Court allows debt collection claim against individual for loan default and assigns court costs to defendant.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the defendant's defense and fully allowed the plaintiff's claim for debt collection. The plaintiff successfully transferred rights from a previous lender via assignment and demonstrated the defendant's failure to pay the loan. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal, accrued interest, and all associated court costs.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 8., 41., 42., 93., 94., 97., 189.-194., 204.1 panti; The court must adjudicate the merits of a debt collection claim based on evidence of assignment and default, while ordering the losing party to bear all litigation expenses and interest.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. C-4162-23/2
ECLI:LV:RIRT:2023:0919.C33416223.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2023.gada 19.septembrī
Rīgas rajona tiesas tiesnese S.Bernharde
rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “GelvoraSergel” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2023.gada 4.jūlijā SIA “GelvoraSergel” (turpmāk tekstā – prasītājs) cēla Rīgas rajona tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk tekstā –
atbildētājs, prasītājs un atbildētājs kopā – puses) par parāda piedziņu.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 2.jūlijā atbildētājs un AS “GE Money” (turpmāk tekstā – aizdevējs) noslēdza aizdevuma
līgumu Nr./līguma numurs/, saskaņā ar ko pēc atbildētāja norādījumiem tika izsniegts aizdevums 9960,10 euro jeb 7000,00 lati. 2011.gada 2.jūnijā starp
aizdevēju un UAB “GELVORA”, kuru pārstāv tās filiāle Latvijā, tika noslēgts cesijas līgums Nr./numurs/ saskaņā ar kuru cesionārs ieguva prasījuma
tiesības pret atbildētāju, ar tiesībām prasīt galveno parādu un visus blakus prasījumus, kas izriet no līguma. Cesionāra uzņēmums kā organizatoriski
saimnieciska vienība mantiska ieguldījuma veidā 2014.gada 18.decembrī ir ieguldīta SIA “GelvoraSergel”, līdz ar to visa manta, saistības un prasījuma
tiesības, kas ietilpa cesionāra uzņēmumā, ir pārgājušas uz prasītāju. Līdz ar to atzīstams, ka prasītājs ir atbildētāja jaunais kreditors. Atbildētājam iestājās
pienākums veikt uzņemto saistību izpildi pilnā apmērā, parāda pilnīga samaksa nav veikta. Atbildētājs, neskatoties uz vairākkārtējiem kreditora
atgādinājumiem, no līguma izrietošā parāda samaksu nav veicis.
[1.2] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja prasītāja labā parādu 8142,59 euro apmērā, t.sk., galveno paradu 4716,52 euro apmērā,
parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumus 17,00 euro apmērā, likumiskos procentus par laiku no 2011.gada 2.jūnija līdz 2023.gada 16.jūnijam 3409,07
euro apmērā, visus samaksātos tiesas izdevumus, t.sk., valsts nodevu 622,91 euro apmērā, norādīt spriedumā uz prasītāja tiesībām saņemt likumiskos
6% gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai); nodrošināt prasību. Prasība pamatota ar
Civillikuma 1., 1587., 1651., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1763., 1765., 1793., 1801., 1811., 1828., 1832., 1838., 1934.,
1943. un 1946.pantu.
[2] Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2023.gada 5.jūlija lēmumu nolemts apmierināt prasītāja pieteikumu par prasības nodrošināšanu un
nodrošināt prasītāja prasību pret atbildētāju par parāda piedziņu, piemērojot prasības nodrošinājuma līdzekli – ierakstīt ķīlas tiesības atzīmi uz ½
domājamo daļu no /pers. B/, personas kods /personas kods/, piederošā nekustamā īpašuma /īpašuma adrese/, kadastra numurs /numurs A/, Rīgas rajona
tiesas Ķekavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/, nosakot, ka kopējais nodrošinājuma apmērs nepārsniedz prasības summu 8142,59
euro apmērā. Lēmums stājies likumīgā spēkā 2023.gada 5.jūlijā.
[3] 2023.gada 15.augustā tiesā saņemtajā atbildētāja iesniegumā atbildētājs norāda, ka ir sazinājies ar prasītāju ārpus tiesas, lai rastu
kompromisu parāda dzēšanai.
[4] 2023.gada 22.augustā lietas dalībniekiem nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2023.gada 19.septembrī,
pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudot lietas materiālus, tiesa secina, ka prasība ir apmierināma sekojošu iemeslu dēļ.
[6] Kā tas izriet no prasības pieteikuma, tad prasītājs ir izvirzījis trīs prasījumus – piedzīt no atbildētāja prasītāja labā galveno parādu 4716,52
euro apmērā, likumiskos procentus par laika periodu no 2011.gada 2.jūnija līdz 2023.gada 16.jūnijam 3409,07 euro apmērā, parāda piedziņas
izdevumus 17,00 euro apmērā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa
nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
[7] Tiesa konstatē, ka 2011.gada 2.jūnijā starp aizdevēju un UAB “GELVORA” filiāli Latvijā tika noslēgts cesijas līgums par prasījuma
tiesību nodošanu prasītājam pret atbildētāju.
No lietas materiāliem pievienotā 2014.gada 17.decembra nodošanas – pieņemšanas akta Nr.1 un 2014.gada 8.augusta atzinuma par uzņēmuma
novērtēšanu mantiskajam ieguldījumam pamatkapitāla palielināšanai, kā arī 2014.gada 18.decembra Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmuma
Nr.6-12/198523 izriet, ka UAB “GELVORA” uzņēmums kā organizatoriski saimnieciska vienība mantiska ieguldījuma veidā 2014.gada 18.decembrī ir
ieguldīta SIA “GelvoraSergel”, līdz ar to visa manta, saistības un prasījuma tiesības, kas ietilpa cesionāra uzņēmumā, ir pārgājušas uz prasītāju. No
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2019.gada 5.februāra lēmuma Nr.6-12/10554/1 izriet, ka SIA “GELVORA” firma ir mainīta uz SIA
“GelvoraSergel”.
2011.gada 7.jūnijā UAB “GELVORA” nosūtīja atbildētājam paziņojumu par prasījuma tiesību nodošanu un jauno maksājumu veikšanas kārtību.
2016.gada 7.decembrī prasītājs nosūtīja atbildētājam paziņojumu par prasījuma tiesību pāriešanu uz prasītāju un jauno maksājumu veikšanas kārtību.
Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,
vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Savukārt Civillikuma 1798. pantā noteikts, ka par cesijas priekšmetu var būt
visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat
nākami, un nedroši.
Atbilstoši Civillikuma 1800.pantam prasības cesija, ja par to nav citādi norunāts, atzīstama par paša tā prasījuma cesiju, kurš ir prasības
priekšmets; bet uz cesionāru (1801.p.) pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet.
Civillikuma 1801.pantā noteikts, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var
noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Saskaņā ar
Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un
izlietot to pret parādnieku.
Attiecīgi Civillikuma 1806.panta pirmā daļa paredz, ka cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats
prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret
cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma.
Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ieguvis prasījuma tiesības pret atbildētāju.
[8] Atbilstoši Civillikuma 1934.pantam ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu
atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Savukārt Civillikuma 1943. pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati
summa, kādu viņš saņēmis.
Tā kā aizdevuma līgums ir reāllīgums, līguma noslēgšanas obligāta sastāvdaļa ir naudas vai lietas nodošana (sk. Civillikuma komentāri. Saistību
tiesības (1401.–2400. p.). Sagatavoja autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, 382. lpp.).
Tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par faktu, ka 2007.gada 25.jūlijā starp AS “GE Money” un atbildētāju tika noslēgts aizdevuma līgums
Nr./līguma numurs/, saskaņā ar kuru saskaņā ar kuru atbildētājam tika izsniegts aizdevums 7000,00 latu apmērā, veicot pārskaitījumu atbildētājam, ko
apliecina prasības pieteikumam pievienotais maksājuma uzdevums. Līguma puses ir vienojušās par aizdevuma atmaksas termiņu – 2013.gada 10.jūlijs.
Kā norāda prasītājs, līdz noteiktajam termiņam atbildētājs nav veicis pilnu aizdevuma atmaksu.
Atbildētāja pienākumu atmaksāt parādu nosaka Civillikuma 1587.pants. Tā kā atbildētājs nav iesniedzis tiesai apliecinājumu par aizdevuma
apmaksu atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, tad tiesa atzīst, ka neatmaksātā parāda pamatsumma 4716,52 euro apmērā ir piedzenama no atbildētāja
prasītāja labā.
[9] Tāpat tiesa konstatē, ka prasītājs ir lūdzis tiesu piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2011.gada
2.jūnija līdz 2023.gada 16.jūnijam 3409,07 euro apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam un Civillikuma 1765.pantam, prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos
procentus 6% gadā no visas piedzītās, bet nesamaksātās summas, sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš sprieduma labprātīgai izpildei līdz sprieduma
izpildei, ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteiktos aprobežojumus, kā arī piedzenami aprēķinātie likumiskie procenti par maksājumu kavējumu par laika
pierodu no 2011.gada 2.jūnija līdz 2023.gada 16.jūnijam 3409,07 euro apmērā.
[10] Tāpat tiesa konstatē, ka prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja prasītāja labā parāda piedziņas izdevumus 17,00 euro apmērā.
Saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos
parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. Parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un
objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu
pieļaujamam apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem).
Atbilstoši 2013.gada 29.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un
izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus
parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: 1) par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā
sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka
faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; 2) par citām parāda atgūšanai papildus
veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas
pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.
Ņemot vērā iepriekš minēto tiesa atzīst par pamatotu prasītāja prasījumu par parāda atgūšanas izdevumu 17,00 euro apmērā piedziņu no
atbildētāja.
[11] Novērtējot visus lietas materiālus un lietā esošos rakstveida dokumentus to savstarpējā kopsakarībā ar lietas faktiskajiem apstākļiem,
tiesa uzskata, ka prasītājs ir pierādījis prasības pamatotību.
[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus.
Ņemot vērā to, ka prasība ir apmierināta, tad no atbildētāja par labu prasītājam visi tiesāšanās izdevumi. Kā tas ir redzams no lietas materiāliem,
tad prasītājs ir samaksājis valsts nodevu 622,91 euro apmērā.
Lietas izskatīšanas gaitā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,00 euro apmēra.
Civilprocesa likuma 40.panta pirmā daļa nosaka, ka summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu
atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu, iemaksā valsts. Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa
nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai
prasījuma daļai.
Līdz ar to ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,00 euro apmērā piedzenami no atbildētāja valsts labā.
[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un
mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums
izpildāms nekavējoties.
Tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 93., 94., 97., 189.-194., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “GelvoraSergel”, reģistrācijas numurs 40103837691, no aizdevuma līguma
izrietošo galveno parādu 4716,52 euro apmērā, likumiskos procentus par laika periodu no 2011.gada 2.jūnija līdz 2023.gada 16.jūnijam 3409,07 euro
apmērā, parāda piedziņas izdevumus 17,00 euro apmērā un tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 622,91 euro apmērā, kopā 8765,50 euro.
Samaksa veicama SIA “GelvoraSergel”, reģistrācijas numurs 40103837691, norēķinu kontā Nr.LV46HABA0551039500305, AS “Swedbank”.
Noteikt SIA “GelvoraSergel”, reģistrācijas numurs 40103837691, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods
/personas kods/, likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no visas piedzītās, bet nesamaksātās summas, sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš
sprieduma labprātīgai izpildei līdz sprieduma izpildei, ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteiktos aprobežojumus.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,00 euro apmērā, kas maksājami
Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr.90001672316; kontā Nr.LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi, norāda datus personas vai lietas identificēšanai: lietas numurs (ja ir zināms), kā arī fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods.
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2023.gada 19.septembra apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā. Datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par
sprieduma pasludināšanas datumu.
Tiesnese S.Bernharde