Court orders Latvian municipality to pay construction company debt in bankruptcy proceedings under insolvency law.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Daugavpils Court of First Instance ordered the Daugavpils City Council to pay 38,069.25 EUR to the bankrupt construction company Modus Būve. The plaintiff argued that the city withheld retention money from construction contracts, while the defendant claimed no debt existed. The court rejected the city's defense, citing a Supreme Court precedent that insolvency proceedings override contract performance rules for public entities.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Procedure Law; Insolvency Law: In bankruptcy proceedings, no claim may be satisfied outside the statutory creditor satisfaction order, even if the contract was concluded with a public entity receiving EU funding.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. C-2003-20/2
ECLI:LV:DAUT:2020:1203.C12200320.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī 2020. gada 3. decembrī
Daugavpils tiesa šādā sastāvā:
tiesnese R. Paipale
ar sekretāri I. Stikuti,
piedaloties prasītājas maksātnespējas procesa administratorei Annai Žarovai, atbildētājas pilnvarotajai pārstāvei /pers. D/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Modus būve” prasībā pret Daugavpils
pilsētas domi par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītāja maksātnespējīgā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk maksātnespējīgā SIA) “Modus būve”, kuras interesēs
rīkojās tās maksātnespējas procesa administratore Anna Žarova, iesniedza tiesā prasību piedzīt no atbildētājas Daugavpils pilsētas
domes parādu 38069,25 EUR apmērā.
Prasītāja prasībā norādīja, ka 2016. gada 7. oktobrī starp Daugavpils pilsētas domi kā pasūtītāju un SIA “Modus būve” kā
būvuzņēmēju tika noslēgts Uzņēmuma līgums Nr.D-2016/678 par būvdarbu veikšanu /iestāde/ sporta zāles korpusa atjaunošanā
par līguma kopējo summu 534503,31 EUR (bez pievienotās vērtības nodokļa).
Saskaņā ar šā līguma 5.3.2.punktu pasūtītājs no katra ikmēneša maksājuma ietur garantijas summu 5% apmērā, bet atbilstoši
līguma 5.3.3.punktam - no katra ikmēneša maksājuma ietur 0,5% līdz objekta nodošanai ekspluatācijā.
Saskaņā SIA “Modus būve” sagatavotajiem rēķiniem: Nr. MB-14-2017, Nr. MB-41-2018 , Nr. MB-54-2018, Nr. MB-
78-2018, Nr. MB-99-2018, Nr. MB-108-2018, Nr. MB-120-2018, Nr. MB-02-2019, Nr. MB-08-2019, Nr. MB-22-2019, Daugavpils
pilsētas dome par izpildītajiem būvdarbiem ieturēja garantijas summu un ikmēneša maksājumu ieturējuma naudu kopsummā 7139,61
EUR.
Savukārt, 2018. gada 23. martā starp Daugavpils pilsētas domi kā pasūtītāju un SIA “Modus būve” kā būvuzņēmēju tika noslēgts
Uzņēmuma līgums Iepirkuma procedūrai DPD 2017/167 Nr. D-2018/254 par papildus būvdarbiem - /iestāde/ ēkas /adrese/, renovāciju
par līguma kopējo summu 715 698,43 EUR (bez pievienotās vērtības nodokļa).
Saskaņā ar līgumu pasūtītājs ietur: pēc 5.3.2.punkta - no katra ikmēneša maksājuma garantijas summu 5% un pēc 5.3.3.punkta - no
katra ikmēneša maksājuma 0,5% līdz objekta nodošanai ekspluatācijā.
No SIA “Modus būve” sagatavotajiem rēķiniem: Nr. MB-55-2018, Nr. MB-77-2018, Nr. MB-81-2018, Nr. MB-98-2018, Nr.
MB-107-2018, Nr. MB-121-2018, Nr. MB-01-2019, Nr. MB-09-2019, izriet, ka Daugavpils pilsētas dome par šā līguma
ietvaros izpildītajiem būvdarbiem ieturēja garantijas summu un ikmēneša maksājumu ieturējuma naudu kopā 30929,64 EUR.
Līdz ar to kopējais garantiju un ieturējuma naudas apmērs ir 38069,25 EUR.
Saskaņā ar noslēgto līgumu 4.2.punktu atbildētājai ir pienākums savlaicīgi veikt visus nepieciešamos maksājumus, bet pēc savas
būtības ieturējuma jeb garantijas nauda ir nesamaksātā nauda par izpildītajiem un nodotajiem darbiem, ko galvenais būvuzņēmējs
paturēja iespējamo būvniecības defektu novēršanai pušu noteiktajā garantijas termiņā.
Atbilstoši līgumu 5.3.2.punktam ieturētā garantijas summa 5% apmērā no līguma summas tiek apmaksāta 30 darba dienu laikā pēc
objekta nodošanas ekspluatācijā un bankas vai apdrošināšanas sabiedrības garantijas iesniegšanas, bet, kamēr būvuzņēmējs nav
iesniedzis garantiju, pasūtītājs ir tiesīgs novirzīt ieturēto garantijas summu defektu novēršanai. Savukārt, saskaņā ar noslēgto līgumu
5.3.3.punktu ieturētā summa tiek apmaksāta 30 darba dienu laikā pēc objekta nodošanas ekspluatācijā.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 22. maija spriedumu tika pasludināts SIA “Modus būve”
maksātnespējas process un par administratoru iecelta Anna Žarova.
Ņemot vērā, ka pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas SIA “Modus būve” saimniecisko darbību neveic, SIA “Modus būve”
saistību izpilde attiecībā uz līgumos norādītajām garantijas saistībām nav iespējama.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 63.panta trešajā daļā noteikto SIA “Modus būve” saistības, kas izriet no minētajiem līgumiem,
uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies.
Maksātnespējas likums nosaka kārtību parādnieka noslēgto līgumu izbeigšanai un turpināšanai pēc maksātnespējas procesa
uzsākšanas un šajās normās ir noteikti izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par līgumu izpildi. Savukārt, atšķirīgās kārtības mērķis ir
parādnieka aktīvu saglabāšanas nodrošināšana, kas atbilst vienam no Maksātnespējas likuma mērķiem - nodrošināt kreditoru kopuma
interešu aizsardzību.
Atbilstoši Maksātnespējas likuma 101.panta pirmajai daļai administrators ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma.
Līdz ar to, ņemot vērā, ka noslēgtajos līgumos paredzēto SIA “Modus būve” garantijas saistību nodrošināšanai pie Daugavpils
pilsētas domes atrodas SIA “Modus būve” naudas līdzekļi kopsummā 38069,25 EUR, administratore 2019. gada 2. septembrī nosūtīja
Daugavpils pilsētas domei paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no līgumiem, norādot, ka SIA “Modus būve” vienpusēji atkāpjas no
līgumu garantijas saistībām un ka SIA “Modus būve” saistību izpilde attiecībā uz līgumu pildīšanu nav iespējama, tādējādi garantija un
ieturējuma nauda 38069,25 EUR apmērā ir atdodama SIA “Modus būve” un Daugavpils pilsētas domei ir pienākums, nesagaidot
garantijas termiņa beigas, atmaksāt ieturēto garantijas summu.
Administratore saņēma Daugavpils pilsētas domes 2019. gada 25. septembra atbildi, no kuras izriet, ka Daugavpils pilsētas dome
neapstrīd garantijas un ieturējuma naudas summas apmēru, bet apstrīd pienākumu atmaksāt garantijas un ieturējuma naudu.
Administratore uzskata, ka ar SIA “Modus būve” vienpusējo atkāpšanos no līgumiem attiecībā uz garantijas saistībām Daugavpils
pilsētas domei ir radies pienākums, nesagaidot garantijas termiņa beigas, atmaksāt SIA “Modus būve” ieturēto garantijas un ieturējuma
naudu 38069,25 EUR.
Daugavpils pilsētas dome parādu nesamaksāja.
Prasītāja, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 101.panta pirmo daļu, Civillikuma 2223.pantu, lūdza piedzīt no atbildētājas
Daugavpils pilsētas domes parādu EUR 38069,25.
Atbildētāja iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka 2016. gada 7. oktobrī un 2018. gada 23.martā starp
Daugavpils pilsētas domi kā pasūtītāju un SIA “Modus būve” ka būvuzņēmēju tika noslēgti prasībā norādītie uzņēmuma
līgumi.
Atbilstoši noslēgtajiem līgumiem no katra ikmēneša maksājuma pasūtītājs ieturēja garantijas summu 5% apmērā un ieturētā
garantijas summa 5% apmērā no līguma summas tiek apmaksāta 30 darba dienu laikā pēc objekta nodošanas ekspluatācijā un bankas vai
apdrošināšanas sabiedrības garantijas iesniegšanas. Laika posmā, kamēr būvuzņēmējs nav iesniedzis minēto garantiju, pasūtītājs ir
tiesīgs novirzīt ieturēto garantijas summu defektu novēršanai.
Vienlaikus, saskaņā ar līgumu noteikumiem no katra ikmēneša maksājuma Daugavpils pilsētas dome ieturēja 0,5% apmērā līdz
objekta nodošanai ekspluatācijā.
Tādējādi līgumu ietvaros kopā tika ieturēti 38069,25 EUR.
SIA “Modus būve” ar līgumiem uzņemtās saistības neizpildīja noteiktajā termiņā, tādēļ Daugavpils pilsētas dome 2019. gada 28.
martā paziņoja, ka līgumu termiņš netiks pagarināts un palūdza ar 2019. gada 29. martu pārtraukt būvdarbus objektā.
Savukārt, lai pabeigtu būvdarbus un nodotu objektu ekspluatācijā, atbildētāja 2019. gada 3. septembrī noslēdza uzņēmuma
līgumu ar SIA “BORG”.
1. gada 17. februārī no SIA “BORG” tika saņemta informācija, ka veicot termogrāfiju, objekta jumta savienojuma vietās tika
konstatēts, ka hermetizācijas pasākumi veikti nekvalitatīvi. Minētos darbus veica iepriekšējais būvuzņēmējs - SIA “Modus būve”.
2020. gada 20. februārī atbildētājas darbinieki veica objekta - sporta zāles – apsekošanu un konstatēja jumta teci divās
vietās, par ko tika sastādīts akts.
Pēc SIA “Modus būve” administratores 2019. gada 2. septembra paziņojuma par līgumu izbeigšanu vienpusējā kārtībā
Daugavpils pilsētas dome veica cenu aptauju SIA “Modus būve” pieļauto nekvalitatīvi izpildīto būvdarbu konstatēšanai un
novēršanai.
2020. gada 18. martā atbildētāja noslēdza uzņēmuma līgumu ar SIA “Būvprocess”, uzdodot veikt ekspertīzi objektā,
izvērtējot jumta seguma izbūvi atbilstoši būvprojektam un segto defektu apzināšanai, to novēršanai. Izdevumi par ekspertīzes
veikšanu sastādīja 1800 EUR.
2020. gada 6. aprīlī tika saņemta objekta būves ekspertīze, kurā tika konstatēta pastiprināta siltuma noplūde caur jumta
sendvičpaneļu galu savienojuma šuvēm.
Līdz ar to jumta seguma defektu novēršanai 2020. gada 14. maijā tika veikta cenu aptauja un pēc tās rezultātiem būvdarbus
jumta seguma defektu novēršanai par summu 19985,25 EUR uzņēmās veikt SIA “BORG”.
Tādējādi defektu novēršanai objektā tika izlietoti 25982,15 EUR.
2017. gada 27. jūlijā Daugavpils pilsētas dome ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēdza vienošanos par Eiropas
Savienības fonda projekta īstenošanu, īstenojot projektu “Par projekta iesnieguma Nr.4.2.2.0/16/1/001 “Energoefektivitātes
paaugstināšana Daugavpils pilsētas izglītības iestādes sporta zāles korpusā /adrese/” nosacījumu izpildi”. Tādējādi projektā
paredzēto aktivitāšu īstenošanai, pamatojoties uz publiskā iepirkuma procedūru, ar SIA “Modus būve” tika noslēgti līgumi.
Daugavpils pilsētas domei kā starptautiski piešķirto finanšu līdzekļu apguvējai ir pienākums nodrošināt projektu rezultātu
uzturēšanu piecus gadus no projekta realizēšanas brīža.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 27. maija noteikumu Nr.377 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra
un pakalpojumi” papildinājumu, finansējuma saņēmējs ir tieši atbildīgs par projekta īstenošanu un projekta rezultātu uzturēšanu
piecus gadus pēc projekta pabeigšanas, bet saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumu Nr.91 “Noteikumi par
darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumu, finansējuma saņēmējs ir tieši atbildīgs par projekta
īstenošanu un projekta rezultātu uzturēšanu atbilstoši termiņam, kāds noteikts Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr.
1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas
fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 57.panta 1.punktā.
Atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 15.panta otrās daļas 2.punktam, Eiropas
Savienības fonda finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu saskaņā ar
vienošanos par Eiropas Savienības fonda projekta ieviešanu.
Savukārt, Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” ir noteikts 5 gadu minimālais
būvdarbu garantijas termiņš 3.grupas ēkām.
Līdz ar to, noslēdzot līgumus ar SIA “Modus būve”, tika paredzēts minētais piecu gadu garantijas termiņš un, veicot samaksu
par līgumos paredzētajiem darbiem, tika ieturēta garantijas nauda.
Pušu noslēgtos līgumos ir atrunāts, ka būvuzņēmējs uzņēmās līgumos noteiktajā kārtībā, termiņos un pienācīgā kvalitātē
veikt uzdotos darbus, kā arī norādīts, ka darbus -“Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība”.
Ņemot vērā, ka pēc SIA “Modus būve” darbu izpildes piecu gadu garantijas darbības laikā tika konstatēti defekti, tie tika
novērsti atbilstoši līgumu nosacījumiem, izmantojot garantijas ieturējumu summas.
Uzskata, ka prasītāja prasībā nepamatoti atsaucās uz Augstākās tiesas 2013. gada 29. novembra spriedumu lietā SKC-
274/2013, jo tajā ir atšķirīgi faktiskie apstākļi, tādēļ apšaubāms, ka spriedumā ietvertā atziņa būtu attiecināma uz šo lietu: lietā
bija skatīts strīds starp divām privātpersonām, nevis publiskas personas noslēgtu būvdarbu līgumu, apgūstot ES finansētu
struktūrfondu līdzekļus, kas ir Latvijas valsts starptautiskās saistības, bet ieturētā garantijas summa tika izmantota līgumsoda
dzēšanai, nevis defektu novēršanai.
Uzskata, ka judikatūrā, t.sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 17. jūnija spriedumā lietā Nr. SKC-
275/2016, daudzkārt atzīts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma nepadara līgumu par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža.
Vienlaikus, judikatūrā nostiprinājās atziņa, ka administratora darbība, kas atbilst Maksātnespējas likuma 97.panta pirmajai
daļai, vai līguma, kas nav atzīts par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, izbeigšana pati par sevi nenodibina Civillikuma 2389.pantā
paredzēto izpildījuma atprasījuma pamatu (Civillietu departamenta 2015. gada 6. novembra spriedums lietā Nr.SKC-107, 2015.
gada 30. oktobra spriedums lietā Nr.SKC-132, 2015. gada 29. jūnijs spriedums lietā Nr.SKC-89, Senāta 2005. gada 20.
aprīļa spriedums lietā Nr.SKC-246)”.
Uzskata, ka lietā nepastāv strīds, ka garantijas naudas ieturējumiem ir tiesisks pamats - to noteica pušu starpā noslēgtie
tiesiskie darījumi –, un līgumi, uz kuru pamata veikti garantijas ieturējumi, nav atzīti par spēkā neesošiem vai atcelti.
Augstākās tiesas Senāts 2013. gada 5. aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-121 attiecībā uz administratora Maksātnespējas likuma
101.panta pirmās daļas piemērošanu norādīja, ka “no minētā neizriet, ka atkāpšanās sekas ir līguma atzīšana par spēkā neesošu no
noslēgšanas brīža, no kā savukārt, var secināt, ka minētā likuma norma nepiešķir administratoram tiesības visos gadījumos prasīt
atpakaļ to, kas saskaņā ar tiesiski noslēgto līgumu ir izpildīts, bet tikai atbrīvo administratoru un kreditoru no turpmāka līguma
izpildījuma. Līdz ar to atzīstams, ka administratora darbība, kas atbilst Maksātnespējas likuma 101.panta pirmajai daļai, pati par
sevi nenodibina Civillikuma 2389.pantā paredzēto izpildījuma atprasījuma pamatu”.
/iestāde/ ēka, kadastra apzīmējums /numurs A/, /adrese/, tika pieņemta ekspluatācijā ar Būvniecības valsts kontroles biroja
2020. gada 30. marta aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā.
Ņemot vērā, ka SIA “Modus būve” neiesniedza bankas vai apdrošināšanas sabiedrības garantiju par summu 5% apmērā no
objekta būvdarbu realizācijas tāmes par būvdarbu veikšanu garantijas laikā atklāto defektu novēršanai, tad saskaņā ar līgumu
5.3.2.apakšpunktu laika posmā, kamēr būvuzņēmējs - SIA “Modus būve” - nav iesniedzis minēto garantiju, Daugavpils pilsētas
dome ir tiesīga novirzīt ieturēto garantijas summu defektu novēršanai.
Ņemot vērā, ka pušu noslēgtajos līgumos nav atrunāti citi noteikumi garantijas naudas izmaksai un līgumu garantijas termiņš
nav beidzies, Daugavpils pilsētas domei nav pamata atmaksāt atlikušo ieturēto garantijas naudas summu līdz garantijas termiņa
izbeigšanai - līdz 2025. gada 30. martam. Lūdza prasītājas prasību noraidīt pilnībā.
Tiesas sēdē prasītājas maksātnespējīgās SIA “Modus būve” administratore Anna Žarova prasību pēc tajā izklāstītajiem apstākļiem
uzturēja un lūdza to apmierināt pilnībā.
Atbildētājas Daugavpils pilsētas domes pārstāve /pers. D/ prasību neatzina, uzskata to par nepamatotu un noraidāmu.
Motīvu daļa
Tiesa, iepazinusies ar prasībā un rakstveida paskaidrojumos izklāstītajiem apstākļiem, uzklausījusi prasītājas un atbildētājas
pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi iesniegtos pierādījumus, uzskata, ka prasība apmierināma.
Tiesa atzīst, ka lietā nepastāv strīds un ar lietā esošajiem dokumentiem pierādīts, ka starp Daugavpils pilsētas domi kā pasūtītāju un
SIA “Modus būve” kā būvuzņēmēju tika noslēgti divi uzņēmuma līgumi: 2016. gada 7. oktobrī Uzņēmuma līgums Nr.D-2016/678 par
būvdarbu veikšanu /iestāde/ sporta zāles korpusa atjaunošanā, bet 2018. gada 23. martā - Uzņēmuma līgums Iepirkuma procedūrai DPD
2017/167 Nr. D-2018/254 par papildus būvdarbiem - /iestāde/ ēkas /adrese/, renovāciju.
Tāpat tiesa atzīst, ka lietā nepastāv strīds, ka saskaņā ar līgumu 5.3.2.punktu atbildētāja, apmaksājot prasītājas ikmēneša rēķinus par
izpildītajiem darbiem, no katra ikmēneša maksājuma ieturēja garantijas summu 5% apmērā, kā arī atbilstoši līgumu 5.3.3.punktam - no
katra ikmēneša maksājuma ieturēja naudas līdzekļus 0,5% apmērā, tādēļ kopējā summa, ko ieturēja atbildētāja, ir 38069,25 EUR.
Tiesa uzskata, ka lietā nav strīda un ar prasībai pievienotajiem dokumentiem: kopsavilkuma aprēķiniem, lokālajām tāmēm, tāmēm,
aktiem par izpildītajiem celtniecības darbiem, rēķiniem, pierādīts, ka 38069,25 EUR, ko Daugavpils pilsētas dome ieturēja pēc
noslēgto uzņēmumu līgumu 5.3.2., 5.3.3.punktiem kā garantijas summu un ieturējuma naudu, ir naudas līdzekļi, ko atbildētāja ieturēja
iespējamo defektu novēršanai no samaksas par SIA “Modus būve” faktiski izpildītajiem darbiem.
Tātad 38069,25 EUR ir faktiski naudas līdzekļi, kurus pasūtītājs – Daugavpils pilsētas dome - nesamaksāja būvuzņēmējam - SIA
“Modus būve” - par izpildītajiem darbiem.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 22. maija spriedumu pierādīts, ka tika pasludināts SIA “Modus būve”
maksātnespējas process un par SIA “Modus būve” maksātnespējas procesa administratoru iecelta Anna Žarova.
Lietā nepastāv strīds, ka uz maksātnespējas procesa pasludināšanas dienu SIA “Modus būve” savas saistības pret
atbildētāju Daugavpils pilsētas domi pēc iepriekš minētajiem uzņēmuma līgumiem pilnā apjomā nebija izpildījusi.
Tādējādi pušu noslēgto uzņēmumu līgumu izpildei būtu piemērojamas Maksātnespējas likuma normas.
Maksātnespējas likuma 101.panta pirmā daļa nosaka, ja parādnieka noslēgtais līgums juridiskās personas maksātnespējas procesa
pasludināšanas dienā nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji, administrators ir tiesīgs pieprasīt izpildi no otra līgumslēdzēja vai arī vienpusēji
atkāpties no līguma. Administratoram ir tiesības izpildīt līgumu, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.
Ar SIA “Modus būve” maksātnespējas procesa administratores 2019. gada 2. septembra paziņojumu par vienpusēju
atkāpšanos no līguma pierādīts, ka administratore, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 101.panta pirmo daļu, paziņoja atbildētājai
par vienpusēju atkāpšanos no pušu 2016. gada 7. oktobrī un 2018. gada 23. martā noslēgtajiem uzņēmumu līgumiem attiecībā uz SIA
“Modus būve” garantijas saistībām un lūdza atbildētāju atmaksāt ieturēto garantijas summu 38069,25 EUR.
Atbildētāja savos rakstveida paskaidrojumos atsaucās uz tiesu praksi, kurā vairākkārt tika dots skaidrojums par līguma sekām, ja
administrators, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 101.panta pirmo daļu (iepriekšējā redakcijā – 97.panta pirmā daļa) vienpusēji
atkāpās no līguma juridiskās personas maksātnespējas procesā, norādot, ka administratora vienpusēja atkāpšanās no līguma nepadara
līgumu par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža un atkāpšanās ir attiecināma tikai uz nākotnē izpildāmajām darbībām vai uz līguma
turpmāko izpildi. Atkāpšanās no līguma “nepiešķir administratoram tiesības visos gadījumos prasīt atpakaļ to, kas saskaņā ar tiesiski
noslēgto līgumu ir izpildīts, bet tikai atbrīvo administratoru un kreditoru no turpmākā līguma izpildījuma.”
Uzņēmumu līgumu 5.3.2.punkts nosaka, ka laika posmā, kamēr būvuzņēmējs nav iesniedzis bankas vai apdrošināšanas garantiju,
pasūtītājs ir tiesīgs novirzīt ieturēto garantijas summu defektu novēršanai.
Līdz ar to ieturētā garantijas nauda faktiski ir paredzēta defektu novēršanai, kas varētu rasties nākotnē - līgumā noteiktajā
garantijas termiņā.
Ņemot vērā, ka SIA “Modus būve” tika pasludināts maksātnespējas process un parādnieka saimnieciskā darbība ir pārtraukta, tad
saistību izpilde pēc SIA “Modus būve” maksātnespējas pasludināšanas nav iespējama un līdz ar to bankas vai apdrošināšanas sabiedrības
garantijas iesniegšana, kā to nosaka uzņēmumu līgumu 5.3.2.punkts, arī nav iespējama.
Maksātnespējas 63.panta pirmā daļa nosaka, ka parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc dienas, kad pasludināts
juridiskās personas maksātnespējas process, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš iestājies juridiskās personas maksātnespējas
procesa pasludināšanas dienā.
Līdz ar to atbildētājas argumentus, ka administratorei nav pamata prasīt ieturēto garantijas summu un garantijas summa nav
jāatmaksā līdz garantijas termiņa izbeigšanai – 2025. gada 30. martam – nevar uzskatīt par pamatotiem.
No atbildētājas rakstveida un tiesas sēdē atbildētājas pārstāves sniegtajiem paskaidrojumiem un iesniegtajiem dokumentiem: SIA
“BORG” 2020. gada 23. janvāra informācijas, 2020. gada 20. februāra apsekošanas akta Nr. 1, 2020. gada 18. marta uzņēmuma līguma,
kas noslēgts starp Daugavpils pilsētas domi un SIA “Būvprocess”, ar tā 1.pielikumu, izpildīto darbu nodošanas-pieņemšanas akta Nr.
DP_06.04.2020 “Par veikto Būves ekspertīzi”, 2020. gada 6. aprīļa rēķina Nr. BP 06-04/2020-D, 2020. gada 24. aprīļa maksājuma
uzdevuma Nr. 0000002535, SIA “Būvprocess” veiktās būves ekspertīzes “/iestāde/ ēka ar būves kadastra apzīmējumu /numurs
A/”, 2020. gada 2. aprīļa tāmes “Jumta remontdarbu orientējošās izmaksas Nr. 1”, 2020. gada 15. jūlija uzņēmuma līguma – būvdarbi
/iestāde/ ēkas ar būves kadastra apzīmējumu /numurs B/jumta seguma defektu novēršanai, kas noslēgts starp Daugavpils pilsētas domi
kā pasūtītāju un SIA “BORG” kā izpildītāju, tā 1., 2., 5.pielikumiem, 2020. gada 14. augusta akta Nr. 1 par 2020. gada jūlija-
augusta mēnešos izpildīto darbu pieņemšanu, 2020. gada 14. augusta būvdarbu pieņemšanas-nodošanas akta, 2020. gada 14. augusta
rēķina Nr. B-14082020-1, 2020. gada 4. septembra maksājuma uzdevuma Nr. 0000005802 un Nr. 0000005803, Būvniecības valsts
kontroles biroja 2020. gada 30. marta akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā kods 20012490050000, izriet, ka prasītājas pēc
uzņēmuma līgumiem izpildītajos darbos tika konstatēti defekti un šo defektu novēršanai izlietoti naudas līdzekļi – garantijas nauda -
kopsummā 25982,15 EUR.
Tiesa atzīst, ka iepriekš minētie dokumenti apstiprina, ka defekti prasītājas izpildītājos darbos pēc noslēgtajiem uzņēmuma
līgumiem tika konstatēti jau pēc SIA “Modus būve” maksātnespējas procesa pasludināšanas un pēc administratores
vienpusējās atkāpšanās no pušu noslēgtajiem līgumiem attiecībā uz SIA “Modus būve” garantijas saistībām.
Līdz ar to tiesa uzskata, ka šajā gadījumā, pastāvot SIA “Modus būve” maksātnespējas procesam, Daugavpils pilsētas domei bija
jāvadās atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajam – konstatējot defektus prasītājas izpildītajos darbos, pieteikt kreditora prasījumu
administratorei.
Savukārt, 38069,25 EUR, ko paturēja atbildētāja no veiktajiem maksājumiem par izpildītājiem darbiem, ir jāatmaksā prasītājai kā
nesamaksātā samaksa par izpildītajiem darbiem saskaņā ar Civillikuma 2223.pantu.
Tiesa uzskata, ka prasītājas atsauce uz tiesu praksi – Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 29. novembra spriedumu lietā
SKC-274/2013 – ir pamatota un tajā izdarītās atziņas ir piemērojamas arī izskatāmajā lietā, jo tajā tika analizēta līguma izpilde,
pasludinot līgumslēdzēja maksātnespējas procesu.
Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā nav nozīmes atbildētājas argumentiem, ka uzņēmuma līgumi tika noslēgti ar publisku personu,
apgūstot Eiropas Savienības finansējumu, jo ne atbildētājas rakstveida paskaidrojumos norādītās tiesību normas, ne Maksātnespējas
likuma normas nenosaka izņēmumus attiecībā uz ar publisku personu noslēgto līgumu izpildi maksātnespējas procesa pasludināšanas
gadījumā.
Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 29. novembra spriedumā lietā SKC-274/2013 Senāts norādīja, ka “neviens prasījums nevar tik
apmierināts ārpus attiecīgā maksātnespējas procesa, neievērojot Maksātnespējas likumā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas
kārtību”.
Šādu iemeslu dēļ prasītājas prasība ir pamatota un no Daugavpils pilsētas domes par labu maksātnespējīgajai SIA “Modus būve”
nepieciešams piedzīt parādu 38069,25 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no Daugavpils pilsētas domes par labu valstij jāpiedzen valsts nodeva 1353,80
EUR, kas aprēķināta saskaņā ar Civillikuma 35.panta pirmās daļas 1.punktu un 34.panta pirmās daļas 1.punkta d)
apakšpunktu (1200 EUR+ 1,6% no (38069,25 EUR -28457 EUR) =1353,80 EUR).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu Daugavpils pilsētas domei nepieciešams noteikt termiņu sprieduma labprātīgai
izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189. – 194., 41.pantiem, tiesa
n o s p r i e d a:
apmierināt maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Modus būve” prasību par parāda piedziņu.
Piedzīt no Daugavpils pilsētas domes, reģistrācijas Nr. 90000077325, juridiskā adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 1, Daugavpils,
par labu maksātnespējīgajai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Modus būve”, reģistrācijas Nr. 40103178848, juridiskā adrese: Duntes
iela 34, Rīga, parādu 38069,25 EUR (trīsdesmit astoņi tūkstoši sešdesmit deviņi euro, 25 centi).
Izskaidrot Daugavpils pilsētas domei, ka parāda 38069,25 EUR samaksa veicama SIA “Modus būve”, reģistrācijas Nr.
40103178848, norēķinu kontā Nr. LV55PRTT0260025202600, AS “PrivatBank, kredī tiestādes kods
PRTTLV22.
Piedzīt no Daugavpils pilsētas domes, reģistrācijas Nr. 90000077325, juridiskā adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 1, Daugavpils,
par labu valstij valsts nodevu 1353,80 EUR (viens tūkstotis trīs simti piecdesmit trīs euro, 80 centi).
Izskaidrot Daugavpils pilsētas domei, ka valsts nodeva 1353,80 EUR jāmaksā pēc šādiem rekvizītiem: Valsts kase, reģistrācijas
Nr.90000050138, BIC kods TRELLV22, konts LV55TREL1060190911200. Maksājumu ap liecinošs dokuments tiesas noteiktajā
labprātīgas izpildes termiņā iesniedzams Daugavpils tiesā.
Noteikt Daugavpils pilsētas domei termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 9 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.
Sprieduma sastādīšanas datums – 2020. gada 3. decembris
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2020. gada 3. decembra -
Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) R. Paipale