Court dismisses rent arrears claim but orders defendants to pay court costs after voluntary payment.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the municipality's claim for rent arrears, penalties, and interest after the defendants voluntarily paid the principal debt. While the court terminated the tenancy and eviction proceedings, it ruled that the defendants must bear the court costs instead of the plaintiff. This outcome was decided because the voluntary payment extinguished the monetary claim, yet the procedural costs remained enforceable against the debtors.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 223. panta 4. punkts; Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa un 42. panta 2. daļa: When a defendant voluntarily pays the principal debt after a claim is filed, the court must terminate the enforcement action for that debt but order the defendant to pay the court costs.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. C-2096-21/23
ECLI:LV:RVPT:2021:0203.C30635320.4.S
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2021. gada 3. februārī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S. Meliņa
ar sekretāri M. Bērziņu
2021. gada 26. janvārī atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8 izskatīja civillietu RĪGAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS prasībā pret /pers. C/
un /pers. D/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu
Aprakstošā daļa
2020. gada 26. augustā prasītājs Rīgas pilsētas pašvaldība cēla tiesā prasību pret atbildētājiem /pers. C/ un /pers. D/ par īres līguma izbeigšanu
un izlikšanu no dzīvokļa nr. /adrese/, pamatparāda EUR 854,59, līgumsoda EUR 17,03, likumisko procentu EUR 16,89 un tiesas izdevumu piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā atrodas dzīvojamā telpa /adrese/. Dzīvojamo māju /adrese/, pamatojoties uz
2016. gada 8. jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu DMV-16-198-lī , apsaimnieko SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.
2019. gada 30. janvārī starp prasītāju un /pers. C/ noslēgts Dzīvojamo telpu īres līgums par dzīvokļa nr. /adrese/ īri uz laiku līdz 2019. gada 30.
janvārim, lietošanas tiesības piešķirot arī viņa mātei /pers. D/. 2019. gada 31. janvārī līgums tika pagarināts līdz 2019. gada 23. jūlijam ar tiesībām prasīt
līguma pagarināšanu. Turpmāk īres līguma termiņš netika pagarināts, atbildētāji dzīvojamo telpu neatbrīvoja, turpina saņemt komunālos pakalpojumus un
par tiem nenorēķinās. Prasītājs saskaņā ar līgumu vienmēr un pilnā apmērā pildīja savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētāji nav norēķinājušies par
īres maksu, saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā ir radies parāds.
Parāds sāka veidoties kopš 2019. gada 1. februāra un uz 2020. gada 31. jūliju ir: pamatparāds EUR 854, 59, līgumsods EUR 17,03 par periodu
no 01.02.2019-23.07.2019, likumiskie procenti EUR 16,89 par periodu no 24.07.2019-31.03.2019, bet kopā EUR 888,51.
2019. gada 27. decembrī atbildētājiem nosūtīti pirmstiesas brīdinājumi, bet atbildētāji to nesaņēma un tie atgriezti prasītājam 2020. gada 3.
februārī.
2020. gada 5. martā brīdinājums tika ievietots laikraksta “Latvijas Vēstnesis” laidienā nr. 46, bet atbildētāji parādu labprātīgi nenosedza.
Prasība pamatota ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2, 9,10,11 un 28 2 . pantu, Civillikuma 1759,1587,1651,1652.p.3.d., 1662,1765, 1779,
1828. pantu.
Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus uz prasību nav iesnieguši.
2021. gada 26. janvārī tiesā saņemts prasītāja iesniegums, kurā norādīts, ka sakarā ar to, ka atbildētājs pēc prasības celšanas tiesā, ir veicis
parāda samaksu pamatparādu par īri un komunālajiem pakalpojumiem euro 854,59 par laika periodu no 2019. gada 1. februāra līdz 2020. gada 31.
jūlijam un līgumsodu euro 17,03 par laika periodu no 2019.gada 1. februāra līdz 2019. gada 23. jūlijam, likumiskos procentus euro 16,89 par laika
periodu no 2019. gada 25. jūlija līdz 2020. gada 31. martam, kopā euro 888,51, prasītājs neuztur prasību daļā par parāda piedziņu.
Likuma “Par dzīvojamās telpas īri” 2. pants nosaka, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par
maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši
likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā. Dzīvojamās telpas lietošanas
vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.
Ar Atbildētāju/pers. C/ netiks pagarināts dzīvojamās telpas īres līgums termiņš, kurš beidzās 2019. gada 23. jūlijā un tika piešķirts uz pagaidu laiku,
kas ir norādīts arī dzīvojamās telpas īres līgumā. /pers. C/ pieder īpašums /adrese B/ ar kadastra Nr. /numurs A/no 21.09.2008.
Prasītājs lūdz tiesu: izbeigt dzīvojamās telpas /adrese/ lietošanas tiesības ar /pers. C/ un /pers. D/; izlikt atbildētājus no dzīvojamās telpas /adrese/
bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas ar visām viņiem piederošām mantām; piedzīt solidāri par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai no atbildētājiem
samaksāto valsts nodevu euro 264,13, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 8,57, kopā euro 272,70.
Vienlaicīgi lūdz izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes, bet tā neierašanos uz tiesas sēdi uzskatīt par attaisnojošu. Šādu lūgumu tiesa atzīst
par pamatotu un apmierināmu.
Tiesas sēdē atbildētāji neieradās, nepaziņoja neierašanās iemeslus, kā arī nelūdza tiesas sēdi atlikt. Tiesas dokumenti un pavēste atbildētājiem
nosūtīti uz viņa deklarēto adresi, sakarā ar ko atzīstams, ka atbildētājiem par tiesas sēdes laiku un vietu ir paziņots Civilprocesa likuma 56.panta
piektajā daļā noteiktā kārtībā. Šādos apstākļos tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai,
atzīstot, ka lietu var izskatīt bez atbildētāju piedalīšanās tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Ievērojot, ka atbildētāji nav snieguši paskaidrojumus par prasību un nav ieradušies tiesas sēdē pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās
iemeslu, lai gan tiesas dokumenti nosūtīti uz atbildētāju deklarēto dzīvesvietu atbilstoši Civilprocesa likuma 56. panta piektajai daļai, tiesai saskaņā ar
Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu ir pienākums lietā taisīt aizmugurisku spriedumu.
Civilprocesa likuma 208.1 panta trešās daļas ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai lietā nav konstatēti.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 4. punktu, aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa prasību apmierina pilnībā, tiesa
sastāda saīsināto spriedumu, kura aprakstošajā daļā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī
prasījumu, un motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
Tiesa atzīst, ka prasība tās uzturētājā daļā ir apmierināma pilnībā, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.,28,282 . pantu, Civillikuma
1587, 1779, 1765,1651. pantu.
Ņemot vērā, ka prasītājs neuztur savu prasījumu par pamatparāda, līgumsoda un likumisko procentu piedziņu no atbildētājiem EUR 888, 51
apmērā, tiesai ir pienākums šajā daļā izbeigt tiesvedību saskaņā ar Civilprocesa likuma 223. panta 4. punktu.
Civilprocesa likuma 42. panta otrā daļa noteic, ja prasību noraida, atstāj bez izskatīšanas vai ja prasītājs atsakās no prasības, tiesas izdevumi, kas
nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Taču, ja prasītājs neuztur savus prasījumus, jo atbildētājs tos pēc prasības
iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesas izdevumus valsts ienākumos piedzen no atbildētāja.
Šādos apstākļos saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu un 42. panta 2. daļu, no atbildētājiem solidāri prasītājas labā ir piedzenami
tiesas izdevumi - valsts nodeva EUR 264,13 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 8,57, bet kopā EUR 272,70.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumus, atbildētājiem ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8, 97, 208 1 ,2082 . panta tiesa
nosprieda:
Izbeigt dzīvojamās telpas /adrese/ lietošanas tiesības ar /pers. C/, personas kods 280373-10438 un /pers. D/, personas kods 181135-10441 un
izlikt /pers. C/, personas kods 280373-10438 un /pers. D/, personas kods 181135-10441 no dzīvojamās telpas /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas
ierādīšanas ar visām viņiem piederošām mantām.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods 280373-10438 un /pers. D/, personas kods 181135-10441 solidāri par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai,
reģ. Nr. 90011524360 tiesas izdevumus EUR 272,70, nosakot sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Samaksa veicama kādā no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. nr. 40103362321 kontiem:
AS „Citadele banka”, LV83PARX0013044380019;
AS Swedbank, LV98HABA0551030734837;
AS „Luminor Bank”, LV63RIK00002013197596;
AS ,,SEB banka”, LV65UNLA0050017186820;
Izbeigt tiesvedību Rīgas pilsētas pašvaldības prasībā pret /pers. C/ un /pers. D/ daļā par pamatparāda EUR 854,59, līgumsoda EUR 17,03
un likumisko procentu EUR 16,89 apmērā ( kopā EUR 888,51) piedziņu.
Prasītājs ir tiesīgs šo spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Atbildētājs nav tiesīgs šo spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Atbildētājs ir tiesīgs 20 ( divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma
nosūtīšanas dienas iesniegt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese S. Meliņa