Administrative court dismissed VAT refund claim due to unproven existence of non-existent supply chain transactions.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative Regional Court dismissed the taxpayer's request to annul the tax authority's decision regarding Value Added Tax. The court found that the tax authority correctly identified the supply chain transactions as non-existent based on audit evidence and international information requests. Consequently, the taxpayer failed to prove the existence of the alleged business dealings or the necessity of the third-party involvement.
Regesto Legislator
Generato dall'IAPVN likuma 92.pants; Administratīvā procesa likuma 149.pants: The tax authority is entitled to investigate and verify the existence of supply chain transactions when reasonable doubts arise, and the taxpayer bears the burden of proving the validity of such transactions.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
Lieta Nr. A420226320
(pievienota lieta Nr. A420227720)
Lietas arhīva Nr. AA43-0025-23/14
ECLI:LV:ADAT:2023:0520.A420226320.14.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2023.gada 20.maijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Linda Vīnkalna, tiesnese s Sandra Gintere un Laura
Konošonoka
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Simantik” pieteikumu par Valsts
ieņēmumu dienesta 2020.gada 10.jūlija lēmuma Nr.30.2-22.7/3100 atcelšanu daļā, ar kuru atstāts negrozīts Valsts ieņēmumu
dienesta 2020.gada 10.februāra lēmums Nr.30.2-23.33.1/3967 daļā par SIA „Simantik” papildu samaksai budžetā noteikto
pievienotās vērtības nodokli 269 267,97 euro, soda naudu 132 198,69 euro un nokavējuma naudu 13668,44 euro, no
budžeta atmaksājamā pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu 11 252,52 euro un soda naudu 6149,12 euro, un labvēlīga
administratīvā akta izdošanu, ar kuru SIA „Simantik” tiktu atmaksāta pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā par
2019.gada maiju un jūniju uzrādītā pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa summa 1745,78 euro, un SIA „Simantik Trade”
pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2020.gada 10.jūlija lēmuma Nr.30.2-22.7/3100 atcelšanu, sakarā ar SIA „Simantik
Trade” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 26.novembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – dienests) veica SIA „Simantik” pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk –
PVN) auditu par laika posmu no 2017.gada janvāra līdz jūnijam, vienlaikus izvērtējot PVN pārmaksas atmaksas pamatotību
2017.gada maijā un jūnijā.
Auditā konstatēts, ka SIA „Simantik” deklarētie pārtikas preču iegādes darījumi ar SIA „Sallets” (2017.gada janvārī–
maijā) un SIA „Priorei” (2017.gada aprīlī–jūnijā) faktiski nav notikuši. SIA „Sallets” un SIA „Priorei” vārdā noformētās
pavadzīmes nav atzīstamas par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.panta
izpratnē un par nodokļa rēķiniem, atbilstoši kuriem saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas
1.punktu atskaitāms priekšnodoklis. Dienests veica korekcijas SIA „Simantik” 2017.gada janvāra–jūnija PVN deklarācijās,
samazinot par deklarētajiem darījumiem atskaitīto priekšnodokli par 280 520,49 euro.
Ar dienesta 2020.gada 3.februāra lēmumu Nr.30.2-23.33.1/3012 auditā trešās personas statusā pieaicināta SIA
„Simantik Trade”.
Ar dienesta 2020.gada 10.februāra lēmumu Nr.30.2-23.33.1/3967 (turpmāk – sākotnējais lēmums) SIA „Simantik”
samaksai budžetā aprēķināts PVN 269 267,97 euro, soda nauda 161 560,78 euro un nokavējuma nauda 13668,44 euro, kā
arī samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par 11 252,52 euro un saistībā ar to aprēķināta soda nauda 6751,52 euro.
Vienlaikus SIA „Simantik” atteikts atmaksāt 2017.gada maijā un jūnijā deklarēto pārmaksāto PVN 1745,78 euro.
SIA „Simantik” un SIA „Simantik Trade” sākotnējo lēmumu apstrīdēja.
[2] Ar dienesta 2020.gada 10.jūlija lēmumu Nr.30.2-22.7/3100 (turpmāk –pārsūdzētais lēmums) atstāts negrozīts
sākotnējais lēmums par samaksai budžetā noteikto PVN 269 267,97 euro, soda naudu 132 198,69 euro un nokavējuma
naudu 13 668,44 euro, no budžeta atmaksājamā PVN samazinājumu 11 252,52 euro un soda naudu 6149,12 euro, kā arī
2017.gada maijā un jūnijā deklarētās pārmaksātā PVN summas 1745,78 euro neatmaksāšanu, bet atcelts daļā par SIA
„Simantik” samaksai budžetā noteikto PVN soda naudu 29 362,09 euro par nepamatotu budžetā maksājamā PVN
samazinājumu un 602,40 euro par nepamatotu no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājumu.
Pārsūdzētais lēmums SIA „Simantik” nelabvēlīgajā daļā pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[2.1] Līgumu vispārīgais saturs un pavadzīmēs konstatētie trūkumi liedz iespēju identificēt norādīto darījumu faktisko
esamību.
[2.2] SIA „Simantik” un tās darījumu partneru lietā sniegtie paskaidrojumi nesniedz objektīvi pamatotu skaidrojumu
par darījumu būtību un norisi. SIA „Sallets” un SIA „Priorei” amatpersonas atzīstamas par nominālām un formālām
amatpersonām.
[2.3] SIA „Sallets” un SIA „Priorei” ir savstarpēji saistīti un kvalificējami kā buferuzņēmumi.
[2.4] Laika posmā no 2017.gada janvāra līdz jūnijam SIA „Simantik” praktiski vienas un tās pašas pārtikas preces
iegādājās secīgi (atsevišķos gadījumos vienlaicīgi) no it kā dažādiem uzņēmumiem – SIA „Sallets” un SIA „Priorei”. Tomēr
preces SIA „Simantik” tika realizētas no vienas adreses Mazlēpju iela 17, Rīgā, kas atrodas blakus SIA „Simantik”
noliktavai Mazlēpju iela 15, Rīgā. Tās izsniegšanu un piegādi SIA „Simantik” organizēja viena persona – /pers. A/, kurš
vienlaicīgi tika deklarēts kā darba ņēmējs abās komercsabiedrībās. Preču transportēšanā iesaistīti vieni un tie paši
pārvadātāji.
[2.5] Lietā konstatēts, ka SIA „Priorei” dibināta pēc SIA „Sallets” nodokļu audita uzsākšanas, lai turpinātu formālu
dokumentu noformēšanu saimnieciskās darbības simulēšanas nolūkos.
[2.6] Reāla preču piegāde starp SIA „Simantik” un SIA „Sallets” un SIA „Simantik” un SIA „Priorei” nav notikusi, jo
konstatējama SIA „Sallets” un SIA „Priorei” formāla iesaiste preču piegāžu no trešajām valstīm un Eiropas Savienības
dalībvalstīm SIA „Simantik” noformēšanā, lai SIA „Simantik” nepamatoti gūtu fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa
veidā. SIA „Simantik” pati apzināti iesaistījusies nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā.
[2.7] Audita termiņš ir ievērots, jo informācijas pieprasīšana no ārvalstu nodokļu administrācijām bija objektīvi
pamatota un nepieciešama, un arī, pagarinot audita lēmuma pieņemšanas termiņu par 60 dienām, nav pieļauts būtisks
procesuāls pārkāpums.
[2.8] Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 20.aprīļa sprieduma lietā Nr.A420147018 motīvu daļā konstatēts dienesta
ģenerāldirektora 2017.gada 15.decembra lēmuma Nr.30.1-8.3/353429 tiesiskums un nodibināta lēmumā norādītā fakta par
SIA „Simantik” pastāvīgās daļas pāreju SIA „Simantik Trade” pamatotība. Tā kā lēmums par SIA „Simantik” nodokļu
audita rezultātiem un no tā izrietošie noteikto maksājumu nomaksas budžetā prasījumi ietekmēs SIA „Simantik Trade” kā
uzņēmuma ieguvēja tiesisko stāvokli, SIA „Simantik Trade” pamatoti šajā lietā pieaicināta trešās personas statusā.
[3] SIA „Simantik” pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu tai nelabvēlīgajā daļā un par labvēlīga administratīvā
akta izdošanu pamatoja šādi.
[3.1] SIA „Simantik” nodokļu audits veikts, būtiski pārkāpjot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta trešajā
daļā un 3.1daļā noteikto procesuālo termiņu. Nevienā dienesta lēmumā nav atrodams pamatojums audita veikšanas termiņa
pagarinājumam līdz 60 dienām jau brīdī, kad pieprasīta informācija ārvalstu nodokļu administrācijām. Tas atzīstams par
būtisku procesuālu pārkāpumu.
Pārsūdzētajā lēmumā nav arī vērtējuma tam, ka ārvalstu nodokļu administrācijām pieprasīta informācija par citu
uzņēmumu starpā noslēgtiem darījumiem, nevis par pieteicējas veiktajiem darījumiem ar piegādātājiem un pircējiem.
Nav noskaidrots no ārvalstu nodokļu administrācijas saņemtās informācijas apjoms un tas, vai informācijas izvērtēšanai
patiesi ir bijis nepieciešams tik liels laika posms. Šajā sakarā dienests bez ievērības atstājis to, ka pārtraukuma periodā tas
faktiski varēja veikt nodokļu auditu.
Turklāt no pārsūdzētā lēmuma nav iespējams konstatēt, ko tieši dienests ir darījis 60 dienu pagarinājumā un kāpēc nav
bijis iespējams auditu pabeigt 90 dienu termiņā. Pārsūdzētajā lēmumā nav arī noskaidrots, vai no nodokļu administrācijas
saņemtās atbildes izmantotas auditā konstatēto pārkāpumu pamatošanai, vai arī tās apliecinājušas, ka SIA ,,Simantik”
nodokļus aprēķinājusi un deklarējusi atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tas ļautu konstatēt, vai iegūto informāciju ir bijis
nepieciešams papildus apstrādāt.
[3.2] Pārsūdzētajā lēmumā nav sniegta informācija par katras no SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei” iegādātās preces
iegādes apstākļiem, tādējādi faktiski liedzot iespēju saprast, kāpēc tiek apstrīdēts katrs konkrētais preču iegādes darījums un
kādi pārkāpumi konstatēti tā noformēšanā.
[3.3] Dienests, analizējot SIA ,,Simantik” noslēgto līgumu ar SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei” saturu, nav ņēmis vērā, ka
tie noformēti par sadarbību, nevis par konkrētu preču piegādēm, līdz ar to saturam juridiski jābūt vispārīgam.
Nav arī saprotams, kāpēc preču pasūtījumos jābūt informācijai par konkrētu piegādes datumu, cenu un piegādes
adresi, ja šie dokumenti ir tikai par to, kādas preces pieteicējai nepieciešamas. Savukārt preču pasūtījumu apstiprinājumus
apliecina iesniegtie preču piegādes dokumenti. SIA ,,Simantik” nevar uzņemties atbildību par to, kā savu saimniecisko
darbību organizē tās piegādātāji.
[3.4] Dienesta rīcība, nosakot finansiālas sekas par to, ka SIA ,,Simantik” nav ievērojusi pietiekamu rūpību sadarbības
partneru izvēlē, ir pretēja gan tiesiskajam regulējumam, gan judikatūrai.
[3.5] Tā kā SIA ,,Simantik” nav organizējusi preču transportēšanu, nepiedalījās preču iekraušanā pie piegādātājiem vai
to tālāko piegādātāju noliktavās, tai bija jāpaļaujas uz informāciju par transportēšanas apstākļiem, kādu tā saņēma no saviem
piegādātājiem. Tāpēc pārmest SIA ,,Simantik”, ka tā nav pārbaudījusi, vai darījumu attaisnojuma dokumentos norādītā
informācija par transportēšanas gaitu atbilst patiesībai, ir nesamērīgi.
[3.6] Dienests nav pamatojis secinājumus par to, ka SIA ,,Simantik” varēja iegādāties preces no ārvalstu piegādātājiem,
nevis no deklarētajiem pārdevējiem, un tas bijis izdevīgi. Dienests nav ieguvis pierādījumus, kādi bijuši ārvalstu piegādātāju
sadarbības noteikumi.
SIA ,,Simantik”, iegādājoties preces no Latvijas piegādātājiem, nav aizskārusi valsts budžeta fiskālās intereses, jo tā
kopā ar preces cenu ir samaksājusi arī PVN. Priekšnodokļa atskaitīšana nav atzīstama par fiskālu priekšrocību.
[3.7] Dienests nav ieguvis un pārbaudījis informāciju par pārtikas preču vairumtirdzniecības nozares īpatnībām; nav
salīdzinājis SIA ,,Simantik” veikto saimniecisko darbību ar citu nozares uzņēmumu darbību; nav vērtējis un analizējis
piegādātāju saimniecisko darbību kopumā.
Pārsūdzētajā lēmumā nav secinājumu par to, kā tajā atreferētie fakti pierāda tieši SIA ,,Simantik” neatļautu rīcību
darījumos un kāpēc jebkādas šaubas par lietas faktiskajiem apstākļiem tulkotas tai par sliktu.
[4] SIA „Simantik Trade” pieteikumā nepiekrita tai noteiktajam trešās personas statusam SIA „Simantik” nodokļu lietā
un norādīja, ka dienests nav ievērojis Administratīvā procesa likuma 28.panta ceturto daļu. SIA „Simantik Trade” ir liegtas
tiesības realizēt savas procesuālās tiesības, jo tā nav informēta ne par nodokļu audita gaitu, ne iepazīstināta ar plānotajiem
audita rezultātiem, kā arī tai nav pieprasīts viedoklis. Pārsūdzētā lēmuma rezolutīvā daļa nenoteic SIA „Simantik Trade”
pienākumus un nepiešķir tiesības. Dienests izdeva administratīvo aktu attiecībā uz SIA „Simantik”, bet SIA „Simantik
Trade” tikai formāli pievienojis kā administratīvā akta adresātu.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 26.novembra spriedumu SIA „Simantik” un SIA „Simantik Trade”
pieteikumi noraidīti, motivējot šādi.
[5.1] Lietā izšķirams, vai SIA „Simantik” pamatoti atskaitīja priekšnodokli par 2017.gada janvārī–maijā deklarētajiem
pārtikas preču iegādes darījumiem ar SIA „Sallets” un 2017.gada aprīlī–jūnijā deklarētajiem darījumiem ar SIA „Priorei”.
[5.2] Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu, ja preces iegādātas un
pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai,
kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļu maksātājiem
saņemtajos nodokļu rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un pakalpojumiem.
Judikatūrā konsekventi atzīts, ka atbilstoši minētajai tiesību normai priekšnodokli var atskaitīt tikai par atbilstoši
nodokļu rēķinam faktiski notikušu darījumu, kas atbilst visām normā norādītajām pazīmēm, tostarp darījumam jābūt
noslēgtam ar PVN apliekamu personu, kā arī rēķinā norādītajai precei vai pakalpojumam jābūt reāli piegādātam (piem.,
Senāta 2019.gada 29.maija sprieduma lietā Nr.SKA-274/2019 5.punkts, 2013.gada 10.maija sprieduma lietā
Nr.SKA-2/2013 7.punkts).
Tādējādi no minētās tiesību normas izriet, ka PVN atskaitīšanas tiesības rodas tad, ja: 1) nodokļu maksātājs, kas ir
PVN nodokļa maksātājs, 2) no personas, kas arī ir PVN maksātājs, 3) faktiski iegādājas preces vai pakalpojumus, 4)
iegādātās preces vai pakalpojumi nodokļu maksātājam nepieciešami un tiek izmantoti saimnieciskās darbības veikšanai (ar
PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai), un 5) preču vai pakalpojumu piegādātājs nodokļu maksātājam ir izsniedzis
darījuma faktiskajai norisei atbilstošu nodokļu rēķinu.
Eiropas Savienības Tiesa atzinusi, ka nodokļu maksātāju tiesības no maksājamā PVN atskaitīt nodokli, kas ir jāmaksā
vai kas kā priekšnodoklis ir samaksāts par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, ir kopējās PVN sistēmas
pamatprincips. Atskaitīšanas sistēmas mērķis ir pilnībā atbrīvot uzņēmēju no PVN, kas tam ir jāmaksā vai ko tas ir
samaksājis saistībā ar visu savu saimniecisko darbību, ar nosacījumu, ka pati minētā saimnieciskā darbība principā ir
apliekama ar PVN. Nodokļa atskaitīšanas tiesības ir PVN sistēmas neatņemama sastāvdaļa, un tās principā nevar tikt
ierobežotas, ja nodokļu maksātāji, kas vēlas izmantot šīs tiesības, ir ievērojuši gan materiāltiesiskās, gan formālās prasības
vai nosacījumus, kas ir attiecināmi uz šīm tiesībām (piem., 2019.gada 3.oktobra sprieduma lietā Altic, C-329/18, 26.–
27.punkts, 2017.gada 19.oktobra sprieduma lietā Paper Consult, C-101/16, 35.–38.punkts).
Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un iespējamas
ļaunprātīgas rīcības apkarošana ir PVN direktīvā atzīts un veicināts mērķis. Ieinteresētās personas nevar atsaukties uz
Eiropas Savienības tiesību normām krāpnieciskā vai ļaunprātīgā nolūkā. Tādējādi valstu iestādēm un tiesām atskaitīšanas
tiesības ir jāatsaka, ja, ņemot vērā objektīvus elementus, ir konstatēts, ka atsaukšanās uz šīm tiesībām ir notikusi
krāpnieciskā vai ļaunprātīgā nolūkā (piem., 2014.gada 13.marta sprieduma lietā FIRIN OOD, C-107/13, 40.punkts un
tajā minētā judikatūra).
Līdz ar to attiecībā uz gadījumiem, kad nodokļu administrācija kā šķērsli priekšnodokļa atskaitīšanai saskatījusi
problēmas preču vai pakalpojumu piegādē starp konkrēto nodokļu maksātāju un rēķinā norādīto piegādātāju, lai liegtu
priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ir jākonstatē viens no šādiem apstākļiem: 1) darījums faktiski nemaz nav noticis
(preces reāli nav piegādātas vispār, noformēti ir tikai dokumenti); 2) darījums faktiski nav noticis ar deklarēto darījumu
partneri, proti, preces vai pakalpojumi varētu būt saņemti, bet ne no nodokļu rēķinā norādītā piegādātāja, – šādā gadījumā,
pārbaudot lietā gūtos pierādījumus, jākonstatē, ka pieteicējs pats iesaistījies ar PVN izkrāpšanu vai nodokļu sistēmas
nepamatotu izmantošanu saistītā darījumā vai pieteicējs bijis informēts, ka tiek iesaistīts šāda veida darījumā (piem., Senāta
2019.gada 1.marta lēmuma lietā Nr.SKA-350/2019 3.punkts, 2018.gada 16.maija sprieduma lietā Nr.SKA-44/2018
3.punkts, 2013.gada 10.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-12/2013 12.punkts).
Ievērojot minēto, lietā izšķirošs ir jautājums, vai SIA „Simantik” deklarētie darījumi, kurus dienests ir apstrīdējis, ir
notikuši tādā veidā, kā tas atspoguļots darījumus apliecinošajos dokumentos un SIA „Simantik” paskaidrojumos.
Tiesa konstatēja, ka dienests nav apstrīdējis, ka SIA „Simantik” rīcībā bija prece, par kuras iegādi noformēti strīdus
darījuma dokumenti, bet dienests uzskatīja, ka SIA „Sallets” un SIA „Priorei” nav identificējamas kā konkrēto preču
piegādātājas. Līdz ar to lietā noskaidrojams, vai darījumi faktiski ir notikuši ar darījumu dokumentos norādītajiem
uzņēmumiem.
[5.3] SIA „Simantik” nodarbojās ar pārtikas produktu, dzērienu un tabakas nespecializētu vairumtirdzniecību.
2017.gada janvāra–maija PVN deklarācijās kā priekšnodokli atskaitījusi 151 482,07 euro (darījumu vērtība 721 343,18
euro) saskaņā ar SIA „Sallets” vārdā 2017.gada 10.janvārī–2.maijā noformētajām pavadzīmēm (lietas 5.sējuma 19.–
57.lapa) par dažādu pārtikas preču iegādi un 2017.gada aprīļa–jūnija PVN deklarācijās (lietas 8.sējuma 183.–196.lapa) kā
priekšnodokli atskaitījusi 129 038,42 euro (darījumu vērtība 743 507,08 euro) saskaņā ar SIA ,,Priorei” vārdā 2017.gada
11.aprīlī–29.jūnijā noformētajām pavadzīmēm (lietas 7.sējuma 87.–117.lapa) par dažādu pārtikas preču iegādi.
[5.4] Izvērtējot starp SIA „Simantik” un SIA „Sallets” noformēto 2015.gada 1.septembra līgumu Nr.01-09-15 (lietas
4.sējuma 32.lapa) un starp SIA „Simantik” un SIA „Priorei” noformēto 2017.gada 2.marta līgumu Nr.17.03.02-1 (lietas
4.sējuma 33.–34.lapa), tiesa konstatēja to formālo raksturu. Minēto tiesa secināja no vispārīgi norādītā līguma priekšmeta,
proti, ka tiks pārdotas un pirktas preces. Līgumi nesatur darījumu norises identificēšanai nepieciešamos nosacījumus
(preču sortiments, cena, izcelsme, preču pasūtīšanas un saskaņošanas kārtība, kvalitātes kontrole, plānoto piegāžu termiņi,
apjomi un vērtības, piegādes adreses). Pat ja minētie līgumi noformēti par sadarbību, kā to akcentē SIA „Simantik”, tiesa
apšaubīja, ka reālas komercprakses ietvaros uzņēmumam ir vienalga, kādas preces un par kādu cenu iegādāties.
Līgumā ar SIA „Priorei” noteiktais samaksas termiņš 30 kalendārās dienas neatbilst pavadzīmēs norādītajam 90 dienu
termiņam. Sniedzot liecību tiesas sēdē, /pers. B/ norādīja, ka tā ir normāla prakse, tomēr vienlaikus neizskaidroja, kādi
apstākļi konkrētajā gadījumā to pamato. Tiesa arī nerada skaidrojumu, kā starp uzņēmumiem notikusi vienošanās par ilgāku
samaksas termiņu, nekā to paredz līgums.
Līgumā starp SIA „Simantik” un SIA „Sallets” nav paredzētas ne sankcijas pircējam par samaksas termiņa kavējumu,
ne piegādātāja atbildība par piegādes termiņa neievērošanu, savukārt līgums ar SIA „Priorei” paredz vienīgi sankcijas
pircējam par samaksas termiņa kavējumu.
Tiesa vērtēja, ka līgumiem ar SIA „Sallets” un SIA „Priorei ir formāls raksturs un tie pārējo pierādījumu gaismā nav
atbilstoši normālai komercpraksei. Turklāt nepilnības un trūkumi līgumos, kā izriet no pārsūdzētā lēmuma, ir tikai viens no
to argumentu kopuma, uz kura pamata izdarīts secinājums par darījumu faktisko neesamību. Trūkumi līgumos ir vērtējami
kopsakarā ar pārējiem pierādījumiem lietā.
Kaut arī civiltiesībās pastāv līguma slēgšanas brīvības princips, atbilstoši kuram līguma saturs, tajā noteikto pušu
tiesību un pienākumu apjoms, kā arī līguma priekšmeta regulējums ir pušu ziņā, konkrētajā gadījumā tiesa dienesta
konstatētos saturiskos līguma trūkumus kopsakarā ar pārējiem pierādījumiem atzina par būtiskiem, kas liecina par formālu
darījuma dokumentu noformēšanu bez patiesa nodoma veikt darījumus.
[5.5] Šajā sakarā, vērtējot e-pasta izdrukas par preču pasūtījumiem SIA „Sallets” (lietas 4.sējuma 40.–49. un 58.–
68.lapa) un SIA „Priorei” (lietas 4.sējuma 50.–51. un 54.–57.lapa), kurus SIA „Simantik” vārdā veica amatpersona
/pers. B/ un darbiniece /pers. C/, tiesa konstatēja, ka abiem preču piegādātājiem norādīta viena kontaktpersona – /pers. A/.
Turklāt pasūtījumi satur informāciju tikai par pasūtāmo preču nosaukumiem un daudzumu, bet ne par konkrētu piegādes
datumu, cenu un piegādes adresi.
Tiesa piekrita dienestam, ka minētie pasūtījumi kopsakarā ar formāli noformētajiem līgumiem vērtējami kritiski, jo nav
konstatējams, ka tie būtu apstiprināti no SIA „Simantik” preču piegādātāju – SIA „Sallets” un SIA „Priorei” – puses. Līdz
ar to tie neapliecina faktisku sadarbību starp SIA „Simantik” un tās darījumu partneriem, un nav saprotams, kā puses
saskaņoja preču sortimentu, cenas, piegādes termiņus un piegādes vietu. Turklāt, kā tiesas sēdē liecināja /pers. B/, SIA
„Simantik” bijuši simtiem darījumu, līdz ar to tiesa secināja, ka nav saprotams, kā tika fiksēta informācija, piemēram, par
preču sortimentu, cenām un piegādes termiņiem.
[5.6] Atbilstoši SIA „Sallets” amatpersonas /pers. D/ 2017.gada 24.oktobra (lietas 5.sējuma 58.–59.lapa) un
15.novembra (lietas 4.sējuma 80. (acīmredzami domāts – 81.) lapa) paskaidrojumiem SIA „Simantik” preču pasūtījumus
veikusi ar e-pasta starpniecību, pēc pasūtījuma akceptēšanas no preču piegādātāju puses SIA „Sallets” informējusi SIA
„Simantik” par spēju piegādāt pasūtītās preces un piegādes nosacījumiem, pēc akcepta saņemšanas organizēta preču
piegāde.
Tiesa atzina, ka lietā nav ar pierādījumiem apstiprināta ar pasūtījumiem saistītās informācijas aprite.
[5.7] Dienests konstatējis, ka SIA „Simantik” dienestam iesniegto pavadzīmju eksemplāri neatbilst SIA „Sallets” un
SIA „Priorei” rīcībā esošo pavadzīmju eksemplāriem. Piemēram, SIA „Sallets” iesniegtajā 2017.gada 4.aprīļa pavadzīmē
/Pavadzīme 1/ (lietas 5.sējuma 51.lapa) un 2017.gada 10.aprīļa pavadzīmē /Pavadzīme 2/ (lietas 5.sējuma 54.lapa)
norādīta informācija par preces izcelsmes valsti, kā arī 2017.gada 28.aprīļa pavadzīmē /Pavadzīme 3/ (lietas 5.sējuma
56.lapa) un 2017.gada 18.aprīļa pavadzīmē /Pavadzīme 4/ (lietas 5.sējuma 55.lapa) norādīts detalizēts preces apraksts,
savukārt SIA „Simantik” iesniegtajos eksemplāros šāda informācija nav ietverta. SIA „Priorei” iesniegtajā 2017.gada
26.aprīļa pavadzīmē /Pavadzīme 5/ norādīts detalizēts preces apraksts, savukārt SIA „Simantik” iesniegtajā eksemplārā
šāda informācija nav ietverta (lietas 7.sējuma 89. un 168.lapa).
/pers. B/ 2019.gada 26.novembrī Elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegtajā paskaidrojumā (lietas 4.sējuma 30.–
31.lapa) un darbinieces /pers. C/ 2017.gada 6.oktobra paskaidrojumā (lietas 4.sējuma 52.–53.lapa) norādītais
neatbilstību pamatojums neizskaidro minētās neatbildības.
Tiesa vērtēja, ka minētie trūkumi pavadzīmju noformēšanā liecina, ka tās netika noformētas vienlaicīgi pirms preču
nodošanas, bet atšķirīgos laikos. Preču piegādes dokumenta kā grāmatvedības attaisnojuma dokumentam eksemplāriem vai
kopijām, kuri paliek tā izrakstītāja, saņēmēja un pārvadātāja rīcībā, jāsatur identiska informācija par darījumu norisi, tādējādi
nodrošinot darījuma identificējamību, kas konkrētajā gadījumā nav konstatējams un norāda uz pavadzīmju formālu
noformēšanu. Apstāklis, ka par vienu un to pašu darījumu pārbaudei iesniegti atšķirīga satura dokumenti, ir būtisks pamats
apšaubīt darījuma faktisko esamību.
[5.8] To, ka SIA „Sallets” struktūrvienība „Noliktava” Mazlēpju iela 17, Rīgā nav izmantota kā saimnieciskās darbības
veikšanas vieta, netieši apstiprina 2017.gada 10.februāra apsekošana (lietas 4.sējuma 102.lapa), kuras laikā saimnieciskā
darbība netika konstatēta, darbinieki vai amatpersonas netika sastapti, /pers. D/ 2017.gada 21.jūnija liecībā kriminālprocesā
(lietas 9.sējuma 66.lapa) sniedza ziņas, ka SIA „Sallets” juridiskā adrese Vaidavas ielā 3-1, Rīgā izmantota tikai
korespondences saņemšanai, savukārt saimnieciskā darbība veikta Mazlēpju ielā 17, Rīgā, un deklarētajām ziņām – SIA
„Sallets” 2017.gada februāra PVN deklarācijā (lietas 8.sējuma 200.–203.lapa) deklarēta preču piegāde SIA „Simantik”
saskaņā ar 10.februāra pavadzīmi /Pavadzīme 6/ (lietas 5.sējuma 31.lapa) ievērojamā apjomā, kuras nodrošināšanai
noliktavā vajadzēja atrasties SIA „Sallets” pārstāvjiem, lai veiktu 12 000 kilogramu sēklu izsniegšanu un iekraušanu SIA
„Simantik” transportlīdzeklī.
Vienlaikus arī SIA „Priorei” saimnieciskā darbība, kā to pamatoti konstatējis dienests, ir saistīta vienīgi ar adresi
Mazlēpju iela 17, Rīgā, kurā reģistrēta gan tās juridiskā, gan noliktavas adrese. Arī SIA „Priorei” amatpersona /pers. D/
2019.gada 21.novembra paskaidrojumā (lietas 7.sējuma 223.–226.lapa) šo adresi identificējis gan kā biroja, gan noliktavas
atrašanās vietu.
Tādējādi no SIA „Sallets” un SIA „Priorei” amatpersonu paskaidrojumiem un strīdus pavadzīmēm tiesa konstatēja, ka
auditējamajā periodā abas komercsabiedrības vienlaicīgi darbojās vienā un tajā pašā adresē Mazlēpju ielā 17, Rīgā,
nenodalot katras komercsabiedrības materiāltehnisko bāzi un noliktavas teritoriju.
Savukārt SIA „Sallets” un SIA „Priorei” noliktava Mazlēpju iela 17, Rīgā un SIA „Simantik” noliktava Mazlēpju iela 15,
Rīgā atrodas blakus viena otrai. Kā norādīts /pers. D/ 2017.gada 24.oktobra paskaidrojumā, attālums starp noliktavām ir 50
metri (lietas 5.sējuma 58.–59.lapa), kas tiesas vērtējumā nav izskaidrojams kā nejaušība, bet gan atvieglo saskaņotu
darbību iespējamību faktiski nenotikušu darījumu organizēšanā un noformēšanā.
[5.9] SIA „Sallets” un SIA „Priorei” vārdā darbojies viens un tas pats darba ņēmējs – /pers. A/, kas abās
komercsabiedrībās deklarēts kā sabiedrisko attiecību vadītājs (menedžeris). Tas norāda uz uzņēmumu savstarpēju saistību
un koordinētu rīcību.
/pers. A/ 2019.gada 28.oktobra paskaidrojumā dienestam (lietas 4.sējuma 90.–92.lapa) nav sniedzis objektīvi
pārbaudāmu informāciju par strīdus darījumu apstākļiem, tomēr no viņa sniegtās informācijas secināms, ka noliktava
Mazlēpju ielā 17, Rīgā faktiski nav izmantota strīdus preču saņemšanai un kravu saņemšana notikusi uzreiz SIA „Simantik”
noliktavā Mazlēpju ielā 15, Rīgā.
Savukārt SIA „Simantik” bijušā noliktavas darbinieka /pers. E/ 2019.gada 25.novembra paskaidrojumā (lietas
4.sējuma 77.–79.lapa) sniegtā informācija ir vispārīga un nesniedz skaidrojumu par darījumu noslēgšanas apstākļiem un to
norisi. /pers. E/ kā SIA „Sallets” un SIA „Priorei” pārstāvi nav identificējis /pers. A/, ar kuru faktiski notikušo preču piegāžu
gadījumā vajadzēja bieži un cieši komunicēt un tikties, saņemot preces. Vienlaikus /pers. E/ norādītais, ka viņš nepazīst
darījumu partneru amatpersonas, ir pretrunā ar /pers. A/ paskaidrojumam par SIA „Sallets” amatpersonas /pers. D/
piedalīšanos kravas izkraušanā.
[5.10] SIA „Simantik” amatpersona /pers. B/ 2019.gada 26.novembra paskaidrojumā (lietas 4.sējuma 30.–31.lapa)
dienestam sniedzis vispārīgu informāciju par darījumiem ar SIA „Sallets” un SIA „Priorei”, norādot, ka tās piegādāja
dažādus pārtikas produktus uz SIA „Simantik” noliktavu. Paskaidrojums nesatur objektīvu skaidrojumu, kāpēc tika
pārtraukta sadarbība ar SIA „Sallets”, kura veica tādu pašu pārtikas preču piegādi no tās pašas noliktavas Mazlēpju ielā 17,
Rīgā. Paskaidrojumā norādītais, ka SIA „Priorei” piedāvāja labvēlīgākus pēcapmaksas termiņus, neatbilst patiesībai, jo
2017.gada 2.marta līgumā (lietas 4.sējuma 33.–34.lapa) ar SIA „Priorei” tās ir 30 dienas, bet līgumā ar SIA „Sallets”
(lietas 4.sējuma 32.lapa) – 45 dienas.
Arī tiesas sēdē /pers. B/ nevarēja izskaidrot, kādēļ par sadarbības partneriem izvēlētas tieši SIA „Sallets” un SIA
„Priorei”. Tomēr SIA „Simantik” kā pieredzējušam pārtikas produktu vairumtirgotājam, kas pārzina attiecīgo preču tirgu un
savā komercpraksē tādas pašas preces iegādājas no ārvalstu uzņēmumiem, ir jāspēj ticami izskaidrot, kādā veidā tas nonāca
līdz tam, ka starp visiem citiem darījumu partneriem tieši ar SIA „Sallets” un SIA „Priorei tika noslēgts darījums (sal.,
Senāta 2020.gada 7.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-88/2020 8.punkts). Tas, ka ārvalstu uzņēmumu gadījumā bija
priekšapmaksa vai tas, ka konkrētā prece bija iegādājama tikai vietējā tirgū, kā to tiesas sēdē liecināja /pers. B/, ir pārāk
vispārīgi apstākļi un nesniedz priekšstatu par to, kādēļ SIA „Simantik” sadarbojās tieši ar SIA „Sallets” un SIA „Priorei.
Personai, kas ilgstoši darbojas tirgū un specializējas konkrētu preču tirdzniecības sfērā, proti, pārzina tirgus
dalībniekus, ir jāvar izskaidrot, kā ir atrasts darījuma partneris, par kuru tai iepriekš nav bijusi nekāda informācija un kāpēc
tā nav interesējusies sīkāk par šo darījuma partneri (Senāta 2018.gada 20.marta sprieduma lietā Nr.SKA-145/2018
9.punkts un 2015.gada 11.oktobra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-1199/2015 5.punkts).
Šajā sakarā SIA „Simantik” bijusī amatpersona /pers. B/ tiesas sēdē liecināja, ka preces iegādātas tur, kur tās
visizdevīgāk varēja iegādāties. Tomēr liecinieks ticami nepamatoja, ka tikai no SIA „Sallets” un SIA „Priorei” SIA
„Simantik” bija iespējams iegādāties kādas konkrētas preces un kas tās bija par precēm, turklāt apstākļos, kad SIA
„Simantik” konkrēto preču piegādē bija arī plaša sadarbība ar ārvalstu uzņēmumiem. Būtiski, ka saskaņā ar /pers. B/
liecināto iniciators sadarbībai ar SIA „Simantik” bija SIA „Sallets” un SIA „Priorei”. Līdz ar to liecinieka norādītais, ka
izvēlētas tieši SIA „Sallets” un SIA „Priorei”, nevis ārvalstu uzņēmumi, ar kuriem SIA „Simantik” konkrēto pārtikas preču
iegādē bija jau iepriekšēja pieredze, jo preces citur dārgākas cenas vai ilgāka piegādes termiņa dēļ nebija iespējams
iegādāties, nesaskan ar liecinieka norādīto, ka SIA „Simantik” sadarbībai uzrunāja darījumu partneri.
Minētais ir vērtējams kopsakarā ar apstākli, ka pirms sadarbības uzsākšanas SIA „Priorei” bija nesen dibināts
uzņēmums bez noliktavas darbībai ar pārtikas precēm. Līdz ar to tiesai nebija saprotams, kā SIA „Simantik” pirms
sadarbības uzsākšanas ar SIA ,,Priorei” guva pārliecību par šī uzņēmuma spēju pienācīgi nodrošināt darījumu izpildi.
[5.11] Darījuma partnera savas saimnieciskās darbības un konkrēto darījumu apstiprinājums pats par sevi neizslēdz
fiktīvi noformēta darījuma iespējamību (S en ā ta 2016.gada 16.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-70/16 5.punkts,
2017.gada 31.maija sprieduma lietā Nr.SKA-207/2017 7.punkts).
SIA „Sallets” amatpersona /pers. D/ 2017.gada 24.oktobra un 15.novembra paskaidrojumā dienestam (lietas 5.sējuma
58.–59.lapa un 4.sējuma 95.–98.lapa) apliecināja sadarbību ar SIA „Simantik”, bet no viņa paskaidrojumiem nav
gūstams apstiprinājums /pers. A/ paskaidrojumā norādītajam par /pers. D/ piedalīšanos preču izkraušanā. Tādējādi tiesa
secināja, ka /pers. D/ faktiski piedalījies tikai dokumentu formālā parakstīšanā.
/pers. D/ 2019.gada 21.novembra paskaidrojumā (lietas 4.sējuma 84.–86.lapa) sniegtā informācija par strīdus
darījumiem ir vispārīga, jo viņš nevarēja nosaukt vienīgā darbinieka uzvārdu, preču piegādātājus, uzņēmuma deklarēto
darījumu apjomu.
[5.12] Atbilstoši SIA „Priorei” amatpersonas /pers. D/ 2019.gada 21.novembra paskaidrojumam (lietas 7.sējuma
223.–226.lapa) faktiski saimniecisko darbību, tajā skaitā darījumus ar SIA „Simantik”, nodrošināja vienīgais darbinieks
/pers. A/.
Izvērtējot minēto paskaidrojumu kopsakarā ar pārējiem lietā analizētajiem apstākļiem, tiesa piekrita dienestam, ka /pers.
D/ bija nomināla amatpersona, kura faktiski saimniecisko darbību neveica, bet piedalījās tikai dokumentu formālā
parakstīšanā. Vienlaikus, ņemot vērā SIA „Priorei” deklarēto darījumu apjomu un vērtību (2017.gadā neto apgrozījums
2 500 068 euro), tiesa apšaubīja deklarēto darījumu patiesumu un to, ka tos visus gan organizēja, gan veica tikai /pers. A/.
Tiesa atzina, ka tas, ka strīdus darījumos iesaistīto uzņēmumu amatpersonas nespēja sniegt skaidrus, konsekventus un
pietiekami detalizētus paskaidrojumus par dienesta apstrīdēto darījumu faktisko norisi, kopsakarā ar citiem lietā
konstatētajiem apstākļiem norāda uz darījumu mākslīgo raksturu un nodokļu maksātāja ļaunprātību, piedaloties dokumentu
noformēšanā par neesošiem darījumiem.
[5.13] SIA „Sallets” un SIA „Priorei” vārdā noformētajās pavadzīmēs kā strīdus preču pārvadātāja norādītā SIA
„Stuva” 2017.gada 4.oktobrī (lietas 8.sējuma 107.lapa) un 6.novembrī dienestam sniegtajā informācijā (lietas 8.sējuma
121.lapa) neapstiprināja darījumus ar SIA „Sallets” un SIA „Priorei”, un SIA „Sallets” norādītais kravas pārvadātājs SIA
„Laktrans” 2017.gada 2.novembrī dienestam sniegtajā informācijā (lietas 8.sējuma 152.lapa) noliedza darījumus ar SIA
„Sallets”.
Tādējādi SIA „Stuva” un SIA ,,Laktrans” nav identificējamas kā strīdus preču faktiskās pārvadātājas, līdz ar to par
preču piegādēm noformētajos dokumentos dienests pamatoti konstatēja nepatiesu informāciju.
SIA „Oras” 2017.gada 8.novembra paskaidrojumā (lietas 8.sējuma 149.lapa) norādījusi, ka tai nebija tiešu darījumu
ar SIA ,,Sallets”, tādējādi SIA ,,Oras” nav darbojusies SIA ,,Sallets” uzdevumā.
Savukārt SIA ,,Belle Transport” un tās amatpersona /pers. F/ 2017.gada 18. un 25.oktobra paskaidrojumos (lietas
8.sējuma 104. un 80.–81.lapa), SIA ,,Skona” 2017.gada 1.novembra paskaidrojumā (lietas 8.sējuma 138.lapa), SIA
,,SV Pluss” 2017.gada 26.septembra un 7.novembra paskaidrojumos (lietas 11.sējuma 220.lapa un 8.sējuma 156.lapa)
apstiprināja transporta pakalpojumu sniegšanu SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei” un preču piegādi uz Mazlēpju ielu 17, Rīgā,
iesniedzot saistībā ar tiem noformētos dokumentus.
Tomēr atbilstoši lietas materiāliem rozīņu piegādē SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei” no Uzbekistānas uzņēmumiem SP
OOO PASTDARGOM SAXOVATI u n JV LLC AGROFIRM ,,BULUNGUR-SANDVIK” Mazlēpju iela 17, Rīgā nav
identificējama kā faktiskā piegādes adrese (sk., piem., lietas 10.sējuma 30.lapu, 106.–107.lapu, 7.sējuma 72.lapu).
Dienests no SIA „Belle Transport” amatpersonas paskaidrotā kopsakarā ar pārbaudei iesniegtajiem dokumentiem
konstatēja pretrunīgu informāciju par kravas pārvadājumiem, proti, /pers. F/ norādīja, ka transporta pakalpojumi SIA
„Sallets” un SIA ,,Priorei” tika nodrošināti tikai Rīgas robežās (lietas 8.sējuma 81.lapa), savukārt iesniegtajās CMR SIA
,,Belle Transport” norādīta arī kā kravas pārvadātāja no Vācijas uz Latviju. Dienests arī konstatēja, ka no SIA ,,Belle
Transport” iesniegtajiem rēķiniem un CMR (izņemot vienu) Mazlēpju iela 17, Rīgā nav identificējama kā faktiskā piegādes
adrese, proti, rēķinos kā kravas izkraušanas vieta vispārīgi norādīta Latvija, bet CMR – Rīga, Latvija.
Arī no SIA ,,Nova Trans” sniegtās informācijas dienests Mazlēpju ielu 17, Rīgā neidentificēja kā piegādes adresi.
Tiesa vērtēja, ka minētie apstākļi rada šaubas par strīdus darījumu norisi noformētajos dokumentos norādītajā kārtībā.
Nekādus iebildumus šajā sakarā SIA „Simantik” nav izteikusi, norādot vien uz to, ka tā neorganizēja preču transportēšanu.
[5.14] Dienesta iegūtā informācija norāda uz SIA ,,Simantik”, SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei” darbību SIA ,,Simantik”
noliktavā Mazlēpju ielā 15, Rīgā un noliktavas Mazlēpju ielā 17, Rīgā izmantošanu darījumu dokumentu noformēšanā, lai
formāli nodalītu SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei” darbību no SIA ,,Simantik”.
Līdz ar to tiesa piekrita dienestam, ka SIA ,,Simantik” nevarēja nezināt, no kādiem uzņēmumiem (ražotājiem vai
vairumtirgotājiem) tiek noformētas preču iegādes SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei” vārdā, jo pārvadātāji ar
pavaddokumentiem regulāri ieradās SIA ,,Simantik” noliktavā, kur SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei” vienlaicīgi bija jāveic
dokumentu parakstīšana par preču saņemšanu no pārvadātāja un par preču izsniegšanu SIA ,,Simantik”.
[5.15] Atbilstoši informācijai no Polijas (lietas 10.sējuma 194.–205.lapa), Lietuvas (lietas 10.sējuma 136.–
168.lapa) un Vācijas nodokļu administrācijām (10.sējuma 206.–222.lapa) ārvalstu piegādātāju darījumi ar SIA ,,Sallets”
un SIA ,,Priorei” noformēti, komunikāciju veicot ar e-pasta starpniecību un personīgi netiekoties. SIA ,,Simantik”
amatpersonai /pers. B/ bija zināms SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei” deklarētais tiešais piegādātājs – Vācijas uzņēmums
Eggerstorfer GmbH. Savukārt Lietuvas uzņēmums UAB Kalara nav varējis sniegt informāciju (lietas 10.sējuma 153.,
154.lapa) par darījumiem ar SIA ,,Priorei”.
Tādējādi tiesa secināja, ka SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei” nav darbojušies kā neatkarīgi komersanti, jo SIA ,,Simantik”
rīcībā ir bijusi tāda informācija, kas reālu biznesa attiecību ietvaros būtu uzskatāma par cita komersanta komercnoslēpumu.
Komerciālai realitātei neatbilst starpnieka rīcība, atklājot informāciju par savu tiešo preču piegādātāju.
Turklāt /pers. B/ 2017.gada 27.novembra Elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegtajā paskaidrojumā (lietas
4.sējuma 36.–37.lapa) norādīts, ka SIA ,,Sallets” pilnvaroja SIA ,,Simantik” darbinieci /pers. C/ iesniegt nepieciešamos
kravas pavaddokumentus atmuitošanas procedūrai. Vienlaikus /pers. B/ nevarēja norādīt, kad pilnvara tika izsniegta, kāds
bija pilnvarojuma termiņš, cik reizes pilnvarotā darbiniece veica pilnvarā minētās darbības. Tiesas sēdē, sniedzot liecību,
/pers. B/ vispār nespēja komentēt šādas pilnvaras izsniegšanu.
Minētajā paskaidrojumā norādīto informāciju tiesa vērtēja kā pretrunīgu, jo, no vienas puses, /pers. B/ norādīja, ka SIA
,,Simantik” veica darbības SIA ,,Sallets” vārdā bez atlīdzības, bet no otras puses, norādīja, ka no SIA ,,Sallets” tika
saņemta preču atlaide. Kā pretrunīgu tiesa vērtēja arī paskaidrojumā norādīto, ka SIA ,,Simantik” nav zināms, no kādiem
uzņēmumiem SIA ,,Sallets” pirka preci, jo, kā norādīts minētajā /pers. B/ paskaidrojumā, kravu pavaddokumentus /pers. C/
saņēma no šofera, kas atveda preci SIA ,,Sallets”. Savukārt, lai atmuitotu atvestās SIA ,,Sallets” paredzētās preces, /pers.
C/ saņemtos SIA ,,Sallets” pavaddokumentus iesniegusi Pārtikas un veterinārajā dienestā un SIA ,,Parex brokeru sistēma”.
Līdz ar to arī no minētā izriet, ka SIA ,,Simantik” zināja, no kāda uzņēmuma SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei” pirka
preces.
[5.16] Muitas deklarācijas (lietas 6.sējuma 150.–151., 155.–156. un 173.–174.lapa) par SIA ,,Sallets” un SIA
,,Priorei” importētajām kravām noformējusi SIA ,,Parex brokeru sistēma”, bet no tās darbinieku sniegtās informācijas
(lietas 8.sējuma 68.lapa) nav gūstams apstiprinājums, ka tieši SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei” veica muitošanas
pakalpojumu pasūtījumu. Tā kā /pers. C/ nav identificēta kā SIA ,,Sallets” pilnvarotā persona, tiesa neguva apstiprinājumu
/pers. B/ apgalvojumam par /pers. C/ pilnvarošanu veikt ar muitas formalitātēm saistītas darbības tieši SIA ,,Sallets” vārdā.
[5.17] Turklāt strīdus darījumu apšaubīšanā būtiski, ka SIA ,,Sallets” 2018.gada 26.jūlijā izslēgta no PVN maksātāju
reģistra (lietas 4.sējuma 103.–104.lapa) sakarā ar nepatiesas informācijas sniegšanu PVN deklarācijās. 2018.gada 26.aprīlī
uzsākts tās maksātnespējas process, kas izbeigts 2019.gada 4.aprīlī sakarā ar parādnieka mantas neesamību. SIA ,,Sallets”
2019.gada 11.aprīlī likvidēta. 2017.gada janvārī–jūnijā sabiedrībā deklarēti divi darba ņēmēji – amatpersona /pers. D/ un
menedžeris /pers. A/ (lietas 9.sējuma 14., 32.–37.lapa). Atbilstoši PVN deklarācijām auditējamajā periodā SIA ,,Sallets”
deklarētā aprēķinātā (no realizācijas) PVN vērtība 736 914,99 euro ir gandrīz identiska priekšnodoklī deklarētajai PVN
vērtībai 736 902,74 euro, un budžetā maksājamais PVN aprēķināts vien 12,25 euro, kas liecina, ka deklarētajām preču
piegādēm praktiski nav piemērots realizācijas uzcenojums.
SIA ,,Sallets” 2017.gada pārskatā (sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija par 2017.gadu lietas 8.sējuma
212.–215.lapā) deklarētie dati ļauj apšaubīt tās saimnieciskās darbības komerciālo realitāti – pārskata gada finanšu
rezultāts ir zaudējumi 163 046 euro un parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem ir 3 541 472 euro. Dienests no 2017.gada
23.janvāra līdz 27.decembrim SIA ,,Sallets” veica komplekso nodokļu auditu par 2015.gada janvāri–2016.gada jūliju, kura
rezultātā tika pieņemts 2017.gada 27.decembra lēmums Nr.30.2-23.8/49356 (lietas 4.sējuma 134.–228.lapa), ar kuru
samaksai budžetā noteikti nodokļu maksājumi. Auditā tostarp apstrīdēti preču piegāžu darījumi SIA ,,Simantik”. Neilgi pēc
nodokļu audita uzsākšanas komercsabiedrības darba ņēmējs /pers. A/ deklarēts kā SIA ,,Priorei” darba ņēmējs tajā pašā
amatā, kādā SIA ,,Sallets” (lietas 9.sējuma 32.–37.lapa).
SIA ,,Priorei” 2017.gada 10.oktobrī izslēgta no PVN maksātāju reģistra (lietas 7.sējuma 58.–60.lapa) sakarā ar
nepatiesas informācijas sniegšanu PVN deklarācijās, un 2017.gada 21.novembrī izbeigusi saimniecisko darbību. 2017.gada
aprīlī–jūnijā sabiedrībā deklarēti divi darba ņēmēji – amatpersona /pers. D/ un menedžeris /pers. A/ (lietas 9.sējuma 15.–
21.lapa). SIA ,,Priorei” 2017.gada finanšu rezultāts ir zaudējumi 1136 euro, bet parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem –
275 495 euro (lietas 9.sējuma 28.–31.lapa).
Tiesa atzina par pamatotu dienesta secinājumu, ka, apzinoties SIA ,,Sallets” uzsāktā nodokļu audita sekas, formāli tika
dibināts jauns uzņēmums SIA ,,Priorei”, lai ar tiem pašiem materiāltehniskiem un darbaspēka resursiem turpinātu formālu
dokumentu noformēšanu saimnieciskās darbības simulēšanas nolūkos apzināti veidotas darījumu ķēdes ietvaros. Minētie
apstākļi norāda uz mērķtiecīgi koordinētu rīcību uzņēmumu starpā, lai izvairītos no nodokļu nomaksas un gūtu fiskālu
labumu.
[5.18] Ir jāņem vērā arī pierādījumi, kas attiecas uz tiešo darījumu partneru tālākiem darījumiem ar citiem sadarbības
partneriem tiktāl, ciktāl tas saistīts ar sniegtajiem pakalpojumiem vai iegādātajām precēm. Šādā gadījumā tālākie darījumi ļauj
izsecināt, vai tiešie darījumu partneri varēja vai nevarēja sniegt attiecīgos pakalpojumus vai piegādāt preces (Senāta
2010.gada 5.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-343/2010 8.punkts).
Tādējādi jāvērtē gan pierādījumi, kas attiecas uz tiešajiem darījumiem, gan tālākajiem darījumiem ar citiem partneriem.
Turklāt šie pierādījumi ir jāvērtē savstarpējā kopsakarā. Šādas informācijas pārbaude ir vērsta uz to, lai noskaidrotu, vai
darījumu ķēdē iesaistītie tālākie darījumu partneri varēja piegādāt preci pieteicējas tiešajiem darījumu partneriem, lai tie
secīgi šīs preces varētu piegādāt pašai pieteicējai.
Dienests ir konstatējis, ka SIA „Sallets” un SIA ,,Priorei” 2017.gadā deklarējušas iegādes darījumus no SIA ,,Harlov”
(janvārī–februārī) (lietas 8.sējuma 200.–203.lapa), Polijas uzņēmuma Neufert Sp.zo.o filiāles Latvijā (martā) (lietas
8.sējuma 204.–207.lapa) un Lielbritānijas uzņēmuma Feory Ltd filiāles Latvijā (aprīlī–maijā) (lietas 8.sējuma 208.–
211.lapa), savukārt SIA ,,Priorei” – no Lietuvas uzņēmuma UAB Tikida filiāles Latvijā (aprīlī–jūnijā) (lietas 9.sējuma 22.–
27.lapa), par kuriem iegūta informācija, ka tie neveic reālu saimniecisko darbību un nav atzīstami par iespējamiem pārtikas
preču piegādātajiem.
Par pieteicējas darījumu partneru deklarētajiem darījumu partneriem dienests ir ieguvis un vērtējis šādu informāciju:
noliktavu neesamība darbībām ar pārtikas precēm, izslēgšana no PVN maksātāju reģistra, darbaspēka resursu neesamība
vai to nepietiekamība deklarētās darbības nodrošināšanai, amatpersonu vispārīgie un pretrunīgu informāciju saturošie
paskaidrojumi, kuros nav sniegta objektīvi pārbaudāma informācija par deklarēto darījumu faktiskajiem apstākļiem,
personiska saistība (piemēram, SIA ,,Harlov” un SIA ,,Priorei” amatpersonas saista radniecība), preču izcelsmes
neizsekojamība un faktisko preču piegādātāju neidentificējamība pēc tālāko darījumu ķēdē iesaistīto uzņēmumu un to
pārstāvju sniegtajiem paskaidrojumiem.
Tiesa atzina, ka minētā informācija ir pietiekama, lai secinātu, ka pieteicējas darījumu partneru deklarēto darījumu
partneru darbība neatbilst komerciālajai realitātei, to rekvizīti izmantoti mākslīgas darījumu ķēdes izveidošanai, lai radītu
šķietamību par darījumu faktisku esamību. Minētie uzņēmumi nav identificējami kā strīdus pārtikas preču daļas piegādātāji,
un līdz ar to dienesta secinājums, ka daļai pārtikas preču nav identificējama izcelsme, ir pamatots un pareizs.
[5.19] Strīdus darījumu ekonomiskā būtība norāda uz to mākslīgo raksturu, jo atsevišķos gadījumos SIA ,,Sallets”
preču realizācijas cena bijusi zemāka par to iegādes cenu. Piemēram, saskaņā ar 2017.gada 15.februāra pavadzīmi
/Pavadzīme 7/ (lietas 5.sējuma 32.lapa) prece (rīsi) pārdota SIA ,,Simantik” par 0,471 euro/kg, savukārt SIA ,,Sallets” to
iegādājusies no Lietuvas uzņēmuma UAB Galinta ir partneriai saskaņā ar 2017.gada 14.februāra invoice Nr.EID26392
(lietas 5.sējuma 216.lapa un 9.sējuma 197.lapa) par 0,50 euro/kg.
SIA ,,Simantik” veikusi līdzīgu preču iegādi no citiem Latvijas uzņēmumiem par zemāku cenu nekā no SIA „Priorei”.
Piemēram, 2017.gada aprīlī un maijā saskaņā ar 7.aprīļa, 11. un 17.maija pavadzīmēm Nr.LG 703616, Nr.LG 705027 un
Nr.LG 705275 (lietas 12.sējuma 43., 10. un 11.lapa) SIA ,,Simantik” iegādājusies no SIA ,,Latgard” ES izcelsmes cukuru
par 0,62–0,64 euro/kg, savukārt no SIA ,,Priorei” 2017.gada maijā saskaņā ar 11., 12. un 16.maija pavadzīmēm /Pavadzīme
8/, /Pavadzīme 9/ un /Pavadzīme 10/ (lietas 7.sējuma 92., 93., 95., 172., 173. un 175.lapa) uzrādīta Lietuvas izcelsmes
cukura iegāde par 0,86 euro/kg.
SIA ,,Simantik” jau pirms darījumu ar SIA ,,Sallets” noformēšanas bijusi informēta par tās piegādātāju – Uzbekistānas
uzņēmumu SP OOO PASTDARGOM SAXOVATI un par SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei” piegādātāju – Vācijas uzņēmumu
Eggerstorfer GmbH, līdz ar to varēja preces iegādāties nepastarpināti. Turklāt, kā konstatējis dienests, vairumā gadījumu
piegādes veiktas uzreiz uz SIA ,,Simantik” noliktavu vai tās klienta adresi.
Līdz ar to tiesa atzina, ka nav konstatējams saprātīgs izskaidrojums SIA ,,Simantik” iegādāties preces no tai zināmiem
tiešajiem piegādātājiem, kuru rīcībā bija attiecīgās preces, ar starpnieka palīdzību. To tiesas sēdē nespēja izskaidrot arī
/pers. B/. SIA ,,Simantik” kā pieredzējušai vairumtirgotājai, kas pārzina attiecīgo preču tirgu un parastā komercpraksē
iegādājas preces no SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei”, ir jāspēj ticami izskaidrot, kādā veidā SIA ,,Simantik” nonāca līdz
darījumu noslēgšanai ar SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei”.
[5.20] Lai konstatētu, vai pieteicējs zināja vai tam bija jāzina par nodokļu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, liela
nozīme ir darījuma rakstura un tā faktiskās norises vērtējumam (Senāta 2018.gada 13.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-
53/2018 8.punkts).
Tiesa atzina, ka SIA ,,Simantik” zināja, ka iesaistās nodokļu krāpšanā, jo apzināti iesaistījās dokumentu noformēšanā
par nenotikušiem darījumiem ar fiktīviem Latvijā reģistrētiem darījumu partneriem, lai mākslīgi radītu priekšnodokli, tādējādi
samazinot budžetā maksājamo PVN. Kā minēts iepriekš, SIA ,,Simantik” ir pieredzējusi vairumtirgotāja, kas parastā
komercpraksē iegādājas preces no SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei” piegādātājiem vai no citiem uzņēmumiem par zemāku
cenu. Priekšnodokļa atskaitīšana nebūtu iespējama, deklarējot darījumus ar trešajās valstīs vai Eiropas Savienības
dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem. Tātad lietā ir konstatējama SIA ,,Simantik” ieinteresētība noformēt dokumentus par
darījumiem ar SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei”.
Turklāt lietā konstatēts, ka SIA ,,Simantik” zināja SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei” piegādātājus, kas norāda uz SIA
,,Simantik” apzinātu iesaistīšanos nodokļu krāpšanā. Arī SIA ,,Simantik” vispārīgie paskaidrojumi un nespēja pamatot
darījumu partneru izvēli norāda uz pieteicējas apzinātu iesaisti krāpnieciskajos darījumos.
Tiesa atzina, ka par SIA ,,Simantik” ļaunprātību liecina arī virkne trūkumu, nepilnību un neatbilstību darījumu
dokumentos, ko SIA ,,Simantik” kā pieredzējusi tirgus dalībniece normālas komercprakses ietvaros nevarēja nepamanīt.
Līdz ar to tiesa atzina, ka SIA ,,Simantik” zināja, ka piedalās nodokļu krāpšanā.
[5.21] SIA ,,Simantik” iebildumi, ka pārsūdzētajā lēmumā nav sniegta informācija par katras no SIA ,,Sallets” un SIA
,,Priorei” iegādātās preces iegādes apstākļiem, tādējādi faktiski liedzot iespēju SIA ,,Simantik” saprast, kāpēc tiek apstrīdēts
katrs konkrētais preču iegādes darījums un kādi pārkāpumi konstatēti tā noformēšanā, ir nepamatoti.
Tiesa atzina, ka dienests, pietiekami izzinot strīdus darījumu struktūru un noskaidrojot pieteicējas iesaistes pakāpi
strīdus darījumu nodibināšanā un izpildē (sal., Senāta 2019.gada 8.marta sprieduma lietā Nr.SKA-218/2019 8.punkts)
pareizi secināja, ka SIA ,,Simantik” apzinātas rīcības rezultātā ir noformēti faktiski neesoši darījumi, lai iegūtu tiesības
atskaitīt priekšnodokli.
Tiesa atzina, ka SIA ,,Simantik” nav pamatojusi, kāda tieši informācija par pārtikas preču vairumtirdzniecības nozares
īpatnībām un kādēļ ir nepieciešama šajā lietā; kā tā varētu mainīt lietas risinājumu; kādēļ šajā lietā ir nepieciešams salīdzināt
tās veikto saimniecisko darbību ar citu nozares uzņēmumu darbību. Šādi formāli un vispārīgi iebildumi nepelna ievērību.
Tiesa atzina lietā esošo pierādījumu kopumu par pietiekamu strīdus darījumu faktiskās esības apšaubīšanai.
[5.22] Dienests SIA ,,Simantik” darījumu partnerus vērtēja kopsakarā ar citiem iegūtiem pierādījumiem, kas tiesas
vērtējumā liecina par SIA ,,Simantik” iesaisti faktiski nenotikušos darījumos. Nodokļu jomu reglamentējošo tiesību normu
pārkāpumi ir konstatēti pašas SIA ,,Simantik” rīcībā, par faktiski nenotikušiem atzīstot tās darījumus ar tās tiešajiem
darījumu partneriem un pamatoti secinot, ka preces no SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei” tā nav saņēmusi.
Savukārt netiešie pierādījumi, kuri izmantoti strīdus darījumu apšaubīšanai, arī norāda uz pašas SIA ,,Simantik”
prettiesisko rīcību nodokļu jomā.
Dienests ir analizējis ne tikai SIA ,,Simantik” darījumu partnerus, bet arī pašus darījumus, tostarp, darījumu
ekonomisko būtību un atbilstību normālas komercprakses principiem.
[5.23] SIA ,,Simantik” argumentē, ka, iegādājoties preces no Latvijas piegādātājiem, nav aizskārusi valsts budžeta
fiskālās intereses, jo tā kopā ar preces cenu ir samaksājusi arī PVN. Priekšnodokļa atskaitīšana nav atzīstama par fiskālu
priekšrocību.
Tiesa norādīja, ka nepamatota priekšnodokļa atskaitīšanas gadījumā nodokļu maksātājs iegūst brīvus finanšu
līdzekļus, kurus citādi neiegūtu, un šāds ieguvums norāda uz nepamatoti gūtu fiskālu priekšrocību.
Nodokļu maksātājs, iekļaujot ar PVN apliekamos pakalpojumu saņemšanas darījumus savā nodokļa deklarācijā, iegūst
priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, un, ja deklarācijā tiktu iekļauti darījumi, kuri pēc būtības nav notikuši vai kuros
faktiskais pakalpojumu sniedzējs nav identificējams, minētās tiesības tiktu izmantotas nepamatoti, nodokļa maksātājam
gūstot fiskālas priekšrocības (Senāta 2020.gada 30.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-58/2020 5.punkts). Savukārt
nepamatoti iegūstot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, valsts budžetam tiek nodarīts zaudējums.
PVN mehānismam ir raksturīgi, ka fiktīvs darījums nevar radīt tiesības uz jebkādu šā nodokļa atskaitīšanu. Proti,
nodokļa maksātājs var atskaitīt PVN par precēm un pakalpojumiem, ko tas izmanto saviem ar nodokli apliekamiem
darījumiem. Citiem vārdiem, tiesības atskaitīt PVN, kas samaksāts par iepriekš iegādātām precēm vai pakalpojumiem,
nozīmē, ka to iegādes izdevumi veido daļu no tādu darījumu cenas, kas ar nodokli tiek aplikti vēlāk. Kad preces vai
pakalpojuma iegādes darījums ir fiktīvs, tam nevar būt nekādas saiknes ar nodokļu maksātāja darījumiem, kas ar nodokli
tiek aplikti vēlāk. Līdz ar to, ja preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana faktiski nav notikusi, nevar rasties nekādas tiesības
uz nodokļa atskaitīšanu. Vienlaikus nodokļa rēķina izsniedzējam ir jāmaksā rēķinā norādītais PVN pat tad, ja faktiska ar
nodokli apliekama darījuma nemaz nav, lai novērstu nodokļu ieņēmumu zaudējuma risku, ko var izraisīt tiesības uz PVN
atskaitīšanu. Proti, nodokļu ieņēmumu zaudējuma risks principā nav pilnībā novērsts, kamēr tāda rēķina saņēmējs, kurā
PVN ir norādīts nepamatoti, joprojām var to izmantot, lai minēto nodokli atskaitītu (Eiropas Savienības Tiesas 2019.gada
8.maija sprieduma lietā EN.SA, C-712/17, 22.–26. un 31.–32.punkts).
Līdz ar to par faktiski nenotikušu darījumu nevar atskaitīt priekšnodokli, vienlaikus faktiski nenoticis darījums
neatbrīvo nodokļa maksātāju no PVN samaksas budžetā.
[5.24] SIA „Simantik” uzskata, ka nodokļu audits veikts, būtiski pārkāpjot likuma „Par nodokļiem un nodevām”
23.panta trešajā daļā un 3.1daļā noteikto procesuālo termiņu. Šāds uzskats pamatots ar argumentu, ka nevienā dienesta
lēmumā nav atrodams pamatojums audita veikšanas termiņa pagarinājumam līdz 60 dienām jau brīdī, kad pieprasīta
informācija ārvalstu nodokļu administrācijām.
Tiesa no lietas materiāliem konstatēja, ka ar dienesta ģenerāldirektora 2017.gada 9.novembra lēmumu Nr.30.2-
23.26/43517 (lietas 3.sējuma 153.lapa) SIA ,,Simantik” informēta par informācijas pieprasīšanu no Lietuvas un Vācijas
nodokļu administrācijām. Ar minēto lēmumu nodokļu audita veikšanas un lēmuma par nodokļu audita rezultātiem
pieņemšanas termiņš pagarināts līdz 60 dienām un nolemts neieskaitīt nodokļu audita termiņā laiku no 2017.gada
8.novembra līdz pieprasītās informācijas saņemšanai.
Nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizības kontrole ir valsts pārvaldes darbība, kuras ietvaros dienests ir
kompetents noteikt, kas tieši tiks pārbaudīts un kāda informācija ir nepieciešama šādas pārbaudes veikšanai. Tiesas
vērtējums par pārbaudes darbību lietderību, ja vien nepastāv acīmredzami neatbilstošas un ar pārbaudes objektu
nesavienojamas darbības, būtu nepamatota iejaukšanās valsts pārvaldes kompetencē (Senāta 2019.gada 23.decembra
sprieduma lietā Nr.SKA-32/2019 9.punkts).
Likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 3.1daļa paredz amatpersonai pienākumu izšķirties, par cik ilgu laika
periodu audita termiņu pagarināt, par ko liecina tiesību normas pirmajā teikumā norādītais, ka amatpersona ir tiesīga
pagarināt audita lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 60 dienām (informācijas no ārvalstīm pieprasījuma gadījumā). Šādu
izšķiršanos nevar izdarīt, formāli balstoties tikai uz apstākli, ka informācija ir pieprasīta. Turklāt informācijas pieprasīšana
un saņemšana kā formāls pamats kalpo citam minētajā tiesību normā paredzētajam instrumentam, proti, noteiktu laikposmu
neieskaitīšanai audita termiņā, kas tādējādi vēlreiz iezīmē atšķirības lēmuma par audita termiņa pagarināšanu un lēmuma par
noteiktu laikposmu izslēgšanu no audita termiņa tiesiskajā dabā (Senāta 2019.gada 29.novembra sprieduma lietā
Nr.SKA-29/2019 11.punkts).
No lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka dienests ir ieguvis un vispusīgi analizējis liela apjoma pierādījumu kopumu
attiecībā uz darījumu ķēdē iesaistītajiem uzņēmumiem. Dienesta pieprasītā informācija ārvalstu nodokļu administrācijām
attiecas uz auditējamo periodu un strīdus darījumiem. Lēmums par informācijas pieprasīšanu un apsvērumi par tās
nepieciešamību nevar būt atkarīgs no nākotnē sagaidāmā lēmuma satura tā vienkāršā iemesla dēļ, ka pieprasītās
informācijas saturs nav zināms (sal., Senāta 2019.gada 23.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-32/2019 9.punkts).
Arī tas, cik detalizēti dienests lēmumos ir atspoguļojis iegūto informāciju, nenorāda uz šīs informācijas
nepieciešamību. Iegūtā informācija var būt gan izmantojama, gan arī neizmantojama lietā, turklāt iegūtās informācijas saturs
var noteikt iestādes tālāko rīcību administratīvajā procesā. Tas, ka iestāde ir vākusi informāciju, nenozīmē, ka tā visa ir
jāatreferē lēmumā. Vienlaikus pārsūdzētajā lēmumā ir atspoguļota un analizēta informācija no ārvalstu nodokļu
administrācijām.
Tā kā dienests pieprasīja Vācijas nodokļu administrācijai informāciju par SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei” darījumiem ar
Vācijas uzņēmumu Eggerstorfer GmbH un Lietuvas nodokļu administrācijai par SIA ,,Simantik” darījumiem ar UAB Alvas
ir Ko un UAB Arimex Ltd, tiesa atzina, ka informācijas pieprasīšana no ārvalstu nodokļu administrācijām bija objektīvi
pamatota un nepieciešama. Savukārt, pagarinot audita lēmuma pieņemšanas termiņu par 60 dienām, nav pieļauts būtisks
procesuāls pārkāpums, jo termiņa pagarināšana nav ietekmējusi lietas iznākumu, proti, nav pamata uzskatīt, ka, lietā esošos
pierādījumus izvērtējot par 60 dienām īsākā termiņā, dienests būtu nonācis pie atšķirīgiem secinājumiem.
[5.25] Ievērojot minēto, tiesa atzina, ka SIA ,,Simantik” deklarētie pārtikas preču iegādes darījumi ar SIA ,,Sallets” un
SIA ,,Priorei” faktiski nav notikuši, un SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei” formāli iesaistītas preču piegāžu dokumentu no
trešajām valstīm un Eiropas Savienības dalībvalstīm SIA ,,Simantik” noformēšanā, lai SIA ,,Simantik” nepamatoti gūtu
fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā. SIA ,,Simantik” iesaiste nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā ir
apzināta.
[5.26] Soda naudas un nokavējuma naudas aprēķins pamatots ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 146.panta pirmo
daļu, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta pirmo daļu, 29.panta otro daļu, 32.panta pirmo, otro un piekto daļu
(par 2017.gada jūnijā izdarīto nodokļu pārkāpumu piemērota 32.panta septītā daļa) un 32.4panta pirmo un otro daļu.
Iebildumus par soda un nokavējuma naudas aprēķina pareizību SIA ,,Simantik” nav izteikusi. Tiesa nekonstatēja
dienesta pārkāpumus, piemērojot iepriekš minētās tiesību normas soda un nokavējuma naudas aprēķināšanā. Tiesa atzina,
ka ar pārsūdzēto lēmumu SIA ,,Simantik” piemērotā soda nauda ir pamatota un samērīga ar SIA ,,Simantik” apzināti
izdarīto nodokļu pārkāpumu. Tās apmērs ir atbilstošs SIA ,,Simantik” izdarītā pārkāpuma raksturam un smagumam.
[5.27] Par SIA ,,Simantik Trade” pieaicināšanu iestādes procesā trešās personas statusā tiesa norādīja, trešās personas
loma administratīvajā procesā ir nostiprināta Administratīvā procesa likuma 28.pantā. Atbilstoši minētā panta 28.panta
pirmajai daļai par trešo personu administratīvajā procesā var būt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses
attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai kuru var skart tiesas spriedums lietā.
Trešās personas pieaicināšanas mērķis ir nodrošināt: 1) pamattiesību aizsardzību gadījumā, ja tiek skartas šīs personas
objektīvi pastāvošās materiālās pamattiesības; 2) procesuālo ekonomiju un koncentrāciju viena administratīvā procesa
ietvaros; 3) personai tiesības tapt uzklausītai un jau administratīvā procesa laikā iestādē nodrošināt tai efektīvu un
preventīvu (pamat-) tiesību aizsardzību, bet nevis tikai tiesas procesā represīvu tiesību aizsardzību; 4) iestādes
administratīvā akta vai tiesas sprieduma saistošā spēka attiecināšanu uz šo personu (Senāta 2010.gada 25.maija lēmuma
lietā Nr.SKA-529/2010 5.punkts, 2010.gada 29.novembra lēmuma lietā Nr.SKA-1020/2010 8.punkts).
SIA ,,Simantik Trade” trešās personas statusā pieaicināta, jo dienests secināja, ka ir notikusi SIA „Simantik” pāreja uz
SIA ,,Simantik Trade”.
Senāta Departamentu priekšsēdētāju sēdes 2020.gada 12.marta lēmumā atzīts, ka uzņēmuma pārejas fakta konstatēšana
gadījumā, kad bezstrīdus kārtībā tiek piedzīts nodokļa parāds, ir nepieciešama, lai noskaidrotu, vai dienests ir pareizi
noteicis sava lēmuma adresātu. Savukārt jautājums par to, vai dienests ir pareizi noteicis lēmuma par nokavēto nodokļu
maksājumu piedziņu adresātu, izvērtējams administratīvajā tiesā sūdzības kārtībā. Līdz ar to jautājums par uzņēmuma
pārejas konstatēšanu ir pakārtots nodokļa parāda piedziņai, kuru dienests īsteno bezstrīdus kārtībā administratīvā procesa
ietvaros. Uzņēmuma pārejas jautājuma patstāvīga risināšana civilprocesuālā kārtībā apdraudētu nodokļa parāda piedziņas
efektivitāti un sniegtu iespēju nodokļa parādniekam izvairīties no atbildības par nodokļu saistībām, izmantojot formālu
juridiskās identitātes maiņu (3.punkts).
Ja tiesvedība strīdā par dienesta aprēķināto nodokļa parādu nav noslēgusies, komersants, kurš ar dienesta lēmumu
atzīts par nodokļa parādnieka uzņēmuma ieguvēju, var lūgt tiesu aizstāt sākotnējo uzņēmuma īpašnieku, pamatojoties uz
Administratīvā procesa likuma 33.pantu, un turpināt strīdu ar dienestu par nodokļa parāda aprēķina tiesiskumu un
pamatotību, kā arī lūgt apturēt administratīvā akta darbību (4.punkts).
Tādējādi dienests ir tiesīgs konstatēt uzņēmuma pārejas faktu administratīvā procesa ietvaros. SIA ,,Simantik Trade”
uzskats, ka to ir tiesīga konstatēt tikai tiesa, ir nepamatots.
Tā kā uzņēmuma pārejas gadījumā nodokļu parādnieka uzņēmuma ieguvējs būs atbildīgs par dienesta aprēķinātā
nodokļa parāda samaksu, audita laikā, konstatējot uzņēmuma pārejas faktu, ir pamatoti uzņēmuma ieguvēju pieaicināt trešās
personas statusā, jo nav šaubu, ka pārsūdzētais lēmums var ierobežot tā tiesības.
Lai noskaidrotu, vai SIA ,,Simantik Trade” pamatoti pieaicināta trešās personas statusā šajā lietā, tiesa izvērtēja, vai ir
notikusi SIA „Simantik” uzņēmuma pāreja uz SIA ,,Simantik Trade”.
Lai konstatētu vienas komercsabiedrības pāreju citā komercsabiedrībā, primāri ir jākonstatē apstākļu kopums, kas par
minēto pāreju liecina. Kā atzinis Senāts, par pāreju var liecināt šādu apstākļu kopums: darbinieku pāriešana darbā pie
ieguvēja, pamatlīdzekļu un krājumu nodošana, saglabāta uzņēmuma atrašanās vieta un juridiskā adrese, saistību pret banku
pārņemšana, atsavinātājas sabiedrības valdes locekļa pāriešana pie ieguvēja.
Analizējot, vai ir notikusi uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pāreja atbilstoši Komerclikumam, ir būtiski noskaidrot, vai
pārejas rezultātā jaunajam ieguvējam ir nodots tāds uzņēmumā ietilpstošo elementu kopums, kas nepieciešams konkrētās
saimnieciskās darbības turpināšanai. Par uzņēmuma pāreju var liecināt ļoti dažādi apstākļi un, balstoties uz to kopumu, ir
nepieciešams izvērtēt veiktos darījumus un to norises apstākļus pēc būtības nevis formas. Tā kā Komerclikums nepieļauj
situāciju, kad, sadalot uzņēmuma mantu, visi aktīvi tiek nodoti vienam subjektam, bet pasīvi – otram, nav piešķirama
izšķiroša nozīme tam, vai starp pusēm pastāv formāla vienošanās par saistību pāreju (Senāta 2019.gada 21.maija
sprieduma lietā Nr.SKA-631/2019 8.punkts).
Tādējādi situācijā, kad darījuma rezultātā tiek ievērojami samazināta komersanta manta un faktiski izbeigta tā
saimnieciskā darbība, bet jaundibināmais komersants pārņemto uzņēmumu var izmantot līdzšinējā veidā un profilā bez
būtiskām izmaiņām, ir pamats konstatēt uzņēmuma pārejas faktu Komerclikuma 20.panta izpratnē un attiecīgi – jaunā
uzņēmuma ieguvēja atbildību par saistībām.
[5.28] Pārbaudot, vai ir iestājies tāds apstākļu kopums, kas liecina par SIA „Simantik” pāreju uz SIA ,,Simantik
Trade”, tiesa norādīja turpmāk minēto.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 153.panta trešajai daļai fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu tā
motīvu daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši procesa dalībnieki.
Izskatot administratīvo lietu Nr.A420147018 SIA ,,Simantik Trade” pieteikumā par pienākuma uzlikšanu dienestam
izdot labvēlīgu administratīvo aktu par pārmaksātā PVN par 2017.gada otro ceturksni 22 297,98 euro atmaksu,
Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 20.aprīļa sprieduma, kurš stājies spēkā 2020.gada 21.maijā, motīvu daļā konstatēts,
ka SIA ,,Simantik Trade” komercreģistrā reģistrēta 2016.gada 20.maijā, tās reģistrētais darbības veids sakrīt ar SIA
,,Simantik” reģistrēto darbības veidu – pārtikas produktu, dzērienu un tabakas nespecializēta vairumtirdzniecība. Tās
dalībnieki ir gandrīz tie paši, kas SIA ,,Simantik”: /pers. B/, /pers. G/ un /pers. I/. Gan SIA ,,Simantik”, gan SIA ,,Simantik
Trade” amatpersona no dibināšanas brīža līdz 2017.gada 22.augustam bijis /pers. B/. Aktīvu saimniecisko darbību SIA
,,Simantik Trade” uzsākusi nevis uzreiz pēc dibināšanas, bet tikai 2017.gadā. SIA ,,Simantik Trade” ir līdzīgs nosaukums ar
SIA ,,Simantik” – ar kopīgu pamatvārdu, un tas atšķiras tikai ar vienu papildu vārdu nosaukuma beigās. Minētais nodrošina
SIA ,,Simantik” identitātes izmantošanu. SIA ,,Simantik Trade” saimnieciskās darbības veikšanai izmanto SIA ,,Simantik”
saimnieciskās darbības veikšanas telpas Mazlēpju ielā 15, Rīgā. Par telpu iznomāšanu SIA ,,Simantik Trade” ar SIA
,,Simantik” 2017.gada 3.jūnijā noslēgusi nomas līgumu, no kura izriet, ka noteikta tikai formāla nomas maksa – vienreizēja
nomas maksa, kas pielīdzināma komunālo maksājumu apmēram. Tāpat SIA ,,Simantik Trade” reģistrējusi struktūrvienību
arī SIA ,,Simantik” juridiskajā adresē Ģerāniju ielā 11, Rīgā. Abos uzņēmumos kā darba ņēmējs deklarēts to amatpersona
/pers. B/. 2017.gada jūnijā pie SIA ,,Simantik Trade” darbu uzsākusi /pers. C/, kas tajā laikā bija arī SIA ,,Simantik”
darbiniece. 2017.gada jūlijā pie SIA ,,Simantik Trade” darbu uzsākuši vēl septiņi darba ņēmēji, no kuriem četri pārnākuši
strādāt no SIA ,,Simantik”, bet pārējie trīs – /pers. E/, /pers. H/ un /pers. J/ – turpinājuši vienlaikus strādāt abos
uzņēmumos. 2017.gada augustā darba attiecības SIA ,,Simantik” pārtraucis un pie SIA ,,Simantik Trade” pārnācis strādāt
darba ņēmējs /pers. I/. Ar nelieliem izņēmumiem darba ņēmēji abos uzņēmumos strādājuši tādos pašos amatos. SIA
,,Simantik Trade” no SIA ,,Simantik” iegādātās preces 2017.gada 2.ceturksnī realizējusi SIA ,,Pellija A”, kurai pirms tam
preces piegādāja pati SIA ,,Simantik”. 2017.gada 1.aprīlī SIA ,,Simantik Trade” ar SIA ,,Simantik” noslēgusi līgumu Nr.A
27/17 par preču pirkšanu. 2017.gada 15.aprīlī SIA ,,Simantik Trade” noslēgusi līgumu ar SIA ,,Pellija A” par preču
pārdošanu. Attiecīgi pēc tam 2017.gada 2.ceturksnī veikti pirkšanas un pārdošanas darījumi (lietas 4.sējuma 2.–8.lapa).
Administratīvajā lietā Nr.A420147018 tiesa atzina, ka SIA ,,Simantik Trade” 2017.gada 2.ceturksnī veica SIA
,,Simantik” daļas pārņemšanu ar visu tās identitāti kā saimniecisku vienību SIA ,,Simantik” saimnieciskās darbības
attiecīgajā daļā turpināšanai, jo tika pārņemti aktīvi (preces), pasīvi (telpu noma) un nemateriālās vērtības (kvalificēts
darbaspēks). Apstākļu kopums ļauj secināt, ka SIA ,,Simantik Trade” no SIA ,,Simantik” bija ieguvusi elementu kopumu,
kas nepieciešams, lai patstāvīgi veiktu saimniecisko darbību pārņemtajā daļā.
Atbilstoši Komerclikuma 20.panta pirmajai daļai, ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai
lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām. Tomēr par tām saistībām,
kuras radušās pirms uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes
termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild
solidāri.
Attiecīgi SIA ,,Simantik Trade” pamatoti ir atzīta par uzņēmuma ieguvēju, un, ievērojot to, ka lēmums par SIA
,,Simantik” nodokļu audita rezultātiem un no tā izrietošie noteikto maksājumu nomaksas budžetā prasījumi ietekmēs SIA
,,Simantik Trade” tiesisko stāvokli (atbildības par nodokļu nomaksas saistību izpildi pāriešana), tā pamatoti pieaicināta lietā
trešās personas statusā.
Tiesa atzina, ka nav pamatoti SIA ,,Simantik Trade” iebildumi, ka tai nav bijusi iespēja paust viedokli lietā. SIA
,,Simantik Trade” viedoklis ir izklāstīts tās apstrīdēšanas iesniegumā un detalizēti izvērtēts pārsūdzētajā lēmumā.
[6] SIA „Simantik Trade” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 26.novembra
spriedumu motivēja šādi.
[6.1] Tiesa sprieduma lemjošajā daļā nav atbildējusi uz pieteikto lūgumu daļā, ar kuru SIA „Simantik Trade”
lūgusi atcelt tai noteikto trešās personas statusu konkrētajā lietā.
[6.2] No dienesta lēmumiem nav izsecināms pamatojums, kāpēc tas ir pieņēmis lēmumu audita lēmuma
pieņemšanas termiņu pagarināt un/vai noteikto laikposmu neieskaitīt audita termiņā. Nav redzams pietiekams, detalizēts
pamatojums šo lēmumu pieņemšanai.
[6.3] Dienests ar pārsūdzēto lēmumu it kā atzinis, ka preces faktiski pastāv un SIA „Simantik” tās ir saņēmusi,
proti, ir izmantojusi tās savā saimnieciskajā darbībā – piegādēs klientiem, tomēr vienlaicīgi norādījis, ka, tā kā dienesta
ieskatā SIA „Simantik” deklarētie piegādātāji nav bijuši patiesie preču piegādātāji, tad SIA „Simantik” nav priekšnodokļa
atskaitīšanas tiesību par tiem.
Atbilstoši judikatūrai pārsūdzētajā lēmumā ietvertais priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību liegums ir iespējams
tikai tajā gadījumā, ja tiek pierādīts, ka preču pircējs ir zinājis vai tam vajadzēja zināt par to, ka deklarētie preču piegādātāji
faktiski nav veikuši preču piegādi. Pieteicējas ieskatā no lietā esošajiem faktiskajiem apstākļiem un spriedumā atspoguļotās
informācijas nevar nonākt pie secinājuma, ka SIA „Simantik” zināja vai tai vajadzēja zināt par to, ka SIA „Sallets” un SIA
„Priorei” nav patiesās preču piegādātājas. Piegādātāju amatpersonas ir apliecinājušas sadarbību ar SIA „Simantik”, preču
transportētāji ir apliecinājuši preču pārvadāšanu šo piegādātāju uzdevumā, dienests ir izsekojis un konstatējis preču tālāko
izcelsmi daļā, preču piegāžu un tālākie piegādātāji tieši SIA „Sallets” un SIA „Priorei” ir atzinuši kā savus preču pircējus.
Secīgi tikai SIA „Sallets” un SIA „Priorei” varēja piegādāt šīs preces SIA „Simantik”.
Spriedumā nav vērtēts katrs no SIA „Simantik” preču iegādes darījumiem, tā vietā izvēloties apstrīdēt preču
iegādi no konkrētajiem piegādātājiem kopumā.
[6.4] Lietā nav nopratināti kā liecinieki SIA „Sallets” un SIA „Piorei” amatpersonas, darbinieks /pers. A/, kā arī
transporta pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu – SIA „Stuva”, SIA „Laktrans”, SIA „ORAS”, SIA „Belle Transport”, SIA
„Nova Trans” – amatpersonas.
[6.5] Dienests, novērtējot SIA „Simantik” darījumus ar citiem uzņēmumiem, nav saskatījis trūkumus, neskatoties
uz darījumu līdzību.
[6.6] Administratīvās rajona tiesas spriedumā konstatēto pierādījumu kopums nav pietiekams nelabvēlīgu seku
radīšanai tieši SIA „Simantik” un secīgi arī SIA „Simantik Trade” PVN jomā.
[6.7] Nav apliecinājuma, ka SIA „Sallets” un SIA „Priorei” nebija iesaistītas preču piegādē. Nav arī
apliecinājuma, ka no šīm strīdus preču piegādēm jebkādā veidā būtu aizskartas valsts budžeta fiskālās intereses
nesamaksāta PVN veidā (lietā nav norādīts, ka SIA „Sallets” vai SIA „Priorei” nebūtu deklarējušas preču piegādes SIA
„Simantik” un nebūtu aprēķinājušas PVN no tām). Nav apliecinājuma, ka SIA „Simantik” varēja objektīvi iegūt un pārbaudīt
informāciju par SIA „Sallets” un SIA „Priorei” tālākajiem piegādātājiem un ka SIA „Simantik” no normatīvajiem aktiem
izrietēja šāds pienākums.
[6.8] SIA „Simantik Trade” nav slēgusi tos darījumus, kurus dienests apstrīdējis, noteicis papildus nodokļu
maksājumus un arī sodījis par tādu veikšanu. SIA „Simantik Trade” nav varējusi ietekmēt ne šādu darījumu slēgšanu, ne
pierādījumu nodrošināšanu par tiem, lai pierādītu, ka tie slēgti, ievērojot normatīvo aktu regulējumu, un veikt citas līdzīgas
darbības, kas varētu attiecīgi grozīt dienesta audita rezultātus attiecībā uz izdarītajiem secinājumiem un veiktajiem
aprēķiniem.
No Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes 2020.gada 12.marta lēmuma nepārprotami izriet, ka uzņēmuma
pārejas konstatēšana un nodokļu parāda ir saistāma un nosakāma gadījumos, kad dienests veic nokavēto nodokļu
maksājumu piedziņu. Tomēr, novērtējot šādas piedziņas pieļaujamību, ir jāvērtē tas, kad radies šis nodokļu parāds, proti,
vai tas ir attiecināms uz pieteicēju kā saistību pārņēmēju, un vai attiecībā uz tiem nodokļu parādiem, kurus dienests noteicis
piespiedu kārtā, nodokļu auditu rezultātā, ir nodrošinātas SIA „Simantik Trade” Latvijas Republikas Satversmē un
Administratīvā procesa likumā ietvertās tiesības uz apstrīdēšanu un savu tiesību aizsardzību tiesā.
Ievērojot minēto, SIA „Simantik Trade” bija lūgusi tiesu novērtēt, vai pieļaujama situācija, ka no tās piedzenami
nodokļu parādi, kurus aprēķinājis dienests nodokļu audita rezultātā, ja tā nav piedalījusies šo darījumu slēgšanā un kur
nodokļu uzrēķins noteikts ar pārsūdzēto lēmumu, proti, brīdī, kad pēc dienesta ieskatiem uzņēmuma pāreja starp SIA
„Simantik” un SIA „Simantik Trade” bija jau notikusi.
[6.9] Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes 2020.gada 12.marta lēmumā atzīts, ka gadījumos, kad pastāv
nodokļu parādi, uzņēmuma pārejas jautājums tiek izskatīts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, vienlaicīgi
uzsverot, ka jāpastāv nodokļu parādam. Ja seko dienesta un Administratīvās rajona tiesas spriedumā paustajai loģikai, tad
uzņēmuma pāreja notikusi 2017.gada 2.ceturksnī, bet nodokļu parāds SIA „Simantik” radies 2020.gada 10.augustā – 30
dienas pēc pārsūdzētā lēmuma izdošanas. 2017.gada 2.ceturksnī šādas nodokļu saistības nav pastāvējušas, un SIA
„Simantik Trade” par tādu iestāšanos nav varējusi objektīvi zināt.
[6.10] Tiesa nav pārbaudījusi uzņēmuma pārejas esamību un pierādījumus saistībā ar to, tā vietā atsaucoties
tikai uz citā administratīvā lietā Nr.A420147018 noskaidrotiem apstākļiem.
[6.11] Nav konstatējams, ka būtu notikusi uzņēmuma pāreja, un caur to attiecīgi pamatoti nav iespējams noteikt,
ka SIA „Simantik Trade” būtu nosakāmi no pārsūdzētā lēmuma izrietoši pienākumi.
[6.12] Tiesa radījusi nevienlīdzīgu situāciju lietas dalībniekiem, proti, SIA „Simantik Trade” uzlikusi pienākumu
pierādīt savu deklarēto datu patiesumu, savukārt dienestu atsvabinājusi no jebkāda pierādīšanas pienākuma un atļāvusi
pārkāpt procesuālo regulējumu lēmumu pieņemšanā.
[7] Dienests paskaidrojumā par apelācijas sūdzību norādīja, ka tā nav pamatots.
[8] Apgabaltiesa lietā nopratināja lieciniekus /pers. D/, /pers. D/ un /pers. A/.
[9] Pēc liecinieku nopratināšanas dienests papildu paskaidrojumā norādīja, ka pārsūdzētajā lēmumā pamatoti ir
konstatēts, ka strīdus darījumi faktiski nav notikuši.
Motīvu daļa
[10] SIA „Simantik Trade” izteikusi lūgumu izskatīt lietu apelācijas instances tiesā mutvārdu procesā (lietas 12.sējuma
122.lapa), lūgumu motivējot ar to, ka dienests nav sniedzis atbilstošu pamatojumu lietā un ka nepieciešams nopratināt
lieciniekus.
Apgabaltiesa noteica lietā tiesas sēdi procesuālas darbības veikšanai – liecinieku nopratināšanai.
Tā kā rakstveida procesā lietas dalībniekiem tiek nodrošinātas visas procesuālās tiesības lietas izskatīšanai, tostarp
tiem ir nodrošinātas tiesības iesniegt rakstveida paskaidrojumus, un tiesa konstatēja, ka lietā ir pietiekami materiāli lietas
izspriešanai, – saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 245. un 304.panta pirmo daļu lieta tika izskatīta rakstveida
procesā.
[11] Pārbaudījusi lietas materiālus, uzklausījusi liecinieku liecības un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar
lietas dalībnieku paskaidrojumiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka SIA „Simantik Trade” apelācijas sūdzība nav
pamatota un pieteikums ir noraidāms.
[12] Visupirms apgabaltiesa konstatē, ka lietā pieteikumus ar atšķirīgiem pieteikuma priekšmetiem, bet to pašu
pārsūdzēto lēmumu, iesniedza SIA „Simantik” un SIA „Simantik Trade”. SIA „Simantik” tiesvedības laikā likvidēta.
Apelācijas sūdzību iesniedza SIA „Simantik Trade”, uzturot argumentus par pirmās tiesas instances tiesas spriedumu
kopumā.
Šajā sakarā apgabaltiesa pārbaudīs, kādā apjomā lieta no jauna izskatāma apelācijas instancē.
[13] Ar pārsūdzēto lēmumu noteiktas tiesības un pienākumi šobrīd likvidētajai SIA „Simantik”. SIA „Simantik Trade”
iestādē tikai pieaicināta kā trešā persona tikai tāpēc, lai pēc SIA „Simantik” likvidācijas tai tiktu nodrošinātas tiesības
turpināt SIA „Simantik” nodokļu strīdu.
Tomēr šajā sakarā jāņem vērā Senāta Departamentu priekšsēdētāju 2020.gada 12.marta sēdes lēmumā norādītais. Proti,
uzņēmuma pārejas fakta konstatēšana gadījumā, kad bezstrīdus kārtībā tiek piedzīts nodokļa parāds, ir nepieciešama, lai
noskaidrotu, vai dienests ir pareizi noteicis sava lēmuma adresātu. Savukārt jautājums par to, vai dienests ir pareizi noteicis
lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu adresātu, izvērtējams administratīvajā tiesā sūdzības kārtībā. Līdz ar
to jautājums par uzņēmuma pārejas konstatēšanu ir pakārtots nodokļa parāda piedziņai, kuru dienests īsteno bezstrīdus
kārtībā administratīvā procesa ietvaros. Ja tiesvedība strīdā par dienesta aprēķināto nodokļa parādu nav noslēgusies,
komersants, kurš ar dienesta lēmumu atzīts par nodokļa parādnieka uzņēmuma ieguvēju, var lūgt tiesu aizstāt sākotnējo
uzņēmuma īpašnieku, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 33.pantu, un turpināt strīdu ar dienestu par nodokļa
parāda aprēķina tiesiskumu un pamatotību, kā arī lūgt apturēt administratīvā akta darbību.
Tādējādi tas ir veids, kādā komersants, kurš ar dienesta lēmumu atzīts par nodokļa parādnieka uzņēmuma ieguvēju, var
turpināt strīdu ar dienestu par nodokļa parāda aprēķina tiesiskumu un pamatotību. Kā izriet no izskatāmās lietas materiāliem,
SIA „Simantik” tiesvedības laikā pirmās instances tiesā vēl nebija likvidēta, tāpēc piedalījās tiesas procesā patstāvīgi.
Apgabaltiesas ieskatā dienestam nebija pamata pieaicināt SIA „Simantik Trade” trešās personas statusā iestādē, jo tiesību
sistēmā pastāv veids, kādā uzņēmuma ieguvējs var lūgt iesaistīties procesā par nodokļu uzrēķinu. Ja uzņēmuma ieguvējs
strīdu turpināt nevēlas, tā iesaiste nodokļu strīdā un tā turpināšana nav obligāta. Tad tam saglabājas pienākums samaksāt
dienesta veikto uzrēķinu nodokļa parādniekam.
Tomēr, lai arī apgabaltiesa uzskata, ka SIA „Simantik Trade” nebija pamata lietā noteikt trešās personas statusu, tomēr
jāņem vērā, ka tas nav patstāvīgs administratīvs akts, kas pārsūdzams tiesā, jeb tas nav patstāvīgs prasījums, par ko būtu
jāizlemj sprieduma rezolutīvajā daļā.
Turklāt jāņem vērā, ka šāds iestādes lēmums bija SIA „Simantik Trade” labvēlīgs, jo tāpēc tā var turpināt nodokļu
parādnieka SIA „Simantik” nodokļu strīdu.
[14] Pārbaudījusi pirmās instances tiesas spriedumu daļā par SIA „Simantik” nodokļu strīdu, Administratīvā
apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pareizi
interpretējusi un piemērojusi tiesību normas, spriedumā ietvertā argumentācija minētajā daļā ir pareiza un pietiekama, tādēļ
Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, pievienojas pirmās
instances tiesas spriedumā ietvertajai motivācijai minētajā daļā un atkārtoti tos pašus argumentus nenorāda. Apelācijas
sūdzības argumenti par to nav pamatoti.
[15] Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu dienestā reģistrētai apliekamai
personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām
apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar
nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar
nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē.
Pamatojoties uz minēto tiesību normu, kā arī ievērojot konsekvento Senāta un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru
priekšnodokļa atskaitījumu lietās, lai nodokļu maksātājam atzītu tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem, vispirms ir
nepieciešams noskaidrot, vai tas vispār ir saņēmis preces, kas ir norādītas izrakstītajos rēķinos, jo atbilstoši Pievienotās
vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktam priekšnodokli drīkst atskaitīt tikai par faktiski saņemtu preci
(pakalpojumu).
Ja strīdus preces nodokļu maksātāja rīcībā bija, ir jānoskaidro, vai šīs preces tas ir saņēmis tieši no nodokļa rēķinā
norādītās personas, jo atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktam preces
(pakalpojumu), par ko ir veikti priekšnodokļa atskaitījumi, ir jāsaņem no citas ar PVN apliekamās personas, turklāt tieši no
tās, kas ir norādīta PVN rēķinā.
Ja tiek konstatēts, ka nodokļu maksātājs strīdus preces nav saņēmis no minētā komersanta, tālāk nepieciešams
noskaidrot, vai nodokļu maksātājs zināja vai tam vajadzēja zināt, ka preču patiesais piegādātājs nav nodokļa rēķinā
norādītais darījumu partneris, tātad – vai tas zināja par iesaistīšanos nepamatotā nodokļu samazināšanās plānā, jo atbilstoši
Eiropas Savienības Tiesas atziņām, konstatējot, ka strīdus darījums nav noticis tieši ar nodokļa rēķinā norādīto personu,
nepieciešams konstatēt arī to, ka nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina par noformēto darījuma dokumentu
neatbilstību faktiskajiem apstākļiem (sk., piem., Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 21.jūnija sprieduma apvienotajās
lietās Mahagében un D?vid, C-80/12 un C-142/11, 39.–50.punktu).
[16] Dienests pārsūdzētajā lēmumā motivēti apšaubīja SIA „Simantik” faktisku iesaisti darījumos ar SIA ,,Sallets” un
SIA ,,Priorei”. Pirmās instances tiesa pārbaudīja pierādījumus lietā un, novērtējot tos kopsakarā, pamatoti atzina dienesta
secinājumus par pareiziem.
Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pantam, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas
aprēķinātajam nodokļu maksājuma lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs.
Izskatāmajā lietā nodokļu maksātājs nav atspēkojis dienesta un pirmās instances tiesas vērtējumu par fiktīvi noformētiem
darījumiem ar norādītajiem darījumu partneriem SIA ,,Sallets” un SIA ,,Priorei”.
[17] Ne SIA „Simantik”, ne vēlāk SIA „Simantik Trade”, ne lietā nopratinātie liecinieki dienesta pamatotās šaubas par
darījumu īstumu nenovērsa.
SIA „Sallets” amatpersona /pers. D/ apgabaltiesas tiesas sēdē sniedza vispārīgas liecības, viņš nespēja liecināt ne par
preču piegāžu norisi, ne vietu, laiku un iesaistītajiem uzņēmumiem un personām. Neatcerējās nevienu konkrētu darījumu
partneri, izņemot SIA „Simantik”. No /pers. D/ liecībām secināms, ka viņš nepārzina SIA „Sallets” saimniecisko darbību,
bet darījumos iesaistījās /pers. A/, ar kuru, kā liecināja, nejauši iepazinies jaunajā gadā naktsklubā.
SIA „Priorei” amatpersona /pers. D/ liecināja, ka darbinieku /pers. A/ atrada portālā ss.lv, kas ir pretrunā ar /pers. A/
sniegtajām ziņām, ka viņš ar /pers. D/ iepazinās uzņēmuma noliktavas teritorijā. Tieši /pers. A/ bijusi persona, kas meklēja,
kur var iegādāties konkrētus produktus, kas ir vajadzīgi preču saņēmējai SIA „Simantik”. Neatcerējās, kā sauca grāmatvedi,
kas grāmatvedības pakalpojumus sniedza kā ārpakalpojumu. Arī no /pers. D/ liecības izriet, ka viņš strīdus darījumus
nepārzina, ka tos organizēja /pers. A/, viņš pats tikai kontrolējis atsevišķu rēķinu samaksu.
Arī minētās liecības neatspēko dienesta konstatētos faktus, norāda uz darījumu mākslīgo raksturu un nodokļu
maksātāja ļaunprātību, piedaloties dokumentu noformēšanā par neesošiem darījumiem. No abu minēto liecinieku sniegtajām
ziņām izriet, ka viņi bija nominālas amatpersonas, kuras faktiski saimniecisko darbu neveica, bet piedalījās tikai formālo
dokumentu parakstīšanā.
Tādējādi arī minētie pierādījumi kopsakarā ar citiem lietā pirmās instances tiesas rūpīgi izvērtētajiem apstākļiem norāda
uz darījumu mākslīgo raksturu un SIA „Simantik” ļaunprātību, piedaloties dokumentu noformēšanā par neesošiem
darījumiem.
/pers. A/ sniedza ziņas, ka sākumā strādājis SIA „Sallets”, bet vēlāk – SIA „Priorei” par tirdzniecības menedžeri,
kuros organizēja strīdus darījumu iegādes/piegādes. Dienests pamatoti atsaucies, ka tas ir pretrunā ar auditā konstatēto
faktu, ka /pers. A/ vienlaicīgi ir strādājis arī abos uzņēmumos, ne tikai secīgi. /pers. A/ sniedza ziņas, ka, aizejot no SIA
„Sallets” un uzsākot darbu SIA „Priorei”, preču piegādātāji lielākoties palika tie paši un veicamie darba pienākumi
lieciniekam arī bija tie paši. Bez SIA „Simantik” liecinieks atcerējās tikai vēl vienu klientu. Atšķirīgas ziņas viņš sniedza par
kontaktēšanos ar /pers. D/, proti, ka personīgi viņi kontaktējas reizi nedēļā, iepretim /pers. D/ liecinātam, ka viņš ar /pers. A/
tikās tikai sadarbības sākumā un pēc tam personiski vispār vairs netikās, komunikācija notika tikai telefoniski.
Pretrunas bija arī ziņās par grāmatvedības kārtošanu, jo /pers. A/ liecināja, ka pavadzīmes pārsvarā sagatavoja pats,
grāmatvedi viņš nezināja. Savukārt /pers. D/ liecināja, ka grāmatvedību kārtoja grāmatvedības uzņēmums, kura nosaukumu
neatcerējās, un ka /pers. A/ nodarbojās tikai ar loģistikas jautājumiem. /pers. A/ arī nevarēja precīzi nosaukt, kur tika
parakstītas pavadzīmes, vien vispārīgi norādīja, ka tās tika parakstītas gan ofisā, gan automašīnā.
Izvērtējot liecinieka /pers. A/ sniegtās ziņas, apgabaltiesa tām nepiešķir ticamību, jo visas atbildes uz tiesas jautājumiem
bija nekonkrētas, bija atšķirīgas no abu pārējo liecinieku sniegtajām ziņām par tiem pašiem faktiem, liecinieks nespēja
izskaidrot noliktavu lomu strīdus darījumos, jo strīdus preces tika piegādātas uz SIA „Simantik” adresi.
Tādējādi arī minētās liecības neatspēko pārsūdzētajā lēmumā un pirmās instances tiesas spriedumā secināto, ka SIA
„Simantik” zināja, ka piedalās dokumentu noformēšanā par faktiski neesošiem darījumiem ar SIA „Sallets” un SIA
„Priorei”.
[18] Kā atzīts Senāta judikatūrā, lai iegūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, nav pietiekami, ka darījumi noformēti
atbilstoši likuma prasībām, jo darījumiem jābūt arī faktiski notikušiem gan pēc to ekonomiskā, gan juridiskā rakstura
(būtības), bet nodokļu rēķinam jāatbilst faktiski notikušam darījumam (piem., Senāta 2013.gada 5.jūlija sprieduma lietā
Nr.SKA-491/2013 8.punkts, 2014.gada 27.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-122/2014 6.punkts, 2017.gada 14.marta
sprieduma lietā Nr.SKA-263/2017 5.punkts, 2018.gada 28.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-655/2018 7.punkts).
Darījumu ticamības pārbaudē nozīme ir faktiem, kas raksturo nodokļu maksātāja sadarbības nodibināšanu un
uzturēšanu ar tā darījumu partneriem. Būtiski ir saprast, kā ir noritējis darījums, vai tāda darījuma norise ir ticama un
atbilstoša realitātei (sk. Senāta 2016.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.SKA-151/2016 8.punktu).
Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanai izšķiroši ir tas, vai noformētais darījums tieši ar norādīto apliekamo
personu ir noticis arī pēc tā ekonomiskā satura, t.i., vai ir izpildījušies PVN maksāšanas sistēmas nosacījumi (Senāta
2016.gada 25.oktobra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-200/2016 9.punkts).
Tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu ir liedzamas tad, ja neizpildās kāds no likumā noteiktajiem priekšnoteikumiem
priekšnodokļa atskaitīšanai vai ja priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības tiek izmantotas krāpnieciski vai ļaunprātīgi, kas var
ietvert gan tādu apstākļu slēpšanu, kas atbilstoši minētajai normai liegtu tiesības atskaitīt priekšnodokli (piemēram, prece
nav saņemta no PVN maksātāja), gan arī citus nodokļa izkrāpšanas veidus (sal. sk. Senāta 2019.gada 18.oktobra
spriedumu lietā Nr.SKA-11/2019).
Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, tostarp ņemot vērā pretrunas liecinieku liecībās un dokumentos
norādīto informāciju, ir secināms, ka SIA „Simantik” apzināti iesaistījās dokumentu noformēšanā par nenotikušiem
darījumiem ar SIA „Sallets” un SIA „Priorei”. Parakstot nepatiesu informāciju saturošus dokumentus, tā nevarēja nezināt
par strīdus darījumu simulatīvo jeb mākslīgo raksturu.
[19] Komersanta rīcība, uzrādot priekšnodoklī PVN summu par faktiski nenotikušiem darījumiem, ir uzskatāma par
fiskālo priekšrocību gūšanu. Nepamatota priekšnodokļa atskaitīšana ietekmē budžetā maksājamo PVN, samazinot tā
apmēru, kas ir uzskatāms par nodokļa maksātāja saņemto labumu. PVN sistēma neietver mākslīgi veidotus darījumus, kas
slēgti negodīgas komercprakses ietvaros.
Pamatots ir dienesta arguments, ka nodokļu maksātājam bija izdevīgi uzrādīt preču iegādi nevis no trešo valstu un
Eiropas Savienības valstu komersantiem, bet no Latvijā reģistrētiem fiktīviem komersantiem (buferuzņēmumiem), lai iegūtu
priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības.
Apgabaltiesa trūkumus dienesta un pirmās instances tiesas pierādījumu novērtējumā neatrod. SIA „Simantik” dienesta
šaubas par darījumu atbilstību noformētajiem dokumentiem nav atspēkojusi.
Tādējādi, izvērtējot pierādījumus to kopsakarā, tostarp strīdus darījumu ekonomisko saturu un būtību, dienests un
pirmās instances tiesa pamatoti secināja, ka nav konstatējama SIA „Simantik” darījumu partneru SIA „Sallets” un SIA
„Priorei” piesaiste attiecīgo strīdus darījumu nodrošināšanā, kā arī pieteicējas iesaiste darījumos, kā tas atspoguļots
attaisnojuma dokumentos. Šādos apstākļos par strīdus darījumiem noformētie dokumenti saskaņā ar likuma ,,Par
grāmatvedību” 2. un 7.panta nosacījumiem nav atzīstami par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem ierakstu veikšanai
grāmatvedības reģistros, kā arī par PVN rēķiniem, atbilstoši kuriem atskaitāms priekšnodoklis saskaņā ar Pievienotās
vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu.
Dienests un pirmā instances tiesa, vērtējot pierādījumus kopsakarā, pamatoti atzina, ka SIA „Simantik”, SIA „Sallets”
un SIA „Priorei” preču iegādes/piegādes darījumi raksturo izveidotās mākslīgās darījuma ķēdes patieso būtību, kas vērsta
uz preču patiesās izcelsmes slēpšanu un nepamatotu fiskāla rakstura priekšrocību iegūšanu kopumā.
Lietā ir pareizi konstatēts, ka SIA „Simantik” no 2017.gada janvāra līdz jūnijam praktiski vienas un tās pašas pārtikas
preces iegādājās secīgi (atsevišķos gadījumos vienlaicīgi) no it kā dažādiem uzņēmumiem SIA „Sallets” un SIA „Priorei”,
taču strīdus preces tai tika realizētas no vienas adreses Mazlēpju iela 17, Rīgā, kas atrodas tieši blakus pieteicējas noliktavai
Mazlēpju ielā 15, Rīgā, to izsniegšanu un piegādi organizēja viena persona – /pers. A/, kas vienlaicīgi tika deklarēts kā darba
ņēmējs abās minētajās komercsabiedrībās, preču transportēšanā galvenokārt iesaistīti vieni un tieši paši pārvadātāji.
Lietā nav strīda, ka SIA „Priorei” tika dibināta pēc SIA „Sallets” nodokļu audita uzsākšanas, tādējādi kopsakarā ar
citiem lietā novērtētiem pierādījumiem pamatots ir dienesta secinājums, ka tas bija nolūkā turpināt formālu dokumentu
noformēšanu saimnieciskās darbības simulēšanas nolūkos.
Tādējādi tiesa pamatoti atzina, ka SIA „Simantik” deklarētie pārtikas preču iegādes darījumi ar SIA „Sallets” un SIA
„Priorei” faktiski nav notikuši, un tās formāli iesaistītas preču piegāžu dokumentu no trešajām valstīm un Eiropas
Savienības dalībvalstīm noformēšanā, lai SIA „Simantik” nepamatoti gūtu fiskālās priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā.
Par faktiski nenotikušu darījumu nevar atskaitīt priekšnodokli, bet vienlaikus faktiski nenoticis darījums neatbrīvo
nodokļa maksātāju no PVN samaksas budžetā.
[20] Apelācijas sūdzības argumenti par strīdus darījumiem nav pamatoti, tie pamatā vērsti uz nepiekrišanu pirmās
instances tiesas secinājumiem, kurus apgabaltiesa atzina par pareiziem.
Tas, ka darījumā iesaistīto komercsabiedrību amatpersonas vai darbinieki sniedz apstiprinošus paskaidrojumus vai
liecības, pats par sevi nenozīmē, ka darījumi ir arī faktiski notikuši (sk., piem., Senāta 2019.gada 2.jūlija rīcības sēdes
lēmumu lietā Nr.SKA-997/2019 ). Šie pierādījumi ir rūpīgi un kritiski izvērtējami kopsakarā ar citiem lietā esošajiem
pierādījumiem. Ja citi pierādījumi liecina par pretējo, tad vienīgi veikta formālo prasību izpildīšana nevar būt pamats
priekšnodokļa atmaksai (sk. Senāta 2019.gada 9.janvāra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKA-308/2019 ). Darījuma
esamību nosaka tas, vai faktiski pēc to ekonomiskās būtības ir notikusi preču vai pakalpojumu aprite starp konkrētajām
personām. Šaubu gadījumā nodokļu maksātājam ir jāspēj detalizēti un konkrēti pastāstīt, kā darījums noticis faktiski, kas
izskatāmajā lietā nav izdarīts.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka lietā nepamatoti netika nopratināti vēl virkne liecinieku.
Apgabaltiesa norāda, ka liecinieku liecības ir viens no pierādīšanas līdzekļiem, bet ne vienīgais. Konkrētajā gadījumā
tiesa nopratināja SIA „Simantik” tiešo darījumu partneru amatpersonas un darbinieku, citu liecinieku nopratināšana
tiesvedības procesā nav lietderīga.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka spriedumā vērtēti tikai daži darījumi, no tiem vispārinot visu darījumu it kā fiktīvo
raksturu.
Apgabaltiesa norāda, ka katras pavadzīmes aprakstīšana tiesas spriedumā nav lietderīga, īpaši ņemot vērā iepriekš
secināto par pamatotām šaubām par strīdus darījumu īstumu un komerciālo realitāti, tostarp par preču piegādes adresi,
noliktavas telpu nomas mākslīgo raksturu.
Tas, ka dienests nav apšaubījis citus nodokļu maksātāja darījumus, neietekmē konstatētos faktus par strīdus
darījumiem, kuru fiktīvais raksturs ir pierādīts.
Ar attaisnojuma dokumentu noformēšanu nav pietiekami, lai uzskatītu, ka darījumi ir notikuši. Starpniecības
pakalpojumi nav aizliegti, tomēr tiem ir jāatbilst saimnieciskajai jeb komerciālajai realitātei.
Apgabaltiesa konstatē, ka ne dienests, ne pirmās instances tiesa vērtējumu nav balstījusi tikai uz vienu no
pierādījumiem. Apgabaltiesa ir pārliecinājusies, ka lietā ir novērtēti visi būtiskie pierādījumi, un pierādījumi ir vērtēti to
kopsakarā.
Tostarp pirmās instances tiesa pamatoti secināja, ka dienests nav pieļāvis tādus procesuālus pārkāpumus, kuri būtu
ietekmējuši administratīvā akta saturu. Audita laikā dienestam, konstatējot riskus un nepieciešamību iegūt papildu
informāciju, bija tiesisks pamats pieprasīt informāciju Lietuvas un Vācijas nodokļu administrācijām nodokļa maksātāja
deklarēto preču iegāžu darījumu vērtējumam. Kā redzams no lietas materiāliem, no Vācijas nodokļu administrācijas saņemtā
informācija ir vērtēta. Informācijas pieprasīšana no ārvalstu nodokļu administrācijām bija pamatota un nepieciešama lietas
apstākļu vispusīgai novērtēšanai.
Līdz ar to dienesta secinājums, ka konkrētajā lietā, pagarinot sākotnējā lēmuma pieņemšanas termiņu par 60 dienām,
nav pieļauts būtisks procesuāls pārkāpums, kas pats par sevi būtu pamats sākotnējā lēmuma atcelšanai, ir pareizs.
Pieprasot informāciju, dienests nevar iepriekš zināt tās saturu. Tai var būt nozīme lietā, un tā var būt arī nenozīmīga.
Dienests pamatoti norādījis, ka tas, ka iestāde ir vākusi informāciju, nenozīmē, ka visa šī iegūtā informācija ir jāatreferē
lēmumā. Pārsūdzētajā lēmumā ir atspoguļota un analizēta būtiskā informācija no ārvalstu nodokļu administrācijām.
[21] Ja dienests ar attiecīgiem pierādījumiem ir pamatojis, ka pastāv pamatotas šaubas par darījumu esamību vispār vai
par atbilstību dokumentos norādītajam, vai par saistību ar krāpniecību, nodokļu maksātājam tālāk ir pamats censties šīs
šaubas novērst (likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pants, kā arī parastā pierādīšanas pienākuma sadale, ka katram
jāpierāda savi iebildumi – Administratīvā procesa likuma 149.pants) (sal. sk. Senāta 2017.gada 21.novembra sprieduma
lietā Nr.SKA-278/2-17 9.punktu).
Apgabaltiesa atzīst, ka nodokļu maksātājs lietā nav novērsis dienesta pamatotās šaubas par strīdus darījumu norisi.
[22] Šādos apstākļos pieteikuma apmierināšanai sakarā ar SIA „Simantik” prasījumu nav pamata. Savukārt tam, ka
SIA „Simantik Trade” pieaicināšanai iestādē trešās personas statusā nebija pamata, nav ietekmes uz šajā lietā izspriežamo
pieteikuma priekšmetu. Turklāt tieši trešās personas statuss SIA „Simantik Trade” deva tiesības šajā lietā apgabaltiesā
turpināt tiesisko strīdu SIA „Simantik” nodokļu lietā, jo bez uzņēmuma pārņēmēja lūguma tiesvedības turpināšanai nebūtu
pamata.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu
Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
noraidīt SIA „Simantik Trade” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2020.gada 10.jūlija lēmuma Nr.30.2-22.7/3100
atcelšanu.
Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente L.Vīnkalna
Tiesneses S.Gintere
L.Konošonoka