakalpojumiem maksājumu termiņu
nokavējuma gadījumā maksāt soda naudu 0,1% apmērā no mēneša maksājuma summas.
Neveicot samaksu dzīvojamo telpu īres līgumā noteiktajos termiņos un pilnā apmērā, atbildētāji ir pieļāvuši nokavējumu, kā rezultātā ir
iestājies viņu pienākums ciest līgumsodu.
Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu
izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču
kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
No lietas materiāliem pievienotajiem aprēķiniem redzams, ka līgumsoda apmēra pieaugumu prasītāja ir aprobežojusi ar 10% no pamatparāda, tas
ir, EUR 378,38.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie
procenti (1765.p.).
Neveicot samaksu dzīvojamo telpu īres līgumā noteiktajos termiņos un pilnā apmērā, atbildētāji ir pieļāvuši nokavējumu, kas, prasītājai
izbeidzot līgumsoda aprēķinu, rada atbildētājiem pienākumu maksāt prasītājai likumiskos nokavējuma procentus, kuru apmērs saskaņā ar Civillikuma
1765.pantu noteikts 6% apmērā gadā.
No lietas materiāliem pievienotās norēķinu lapas redzams, ka likumisko procentu apmērs par laika periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2018.gada
20.februārim sastāda EUR 502,12.
Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka pamatota un apmierināma prasība par parāda EUR 3783,81, līgumsoda EUR 378,38 un likumisko procentu
EUR 502,12 piedziņu.
Ievērojot Civilprocesa likuma 223.panta 7.punktu, tiesvedība prasības daļā pret /pers. A/ un /pers. D/ ir izbeidzama.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājiem solidāri par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR
458,90, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 20,35 un ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” saistītie izdevumi EUR 29,17
apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.pantu spriedumā nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
saņemt no atbildētājiem solidāri likumiskos procentus 6% apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 189., 190., 195., 204.1pantu, tiesa
nosprieda
Prasību apmierināt.
Izbeigt dzīvojamās telpas /adrese/, īres līgumu, izliekot /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers.
E/, personas kods /personas kods/, un /pers. F/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt solidāri no /pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”,
reģistrācijas Nr.40103362321, parādu par laika periodu no 2008.gada 1.marta līdz 2012.gada 28.februārim EUR 616,08 (seši simti sešpadsmit euro
08 centi), līgumsodu par laika periodu no 2008.gada 1.marta līdz 2012.gada 28.februārim EUR 61,61 (sešdesmit viens euro 61 cents), kopā piedzenot
EUR 677,69 (seši simti septiņdesmit septiņi euro 69 centi).
Piedzīt solidāri no /pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas
kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, parādu par laika periodu no 2012.gada 1.marta līdz 2018.gada
20.februārim EUR 3167,73 (trīs tūkstoši viens simts sešdesmit septiņi euro 73 centi), līgumsodu par laika periodu no 2012.gada 1.marta līdz 2014.gada
31.decembrim EUR 316,77 (trīs simti sešpadsmit euro 77 cents), likumiskos procentus par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2018.gada
20.februārim EUR 502,12 (pieci simti divi euro 12 centi), kopā piedzenot EUR 3986,62 (trīs tūkstoši deviņi simti astoņdesmit seši euro 62 centi).
Piedzīt solidāri no /pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas
kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu EUR 458,90 (četri simti
piecdesmit astoņi euro 90 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 20,35 (divdesmit euro 35 centi), ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā
“Latvijas Vēstnesis” saistītos izdevumus EUR 29,17 (divdesmit deviņi euro 17 centi), kopā piedzenot EUR 508,42 (pieci simti astoņi euro 42 centi).
Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no parāda pamatsummas EUR 3783,81 (trīs tūkstoši
septiņi simti astoņdesmit trīs euro 81 cents) līdz sprieduma izpildei.
Noteikt 10 (desmit) dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Izbeigt tiesvedību daļā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesā Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6.
Tiesnesis A.Vasiļevskis