Appeal court reduced sentence for theft and electrical grid damage due to new mitigating circumstance found.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe appeal court overturned the first-instance judgment regarding the defendant's sentence while leaving other rulings intact. The defendant argued the nine-month combined sentence was too harsh compared to the prosecutor's request, but the court clarified that the prosecutor's opinion is not binding. A new mitigating circumstance was identified, allowing the court to reduce the sentence for the electrical grid damage offense and the final combined term.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 46. panta 3. daļa; Krimināllikuma 50. panta 1. un 2. daļa; Krimināllikuma 52. pants: The court may reduce a sentence when a new mitigating circumstance is discovered after the first-instance judgment, even if the original court failed to consider it.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. KA04-0956-22/15
ECLI:LV:RAT:2022:1213.11351000120.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2022. gada 13. decembrī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Daiga Kalniņa,
tiesnese Daina Treija,
tiesnesis Guntars Kveska,
piedaloties prokurorei Guntai Pudnikai,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā saistībā ar apsūdzētā apelācijas sūdzību par Rīgas
rajona tiesas 2022. gada 21. jūlija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas rajona tiesas 2022. gada 21. jūlija spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti
Krimināllikuma 175. panta pirmajā daļā par svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu jeb zādzību un Krimināllikuma 187. panta pirmajā daļā par
elektrotīkla tīšu bojājumu, pirmās instances tiesas konstatētajos apstākļos.
Par Krimināllikuma 175. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu /pers. A/ sodīts ar brīvības atņemšanu uz sešiem
mēnešiem, par Krimināllikuma 187. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu – ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta otro daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot sodus, galīgais sods noteikts brīvības
atņemšana uz deviņiem mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52. pantu soda izciešanas termiņā ieskaitīts aizturēšanā pavadītais laiks no 2020. gada 7. marta līdz 2020. gada
9. martam.
/pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.
No apsūdzētā par labu cietušajai SIA “EMPOWER” piedzīta kaitējuma kompensācija 5852,28 euro.
Izlemts jautājums par rīcību ar pierādījumiem.
[2] Par pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka tiesa ir pieļāvusi vairākus procesuālos pārkāpumus,
un piespriestais sods – brīvības atņemšana uz deviņiem mēnešiem – ir pārāk bargs.
[3] Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ uzturēja savu apelācijas sūdzību un paskaidroja, ka pārsūdz pirmās instances tiesas
spriedumu daļā par viņam noteikto sodu. Viņš, iepazīstoties ar tiesas spriedumu, ir izpratis viņam inkriminētās darbības saskaņā ar Krimināllikuma
187. panta pirmo daļu, arī šajā daļā pilnībā atzīst savu vainu, nožēlo izdarīto, atzīst arī cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju.
Pirmās instances tiesa pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, piespriežot bargāku sodu par prokurora lūgto. Lūdz apelācijas instances tiesu samazināt
sodu, jo pirmās instances tiesas piespriestais sods ir pārāk bargs.
[4] Apsūdzētā aizstāve Laila Pudule pievienojās aizstāvamā apelācijas sūdzībai, lūdza atcelt pirmās instances tiesas nolēmumu daļā par
apsūdzētajam noteikto sodu, nosakot Krimināllikuma 175. panta pirmajā daļā un 187. panta pirmajā daļā paredzētu alternatīvu soda veidu vai mīkstinot
piespriesto brīvības atņemšanas sodu, kas ir pārāk bargs.
Pirmās instances tiesa nav pietiekami motivējusi, kādēļ nav iespējams piemērot citu, vieglāku soda veidu. Abi noziedzīgie nodarījumi ir mazāk
smagi, radītais kaitējums nav atstājis paliekošas sekas, nav radīts būtisks kaitējums ar Krimināllikumu aizsargātām valsts, sabiedrības vai atsevišķu
sabiedrības grupu interesēm.
/pers. A/ ir vaļsirdīgi atzinis vainu un nožēlojis Krimināllikuma 187. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ir iedziļinājies
lietas apstākļos, paudis ieinteresētību taisnīgā tiesību noregulējumā. Kā arī apsūdzētais ir piekritis pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, atvieglojot tiesas
procesu, kas, lemjot par soda mēru, ir ņemams vērā kā pozitīvs personību raksturojošs apstāklis.
[5] Prokurore G. Pudnika apelācijas instances tiesas sēdē atzina, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, lūdza to atstāt
negrozītu, bet apelācijas sūdzību noraidīt.
Pirmās instances tiesa ir pietiekami motivējusi noteikto soda veidu un mēru. Vainas atzīšana Krimināllikuma 187. panta pirmajā daļā paredzētā
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā no /pers. A/ puses vērtējama kā formāla, nerodas pārliecība, ka apsūdzētais ir izpratis savas rīcības kaitīgumu un sekas.
Iepriekš bijis vairākkārt sodīts par līdzīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.
Motīvu daļa
[6] Krimināllietu tiesas kolēģija (turpmāk – tiesas kolēģija), izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, iepazinusies ar krimināllietas materiāliem,
noklausījusies apsūdzētā paskaidrojumus, prokurores un aizstāves viedokli atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams daļā par apsūdzētajam
noteikto sodu pēc Krimināllikuma 187. panta pirmās daļas, noteikto galīgo sodu. Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstājams negrozīts.
[7] Tiesas kolēģija uzskata, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais likumīgi un pamatoti atzīts par vainīgu viņam inkriminēto noziedzīgo
nodarījumu izdarīšanā, un apsūdzētā darbības pareizi kvalificētas saskaņā ar Krimināllikuma 175. panta pirmo daļu un 187. panta pirmo daļu, šajā daļā
spriedums nav apstrīdēts, līdz ar to pierādījumu pārvērtēšanai par apsūdzētā vainīgumu nav pamata.
[8] Tiesas kolēģija atzīst, ka nosakot apsūdzētajam soda veidu, pirmās instances tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otrās daļas
nosacījumiem ņēmusi vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību un pamatoti atzinusi, ka apsūdzētajam par
abiem noziedzīgajiem nodarījumiem sods nosakāms brīvības atņemšanas veidā.
Apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi, kas paredzēti Krimināllikuma 175. panta pirmajā daļā un 187. panta pirmajā daļā, atbilstoši
Krimināllikuma 7. panta trešajai daļai klasificējami kā mazāk smagi noziegumi, ar tiem radīts kaitējums personas mantiskajām interesēm. Ņemot vērā, ka
/pers. A/ iepriekš ir vairākkārt sodīts un jaunus noziedzīgus nodarījumus izdarīja nedzēstas sodāmības laikā, tiesas kolēģija uzskata, ka nav pamata
apsūdzētajam noteikt citu, ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu par abu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu.
Pirmās instances tiesa spriedumā ir pareizi atspoguļojusi un izvērtējusi apsūdzētā personību raksturojošos datus, kam tiesas kolēģija piekrīt un tos
neatkārto. Kā personību pozitīvi raksturojošu apstākli tiesas kolēģija ņem vērā to, ka apsūdzētais ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā noteiktās
tiesības uz sadarbību, tā sekmējot krimināltiesisko attiecību ātrāku noregulējumu, taču minētais nav pamats cita, vieglāka sods veida noteikšanai.
Tiesas kolēģija uzskata, ka apsūdzētā brīvības ierobežošana sasniegs likumā noteikto soda mērķi, kas, samērojot apsūdzētā tiesību aizskārumu ar
sabiedriskās drošības interesēm, ir attaisnojams un pie konkrētiem apstākļiem pieļaujams sods.
[9] Vērtējot apsūdzētajam piespriestā brīvības atņemšanas soda mēru par Krimināllikuma 175. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanu, pirmās instances tiesa atbilstoši Krimināllikuma 46. panta trešajai daļai ir ņēmusi vērā apsūdzētā vienu atbildību mīkstinošu apstākli
un atbildību pastiprinošu apstākli.
Tiesas kolēģija uzskata, ka apsūdzētajam par Krimināllikuma 175. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu noteiktais
brīvības atņemšanas sods uz sešiem mēnešiem nav uzskatāms par nesamērīgi bargu, un, ņemot vērā, ka apsūdzētajam ir konstatēts atbildību pastiprinošs
apstāklis, turpmākai tā mīkstināšanai nav pamata.
Vērtējot apsūdzētajam noteikto soda mēru par Krimināllikuma 187. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, tiesas kolēģija
atzīst, ka ir konstatējams pamats soda mīkstināšanai.
Pirmās instances tiesa attiecībā uz Krimināllikuma 187. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu pamatoti nekonstatēja
apsūdzētā atbildību mīkstinošus apstākļus.
Par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli pirmās instances tiesa pamatoti atbilstoši Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktam atzina to,
ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Ņemot vērā, ka apsūdzētais apelācijas instances tiesas sēdē atzina savu vainu Krimināllikuma 187. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanā un nožēloja izdarīto, minētais ir pamats saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu atzīt apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli
– vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.
Atzīstot par apsūdzētā atbildību mīkstinošu tādu apstākli, kuru nebija konstatējusi pirmās instances tiesa un kuru pirmās instances tiesa, nosakot
soda mēru, nebija ņēmusi vērā, apelācijas instances tiesai ir pamats soda mēra pārskatīšanai (skat. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta
2016. gada 17. marta lēmumu lietā Nr. SKK-154/2016).
Ņemot vērā, ka tiek konstatēts jauns atbildību mīkstinošs apstāklis, tas atbilstoši Krimināllikuma 46. panta trešās daļas regulējumam ir ņemams
vērā, nosakot soda mēru, apsūdzētajam noteiktais sods par Krimināllikuma 187. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kā arī
attiecīgi galīgais sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības ir mīkstināms.
[10] Vērtējot apsūdzētā iebildumus, ka pirmās instances tiesa ir piespriedusi bargāku sodu, salīdzinot ar prokurora lūgto, tādējādi pieļaujot
procesuālu pārkāpumu, tiesas kolēģija norāda, ka prokurora viedoklis par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru tiesai nav saistošs.
Atbilstoši judikatūrā paustajam tiesu debatēs gan prokurors, gan arī apsūdzētais vai viņa aizstāvis var izteikt viedokli par piemērojamo sodu. Pirmās
instances tiesa, izvērtējot visus apstākļus, var piekrist procesā iesaistīto personu viedoklim par piespriežamo sodu vai arī noteikt personai citu sodu, kas
var būt gan vieglāks, gan arī bargāks (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2007. gada 3. septembra lēmumu lietā Nr. SKK-
501/2007).
[11] Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti apmierinājusi un no apsūdzētā par labu cietušajai SIA “EMPOWER” piedzinusi
pieteikto kaitējuma kompensāciju.
[12] Pamatojoties uz apsūdzētā lūgumu, lietā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanai apsūdzētajam pēc tiesas norīkojuma tika
pieaicināta zvērināta advokāta palīdze L. Pudule, kurai par sniegto juridisko palīdzību no valsts līdzekļiem izmaksājams 121 euro, kas saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 368. pantu piedzenama valsts labā no apsūdzētā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563. panta pirmās daļas 3. punktu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
no s pri e da
Rīgas rajona tiesas 2022. gada 21. jūlija spriedumu atcelt daļā par /pers. A/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 187. panta pirmās daļas un noteikto
galīgo sodu.
/pers. A/ par Krimināllikuma 187. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sodīt ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu, daļēji saskaitot sodus, galīgo sodu /pers. A/ noteikt – brīvības atņemšana 8 (astoņi)
mēneši.
Pārejā daļā spriedumu atstāt negrozītu.
Piedzīt no /pers. A/ procesuālos izdevumus 121 euro (viens simts divdesmit viens euro) valsts labā par zvērināta advokāta palīdzes Lailas Pudules
sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā, nosakot termiņu labprātīgai procesuālo izdevumu samaksai – 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574. un 575. pantā paredzētajos gadījumos,
iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesā.
Pilns nolēmums pieejams 2022. gada 22. decembrī.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese D. Kalniņa
Tiesnese D. Treija
Tiesnesis G. Kveska