Court approves private settlement agreement to dismiss civil debt collection case without party presence.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court approved a private settlement agreement between the parties to dismiss the civil debt collection case without requiring their physical presence at the hearing. The defendant argued the claim was unfounded, but the parties ultimately reached a formalized deal to resolve all outstanding disputes and costs. The court ruled that the agreement, executed as a notarized act with explicit acknowledgment of legal consequences, validly terminated the proceedings under the Civil Procedure Law.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Procedure Law s. 225; 227; 228: A court may approve a settlement agreement and terminate proceedings without party presence if the agreement is notarized and parties explicitly acknowledge the procedural consequences.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:RIRT:2019:0115.C33516216.3.L
Lieta Nr.C33516216
Lietas arhīva Nr.C-0151-19/20
LĒMUMS
Siguldā 2019.gada 15.janvārī
Rīgas rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Ilstere
ar tiesas sēdes sekretāri I.Kļaviņu
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu, un
konstatēja
2016.gada 15.aprīlī tiesā saņemta /pers. C/ (turpmāk – prasītāja) prasība pret /pers. D/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda 3472,39 euro
piedziņu.
Pamatojoties uz Civillikuma 655., 701., 1067., 1071., 1674.pantu, lūdz: 1) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu 3472,39 euro; 2)
piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus; 3) daļēji atbrīvot prasītāju no valsts nodevas samaksas.
Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2016.gada 22.aprīļa lēmumu prasītāja daļēji atbrīvota no valsts nodevas samaksas par prasības iesniegšanu,
samazinot maksājamās valsts nodevas apmēru līdz 186,81 euro (1.sējums lietas 22.lapa).
2016.gada 7.jūlijā tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma (1.sējums lietas 25. –
26.lapa).
2017.gada 3.aprīlī tiesā saņemti prasības pieteikuma papildinājumi par parāda 3875,83 euro piedziņu, kas aprēķināts par laiku no 2007.gada līdz
2016.gadam (1.sējums lietas 210.lapa).
2019.gada 14.janvārī tiesā saņemts prasītājas un atbildētājas izlīgums, kurš sagatavots notariāla akta formā pie zvērinātas notāres Skaidrītes
Krūmiņas 2019.gada 11.janvārī.
2014.gada 14.janvārī atbildētājas pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Santa Liberte iesniegusi lūgumu par tiesvedības izbeigšanu, lūdzot
apstiprināt starp pusēm 2019.gada 11.janvārī noslēgto izlīgumu, kas apstiprināts notariāla akta veidā. Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma
228.pantu, lūdz apstiprināt izlīgumu un izbeigt tiesvedību lietā bez atbildētājas pārstāves klātbūtnes (2.sējums lietas 25.lapa).
Uz tiesas sēdi puses nav ieradušās. Par tiesas sēdes vietu un laiku pusēm paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Civilprocesa likuma 227.panta trešā
daļa noteic, ka izlīgumu tiesa var apstiprināt bez puses klātbūtnes tiesas sēdē vai rakstveida procesā, ja izlīgums taisīts pie notāra notariālā akta formā un
tajā ietverts pušu paziņojums, ka tām ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.
Ievērojot, ka lietas dalībnieki tika informēti par tiesas sēdes vietu un laiku likumā noteiktajā kārtībā, kā arī to, ka izlīgums starp pusēm noslēgts
notariālā akta formā, kas atbilstoši Civillikuma 227.panta trešajai daļai dod tiesai tiesības apstiprināt izlīgumu bez pušu piedalīšanās, tiesa uzskata, ka
lietas dalībnieku neierašanās tiesas sēdē nav šķērslis izlemt jautājumu par noslēgtā izlīguma apstiprināšanu.
Motīvu daļa
Tiesa, novērtējot lietas dalībnieku noslēgtā izlīguma saturu un pārbaudot lietas materiālus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu, atzīst,
ka pušu lūgums par tiesvedības izbeigšanu un izlīguma apstiprināšanu ir pamatots un apmierināms.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 230.1panta pirmās daļas 3.punktu tiesa sastāda saīsināto lēmumu par pušu noslēgta izlīguma apstiprināšanu.
Civilprocesa likuma 74.panta piektā daļa paredz pušu tiesības noslēgt izlīgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1881.pantu, izlīgums ir līgums, ar kuru tā dalībnieki kādu apstrīdamu vai kā citādi apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību,
savstarpēji piekāpdamies, pārvērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 226.panta pirmajai daļai izlīgums pieļaujams jebkurā procesa stadijā, un atbilstoši Civilprocesa likuma 227.panta
pirmajai daļai izlīgumu puses slēdz rakstveidā un iesniedz tiesai.
Tiesā iesniegts pušu 2019.gada 11.janvārī notariāla akta formā taisīts izlīgums, kas iereģistrēts aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr.206 (2.sējums
lietas 20. – 23.lapa).
Tiesa konstatē, ka izlīgums atbilst Civilprocesa likuma 226. un 227.panta prasībām, tas nav pretrunā ar likumu un neaizskar citu personu tiesības un
ar likumu aizsargātās intereses. Izlīgumā ietverts pušu paziņojums, ka tām ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.
Tiesa atzīst, ka puses ir izmantojušas tiesības noslēgt izlīgumu, vienojoties par strīda atrisināšanu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 164.panta piekto daļu par pušu izlīgumu tiesa pieņem lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz tiesvedību lietā.
Civilprocesa likuma 228.panta otrajā daļā noteikts, ja tiesa atzīst, ka izlīgums atbilst šā likuma prasībām, tā pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina
izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 228.panta trešo daļu ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums izpildāms, ievērojot tiesas sprieduma izpildes
noteikumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 5.punkta noteikumiem tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja puses noslēgušas izlīgumu un tiesa to
apstiprinājusi.
Noslēdzot izlīgumu, puses ir apliecinājušas, ka viņām ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.
Tiesa nekonstatē, ka izlīgums būtu noslēgts Civilprocesa likuma 226.panta trešajā daļā norādītajos izlīguma slēgšanas nepieļaujamības strīdos.
Izlīgums sagatavots, ievērojot Civilprocesa likuma 227.panta prasības, vienošanās noteikumi nav pretrunā ar likumu un neaizskar kādas citas personas
tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.
Izlīguma sekas ir tās, ka izlīdzējs atteicies no savas prasības un tās vietā iegūst no izlīguma izrietošo prasījumu. Ja viens no izlīguma dalībniekiem
izlīgumu neizpilda, tad otram ir tiesība prasīt tā izpildīšanu piespiedu kārtā, attiecīgi tiesas lēmums par izlīguma apstiprināšanu ir pamats izpildu raksta
izsniegšanai, kas savukārt var tikt nodots izpildīšanai tiesu izpildītājam, ievērojot tiesas spriedumu izpildes noteikumus.
Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka pušu starpā noslēgtais izlīgums atbilst Civilprocesa likuma prasībām, līdz ar ko ir pamats izlīgumu apstiprināt
un tiesvedību lietā izbeigt.
Vienlaicīgi pusēm izskaidrojamas Civilprocesa likuma 225.pantā norādītās tiesvedības izbeigšanas sekas - ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās
tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
Izlīguma 4.punktā prasītāja lūdz tiesu atmaksāt 50% no samaksātās valsts nodevas, pamatojoties uz to, ka puses lietā noslēgušas izlīgumu.
Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka samaksātā valsts nodeva atmaksājama, ja tiesa apstiprinājusi izlīgumu – 50 procentu
apmērā no iemaksātās valsts nodevas tiesvedībai attiecīgās instances tiesā, savukārt šī panta otrajā un trešajā daļā noteikts, ka valsts nodevu atmaksā ar
noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā triju gadu laikā no summas iemaksas valsts budžetā. Valsts nodevu atmaksā no valsts
budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.
No lietas materiāliem redzams, ka, iesniedzot prasības pieteikumu, prasītāja 2016.gada 6.aprīlī samaksājusi valsts nodevu 186,81 euro apmērā
(1.sējums lietas 8.lapa), savukārt 2017.gada 18.maijā prasītāja piemaksājusi valsts nodevu par prasības pieteikuma papildinājumiem 16,13 euro
(1.sējums lietas 219.lapa).
Prasītājas pieteikums par valsts nodevas atmaksāšanu tiesā pieteikts, ievērojot Civilprocesa likumā noteikto termiņu, līdz ar to tiesa atzīst, ka
lūgums par valsts nodevas atmaksu 50% apmērā ir apmierināms un saskaņā ar Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 5.punktu prasītājai
atmaksājama valsts nodeva 50% apmērā no samaksātās valsts nodevas 202,94 euro, t.i., 101,47 euro.
Tiesu administrācijas administrētajos Valsts kases kontos iemaksāto naudas līdzekļu atmaksu, saskaņā ar likuma ,,Par nodokļiem un nodevām”
28.2 pantu, veic Valsts ieņēmumu dienests, un pieteikums par veiktās iemaksas atmaksu iesniedzams Valsts ieņēmumu dienestā, pievienojot attiecīgu
tiesas nolēmumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu
piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi.
Tiesa konstatē, ka prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,30 euro (lietas 7.lapa).
No lietas materiāliem - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas - redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu
tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 15,06 euro (1.sējums lietas 2.lapa), tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītājas
samaksātos 5,30 euro, piedzenami no atbildētājas valsts labā, t.i., 9,76 euro.
Jautājumu par lēmuma labprātīgas izpildes termiņa noteikšanu Civilprocesa likuma tiesību normas neregulē. Tāpēc tiesa atzīst, ka piemērojama
tiesību analoģija, t.i., tās tiesību normas, kas nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.
Civilprocesa likuma 204.1panta pirmā daļa noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un
mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums
izpildāms nekavējoties.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai lēmuma daļā par tiesas izdevumu piedziņu nosakāms labprātīgas izpildes
termiņš – 10 dienas no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 5.punktu, 223.panta 5.punktu, 224., 225., 226., 227., 228., 230. un 230.1pantu, tiesa
n o l ē ma
Apstiprināt starp /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, 2019.gada 11.janvārī noslēgto izlīgumu
civillietā Nr.C33516216, ar šādiem noteikumiem:
Izlīgums Civillietā Nr. C33516216
Rīgā, 2019.(divtūkstoš deviņpadsmitā) gada 11.(vienpadsmitajā) janvārī
/pers. C/, personas kods /personas kods/, adrese /dzīvesvietas adrese/, turpmāk tekstā - Prasītāja, no vienas puses, un
/pers. D/, personas kods /personas kods/, adrese /dzīvesvietas adrese/, turpmāk tekstā - Atbildētāja, no otras puses,
ņemot vērā, ka:
- Prasītāja cēla prasību pret Atbildētāju par parāda piedziņu;
- Rīgas rajona tiesa ierosināja civillietu Nr.C33516216,
Puses bez maldības viltus un spaidiem, noslēdza šādu izlīgumu:
1. Prasītāja/pers. C/ neuztur prasību un lūdz izbeigt ierosināto civillietu Nr.C33516216.
2. Puses vienojas, ka visi un jebkādi prasījumi tiek dzēsti pilnībā un izbeidzas ar šī izlīguma spēkā stāšanas dienu, un Prasītāja un Atbildētāja
apliecina, ka ar šī izlīguma spēkā stāšanās brīdi neizvirzīs nekādus prasījumus vai iebildumus viena pret otru saistībā ar celto prasību vai uz jebkādiem
citiem pamatiem par saistībām, zaudējumiem, izdevumiem u.c., kuru rašanās termiņš ir pirms šī Izlīguma parakstīšanas.
3. Pēc šī izlīguma parakstīšanas, Prasītāja iesniegs Rīgas rajona tiesā šo izlīgumu apstiprināšanai kopā ar attiecīgu lūgumu par izlīguma
apstiprināšanu un tiesvedības izbeigšanu.
4. Katra Puse uzņemas segt savus ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 37.panta pirmo daļu lūdz tiesai
atmaksāt 50% (piecdesmit procentus) no samaksātās valsts nodevas.
5. Šis Izlīgums stājas spēkā un kļūst pusēm saistošs ar tā parakstīšanas brīdi.
6. Puses apliecina, ka tām ir zināmas un saprotamas Civilprocesa likuma 225.pantā noteiktās tiesiskās sekas, proti, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota
griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama, un Civilprocesa likuma 228.pantā noteiktās
tiesiskās sekas, proti, tiesa, saņēmusi pušu izlīgumu, noskaidro, vai puses labprātīgi vienojušās par izlīgumu, vai tas atbilst Civilprocesa likuma 226. un
227.panta prasībām un vai pusēm ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas. Ja tiesa atzīst, ka izlīgums atbilst šā likuma prasībām, tā pieņem
lēmumu, ar kuru apstiprina izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā. Ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums izpildāms, ievērojot tiesas spriedumu izpildes
noteikumus.
Izlīguma slēdzēju Pušu paraksti.
Izbeigt tiesvedību civillietā /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu.
Izlīgums izpildāms atbilstoši tiesas sprieduma izpildes noteikumiem.
Izskaidrot pusēm, ka atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
Atmaksāt /pers. C/, personas kods /personas kods/, no valsts budžeta līdzekļiem, samaksātās valsts nodevas daļu 101,47 euro (viens simts viens
euro un 47 centi) apmērā, kas 2016.gada 6.aprīlī un 2017.gada 18.maijā ieskaitīta Valsts kases kontā Nr.LV55TREL1060190911200.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,76 euro (deviņi euro un 76 centi).
Samaksa veicama šādā kontā – saņēmējs: Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde
Valsts kase. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un iemaksas mērķis - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
civillietā Nr.C33516216. Noteikt /pers. D/ lēmuma labprātīgas izpildes termiņu tiesas izdevumu samaksai 10 dienas no lēmuma spēkā stāšanās
dienas.
Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas Siguldā kancelejā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā 10
dienu termiņā.
Lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 10 dienu laikā, skaitot no lēmuma pieņemšanas dienas, iesniedzot blakus
sūdzību Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27 un iemaksājot drošības naudu 70 euro (septiņdesmit euro). Drošības nauda iemaksājama Tiesu
administrācijas kontā Nr. LV37 TREL 8190 4580 8400 B.
Tiesnese (personiskais paraksts) A.Ilstere