Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C30387922 / CA-0799-23 ECLI:LV:RAT:2023:0615.C30387922.8.S Generato dall'IA

Court partially allowed eviction claim for lease termination due to tenant breach while rejecting contract termination claim due to expired term.

Numero d'incarto C30387922 / CA-0799-23
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The appellate court partially dismissed the landlord's request to terminate the residential lease and evict the tenant. While the court found the tenant violated house rules and admitted the first-instance judge correctly applied the Residential Lease Act to support eviction, it rejected the specific claim for contractual termination because the lease term had expired during the proceedings. Consequently, the court ordered the tenant's eviction without alternative housing but denied the termination of the lease agreement itself.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Dzīvojamo telpu īres likums 5., 6., 17., 19., 22., 23., 24., 30., 31., 32. pants; Civilprocesa likums 430., 432.-434. panti: A court may order eviction based on statutory grounds for breach of lease terms even if the specific contractual termination claim is inadmissible due to the expiration of the lease term.

Parole chiave

Generato dall'IA
residential lease termination eviction without alternative housing lease term expiration tenant breach of rules partial dismissal of claim condotta illecita della polizia motivi soggettivi successivi alla fuga rapporto di polizia

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Dzīvojamo telpu īres likums 5., 6., 17., 19., 22., 23., 24., 30., 31., 32. pants
likums Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 50. panta septītā daļa
Civillikums 863., 1587., 1651., 1652. panta trešā daļa, 1662., 1759., 1765., 1779., 1828. pants
Civilprocesa likums 41. panta pirmā daļa, 204.1 pants, 430., 432.-434. pants

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

ECLI:LV:RAT:2023:0615.C30387922.7.S

Lietvedības Nr. CA-0799-23/4

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2023.gada 15.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnesis referents Māris Vīgants

tiesnese Agnese Veita

tiesnese Iveta Stuberovska

rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja civillietu Rīgas valstspilsētas pašvaldības prasībā pret /pers. B/ par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu

no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas tiesas 2022.gada 21.novembra

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – prasītāja) vārdā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2022.gada 31.janvārī (ar papildinājumiem

2022.gada 30.jūnijā) vērsās tiesā ar prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs).

Prasītāja lūdz izbeigt 2019.gada 28.jūnijā noslēgto īres līgumu par dzīvojamo telpu Nr.43, /adrese/, izlikt atbildētāju no dzīvojamās telpas ar visām

no viņa atkarīgajām personām un viņam piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, un piedzīt tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota ar Dzīvojamo telpu īres likuma 5., 6., 17., 19., 22., 23., 24., 30., 31., 32.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo

māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma 863., 1587., 1651., 1652.panta trešo daļu, 1662., 1759., 1765., 1779., 1828.pantu.

Prasībā norādīti šādi apstākļi.

[1.1] Saskaņā ar 2016.gada 8.jūlijā noslēgto pilnvarojuma līgumu Nr.DMV-16-198-lī, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimnieko dzīvojamo

māju /adrese/ (turpmāk – dzīvojamā māja), kurā atrodas prasītājas īpašumā esoša dzīvojamā telpa Nr.43 /adrese/ (turpmāk – dzīvojamā telpa).

[1.2] 2019.gada 28.jūnijā starp pusēm tika noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr./numurs/ (turpmāk – īres līgums) līdz 2021.gada 12.jūnijam,

ar tiesībām līgumu pagarināt. Lietošanas tiesības uz dzīvojamo telpu īres līgumā piešķirtas arī /pers. D/, kura 2019.gada 22.septembrī ir mirusi. Ar

2021.gada 26.maija Rīgas domes dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumu Nr.13, pagarināts īres līguma termiņš līdz 2023.gada 12.jūnijam.

[1.3] Atbildētājs ar savām darbībām pārkāpa īres īgumā ietvertos dzīvojamās mājas kārtības noteikumus, būtiski apgrūtinot citu personu sadzīves

apstākļus, kā arī prettiesiski iemitinājis dzīvojamā telpā nepiederošas personas.

[1.4] Īres līguma 4.pielikumā iekļautie dzīvojamās mājas kārtības noteikumi (turpmāk – kārtības noteikumi) noteic, ka atbildētājam ir pienākums

respektēt citu lietotāju tiesības un intereses, ievērot klusumu no plkst. 23:00 līdz 07:00, atbildētājs nedrīkst veikt darbības, kas var traucēt citiem

lietotājiem izmantot savu īpašumu un kopīpašumu (kārtības noteikumu 4.,8., 11.punkts).

[1.5] 2022.gada 9.janvāra Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes vēstulē Nr./numurs/ “Par Rīgas valstspilsētas

pašvaldības dzīvokļa /adrese A/, nelikumīgo apakšīri un īrnieka antisociālo uzvedību” (turpmāk – vēstule) norādīts, ka Rīgas domes Mājokļu un vides

departamenta Apsaimniekošanas pārvaldē 2021.gada 12.novembrī tika saņemts dzīvojamās mājas /adrese/, iedzīvotāju iesniegums ar informāciju, ka

dzīvojamās mājas dzīvokļa Nr.43 īrnieki regulāri lietojot alkoholu, skaļi trokšņojot, tiekot traucēts naktsmiers, dzīvoklī jau vairākus mēnešus mitinoties

nepiederošas personas [..] Policija 2021.gada 6.decembra vēstulē Nr./numurs/ informēja, ka 2021.gadā saņemti vairāki izsaukumi par sabiedriskā miera

traucēšanu sakarā ar dzīvoklī mītošajām personām. Policijas darbinieki veikuši vairākkārtīgas dzīvokļa pārbaudes, secinot, ka informācija par

sabiedriskās kārtības vai miera traucēšanu dzīvoklī ir apstiprinājusies.

Vēstulei pievienots iesniegums no dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem, kurā izteikta sūdzība par atbildētāja skaļo uzvedību, miera

traucēšanu, vairākkārt izsaukta policija. Iesniegumā norādīts, ka dzīvojamā telpā jau vairākus mēnešus mitinās sieviete, ar kuru atbildētājs lieto

alkoholiskos dzērienus un traucē iedzīvotāju naktsmieru. Vēstules pielikumā atrodas izdrukas no Rīgas pašvaldības policijas Elektroniskā notikumu

žurnāla par notikumiem, kuros fiksēta atbildētāja skaļā uzvedība, mājas iedzīvotāju miera traucēšana un nepiederošu personu uzturēšanās prasītājam

piederošajā dzīvojamā telpā.

[1.6] 2021.gada 13.decembrī veikta dzīvojamās telpas apsekošana, bet piekļuve telpām nebija nodrošināta. Savukārt 2022.gada 27.janvārī

apsekošanas laikā tika veikta fotofiksācija. Atbildētājs ir brīdināts par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un telpas atbrīvošanu. Atbildētājam

2022.gada 11.janvārī nosūtīts pirmstiesas brīdinājums, kuru atbildētājs saņēmis 2022.gada 25.janvārī.

[1.7] Prasītāja 2022.gada 13.aprīlī saņēmusi departamenta vēstuli Nr./numurs/, tās pielikumā pievienotas izdrukas no elektroniskā notikumu

žurnāla, kurā atkārtoti fiksēti atbildētāja nodarījumi pret sabiedrisko kārtību, trokšņošana un kaimiņu traucēšana 2021.gada 4.decembrī,

2022.gada 17.janvārī un 2022.gada 9.martā.

[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos norāda, ka prasību neatzīst un norāda šādus apstākļus.

[2.1] Policijai ierodoties vienā no izsaukumiem tika pārbaudīts, vai tiek ievērots klusums. Atbildētājs bija devies gulēt, bet personas, kuras policija

sastapa dzīvokļa virtuvē, pēc viesībām gaidīja taksometra ierašanos. Sieviete, kas uzturējās dzīvoklī, ir atbildētāja kaimiņiene, kas viņam palīdz.

Atbildētājs divus mēnešus slimoja un alkoholu nevarēja lietot.

[2.2] Atbildētājam nav labas attiecības ar otrā stāva kaimiņu, jo dzīvoklī trokšņo viņa bērni, turklāt atbildētāja dzīvoklī bija ūdens noplūde.

Atbildētājs atzīst savu vainu skaļā uzvedībā un par to samaksāja sodu 70 euro, kā arī ir vienojies ar prasītāju par īres līguma pagarināšanu līdz 2023.gada

12.jūnijam.

[3] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2022.gada 21.novembra spriedumu (turpmāk – spriedums) izbeigts 2019.gada 28.jūnija dzīvojamās telpas īres līgums,

atbildētājs izlikts no dzīvojamās telpas Nr.43 /adrese/, ar visām no viņa atkarīgajām personām un viņam piederošajām mantām bez citas dzīvojamās

telpas ierādīšanas un par labu prasītājai piedzīti tiesas izdevumi 75,37 euro.

Spriedumā norādīti šādi argumenti.

[3.1] Prasība celta par īres līguma izbeigšanu un atbildētāja izlikšanu no dzīvojamās telpas, jo atbildētājs iemitinājis telpās personu, nepaziņojot par

to izīrētājam, kā arī traucē sabiedrisko kārtību, trokšņo un traucē kaimiņus.

[3.2] Ņemot vērā, ka īres līgums noslēgts 2019.gada 1.jūlijā, atbilstoši Civillikuma 3.pantam piemērojamas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” normas

(redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020.gada 30.jūnijam). Atbildētājam ir pienākums ievērot līguma 4.1.2.punktu un saskaņā ar līguma 4.pielikuma 4. un

8.punktu īrnieka pienākums ir ievērot tīrību, kārtību, saudzīgi izturēties pret kopīpašumu, kā arī respektēt citu lietotāju tiesības un intereses, ievērot

klusumu no plkst.23.00 līdz plkst.7.00. Saskaņā ar īres līguma 4.2.2.punktu īrniekam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iemitināt īrētajās

dzīvojamā telpās savus ģimenes locekļus vai citas personas.

[3.3] Īres līgumā nav norādītas personas, kuras dzīvoklī būtu iemitinātas kopā ar atbildētāju. Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka būtu

informējis prasītāju par citu personu iemitināšanu dzīvojamās telpās.

[3.4] Dzīvokļu īpašnieku iesniegums Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam apliecina, ka dzīvojamo telpu /adrese/, īrnieks regulāri traucē

nakts mieru, neievēro sabiedrisko kārtību, pārkāpj dzīvojamās mājas kārtības noteikumus par klusuma ievērošanu no plkst.23.00 līdz plkst.7.00, un

dzīvojamajā telpā iemitināta trešā persona. Pamatojoties uz minēto pašvaldības policija ieradās izsaukumos uz dzīvojamām telpām /adrese/, 2021.gada

14.martā, 2021.gada 10.novembrī, 2021.gada 11.novembrī, 2021.gada 4.decembrī, 2022.gada 17.janvārī, 2022.gada 9.martā.

[3.5] Atbildētājs ar savām darbībām traucēja sabiedrisko kārtību, trokšņoja un bez prasītājas piekrišanas iemitināja dzīvojamā telpā trešās

personas, vairakkārt pārkāpa mājas kārtības un īres līguma noteikumus. Līdz ar to īres līgums izbeidzams, izliekot atbildētāju no dzīvojamām telpām ar

visām no viņa atkarīgajām personām un mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

[4] Par spriedumu atbildētājs iesniedza apelācijas sūdzību, lūdz izskatīt lietu pēc būtības un noraidīt prasību pilnībā.

Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.

[4.1] Kaimiņu iesniegums nevar būt par pierādījumu tam, ka atbildētājs trokšņo un traucē kaimiņu mieru. Kaimiņu subjektīvais viedoklis nevar būt

par pamatu dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanai un atbildētāja izlikšanai. Nav veikti trokšņu mērījumi Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra

noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” noteiktajā kārtībā.

[4.2] Elektroniskā notikumu žurnāla ieraksti pierāda, ka tika izsaukta pašvaldības policija, bet nepierāda, ka atbildētājs būtu pārkāpis sabiedrisko

kārtību un traucējis kaimiņu mieru. Elektronisko notikumu žurnālu ierakstos nav konstatējams, ka atbildētājs būtu lietojis alkoholu un trokšņojis. Tikai

vienā gadījumā (2021.gada 11.novembrī) ir konstatēts, ka ir bijušas skaļas sarunas, bet pārējos gadījumos (2021.gada 14.martā, 2021.gada

10.novembrī, 2021.gada 4.decembrī, 2022.gada 17.janvārī, 2022.gada 9.martā) nav konstatēts skaļš troksnis un miera traucēšana.

[4.3] Citas personas dzīvoklī nedzīvo, un šāda iemesla dēļ nav pamata izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, savukārt 2021.gada 11.novembra

izdrukas no Rīgas pašvaldības policijas Elektroniskā notikumu žurnāla apstiprina tikai to, ka dzīvoklī atradās vēl divas personas, kuras dzīvo civillaulībā.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2007.gada 10.oktobra spriedumā lietā Nr. SKC- 695 ir norādījis, ka saskaņā ar likuma “Par

dzīvojamo telpu īri” 9.panta pirmās daļas noteikumiem īrnieka pienākums ir rakstveidā informēt izīrētāju par jauna ģimenes locekļa iemitināšanu dzīvojamā

telpā. Laulātā (jauna ģimenes locekļa) iemitināšanai dzīvojamā telpā izīrētāja piekrišana nav vajadzīga.

[4.4] Atbildētājam nav noslēgta laulība, un sieviete, kuru viņš uzskata par savu dzīvesbiedri, nav iemitināta dzīvoklī. Lietas materiālos esošajā

2022.gada 27.janvāra aktā par apsekošanu nav norādītas dzīvoklī dzīvojošās personas, nav pierādījumu par regulāru alkohola lietošanu, dzīvoklis

vienmēr bija sakopts un tīrs.

[5] Prasītāja paskaidrojumos par atbildētāja apelācijas sūdzību norāda, ka tā ir nepamatota un lūdz to noraidīt.

Motīvu daļa

[6] Civillietu tiesas kolēģija secina, ka apelācijas instances tiesai ir pamats pieņemt apelācijas instances tiesā pušu iesniegtos pierādījumus un

ievērojot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma normas, apelācijas instances tiesā ir iespējams izskatīt rakstveida procesā lietu pēc būtības,

nodrošinot lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu, šādu apsvērumu dēļ.

Ņemot vērā, ka civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta ceturto daļu, apgabaltiesas 2023.gada 9.maija

lēmumā pusēm paziņots par kādiem apstākļiem, kas norādīti prasības pieteikumā un apelācijas sūdzībā, nav iesniegti pierādījumi.

Prasītājs apelācijas instances tiesā iesniedzis šādus rakstveida pierādījumus.

1) Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes 2021.gada 2.decembra vēstuli Nr./numurs/ “Par Rīgas valstspilsētas

pašvaldības dzīvokli Nr.43 dzīvojamā mājā /adrese/”, kas adresēta SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

2) SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2021.gada 14.decembra atbildes vēstuli Nr./numurs/ uz 2021.gada 2.decembra vēstuli Nr./numurs/un tai

pielikumā esošo 2021.gada 13.decembra apsekošanas aktu Nr./numurs/;

3) Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes 2022.gada 9.janvāra atbildes vēstuli Nr. /numurs/;

4) Apliecinātu kopiju dzīvojamās mājas /adrese/, iedzīvotāju parakstītam atkārtotam iesniegumam Valsts policijai (bez datuma).

5) Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes 2022.gada 17.marta vēstuli Nr./numurs/“Par Rīgas valstspilsētas

pašvaldības dzīvokļa /adrese/, īrnieka antisociālo uzvedību”;

6) SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2022.gada 29.marta atbildes vēstuli Nr./numurs/ uz 2022.gada 17.marta vēstuli Nr./numurs/.

Atbildētājs lūdzis pievienot izdruku par darbnespēju; maksājuma uzdevuma kopiju (svešvalodā) un izraksta kopiju no medicīnas kartes, pievienojis

maksājuma dokumenta izdruku, kas apliecina naudas soda samaksu 2021.gada 20.decembrī, pierādījumus par darbnespēju no 2021.gada 21.septembra

līdz 2021.gada 30.novembrim. Papildus tam atbildētājs norāda, ka ir vājdzirdīgs, un šī iemesla dēļ arī televīzijas skaļums, iespējams, bijis lielāks.

Novērtējusi iesniegtos pierādījumus, tiesas kolēģija tos pievieno lietas materiāliem, jo tie ir attiecināmi uz strīda priekšmetu, puses uz tiem

atsaukušās prasībā, iebildumos par prasību un apelācijas sūdzībā.

Tiesas kolēģija secina, ka nav pamata pieņemt prasītāja iesniegto Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes

2022.gada 9.janvāra atbildes vēstuli Nr./numurs/ ar tai pievienotajiem pielikumiem, jo šāds pierādījums jau atrodas lietas materiālos.

[7] Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējusi prasības pieteikuma, apelācijas sūdzības argumentus, pušu paskaidrojumus un novērtējusi pierādījumus,

atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļā par atbildētāja izlikšanu, balstoties uz šādiem apsvērumiem.

[8] Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta pirmajai daļai un 430.panta pirmajai un trešajai daļai apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības

sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās, atkārtoti nepārbaudot tos faktus un apstākļus, kas konstatēti

pirmās instances tiesā un nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā un pretapelācijas sūdzībā, kā arī apelācijas instances tiesa pati izlemj, kurus pierādījumus

pārbaudīt tiesas sēdē.

Ņemot vērā, ka spriedumu apelācijas kārtībā ir pārsūdzējis atbildētājs pilnībā, Civillietu tiesas kolēģija civillietu apelācijas instances tiesā izskata

pēc būtības atbilstoši celtās prasības priekšmetam un pamatam.

[9] Izvērtējot lietā esošo pierādījumu kopumu, tiesas kolēģija konstatē šādus apstākļus, par kuriem pušu starpā strīds nepastāv.

[9.1] SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekošanā atrodas māja /adrese/, kurā atrodas Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā

telpa Nr.43 /adrese/.

[9.2] Pašvaldības palīdzības ietvaros 2019.gada 28.jūnijā, pamatojoties uz Rīgas domes (izīrētāja) Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2019.gada

13.jūnija lēmumu (protokols Nr.48, 6.8.1.punkts) un saskaņā ar 2019.gada 19.jūnijā izdotu rekomendāciju Nr./numurs/, starp SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” kā dzīvojamās mājas pārvaldnieku (pašvaldības vārdā) un atbildētāju /pers. B/ kā īrnieku tika noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums

Nr./numurs/ (turpmāk – līgums), ar kuru pārvaldnieks nodeva un īrnieks pieņēma izīrētājam piederošas neprivatizējamas dzīvojamās telpas, kas atrodas

/adrese/ (līguma 1.1., 2.2.apakšpunkts).

Lietošanas tiesības uz dzīvojamo telpu piešķirtas arī /pers. D/ (mirusi 2019.gada 22.septembrī). Citām personām lietošanas tiesības uz dzīvojamo

telpu līgumā nav piešķirtas (līguma 2.pielikums).

Īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku līdz 2021.gada 12.jūnijam ar tiesībām to pagarināt. Ar 2021.gada 26.maija Rīgas domes dzīvojamo telpu

izīrēšanas komisijas lēmumu Nr./numurs/, īres līguma termiņš pagarināts līdz 2023.gada 12.jūnijam.

[9.3] 2021.gada 12.novembrī Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldē (turpmāk – arī pārvalde) saņemts

dzīvojamās mājas /adrese/, iedzīvotāju iesniegums, kurā dzīvokļu īpašnieki lūdz izskatīt situāciju par dzīvokļa Nr.43 īrnieka un tur esošo personu

uzvedību, kas saistīta ar citu iedzīvotāju miera regulāru traucēšanu.

[9.4] Atbildētājam un pārvaldniekam 2022.gada 9.janvārī pārvalde nosūtījusi vēstuli, kurā norādīts, ka ir saņemta iedzīvotāju sūdzība, savukārt no

policijas saņemta informācija par izsaukumiem, saistītiem ar sabiedriskā miera traucēšanu 2021.gadā. Policijas darbinieki pārbaudes laikā secinājuši, ka

informācija par sabiedriskās kārtības vai miera traucēšanu dzīvoklī ir apstiprinājusies. Pārvalde 2022.gada 9.janvāra vēstulē aicinājusi atbildētāju

nekavējoties novērst nelikumīgo apakšīri un ievērot dzīvojamās mājas kārtības noteikumu nosacījumus, pretējā gadījumā brīdinot, ka tiks uzsākta

tiesvedība, pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma 22., 23.pantu. Pārvaldniekam lūgts atkārtoti veikt dzīvokļa apsekošanu un Dzīvojamo telpu īres

likuma normu un īres līguma nosacījumu nepildīšanas gadījumā uzsākt tiesvedības procesu pret dzīvokļa īrnieku - atbildētāju.

[9.5] Lietas materiālos neatrodas policijas vēstule, uz ko ir atsauces Pārvaldes vēstulē un prasības pieteikumā, un par to tiesas kolēģija ir norādījusi

prasītājam, tomēr tiesas kolēģijas vērtējumā šādam apstāklim nav izšķirošas nozīmes, jo lietas materiāliem pievienotas izdrukas no policijas Elektroniskā

notikumu žurnāla par izsaukumiem 2021.gada 14.martā, 2021.gada 10.novembrī, 2021.gada 11.novembrī, un no tām izriet šāda informācija.

[9.5.1] 2021.gada 14.martā plkst.7:27 policijā saņemts izsaukums uz adresi /adrese/, par trokšņošanu. Policija notikuma vietā (dzīvoklī) ieradās

plkst.08:01, izsaukums pabeigts plkst.08:14.

Rīcības apraksts: “Adresē sagaidīja izsaucēja, kura informēja, ka 43.dzīvoklī aptuveni no 5 rītā skan radio un personas skaļi sarunājās. Atrodoties

pie 43.dzīvokļa ārdurvīm, trokšņi nebija dzirdami. 43.dzīvokļa ārdurvis atvēra vīrietis, kurš tika informēts par ierašanās iemeslu. Vīrietis paskaidroja, ka ir

ieradies mājās no naktsmaiņas un ieslēdza radio. Kad vīrietis atvēra dzīvokļa durvis, radio bija dzirdams. Dzīvoklī viņš dzīvojot kopā ar māti, ar kuru,

iespējams, sarunājās skaļākā balsī. Veiktas pārrunas, informēts par iespējamo administratīvo atbildību. Vīrietis apņēmās klausīties radio klusāk”.

Norādīts, ka notikumā iesaistītās personas ir atbildētājs un /pers. H/, kura izsauca policiju.

[9.5.2] 2021.gada 10.novembrī plkst.22:53 policijā saņemts izsaukums uz adresi /adrese/, par trokšņošanu. Policija notikuma vietā (dzīvoklī)

ieradās plkst.23:08, izsaukums pabeigts plkst.23:21.

Rīcības apraksts: “Ierodoties adresē, policiju sagaidīja izsaucēja, kura norādīja uz dzīvokli Nr.43 paskaidrojot, ka tā iemītnieks skaļi bļaustoties un

traucējot viņas mieru. Pieklauvējām pie norādītā dzīvokļa ārdurvīm. Pie durvīm pienāca vīrietis, bet durvis neatvēra. Stādījāmies priekšā un izskaidrojām

ierašanās iemeslu. Ar vīrieti veiktas pārrunas un viņš apsolīja doties gulēt. Personu datu apstrāde netika veikta.”.

[9.5.3] 2021.gada 11.novembrī plkst.00:18 policijā saņemts izsaukums uz adresi /adrese/, par trokšņošanu. Policija notikuma vietā (dzīvoklī)

ieradās plkst.00:24, izsaukums pabeigts plkst.00:40.

Rīcības apraksts: “Atrodoties nama kāpņutelpā pie Nr.43.dzīvokļa, dzīvoklī bija dzirdamas skaļas sarunas, klaigas. Uz klauvēšanu policiju ielaida

dzīvoklī, tajā atradās divas personas, kuras apgalvoja, ka dzīvojot civillaulībā. Veiktas pārrunas ar dzīvokļa īpašnieku /pers. B/, rekomendēts uzvesties

klusāk, netraucēt apkārtējo mieru. Veikta datu pārbaude. Izsaucējai ieteikts vērsties policijā atkārtoti, ja trokšņošana turpinās.”

[9.6] Apelācijas sūdzībā nav apstrīdēts, ka atbildētājam 2022.gada 11.janvārī nosūtīts pirmstiesas brīdinājums par dzīvojamās telpas īres līguma

izbeigšanu un telpas atbrīvošanu. Savukārt 2022.gada 27.janvārī dzīvojamā telpa tikusi apsekota, un apsekošanas laikā veikta fotofiksācija un par to

sastādīts akts.

[9.7] Pēc tiesvedības ierosināšanas prasītājs iesniedzis papildu pierādījumus un norādījis, ka policijas Elektroniskā notikumu žurnālā atkārtoti fiksēti

atbildētāja nodarījumi pret sabiedrisko kārtību, trokšņošana un kaimiņu traucēšana 2021.gada 4.decembrī, 2022.gada 17.janvārī un 2022.gada 9.martā.

[9.8] Lietas materiāliem pievienotas izdrukas no policijas Elektroniskā notikumu žurnāla par izsaukumiem 2021.gada 4.decembrī, 2022.gada

17.janvārī, 2022.gada 9.martā, no kurām izriet šāda informācija

[9.8.1] 2021.gada 4.decembrī plkst.5:07 policijā saņemts izsaukums uz adresi /adrese/ par trokšņošanu. Policija notikuma vietā (dzīvoklī) ieradās

plkst.5:24, izsaukums pabeigts plkst.5:59.

Rīcības apraksts: “Ierodoties adresē, policiju sagaidīja izsaucēja (priekšā nestādījās) un norādīja uz dzīvokli Nr.43, kura iemītnieki traucējot viņas

un kaimiņu mieru, nakts laikā skatoties televizoru. Kāpņutelpā, aiz dzīvokļa durvīm bija dzirdams televizors. Policija pieklauvēja pie ārdurvīm, un durvis

atvēra sieviete, kura policiju ieaicināja dzīvoklī, kur atradās arī vīrietis. Vīrietis paskaidroja, ka sieviete esot viņa dzīves biedre. Vīrieša istabā darbojās

televizors, kuru viņš pēc pārrunām izslēdza un apsolīja turpmāk uzvesties klusāk. Veikta personu datu apstrāde.” Norādīts, ka atbildētājs ir notikumā

iesaistītā persona.

[9.8.2] 2022.gada 17.janvārī, plkst.2:14 policijā saņemts izsaukums uz adresi /adrese/, par trokšņošanu. Policija notikuma vietā (dzīvoklī) ieradās

plkst.2:19, izsaukums pabeigts plkst.4:10.

Rīcības apraksts: “Ierodoties adresē, policiju sagaidīja izsaucēja, kas paskaidroja, ka vīrietis no 43.dzīvokļa skaļi bļaustās un dauzās pa sienām.

Pieejot pie dzīvokļa durvīm, bija dzirdams, kā vīrietis skaļi runā pats ar sevi. Klauvējot pie dzīvokļa durvīm, durvis atvēra vīrietis, kas paskaidroja, ka

viņš tikai skatās televizoru un ne ar vienu nerunā, vēlāk kā noskaidrots, vīrietim galvā skan balsis, ar kurām sarunājās. Uz notikuma vietu izsaukta un

ieradās neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas apskatīja vīrieti un paskaidroja, ka vīrieti hospitalizēs. Vīrietis neatliekamās medicīnas transportlīdzeklī

pavadīts līdz psihoneiroloģiskajai slimnīcai”. Norādīts, ka atbildētājs ir notikumā iesaistītā persona.

[9.8.3] 2022.gada 9.martā plkst.1:14 policijā saņemts izsaukums uz adresi /adrese/, par trokšņošanu. Policija notikuma vietā (dzīvoklī) ieradās

plkst.1:38, izsaukums pabeigts plkst.2:05.

Rīcības apraksts: “Uz vietas adresē sagaidīja, izsaucēja, kura norādīja uz 43.dzīvokli, kur nemitīgi trokšņo, kā arī izsaucēja paskaidroja, ka ir

uzsākti tiesu darbi pret dzīvokļa iemītniekiem un izsaucējai ir nepieciešama fakta fiksācija, par notiekošo dzīvoklī. Vairākkārtīgi pieklauvējot pie

43.dzīvokļa durvīm tās vaļā neviens neatvēra, bet aiz durvīm bija dzirdama vairāku personu skaļa sarunāšanās savā starpā.” Norādīts, ka notikumā

iesaistītā persona ir atbildētājs.

[9.9] No apelācijas instance iesniegtās un lietas materiāliem pievienotās 2022.gada 17.marta Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vēstules

Nr.DMV-22-1287-nd var konstatēt, ka dzīvojamās mājas dzīvokļu Nr.42, Nr.44, Nr.47, Nr.48 īpašnieki 2022.gada 7.februārī ir vērsušies ar atkārtotu

iesniegumu, kurā norādīta informācija par atbildētāja rīcību, kas saistīta ar sistemātisku trokšņošanu, miera traucēšanu, rupju izturēšanos un minēto

apstākļu dēļ iedzīvotāji bija spiesti vairākkārtīgi vērsties pašvaldības policijā.

[10] Tiesas kolēģija konstatē, ka prasītājs pievienojis šādus rakstveida pierādījumus, ar ko tiek pamatota prasība un kas apstiprina apelācijas

instances sprieduma 9.punktā konstatētos faktiskos apstākļus.

- 2016.gada 8.jūlija pilnvarojuma līgums par dzīvojamo telpu īres un neapdzīvojamo telpu nomas līgumu slēgšanu un to administrēšanu Nr./numurs/;

- Rīgas domes (izīrētāja) Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2019.gada 13.jūnija lēmums (protokols Nr.48);

- Rīgas domes (izīrētāja) Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2019.gada 19.jūnija rekomendācija Nr./numurs/;

- 2019.gada 28.jūnija Dzīvojamās telpas īres līgums Nr./numurs/ ar pielikumiem;

- Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes 2021.gada 2.decembra vēstule Nr.DMV-21-6134-nd “Par Rīgas valstspilsētas

pašvaldības dzīvokli Nr.43 dzīvojamā mājā /adrese/”, kas adresēta SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”;

- SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2021.gada 14.decembra atbildes vēstule Nr./numurs/uz 2021.gada 2.decembra vēstuli Nr./numurs/ un tai

pielikumā esošais 2021.gada 13.decembra apsekošanas akts Nr./numurs/;

- Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes 2022.gada 9.janvāra atbildes vēstule Nr./numurs/ un tai pielikumā

esošā apliecināta kopija /adrese/ mājas iedzīvotāju iesniegumam (bez datuma), izdrukas no policijas Elektroniskā notikumu žurnāla par izsaukumiem

2021.gada 14.martā, 2021.gada 10.novembrī, 2021.gada 11.novembrī (nav iesniegta vēstulei pielikumā norādītā policijas 2021.gada 6.decembra

vēstules Nr./numurs/ kopija);

- 2022.gada 11.janvāra Pirmstiesas brīdinājums ar ziņojumu par pasta sūtījumu;

- 2022.gada 11.janvāra Rēķins Nr.JN616685/22011;

- 2022.gada 27.janvāra Apsekošanas akts ar fotofiksāciju;

- Apliecināta kopija atkārtotam /adrese/ mājas iedzīvotāju iesniegumam (bez datuma) Valsts policijai un Rīgas domes Mājokļu un vides

departamentam (departamentā iesniegums saņemts 2022.gada 7.februārī);

- Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes 2022.gada 17.marta vēstule Nr./numurs/ “Par Rīgas valstspilsētas

pašvaldības dzīvokļa /adrese/, īrnieka antisociālo uzvedību”;

- SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2022.gada 29.marta atbildes vēstule Nr./numurs/ uz 2022.gada 17.marta vēstuli Nr./numurs/;

- 2022.gada 13.aprīļa Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes vēstule Nr./numurs/ un tai pielikumā esošās trīs izdrukas

no policijas Elektroniskā notikumu žurnāla par izsaukumiem 2021.gada 4.decembrī, 2022.gada 17.janvārī, 2022.gada 9.martā (nav iesniegta vēstulei

pielikumā norādītā policijas 2022.gada 23.marta dienesta vēstule).

[11] Atbilstoši Civillikuma 3.pantam katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Civillietu tiesas kolēģija, ņemot vērā prasītāja un atbildētāja pielīgto līguma Nr./numurs/

priekšmetu un iesniegtos pierādījumus, secina, ka pušu tiesiskās īres attiecības radušās pašvaldības palīdzības ietvaros un šīm attiecībām

piemērojams Dzīvojamo telpu īres likums (stājās spēkā 2021.gada 1.maijā), likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un Civillikuma

noteikumi.

[11.1] Atbilstoši Civillikuma Ceturtās daļas (Saistību tiesības) četrpadsmitās nodaļas (Nomas un īres līgums) regulējumam (2112.–2177.pants)

noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola

augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums – īre (2112.pants).

Civillikuma 2112.pantam ir piezīme, ka sevišķi noteikumi par izīrējamām telpām atrodas likumā par telpu īri. Arī Dzīvojamo telpu īres likuma

2.pantā paredzēts, ka dzīvojamo telpu īres tiesiskajām attiecībām, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojams Civillikums un citi normatīvie akti.

[11.2] Tiesas kolēģija ņem vērā, ka tiesiskās attiecības starp izīrētāju un īrnieku līdz 2021.gada 30.aprīlim (īres līgums slēgts 2019.gada 28.jūnijā)

regulēja likums “Par dzīvojamo telpu īri”, kurš reglamentēja dzīvojamo telpu izīrēšanas nosacījumus, kā arī tiesiskās attiecības, kas veidojas starp izīrētāju

un īrnieku, viņu tiesības un pienākumus, dzīvojamās telpas īres līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību (1.pants).

Saskaņā ar minētā likuma 2.panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu.

Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam “Par

palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā.

Šā panta otrā daļa nosaka, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres

līgums.

Atbilstoši šā likuma 5.pantam, valstij un pašvaldībām piederošās mājās dzīvojamās telpas īres līgumu uz valsts vai pašvaldības institūcijas lēmuma

pamata slēdz valdītājs.

[11.3] No prasības pieteikuma un prasītāja iesniegtā pierādījumu kopuma secināms, ka īres līguma uzteikuma pamats pēc izīrētāja (pašvaldības)

iniciatīvas ir Dzīvojamo telpu īres likuma 22.panta 3.punkts un 23.pants.

Attiecīgi izīrētājs, t.i. pašvaldība, īres līguma uzteikuma pamatam ir norādījis divus īrnieka pārkāpums, t.i. atbildētājs ar savām darbībām pārkāpis

īres īgumā ietvertos dzīvojamās mājas kārtības noteikumus, kā rezultātā padarījis citām personām dzīvošanu vienā dzīvojamā mājā būtiski apgrūtinātu, kā

arī prettiesiski iemitinājis dzīvojamā telpā nepiederošas personas.

Tiesas kolēģija konstatē, ka prasības pieteikuma juridiskajā pamatojumā tiek norādīts arī uz Dzīvojamo telpu īres likuma 24.pantu, kas nosaka

izīrētāja tiesību izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks ir parādā īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem. Taču šādi pamati īres līguma

izbeigšanai prasības pamatojumā (arī izīrētāja sastādītajos dokumentos) netiek norādīti, un prasītājs uz attiecīgiem pierādījumiem nav atsaucies.

Līdz ar to tiesas kolēģija spriedumā vērtē, vai pastāv pamats Dzīvojamo telpu īres likuma 21.panta, 22.panta 3.punkta un 23.panta piemērošanai.

[11.4] Dzīvojamo telpu īres likumā paredzēts, ka īres līgumā var ieteikt arī noteikumus, par kuriem izīrētājs un īrnieks vienojušies, tostarp

noteikumus par: 1) dzīvojamās telpas (iekārtu, palīgēku, arī mājai, kurā atrodas dzīvojamā telpa, piesaistītās zemes) lietošanu; 2) dzīvojamās telpas

apakšīri; 3) personu iemitināšanu īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā; 4) uzlabojumu, tai skaitā remontdarbu, veikšanu dzīvojamā telpā. (Dzīvojamo telpu īres

likuma 8.punkta otrā daļa).

Līguma 4.punktā ir norādīti nosacījumi par īrnieka pienākumiem un tiesībām, un apelācijas sūdzībā nav apstrīdēts, ka saskaņā ar īres līguma

4.1.2.punktu īrniekam (atbildētājam) ir pienākums izmantot dzīvojamās telpas dzīvošanai saskaņā ar līgumu, ievērojot dzīvojamās mājas kārtības

noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības normas.

Dzīvojamās mājas kārtības noteikumi norādīti Dzīvojamās telpas īres līguma 4.pielikumā, kas ir neatņemama Dzīvojamās telpas īres līguma

sastāvdaļa.

Atbilstoši noteikumu 4.punktam lietotājam (īrniekam) ir pienākums ievērot tīrību, kārtību, saudzīgi izturēties pret kopīpašumu, kā arī respektēt citu

lietotāju tiesības un intereses, un 8. un 11.punkts nosaka lietotāja pienākumu ievērot klusumu no plkst. 23:00 līdz 07:00, un lietotājs nedrīkst veikt

darbības, kas var traucēt citiem lietotājiem izmantot savu īpašumu un kopīpašumu.

[11.5] Vērtējot prasītāja norādīto par īres līguma izbeigšanas un īrnieka izlikšanas pamatiem (Dzīvojamo telpu īres likuma 22.panta 3.punkts), tiesas

kolēģija ņem vērā Senāta Civillietu departamenta Tiesu prakses atziņas, piemērojot likumu “Par dzīvojamo telpu īri”, ciktāl tās attiecināmas uz

prettiesisko darbību raksturojumu, kas saistīts ar dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas un izlikšanas gadījumu, kad īrnieka un citu personu uzvedība

rada kopdzīves neiespējamību, un pārkāpuma izdarītāja vainu.

[11.6] Senāta Civillietu departamenta Tiesu prakses apkopojumā norādīts, ka piemērojot likumu “Par dzīvojamo telpu īri”, dzīvojamās telpas īres

līguma izbeigšanas un izlikšanas gadījumos (tiek bojāta vai postīta dzīvojamā telpa, dzīvojamā telpa tiek izmantota citiem mērķiem, īrnieka un citu personu

uzvedība rada kopdzīves neiespējamību), satur dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumu pārkāpumu, īrnieka un kopā ar viņu dzīvojošo personu

negodprātību izīrētās telpas (mājas, ēkas) lietošanā. [..].

Pārkāpumi, kas ir pamats dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanai, pēc izdarīto darbību vērtējuma ir objektīvi prettiesiski. Prettiesiskuma pazīme ir

obligāts priekšnosacījums likumā norādīto seku piemērošanai. Pārkāpumu prettiesiskais raksturs izpaužas dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu

pārkāpumos, kas rada traucējumus citiem dzīvokļa vai mājas iedzīvotājiem.

Pārkāpuma sekas iestājas, ja konstatēta pārkāpuma izdarītāja vaina (ļauns nolūks – Civillikuma 1640., 1641.pants, neuzmanība, rupja vai viegla –

Civillikuma 1644. 1645., 1646.pants). Lai konstatētu pārkāpuma izdarītāja vainu, nepieciešams priekšnosacījums ir pārkāpuma izdarītāja rīcībspēja.

Telpu lietošanas noteikumu pārkāpumi, kas rada kopdzīves neiespējamību gadījumā – vainas forma vienmēr būs tīša (apzināta). Tomēr arī šajos

gadījumos vainas pakāpes var būt ļoti atšķirīgas. Pārkāpums varētu būt nenozīmīgs, kaut arī prettiesisks un tīšs. Arī šeit apstākļu vērtējums ietilpst tiesas

kompetencē. Ja pārkāpums izdarīts saistībā ar alkohola vai narkotisko vielu lietošanu, tad tas katrā ziņā vērtējams, kā ļoti rupjš pārkāpums.

[11.7] Kā jau tas ir konstatēts iepriekš, tad apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts, ka 2021.gada 12.novembrī pārvaldē saņemts dzīvojamās mājas

iedzīvotāju iesniegums un pusēm 2022.gada 9.janvārī pārvalde nosūtīja vēstuli.

Atbildētājs nepastrīd to, ka dzīvojamās mājas iedzīvotāji vairākkārtīgi lūguši Rīgas pilsētas pašvaldības policijas un Valsts policijas iejaukšanos

saistībā ar miera traucēšanu.

[11.8] Vērtējot 2022.gada 17.janvāra izdrukā norādīto informāciju, ka atbildētājs skaļi runā ar sevi un, noskaidrojot apstākļus, atbildētājs tika

hospitalizēts, tiesas kolēģija secina, ka šajā situācijā atbildētāja pārkāpums (trokšņošana, skaļa runāšana ar sevi un dauzīšana pa sienu) nav vērtējams kā

tāds, kas apliecinātu atbildētāja apzinātu pārkāpumu, jo izdrukā norādītā informācija, ka uz notikuma vietu izsaukta un ieradās neatliekamā medicīniskā

palīdzība, kas apskatīja atbildētāju un neatliekamās medicīnas transportlīdzeklī pavadīja līdz psihoneiroloģiskajai slimnīcai, liecina, ka atbildētājs,

iespējams, nespēja vadīt un neapzinājās savas rīcības sekas.

[11.9] Vērtējot 2021.gada 4.decembra izdrukā no policijas elektronisko notikumu žurnāla norādīto informāciju, ka kāpņutelpā aiz dzīvokļa durvīm

bija dzirdams televizors kopsakarā ar atbildētāja norādi, ka ir vājdzirdīgs, un šī iemesla dēļ arī televīzijas skaļums, iespējams, bija lielāks nekā tam

vajadzētu būt, un atbildētāja pievienoto 2023.gada 19.maija izrakstu no pacienta medicīnas kartes, no kuras izriet, ka atbildētājam ir dzirdes traucējumi

ar noteiktu diagnozi un tiesas kolēģija secina, ka šajā situācijā atbildētāja pārkāpums (skaļš televizors, kas bija dzirdams kāpņu telpā) nav vērtējams kā

apzinātas darbības, kas tieši vērstas uz nakts miera traucēšanu.

[11.10] Savukārt, vērtējot 2021.gada 11.novembra un 2022.gada 9.marta izdrukās no policijas Elektronisko notikumu žurnāla norādīto

informāciju, tiesas kolēģija secina, ka tā apstiprina iedzīvotāju iesniegumā un prasībā norādītos apstākļus par apzinātu trokšņošanu un miera traucēšanu

nakts stundās. 2021.gada 11.novembrī policijas darbinieki konstatējuši, ka izsaukuma brīdi ir dzirdamas skaļas sarunas un klaigas.

Kā izriet no atbildētāja paskaidrojumiem, šī policijas izsaukuma sakarā viņš ir administratīvi sodīts, atzīst savu vainu pārkāpuma izdarīšanā, par ko

2021.gada 20.decembrī samaksāja sodu 70 euro.

Attiecībā uz atbildētāja iebildumu, ka troksni - skaļas sarunas (2021.gada 11.novembrī) - radīja pie atbildētāja atnākušie draugi, tiesas kolēģija

norāda, ka atbildētājam kā dzīvokļa īrniekam, kam ir pienākums ievērot dzīvojamās mājas kārtības noteikumus, tajā skaitā uzaicinot viesus, jāspēj

nodrošināt kārtību un mieru nakts stundās.

Atbildētājs ir pieļāvis bezdarbību un nav nodrošinājis mieru dzīvojamā telpā, kā rezultātā trokšņošana ir traucējusi citiem dzīvojamās mājas

iedzīvotājiem un, attiecīgi, ir tikusi izsaukta policija.

Arī 2022.gada 9.martā policijas darbinieki konstatējuši, ka aiz durvīm bija dzirdama vairāku personu skaļa sarunāšanās savā starpā, bet durvis

policijas darbiniekiem nav atvērtas.

[11.11] Šādos apstākļos tiesas kolēģija konstatē, ka ir pierādīts prasības pamatā norādītais, ka atbildētājs apzināti vairākkārt nav ievērojis

Dzīvojamās mājas kārtības noteikumus ievērot kārtību, respektēt citu lietotāju tiesības un intereses, ievērot klusumu no plkst. 23:00 līdz 07:00 un neveikt

darbības, kas var traucēt citiem lietotājiem izmantot savu īpašumu un kopīpašumu.

Tiesas kolēģijas vērtējumā tas, ka ne visos policijas izsaukumos tieši brīdī, kad policija veikusi atbildētāja un dzīvokļa pārbaudi, nav tikuši

konstatēti trokšņi (piemēram, 2021.gada 14.martā, 2021.gada 10.novembrī), neliecina, ka atbildētājs izsaukšanas laikā nav traucējis dzīvokļu īpašnieku

nakts mieru, ko pierāda pats fakts, ka dzīvojamās mājas iedzīvotāji izsaukuši policiju tieši saistībā ar skaļu atbildētāja uzvedību un miera traucēšanu.

Atbildētāja iebildumi, ka policija nav veikusi Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības

kārtība” noteikto trokšņu robežlielumu mērījumus, iepriekš norādīto apstākļu dēļ nav vērtējami kā pamats prasības noraidīšanai.

Tiesas kolēģija secina, ka atbildētājs pārkāpumus izdarījis sistemātiski, neraugoties uz to, ka mājas iedzīvotāji lūguši ievērot mieru un arī policijas

darbinieki vairākkārt pārrunās ar atbildētāju uz to norādījuši, kā arī vērā ņemams apstāklis, ka atbildētājam ir piemērots naudas sods par pārkāpuma

izdarīšanu. Turklāt atbildētājs vairakkārt bija apņēmies ievērot kārtību, bet attiecīgi nav rīkojies, un tas liecina par apzinātu pārkāpumu izdarīšanu un to,

ka atbildētājs ar savu rīcību aizskāra citu mājas iedzīvotāju (kaimiņu) tiesības dzīvot labklājīgā un mierīgā vidē.

[11.12] Tiesas kolēģijas vērtējumā prasības pieteikumā norādītā informācija par kopdzīves neiespējamību, jo atbildētājs nakts stundās trokšņo un

traucē mieru, ir apstiprinājusies ar pierādījumiem lietā.

Arī atbildētājs paskaidrojumos norāda, ka viņam ir konfliktējošas attiecības ar kaimiņiem, un neapstrīd dzīvojamās mājas iedzīvotāju iesniegumos

norādīto informāciju par to, ka atbildētājs, lietojot necenzētus vārdus, izturas skaļi un neievēro sabiedrisko kārtību.

Minētie fakti apliecina atbildētāja prettiesiskās darbības un vainu vairākkārtēju pārkāpumu izdarīšanā, kas saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma

22.panta 3.punktu ir pamats atbildētāja izlikšanai no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

[12] Tiesas kolēģija, izvērtējot lietā esošo pierādījumu kopumu, secina, ka lietā nav iegūti pietiekami pierādījumi, kas apstiprinātu, ka atbildētājs

būtu iemitinājis dzīvojamā telpā nepiederošas personas.

Novērtējot izdrukas no policijas Elektronisko notikuma žurnāla par izsaukumiem kopsakarā ar atbildētāja paskaidrojumiem, tiesas kolēģijas

vērtējumā policijas pārbaudes brīdī citas personas (sievietes) esībai dzīvoklī (2021.gada 11.novembrī, 2021.gada 4.decembrī) ir gadījuma raksturs

(saviesīgs pasākums, paziņu, draugu kopā būšana vai arī iespējams prasītāja aprūpe viņa slimības laikā).

Atbildētājs ir iesniedzis pierādījumus (izdruku no https://www.eveseliba.gov.lv/), kas apliecina, ka atbildētājam bija darbnespēja no 2021.gada

21.septembra līdz 2021.gada 30.novembrim, kas apstiprina atbildētāja argumentus par ilgstošu slimošanu.

Lai arī atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu viņa iebildumos uz prasību norādītos apstākļus, ka atbildētāju slimības laikā ilgstoši ir

aprūpējusi kaimiņiene, kas arī, pēc atbildētāja norādes, ir bijusi policijas konstatētā persona, izskatāmās lietas faktisko apstākļu aspektā tiesas kolēģijai

nav pamata šos faktus apšaubīt.

Informācija par izsaukumos 2021.gada 11.novembrī un 2021.gada 4.decembrī konstatēto par sievietes atrašanos dzīvoklī nav pietiekama, lai

izdarītu objektīvus secinājumus, ka atbildētājs ir iemitinājis dzīvojamā telpā nepiederošas personas.

Tādējādi lietas materiālos minētie apstākļi nevar būt pietiekams pamats Dzīvojamo telpu īres likuma 23.panta piemērošanai.

[13] Atbilstoši likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 19.pantam, izīrējot dzīvojamo telpu, pašvaldības dome vai tās deleģēta

institūcija nosaka, uz kādu termiņu slēdzams īres līgums.

[13.1] Lietā nepastāv strīds par to, ka ar 2021.gada 26.maija Rīgas domes dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumu Nr.13 īres līguma termiņš

pagarināts līdz 2023.gada 12.jūnijam un sprieduma sastādīšanas dienā īres līguma termiņš jau ir beidzies.

Savukārt šobrīd spēkā esošā Dzīvojamo telpu īres likuma 19.panta (Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanās) pirmās daļas 1.punkts noteic, ka

dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzas līdz ar tā termiņa izbeigšanos.

Tiesas kolēģija ņem vērā, ka saskaņā ar īres līguma nosacījumiem, ja līgums tiek slēgts uz noteiktu laiku, pēc līguma termiņa izbeigšanās īrniekam ir

tiesības prasīt pagarināt līguma termiņu. Līguma termiņa pagarinājums tiek slēgts rakstveidā un kļūst par šī līguma pielikumu un neatņemamu sastāvdaļu

(līguma 3.punkta 3.3.apakšpunkts). Savukārt, ja pēc šā līguma 3.1.apakšpuntā noteiktā termiņa līgums netiek pagarināts, īrniekam un personām, kuras

iemitinātas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir jāatbrīvo dzīvojamās telpas, kā arī desmit dienu laikā jāatbrīvo dzīvojamās telpas no viņiem

piederošajām mantām. [..] (līguma 3.punkta 3.2.apakšpunkts).

[13.2] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka apgabaltiesā nav saņemts prasītāja paziņojums, kurā būtu lūgts izbeigt tiesvedību, jo īres līgumam pēc

prasības iesniegšanas ir beidzies termiņš un atbildētājs dzīvojamo telpu jau ir atbrīvojis vai arī starp pusēm ir panākta vienošanās par līguma termiņa

pagarināšanu.

Arī apelācijas sūdzības iesniedzējs nav informējis tiesu par apelācijas sūdzības atsaukšanu norādīto iemeslu dēļ. No atbildētāja nav saņemta

informācija, ka pēc līguma termiņa izbeigšanās atbildētājs būtu labprātīgi atstājis dzīvojamo telpu.

Tādējādi secināms, ka īres līgumam pēc prasības iesniegšanas ir beidzies termiņš, un tiesvedības procesā apelācijas instancē puses nav

izmantojušas savas procesuālās tiesības, lai tiesai būtu pamats izbeigt tiesvedību šajā prasības daļā, savukārt prasības apmierināšanai šajā daļā nav

pamata, jo saistība izbeigusies līdz ar termiņa iestāšanos.

[14] Ņemot vērā minētos apstākļus to kopumā, apelācijas instances tiesā prasība apmierināma daļēji, izliekot atbildētāju no dzīvokļa Nr.43

/adrese/, ar visām no viņa atkarīgajām personām un mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Prasība noraidāma daļā par 2019.gada 28.jūnija dzīvojamās Nr.43 /adrese/, īres līguma Nr./numurs/ izbeigšanu ar tiesas spriedumu, jo tiesvedības

procesā īres līgumam ir beidzies termiņš.

[15] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir izspriedusi tos prasījumus, par kuriem tiesas sprieduma taisīšanas brīdī pastāvēja

strīds. Vienlaicīgi atzīstams, ka tiesa ir nepilnīgi izvērtējusi lietas apstākļus, atzīstot, ka ir pamats Dzīvojamo telpu īres likuma 23.panta piemērošanai, tādēļ

taisījusi daļēji pamatotu spriedumu.

[16] Ņemot vērā, ka prasības daļējas apmierināšanas pamats apelācijas instancē nav saistīts ar tās nepamatotību vai to, ka prasība nebūtu

pierādīta, bet ar apstākļiem, ka tiesvedības procesa laikā īres līgumam beidzies termiņš, tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājam radušies tiesāšanās izdevumi -

valsts nodeva par prasību 70 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 euro, kopā 75,37 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai

daļai ir piedzenami no atbildētāja prasītāja labā.

Minēto apsvērumu dēļ tiesas kolēģijai nav pamata lemt jautājumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu atbildētāja labā.

[17] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikto, lietā nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432.- 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

daļēji apmierināt Rīgas valstspilsētas pašvaldības prasību.

Izlikt/pers.B/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas Nr.43 /adrese/, ar visām no viņa atkarīgajām personām un viņam

piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Noraidīt prasību daļā par 2019.gada 28.jūnija dzīvojamās telpas īres līguma Nr./numurs/ izbeigšanu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr.90011524360, tiesas izdevumus 75,37

euro, samaksu veicot SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontā Nr.LV83PARX0013044380019, kas atvērts AS “Citadele banka”, vai norēķinu

kontā Nr.LV63RIKO0002013197596, kas atvērts AS “Luminor Bank” Latvijas filiāle.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentam 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu 300 euro Augstākās tiesas depozītu kontā Nr.LV83TREL8280010000000;

saņēmējs: Latvijas Republikas Augstākā tiesa, reģistrācijas Nr.90000068892; saņēmēja banka: Valsts kase; BIC kods TRELLV22; klasifikācijas kods:

F22010010.

Tiesnesis referents Māris Vīgants

Tiesnese Agnese Veita

Tiesnese Iveta Stuberovska