Court convicted defendant of theft and property damage, ordering compensation to victim and state.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of theft and malicious damage to property, ordering specific compensation payments to the victim and the state. The defendant argued for dismissal, but the court found sufficient evidence of intent and execution of the crimes. Consequently, the court ruled in favor of the prosecution, establishing liability and mandating restitution.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 175. panta 3. daļa; 185. panta 1. daļa: The court established that intentional destruction of property and secret theft constitute separate criminal offenses requiring full compensation for material loss.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. K77-2210-23/115
ECLI:LV:RPT:2023:0516.15130000123.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2023. gada 16. maijā
Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Erlens Ernstsons rakstveida procesā izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 175. panta trešās daļas (divi noziedzīgi nodarījumi) un 185. panta pirmās daļas (divi noziedzīgi nodarījumi).
Aprakstošā daļa
[1] /pers. A/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu šādos apstākļos.
/pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā vietā, apstākļos un laikā, bet 2023. gada naktī no 4. uz 5. janvāri un, turpinot savu
noziedzīgo nodomu, līdz 2023. gada 11. janvāra plkst. 03.30, radās nodoms sabojāt SIA “/Nosaukums/” piederošo un SIA “/Nosaukums/” nomāto
noliktavas telpu Nr. 17 un Nr. 18 durvju slēdzenes, /adrese/, iekļūt minētajās noliktavās un nolaupīt tajās esošās mantas.
Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā laikā, bet 2023. gadā naktī no 4. uz 5. janvārī un, turpinot
savu noziedzīgo nodomu, līdz 2023. gada 11. janvāra plkst. 03.30, /adrese//pers. A/, domādams, ka viņa darbības neviens nenovēro, pirmstiesas
kriminālprocesā nenoskaidrotā veidā tīši un mērķtiecīgi sabojāja noliktavas Nr. 17 durvju slēdzeni 6 EUR vērtībā un noliktavas Nr. 18 durvju slēdzeni 30
EUR. /pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā minētā, SIA “/Nosaukums/” piederošā un SIA “/Nosaukums/” nomātā manta tika sabojāta tādā mērā, ka
to vairs nevarēja pilnvērtīgi izmantot pēc tās nozīmes bez atbilstoša remonta, lai atjaunotu tās derīgās īpašības.
/pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā tika sabojāta SIA “/Nosaukums/” piederošā manta 36 EUR kopējā vērtībā.
Tādējādi /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
[2] Turklāt /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta no glabātavas, šādos apstākļos.
Pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā vietā, apstākļos un laikā, bet 2023. gada naktī no 4. uz 5. janvāri un, turpinot savu noziedzīgo
nodomu, līdz 2023. gada 11. janvāra plkst. 03.30, /pers. A/, mantkārīgu motīvu vadītam, radās nodoms izdarīt SIA “/Nosaukums/” piederošās kustamās
mantas slepenu nolaupīšanu, iekļūstot noliktavā Nr. 18, /adrese/.
Īstenojot noziedzīgo nodomu, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā laikā, bet 2023. gada naktī no 4. uz 5. janvāri un, turpinot savu
noziedzīgo nodomu līdz 2023. gada 11. janvāra plkst. 03.30, /pers. A/, domādams, ka viņa darbības neviens nenovēro, nolūkā sabojāt SIA
“/Nosaukums/” piederošo un SIA “/Nosaukums/” nomāto mantu, lai pēc tam slepeni nolaupītu minētajā noliktavā esošās, SIA “/Nosaukums/”
piederošās mantas, tīši un mērķtiecīgi sabojāja tās durvju slēdzeni.
Pēc tam, kad /pers. A/ bija novērsis šķēršļus iekļūšanai noliktavā Nr. 18, viņš bez tiesiska pamata tajā iekļuva, un, domādams, ka viņa darbības
neviens nenovēro, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā vietā paņēma šādas SIA “/Nosaukums/” piederošās mantas: 96 (deviņdesmit
sešus) 1kg kafijas “Pacucci” iepakojumus 30 EUR vērtībā katru, 2880 EUR kopējā vērtībā; 1 (vienu) krāsni 390 EUR vērtībā; 1 (vienu) kafijas aparātu
“Didiesse macchine per caffe frog” 139,50 EUR vērtībā, 24 (divdesmit četrus) 250 g kafijas piena “Crema confuso” iepakojumus 3 EUR vērtībā katru,
72 EUR kopējā vērtībā, kā arī /pers. G/ piederošās mantas: 1 (vienu) kasti 10 EUR vērtībā; 1 (vienu) zāģi 18 EUR vērtībā; 1 (vienu) zāģi 25 EUR
vērtībā; 1 (vienu) zāģi 30 EUR vērtībā; 2 (divas) špakteļlāpstiņas 10 EUR vērtībā katru, 20 EUR kopējā vērtībā; 1 (vienu) kabeļu iepakojumu 40 EUR
vērtībā; 1 (vienu) smērvielu pistoli 7 EUR vērtībā; 2 (divas) slīpēšanas švammes 1 EUR vērtībā katru, 2 EUR kopējā vērtībā; 1 (vienu) akumulatora
urbjmašīnas “Makita” uzgaļu komplektu 20 EUR vērtībā; 1 (vienu) durvju roktura daļu 10 EUR vērtībā; 1 (vienu) slēdzenes mehānismu 30 EUR vērtībā;
2 (divas) stiprinājuma šņores 5 EUR vērtībā katru, 10 EUR kopējā vērtībā; 1 (vienu) kasti 5 EUR vērtībā.
Pēc tam /pers. A/ no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas ar slepeni nolaupītajām SIA “/Nosaukums/” un /pers. G/ piederošajām mantām
aizgāja.
Tādējādi ar savām prettiesiskajām darbībām /pers. A/ izdarīja SIA “/Nosaukums/” piederošo mantu 3481,50 EUR kopējā vērtībā un /pers. G/
piederošo mantu 227 EUR kopējā vērtībā jeb 3708,50 EUR kopējā vērtībā slepenu zādzību no glabātavas (noliktavas).
Tādējādi /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
[3] Turklāt /pers. A/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu šādos apstākļos.
/pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotā vietā, apstākļos un laikā, bet līdz 2022. gada 31. oktobra ap plkst. 03.10, radās nodoms
sabojāt SIA “/Nosaukums/” piederošā un SIA “/Nosaukums/” nomātā autoservisa boksa Nr. 10 jumta daļu, /adrese/, iekļūt minētajā autoservisā un
nolaupīt tajās esošās mantas.
Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā laikā, bet līdz 2022. gada 31. oktobra ap plkst. 03.10,
/adrese/, /pers. A/, domādams, ka viņa darbības neviens nenovēro, pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotā veidā tīši un mērķtiecīgi sabojāja minētā
autoservisa boksa Nr. 10 jumta daļu 280 EUR vērtībā. /pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā minētā, SIA “/Nosaukums/ piederošā un SIA
“/Nosaukums/” nomātā manta tika sabojāta tādā mērā, ka to vairs nevarēja pilnvērtīgi izmantot pēc tās nozīmes bez atbilstoša remonta, lai atjaunotu tās
derīgās īpašības.
/pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā tika sabojāta SIA “/Nosaukums/” piederošā manta 280 EUR vērtībā.
Tādējādi /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
[4] Turklāt /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta no glabātavas, šādos apstākļos.
Pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā vietā, apstākļos un laikā, bet līdz 2022. gada 31. oktobra ap plkst. 03.10, /pers. A/,
mantkārīgu motīvu vadītam, radās nodoms izdarīt SIA “/Nosaukums/” piederošās kustamās mantas slepenu nolaupīšanu, iekļūstot autoservisā boksā
Nr. 10, /adrese/.
Īstenojot noziedzīgo nodomu, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk laikā, bet līdz 2022. gada 31. oktobra ap plkst. 03.10, /pers. A/, domādams,
ka viņa darbības neviens nenovēro, nolūkā sabojāt SIA “/Nosaukums/” piederošo un SIA “/Nosaukums/” nomāto mantu, lai pēc tam slepeni nolaupītu
minētā autoservisa boksa Nr. 10 esošās mantas, tīši un mērķtiecīgi sabojāja tā jumta daļu.
Pēc tam, kad /pers. A/ bija novērsis šķēršļus iekļūšanai autoservisa boksā Nr. 10, viņš bez tiesiska pamata tajā iekļuva, un domādams, ka viņa
darbības neviens nenovēro, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā vietā paņēma SIA “/Nosaukums/” piederošo akumulatora urbjmašīnu
“Dewalt” 109,99 EUR vērtībā.
Pēc tam /pers. A/ ar slepeni nolaupīto SIA “/Nosaukums/” piederošo mantu no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas aizgāja.
Tādējādi ar savām prettiesiskajām darbībām /pers. A/ izdarīja SIA “/Nosaukums/” piederošās mantas 80 EUR vērtībā slepenu zādzību no citas
telpas (autoservisa).
Tādējādi /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Motīvu daļa
[5] Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļa paredz, ka krimināllietas, kas nodotas tiesai paātrinātā procesa kārtībā vai
izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, pirmās instances tiesā var izskatīt rakstveida procesā.
[5.1] Ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneša 2023. gada 14. aprīļa lēmumu, atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļā
noteiktajam nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā, informējot procesā iesaistītās personas par viņu tiesībām 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas
sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par apsūdzētajiem piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar
spriedumu saistītiem jautājumiem, norādot nolēmuma pieejamības dienu.
[5.2] Noraidījums tiesai nav pieteikts, kā arī nav saņemti procesā iesaistīto personu iebildumi pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.
[6] 2023. gada 17. aprīlī Rīgas pilsētas tiesā saņemts Rīgas Pārdaugavas prokuratūras prokurores Ivetas Rudzītes viedoklis par apsūdzētajam
/pers. A/ piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem.
Viedoklī tiek lūgts: 1) atzīt par vainīgu apsūdzēto /pers. A/ Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzētā (izdarīts pret SIA “/Nosaukums/”)
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem; 2) atzīt par vainīgu apsūdzēto /pers. A/ Krimināllikuma
185. panta pirmajā daļā paredzētā (izdarīts pret SIA “/Nosaukums/” un /pers. G/) noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu
uz 6 (sešiem) mēnešiem; 3) atzīt par vainīgu apsūdzēto /pers. A/ Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētā (izdarīts pret SIA “/Nosaukums/”)
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu; 4) atzīt par vainīgu apsūdzēto /pers. A/ Krimināllikuma 175.
panta trešajā daļā paredzētā (izdarīts pret SIA “/Nosaukums/”) noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 6
(sešiem) mēnešiem; 5) saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un trešo daļu sodu /pers. A/ noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, sodus daļēji
saskaitot, brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem; 6) saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu galīgo sodu /pers. A/ noteikt pēc noziedzīgo
nodarījumu kopības ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022. gada 30. marta spriedumu, izraudzītos sodus daļēji saskaitot, brīvības atņemšanu uz 4
(četriem) gadiem; 7) saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu apsūdzētā /pers. A/ brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitīt aizturēšanā un
apcietinājumā pavadīto laiku – no 2021. gada 18. augusta līdz 2022. gada 18. oktobrim un no 2023. gada 11. janvāra līdz 2023. gada 9. februārim; 8)
piedzīt no apsūdzētā /pers. A/ procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā 160,00 euro apmērā (un tos, kas būs
radušies tiesā), bet 80,00 euro apmērā – segt no valsts līdzekļiem; 9) noteikt kaitējuma kompensāciju 1350,00 euro, 36,00 euro un 560,00 euro.
Kaitējuma kompensāciju 1350,00 euro apmērā piedzīt no apsūdzētā /pers. A/ par labu cietušajai SIA “/Nosaukums/”, kaitējuma kompensāciju 36,00
euro apmērā piedzīt no apsūdzētā /pers. A/ par labu cietušajai /pers. G/ un kaitējuma kompensāciju 560,00 euro apmērā piedzīt no apsūdzētā /pers. A/
par labu cietušajai SIA “/Nosaukums/”; 10) vienu CD matricu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135. panta otrās daļas nosacījumiem kā elektronisko
dokumentu pēc sprieduma spēkā stāšanās atstāt glabāt pie krimināllietas. Vienu papīra maisu, vienu slēdzenes mehānismu, vienu apavu pēdas fragmentu,
vienu mākslīgās ādas fragmentu, vienu slēdzenes mehānismu, trīs daktiloplēves, vienu slēdzenes mehānismu, vienu apavu pēdas fragmentu, vienu dēļa
fragmentu, vienu virvi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 1. punktu pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināt. Vienu apavu pāri
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 1. punktu pēc sprieduma spēkā stāšanās atdod tā īpašniekam.
[7] /pers. A/ aizstāvis Antons Drēbnieks 2023. gada 12. maija viedoklī norāda, ka /pers. A/ liecības vienmēr bija konsekventas, savu vainu viņš
atzīst pilnībā, izdarīto vaļsirdīgi nožēlo, apņēmās segt visas kompensācijas, apsolās turpmāk ievērot likumus un neizdarīt noziedzīgus nodarījumus, strādā
algotu darbu. Ņemot vērā /pers. A/ attieksmi pret apsūdzību un izpratni par viņa izdarītām noziedzīgām darbībām, lūdz tiesu nepiemērot /pers. A/ sodu,
kas saistīts ar reālu brīvības atņemšanu.
[8] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, novērtējusi apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, iepazinusies ar prokurores un aizstāvja viedokli,
atzīst, ka /pers. A/ darbības ir kvalificētas pareizi un viņa vainīgums ir pierādīts pilnībā, līdz ar ko /pers. A/ atzīstams par vainīgu un sodāms
Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā (divi noziedzīgi nodarījumi) un 185. panta pirmajā daļā (divi noziedzīgi nodarījumi) paredzēto noziedzīgo
nodarījumu izdarīšanā.
[9] Tā kā, pabeidzot pirmstiesas procesu, apsūdzētais savu vainu pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas (divi noziedzīgi nodarījumi) un
185. panta pirmās daļas (divi noziedzīgi nodarījumi) atzina pilnībā un izdarīto nožēloja, pieteica lūgumu tiesā izskatīt lietu bez pierādījumu pārbaudes, kura
procesuālā būtība un sekas apsūdzētajam izskaidrotas, un tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes neradās šaubas par apsūdzētā vainīgumu viņam
izvirzītajā apsūdzībā, tiesa pieņēma lēmumu iztiesāt lietu Kriminālprocesa likuma 499. panta kārtībā, neveicot pierādījumu pārbaudi attiecībā uz visu
apsūdzību.
[10] Ievērojot pieņemto lēmumu – neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, tiesa atzīst, ka pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav
nepieciešams (Kriminālprocesa likuma 527. panta trešā daļa).
[11] Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otrās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma
raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.
Noziedzīgā nodarījuma raksturs ir kvalitatīvs rādītājs, kas vispirms ir atkarīgs no noziedzīgā nodarījuma objekta. Tādējādi, izvērtējot noziedzīgā
nodarījuma raksturu, vispirms ņemams vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpe, ko nosaka pēc noziedzīgā nodarījuma objekta jeb
apdraudēto interešu nozīmīguma. Jo nozīmīgāks ir noziedzīgā nodarījuma objekts, jo šis nodarījums ir kaitīgāks. Par konkrētā noziedzīgā nodarījuma
raksturu var liecināt arī tā izdarīšanas apstākļi, veids, paņēmieni, cietušā personība, vainīgā motivācija, kvalificējošie apstākļi, noziedzīgā nodarījuma
realizācijas stadija un iemesli, kas nav ļāvuši nodarījumu realizēt līdz galam (Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VIII1
nodaļa). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015, 205. lpp.).
[11.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešu daļu apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas
klasificējami kā tīši mazāk smagi noziegumi. Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta ceturto daļu apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc
Krimināllikuma 175. panta trešās daļas klasificējami kā tīši smagi noziegumi.
[11.2] Ievērojot to, ka gan Krimināllikuma 175. panta trešās daļas, gan 185. panta pirmās daļas sankcijās ir paredzēti vairāki alternatīvi pamatsodu
veidi, tad saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otrās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu
raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.
[11.3] Izvērtējot apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas un noziedzīgā nodarījuma pret SIA
“/Nosaukums/” pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas raksturu, tiesa nekonstatē īpašus noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas apstākļus vai tādu radīto
kaitējumu, kas norādītu uz to, ka izdarīto noziegumu faktiskā bīstamība un kaitīgums ir mazāks nekā Krimināllikumā prezumētais, vai tieši pretēji –
paaugstināts. Tādējādi iepriekš minēto noziedzīgo nodarījumu raksturs un radītais kaitējums vērtējams neitrāli.
Savukārt, izvērtējot apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu pret SIA “/Nosaukums/” pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas, tiesa ņem vērā,
ka /pers. A/ ar savām prettiesiskajām darbībām ilgstošā laika periodā ir kopumā nolaupījis mantu – 3708,50 EUR vērtībā. Minētais apjoms vairākkārtīgi
pārsniedz /pers. A/ izdarītajā noziegumā pret SIA “/Nosaukums/” nozagtās mantas vērtību – 80 EUR, tādējādi šim noziedzīgajam nodarījumam piemīt
ievērojami lielāka kaitīguma pakāpe. Līdz ar to šī noziedzīgā nodarījuma raksturs un ar to radītais kaitējums vērtējams kā tāds, kas apsūdzētajam
nelabvēlīgi ietekmē piemērojamā soda veidu.
[11.4] Pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personību, noskaidrots, ka viņš dzimis /datums/, Rīgā, Latvijas Republikas pilsonis, neprecējies, apgādībā
personu nav, ar deviņu klašu izglītību, strādā SIA “/Nosaukums/” par celtnieku, nav piešķirta invaliditātes grupa, nav pensionārs, bez deklarētās
dzīvesvietas, paziņotā – /adrese/. Administratīvi sodīts, agrāk krimināli sodīts, pēdējo reizi ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022. gada 30. marta
spriedumu pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas un 185. panta pirmās daļas, galīgais sods noteikts – brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu 2
(diviem) mēnešiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2022. gada 8. novembrī. Sodāmība nav dzēsta.
[11.5] Krimināllikuma 5. panta pirmā daļa paredz, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis
spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.
Tiesa konstatē, ka gan noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, gan spēkā esošajā Krimināllikuma 175. panta trešās daļas redakcijā noteikts, ka
par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot transportlīdzeklī, dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas vai ietaises, kas savieno glabātavas, kā arī par
transportlīdzekļa zādzību soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar
sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā noteikts, ka par
svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas
uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
[11.6] Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta ceturtās daļas noteikumiem – brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu
noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
[11.7] Lemjot jautājumu par nosakāmo sodu, tiesa ņem vērā tiesību doktrīnā sniegto atziņu, ka saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko
radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un
maksimāli atbilst cietušā, sabiedrības un pārkāpēja interesēm. Visu iesaistīto pušu interešu ievērošana ir svarīgs priekšnosacījums efektīvai kriminālsodu
politikai. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet tiesiskais instruments, kas var mazināt ar noziedzīgo nodarījumu radītās
sāpes un ciešanas, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas (sk. Judins A. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
Jurista Vārds,19.03.2013., Nr. 11 (762))
[11.7.1] Ievērojot to, ka kriminālsodu politika pamatota ar taisnīguma atjaunošanas un prevencijas principiem, kas prezumē tādu krimināltiesisko
sodu un līdzekļu piemērošanu, kas atbilst tieši konkrētam gadījumam, tiesa, nosakot apsūdzētajam soda veidu pēc Krimināllikuma 175. panta trešās
daļas un 185. panta pirmās daļas, ievērojot Krimināllikuma 46. panta otrajā daļā norādītos soda veidu ietekmējošos apstākļus, kā arī apsūdzētā
personību raksturojošās ziņas, noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, atzīst, ka Krimināllikuma 35. pantā definētos preventīvos soda
mērķus, ir iespējams panākt, /pers. A/ par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu nosakot sodu reālas brīvības atņemšanas veidā. Tiesa uzskata, ka reāls
brīvības atņemšanas sods palīdzēs apsūdzētajam veidot sociāli pozitīvu dzīves vērtību izpratni, līdz ar to tiks panākts Krimināllikuma 35. pantā noteiktais
mērķis – panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tādēļ, lai aizsargātu ikviena drošību
un novērstu analogu pārkāpumu nākotnē, tiesas ieskatā, ir svarīgi, lai vainīgais tiktu atbilstoši sodīts par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ar pantu
sankcijās paredzēto sodu – brīvības atņemšanas veidā, jo soda individualizācija ir cieši saistīta arī ar likumības principa ievērošanu, kas izpaužas gan
pareizā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijā, gan taisnīga soda noteikšanā, vadoties no soda noteikšanas vispārīgajiem principiem. Savukārt
Krimināllikuma 175. panta trešās daļas un Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas sankcijā ietverto brīvības atņemšanas alternatīvo soda veidu
noteikšana nesasniegs soda mērķi, ņemot vērā apsūdzētā personību, izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu un apdraudēto interešu
nozīmīgumu. Krimināllikuma 175. panta trešās daļas sankcijā paredzētais papildsods – mantas konfiskācija – nav piemērojams, tā kā lietā nav norādīta
apsūdzētajam konfiscējamā manta, kā to nosaka Krimināllikuma 42. pants.
[11.7.2] Lemjot jautājumu par atbilstoša kriminālsoda piemērošanu, tiesa neatstāj bez ievērības faktu, ka atbilstoši Tiesu informatīvās sistēmas
Uzziņā par personas kriminālprocesiem SR fiksētajām ziņām /pers. A/ iepriekš ir bijis notiesāts par līdzīga rakstura noziedzīgu nodarījumu (zādzību),
tostarp ārzemēs, izdarīšanu un piemērots gan brīvības atņemšanas sods, gan alternatīvi un mazāk ierobežojoši soda veidi, tomēr viņš ar noteiktiem
starpposmiem ir bijis vairāk kārt tiesāts par mantiska (līdzīga) rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas liecina par tendenci izdarīt tieši šāda
rakstura noziedzīgus nodarījumus.
Tāpat redzams, ka apsūdzētais 2022. gada 18. oktobrī atbrīvots no /ieslodzījuma vieta/ pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022. gada
30. marta spriedumā piespriestā brīvības atņemšanas soda termiņa beigām (ar 2022. gada 18. oktobra Rīgas apgabaltiesas spriedumu nolemts pirmās
instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu). Lai arī spriedums stājās spēkā tikai 2022. gada 8. novembrī, tiesa, vērtējot apsūdzētā personību ņem vērā,
ka jau 2022. gada 31. oktobrī (nepilnas divas nedēļas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas) apsūdzētais ir izdarījis tāda paša veida noziegumus, par
kādiem viņš izcieta sodu pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022. gada 30. marta sprieduma.
Tādējādi tiesa secina, ka iepriekš noteiktie kriminālsodi (tajā skaitā brīvības atņemšanas sods) nav atturējuši apsūdzēto izdarīt jaunus mazāk
smagus un smagus noziegumus. Turklāt agrāk piespriestie sodi nav bijuši pietiekami efektīvi un personībai atbilstoši, jo nav sasnieguši Krimināllikuma 35.
pantā definētos ģenerālās un speciālās prevencijas uzdevumus, ko pamato soda efektivitātes kritērijs – recidīvs. Līdz ar to konstatējams, ka noziedzīgos
nodarījumus apsūdzētais izdara ar zināmu regularitāti, no to izdarīšanas viņš nevar atturēties.
Minētais dod tiesai pamatotu secinājumu, ka apsūdzētais /pers. A/ nav izpratis savu prettiesisko darbību nepieļaujamību, nespēj iekļauties
sabiedrībā, neizdarot jaunus likumpārkāpumus, lai gan apsūdzētais atrodas darbspējīgā vecumā, taču ar zemu subjektīvās uzvedības kontroles līmeni, kas
dzīvo pēc personiskā labuma principa noteikumiem, un savus sociālos aspektus un intereses risina ar prettiesiskām darbībām, neņemot vērā sabiedrībā
pastāvošās tiesību normas un sabiedrības intereses kopumā. Līdz ar to sabiedrības drošības nolūkos apsūdzētais ir jāizolē no sabiedrības un ierastā
dzīvesveida, tādēļ apsūdzētajam par izdarītajiem noziegumiem ir tiesiski nosakāms tikai un vienīgi brīvības atņemšanas sods, atbilstoši personībai,
noziedzīgā nodarījuma raksturam un ar noziegumu apdraudēto interešu nozīmīgumam.
[12] Ievērojot to, ka Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā un 185. panta pirmajā daļā paredzēts ne tikai brīvības atņemšanas sods, bet arī citi
soda veidi, tad izskatāmajā gadījumā, nosakot brīvības atņemšanas soda ilgumu, Krimināllikuma 46. panta 3.1 daļas nosacījumi nav piemērojami un
saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos
apstākļus.
[12.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu tiesa par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli visos četros noziedzīgajos
nodarījumos atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu. Vienlaikus tiesa uzskata par pamatotu prokurores viedoklī norādīto, ka /pers. A/ atbildību
mīkstinošajam apstāklim noziedzīgajos nodarījumos pret cietušo SIA “/Nosaukums/” ir būtiskāka ietekme un vērtība, jo tieši /pers. A/ vaļsirdīgā atzīšanās
ir bijusi pamats pret cietušo SIA “/Nosaukums/” vērsto noziedzīgo nodarījumu atklāšanā.
[12.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu tiesa par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli noziedzīgajos
nodarījumus pret SIA “/Nosaukums/” un /pers. G/ pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas un 185. panta pirmās daļas atzīst noziedzīgo nodarījumu
recidīvu.
[12.3] Tāpat tiesa ņem vērā, ka, pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu, apsūdzētais ir piekritis iespējai krimināllietu izskatīt bez pierādījumu
pārbaudes, tādējādi ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21. pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas
īstenojusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, taču tiesa norāda, ka
minētais pats par sevi nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47. panta izpratnē, bet tiek ņemts vērā pie soda
noteikšanas.
[13] Tā kā apsūdzētajam /pers. A/ Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā un 185. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā,
kas vērsti pret SIA “/Nosaukums/”, ir atzīts viens atbildību mīkstinošs apstāklis, bet atbildību pastiprinošie apstākļi netika konstatēti, tad, ievērojot gan
sprieduma [12.1] punktā minēto, gan soda noteikšanas vispārīgos principus, tiesa secina, ka apsūdzētajam /pers. A/ par izdarītajiem noziegumiem pēc
Krimināllikuma 175. panta trešās daļas un Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas, kas vērsti pret SIA “/Nosaukums/”, ir nosakāms inkriminētā panta
sankcijā paredzētais brīvības atņemšanas sods, nosakot to starp sankcijā paredzēto minimālo un vidējo brīvības atņemšanas soda robežu, proti, par
Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto noziegumu – brīvības atņemšana uz 1 gadu, bet par Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzēto
noziegumu – brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem.
Ievērojot to, ka apsūdzētajam /pers. A/ Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā un 185. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu
izdarīšanā, kas vērsti pret SIA “/Nosaukums/” un /pers. G/, ir atzīts viens atbildību mīkstinošs apstāklis un viens atbildību pastiprinošs apstāklis, tad
ievērojot gan sprieduma [12.2] punktā minēto, gan soda noteikšanas vispārīgos principus, gan Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un
Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008. gada 1. jūlija lēmuma 15. punktā norādīto rekomendāciju, kas noteic, ka atbildību pastiprinošu
apstākļu esamība ir pamats bargāka soda piemērošanai salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu piespriežams, šādus apstākļus nekonstatējot, tiesa secina, ka
apsūdzētajam /pers. A/ par izdarītajiem noziegumiem pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas un Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas, kas vērsti
pret SIA “/Nosaukums/” un /pers. G/, ir nosakāms inkriminētā panta sankcijā paredzētais brīvības atņemšanas sods, nosakot to starp sankcijā paredzēto
minimālo un vidējo brīvības atņemšanas soda robežu, proti, par Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto noziegumu – brīvības atņemšana uz 1
gadu 6 mēnešiem, bet par Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzēto noziegumu – brīvības atņemšana uz 6 mēnešiem.
[14] Krimināllikuma 50. panta pirmā daļa noteic, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, nosaka
sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu, savukārt saskaņā ar minētā panta trešās daļas nosacījumiem, ja vismaz viens noziedzīgais nodarījums,
kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir smags vai sevišķi smags noziegums, galīgais sods tiek noteikts, pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.
Šādā gadījumā kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem
noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no maksimālā soda apmēra vai laika, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem
nodarījumiem.
Tiesa ņem vērā Augstākās tiesas rekomendāciju, ka, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos vajadzētu
piemērot piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos
sodus, var tikt piemērota īpašos gadījumos (apgabaltiesu kā pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas kā apelācijas instances
tiesas sodu piemērošanas prakse, apstiprināta ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces
2008. gada 1. jūlija lēmumu).
Ņemot vērā apsūdzētā personību, izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, nekonstatējot īpašus apstākļus, kas atļautu pilnībā saskaitīt piespriestos
sodus, ievērojot soda noteikšanas vispārīgos principus, kā arī ņemot vērā iepriekš minēto rekomendāciju, tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 35. pantā
definētā preventīvā soda mērķa sasniegšanas nolūkā, sekmējot apsūdzētā tiesisko uzvedību un jaunu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, /pers. A/ sods
nosakāms, piemērojot daļēju soda saskaitīšanas principu – brīvības atņemšana uz 3 gadiem.
[15] Krimināllikuma 50. panta piektā daļa noteic, ka tiesa nosaka galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījuma kopības, ja pēc sprieduma spēkā
stāšanās konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma spēkā stāšanās pirmajā lietā, soda laikā ieskaitot
sodu, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma.
Kā jau tiesa iepriekš konstatēja, ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022. gada 30. marta spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu pēc
Krimināllikuma 175. panta trešās daļas un 185. panta pirmās daļas, galīgais sods noteikts – brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu 2 (diviem) mēnešiem.
Spriedums stājies likumīgā spēkā 2022. gada 8. novembrī.
Ievērojot lietā konstatēto – pret cietušo SIA “/Nosaukums/” vērstos noziedzīgos nodarījumus apsūdzētais izdarīja pirms minētā sprieduma spēkā
stāšanās, tad apsūdzētajam /pers. A/ galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022. gada 30.
marta spriedumu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piektās daļas nosacījumiem.
Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā /pers. A/ personību raksturojošās ziņas un izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, nekonstatējot īpašus apstākļus
pilnīgai piespriesto sodu saskaitīšanai, ievērojot soda noteikšanas vispārīgos principus, kā arī ņemot vērā sprieduma [14] punktā minēto Augstākās tiesas
rekomendāciju, atzīst, ka Krimināllikuma 35. pantā definētā preventīvā soda mērķa sasniegšanas nolūkā /pers. A/ galīgais sods nosakāms, piemērojot
daļēju sodu saskaitīšanas principu - brīvības atņemšana uz 4 gadiem, secinot, ka tādā veidā tiks sekmēta /pers. A/ tiesiskā uzvedība un jaunu noziedzīgu
nodarījumu novēršana.
[16] No Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 30. marta sprieduma izriet, ka /pers. A/ soda izciešanas termiņā kā izciests ieskaitīts aizturēšanā un
apcietinājumā pavadītais laiks no 2021. gada 18. augusta līdz 2022. gada 30. martam. No Tiesu informatīvajā sistēmā esošajām ziņām redzams, ka
/pers. A/ ir turpinājis izciest Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022. gada 30. marta spriedumā noteikto sodu līdz 2022. gada 18. oktobrim, kad tika
atbrīvots no ieslodzījuma vietas sakarā ar soda izciešanu. Tādējādi saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu un 52. panta ceturto un piekto daļu
brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā /pers. A/ ieskaitāms pilnībā izciestais brīvības atņemšanas sods pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas
2022. gada 30. marta sprieduma no 2021. gada 18. augusta līdz 2022. gada 18. oktobrim.
Vienlaikus tiesa konstatē, ka izskatāmās lietas ietvaros /pers. A/ bija aizturēts no 2023. gada 11. janvāra un 2023. gada 12. janvārī viņam tika
izraudzīts drošības līdzeklis – apcietinājums, kas atcelts 2023. gada 9. februārī. Tādējādi saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto un piekto daļu
brīvības atņemšanas soda termiņā /pers. A/ ieskaitāms aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no 2023. gada 11. janvāra līdz 2023. gada
9. februārim.
[17] Ar 2023. gada 9. februāra lēmumu /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā, kā arī papildus drošības līdzeklis –
aizliegums izbraukt no valsts.
Kriminālprocesa likuma 249. panta pirmā daļa noteic, ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas
pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs
pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.
Ievērojot apsūdzētā personību, konkrēto noziedzīgo nodarījumu veidu un raksturu, kā arī to, ka apsūdzētais /pers. A/ tiek atzīts par vainīgu mazāk
smaga un smaga nozieguma izdarīšanā, tiesa atzīst, ka sprieduma izpildes nolūkā līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim atstājams negrozīts /pers. A/
piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā, kā arī papildus drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts.
[18] Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmā daļa nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar
noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu,
savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz
tiesas nolēmuma pamata.
[18.1] Lietā par cietušo atzīta SIA “/Nosaukums/”, kura Kriminālprocesa likuma 351. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieteica kaitējuma
kompensāciju par /pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā tai nodarīto mantisko zaudējumu 1350 EUR apmērā.
Apsūdzētais /pers. A/ cietušās pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina pilnībā, taču no lietas materiāliem redzams, ka līdz lietas izskatīšanai tiesā
cietušajai nodarītais mantiskais zaudējums nav atlīdzināts.
Ņemot vērā minēto tiesisko regulējumu un Kriminālprocesa likuma 352. pantā uzskaitītos kritērijus, kas ņemami vērā nosakot lietā kaitējuma
kompensāciju kopsakarā ar lietā esošo cietušās kaitējuma kompensācijas pieteikumu, kas ietver sevī nozagto mantu vērtību, tiesa atzīst, ka pieteiktā
kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma pilnībā, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22. panta pamatprincipu – zaudējumu atlīdzināšana
cietušajam ir galvenais līdzeklis viņa subjektīvo tiesību un likumīgo interešu aizskāruma novēršanā.
Ievērojot to, ka līdz lietas izskatīšanai tiesā kaitējums labprātīgi nav atlīdzināts, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 1.
punktu un 352. pantu tiesas noteiktā kaitējuma kompensācija cietušajai SIA “/Nosaukums/” par nodarīto mantisko zaudējumu 1350 EUR apmērā ir
piedzenama no apsūdzētā /pers. A/.
[18.2] Lietā par cietušo atzīta /pers. G/, kura Kriminālprocesa likuma 351. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieteica kaitējuma kompensāciju
par /pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā tai nodarīto mantisko zaudējumu 36 EUR apmērā.
Apsūdzētais /pers. A/ cietušās pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina pilnībā, taču no lietas materiāliem redzams, ka līdz lietas izskatīšanai tiesā
cietušajai nodarītais mantiskais zaudējums nav atlīdzināts.
Ņemot vērā minēto tiesisko regulējumu un Kriminālprocesa likuma 352. pantā uzskaitītos kritērijus, kas ņemami vērā nosakot lietā kaitējuma
kompensāciju kopsakarā ar lietā esošo cietušās kaitējuma kompensācijas pieteikumu, kas ietver sevī sabojātās slēdzenes maiņu, tiesa atzīst, ka pieteiktā
kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma pilnībā, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22. panta pamatprincipu – zaudējumu atlīdzināšana
cietušajam ir galvenais līdzeklis viņa subjektīvo tiesību un likumīgo interešu aizskāruma novēršanā.
Ievērojot to, ka līdz lietas izskatīšanai tiesā kaitējums labprātīgi nav atlīdzināts, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 1.
punktu un 352. pantu tiesas noteiktā kaitējuma kompensācija cietušajai /pers. G/ par nodarīto mantisko zaudējumu 36 EUR apmērā ir piedzenama no
apsūdzētā /pers. A/.
[18.3] Lietā par cietušo atzīta SIA “/Nosaukums/”, kura Kriminālprocesa likuma 351. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieteica kaitējuma
kompensāciju par /pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā tai nodarīto mantisko zaudējumu 560 EUR apmērā.
Apsūdzētais/pers. A/ cietušās pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina pilnībā, taču no lietas materiāliem redzams, ka līdz lietas izskatīšanai tiesā
cietušajai nodarītais mantiskais zaudējums nav atlīdzināts.
Ņemot vērā minēto tiesisko regulējumu un Kriminālprocesa likuma 352. pantā uzskaitītos kritērijus, kas ņemami vērā nosakot lietā kaitējuma
kompensāciju kopsakarā ar lietā esošo cietušās kaitējuma kompensācijas pieteikumu, kas ietver sevī nozagto mantu vērtību un sabojātās mantas remonta
izmaksas, tiesa atzīst, ka pieteiktā kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma pilnībā, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22. panta
pamatprincipu – zaudējumu atlīdzināšana cietušajam ir galvenais līdzeklis viņa subjektīvo tiesību un likumīgo interešu aizskāruma novēršanā.
Ievērojot to, ka līdz lietas izskatīšanai tiesā kaitējums labprātīgi nav atlīdzināts, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 1.
punktu un 352. pantu tiesas noteiktā kaitējuma kompensācija cietušajai SIA “/Nosaukums/” par nodarīto mantisko zaudējumu 560 EUR apmērā ir
piedzenama no apsūdzētā /pers. A/.
[19] Apsūdzētā/pers. A/ aizstāvībai tika nodrošināts zvērināts advokāts Antons Drēbnieks, kuram saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84. pantu un
Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru,
atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksu kārtību”, kopumā no valsts līdzekļiem izmaksājami 275 euro, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.
panta pirmās daļas 4. punktu, 368. panta pirmo daļu, lēmuma labprātīgas neizpildes gadījumā 30 dienu laikā no lēmuma stāšanās spēkā, šie procesuālie
izdevumi pilnā apmērā piedzenami no apsūdzētā.
[20] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85. panta pirmās daļas 2. punktu tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvju palīdzību, kas tādā
gadījuma tiek segta no valsts līdzekļiem, ir personai, kurai aizstāvja piedalīšanās kriminālprocesā saskaņā ar šā likuma 83. panta pirmo daļu ir obligāta.
Savukārt šī panta otrajā daļā noteikts, ka lēmumu par atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību pieņem procesa virzītājs šajā likumā noteiktajā
kārtībā.
[20.1] Kriminālprocesa likuma 83. panta pirmajā daļā noteikts, ka aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā: ja tiesības uz aizstāvību ir
nepilngadīgai vai ierobežoti pieskaitāmai personai; par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu; ja tas tiek turpināts sakarā ar pieteikumu par
mirušas personas reabilitāciju; ja tiesības uz aizstāvību ir personai, kura garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ pati nespēj pilnībā izmantot savas
procesuālās tiesības; ja tiesības uz aizstāvību ir analfabētam vai personai ar tik zemu izglītības līmeni, ka tā nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās
tiesības.
[20.2] Vienlaikus tiesa norāda, ka Kriminālprocesa likuma 80. panta trešajā daļā noteikts, ka, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai cita
persona tās interesēs nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, bet aizstāvja piedalīšanās ir obligāta vai persona vēlas aizstāvja piedalīšanos, procesa
virzītājs paziņo attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam par nepieciešamību nodrošināt aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā.
Turklāt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 274. pantu, ierosinājuma par drošības līdzekļa – apcietinājums – piemērošanu izskatīšanā aizstāvja
piedalīšanās ir obligāta.
[20.3] Tiesa konstatē, ka attiecībā uz Kriminālprocesa likuma 85. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto likumdevējs ar 2017. gada 30. marta
likumu ir veicis grozījumus sākotnējā Kriminālprocesa likuma 85. panta pirmās daļas 2. punkta redakcijā: “2) personai, kura kriminālprocesā, kad
aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, nav vēlējusies aizstāvi.”, izsakot to šādā redakcijā: “2) personai, kurai aizstāvja piedalīšanās kriminālprocesā saskaņā ar
šā likuma 83. panta pirmo daļu ir obligāta”.
No Tieslietu ministrijas 2017. gada 27. februāra priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 660/Lp12) Nr. 1-
11/601 izriet, ka priekšlikums izteikt Kriminālprocesa likuma 85. panta pirmās daļas 2. punktu redakcijā “2) personai, kurai aizstāvja piedalīšanās
kriminālprocesā saskaņā ar šā likuma 83. panta pirmo daļu ir obligāta” paredz noteikt, ka tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību būs
personai, kurai aizstāvja piedalīšanās kriminālprocesā saskaņā ar 83. panta pirmo daļu ir obligāta, tādējādi atbrīvošanu no samaksas nesasaistot ar to, vai
persona vēlējās aizstāvi vai nē. Priekšlikums izstrādāts ņemot vērā to, ka, ja valsts ir noteikusi personu loku, kuriem ir jābūt nodrošinātai obligātai
aizstāvībai, tad nav samērīgi minētajām personām likt par aizstāvības izmantošanu maksāt.
Izvērtējot likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 660/Lp12) pieņemšanas gaitu un konkrētā priekšlikuma virzību, tiesa secina, ka
minētais priekšlikums bez izmaiņām tika atbalstīts gan Saeimas Juridiskās komisijas 2017. gada 22. marta sēdē, gan Saeimas 2017. gada 30. marta sēdē
likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 660/Lp12) 3. lasījumā. Likums tika izsludināts 2017. gada 12. aprīlī un stājās spēkā 2017. gada
26. aprīlī.
[20.4] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka, lai gan obligātās aizstāvības gadījums, kad ir jānodrošina aizstāvība ar drošības līdzekļu
piemērošanu saistīto jautājumu izskatīšanā pie izmeklēšanas tiesneša, nav ietverts Kriminālprocesa likuma 83. panta pirmās daļas uzskaitījumā, vērtējot
Kriminālprocesa likumā esošās tiesību normas kopsakarā ar konkrētā priekšlikuma pieņemšanas gaitu un pamatojumu (likumdevēja gribu) – obligātās
aizstāvības gadījumos personām ir tiesības tikt atbrīvotām no samaksas par aizstāvja palīdzību tām, arī konkrētais gadījums ir uzskatāms par tādu, kad
apsūdzētajam ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvju palīdzību.
[20.5] No zvērināta advokāta Antona Drēbnieka paziņojuma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā Nr.
15130000123 (1. sējuma 179. lapa) izriet, ka viņš ir sniedzis /pers. A/ juridisko palīdzību tiesas sēdē, izlemjot jautājumu par drošības līdzekļa
piemērošanu, kā arī sniedzis juridisko palīdzību, kas saistīta ar konkrēto tiesas sēdi, kopsummā 80 EUR apmērā.
[20.6] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā krimināllietā konstatētie procesuālie izdevumi 80 EUR apmērā ir radušies
sakarā ar aizstāvja zvērināta advokāta Antona Drēbnieka nodrošināto aizstāvību sakarā ar drošības līdzekļa – apcietinājums – piemērošanas izskatīšanu.
Ievērojot minēto, /pers. A/ no konkrēto procesuālo izdevumu samaksas 80 EUR apmērā ir atbrīvojams un tie sedzami no valsts līdzekļiem.
[21] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu, izlemjot jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka lietiskie pierādījumi: viens
apavu pēdas fragments (daktiloplēve), viens mākslīgās ādas fragments, trīs daktiloplēves, viens apavu pēdas fragmenti, viens dēļa fragments, viena virve,
kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, iznīcināmi pēc sprieduma spēkā stāšanās, viens papīra maiss un trīs slēdzenes mehānismi, kas ar Valsts
policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja 2. nodaļas vecākās inspektores Valsts amatpersona 2023. gada 18. janvāra
lēmumu par trasoloģiskās ekspertīzes nozīmēšanu, nodoti ekspertīzes izdarīšanai Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei, iznīcināmi pēc sprieduma
spēkā stāšanās, lietisko pierādījumu iznīcināšanu uzdodot veikt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja 2. nodaļai,
viens apavu pāris, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma spēkā stāšanās atgriežams īpašniekam – /pers. A/, elektroniskais dokuments
– CD matrica ar videonovērošanas kameru ierakstu, kas glabājas pie krimināllietas, atstājams glabāšanā pie krimināllietas materiāliem.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1. 1daļu un Kriminālprocesa likuma 520. pantu, tiesa
nosprieda
atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas izdarīts pret SIA
“/Nosaukums/”, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.
Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas izdarīts pret SIA
“/Nosaukums/” un /pers. G/, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.
Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas izdarīts pret SIA
“/Nosaukums/”, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu.
Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas izdarīts pret SIA
“/Nosaukums/”, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un trešo daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, /pers. A/ noteikt galīgo sodu pēc noziedzīgu
nodarījumu kopības – brīvības atņemšana uz 3 (trīs) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, noteiktajam soda daļēji pievienojot sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas
2022. gada 30. marta spriedumu, /pers. A/ noteikt galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības – brīvības atņemšana uz 4 (četriem) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu un 52. panta ceturto un piekto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā /pers. A/ ieskaitīt
šajā kriminālprocesā aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2023. gada 11. janvāra līdz 2023. gada 9. februārim, kā arī pilnībā izciesto brīvības
atņemšanas sodu pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022. gada 30. marta sprieduma no 2021. gada 18. augusta līdz 2022. gada 18. oktobrim.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā – un papildus drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts, atstāt
negrozītus līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Noteikt cietušajai SIA “/Nosaukums/” kaitējuma kompensāciju – 1350 EUR (viens tūkstotis trīs simti piecdesmit euro) apmērā.
Piedzīt no /pers. A/ tiesas noteikto kaitējuma kompensāciju 1350 EUR (viens tūkstotis trīs simti piecdesmit euro) apmērā par labu SIA
“/Nosaukums/”, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un pienākumu iesniegt tiesai
dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.
Noteikt cietušajai /pers. G/ kaitējuma kompensāciju – 36 EUR (trīsdesmit seši euro) apmērā.
Piedzīt no /pers. A/ tiesas noteikto kaitējuma kompensāciju 36 EUR (trīsdesmit seši euro) apmērā par labu /pers. G/, nosakot termiņu sprieduma
labprātīgai izpildei, – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas
atlīdzināšanu.
Noteikt cietušajai SIA “/Nosaukums/” kaitējuma kompensāciju – 560 EUR (pieci simti sešdesmit euro) apmērā.
Piedzīt no /pers. A/ tiesas noteikto kaitējuma kompensāciju 560 EUR (pieci simti sešdesmit euro) apmērā par labu SIA “/Nosaukums/”, nosakot
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma
kompensācijas atlīdzināšanu.
Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus 275 EUR (divi simti septiņdesmit pieci euro) apmērā par aizstāvja zvērināta advokāta
Antona Drēbnieka darbu, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Procesuālie izdevumi
(advokāta darba samaksa) ieskaitāmi saņēmēja – Valsts kases, reģistrācijas Nr. 90000050138, kontā Nr. LV68TREL1060001239300, BIC kods
TRELLV22, maksājuma mērķis: procesuālie izdevumi krimināllietā Nr. 15130000123. Maksājumu apliecinošs dokuments sprieduma labprātīgas izpildes
laikā iesniedzams Rīgas pilsētas tiesas kancelejā (Mazā Nometņu iela 39, LV-1002, Rīga).
Atbrīvot /pers. A/ no procesuālu izdevumu 80 EUR (astoņdesmit euro) samaksas par aizstāvja zvērināta advokāta Antona Drēbnieka darbu
pirmstiesas kriminālprocesā un segt tos no valsts līdzekļiem.
Lietiskos pierādījumus – vienu apavu pēdas fragmentu (daktiloplēvi), vienu mākslīgās ādas fragmentu, trīs daktiloplēves, vienu apavu pēdas
fragmentu, vienu dēļa fragmentu, vienu virvi, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, iznīcināt pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Lietiskos pierādījumus - vienu papīra maisu un trīs slēdzenes mehānismus, kas ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas
pārvaldes 2. biroja 2. nodaļas vecākās inspektores Valsts amatpersona 2023. gada 18. janvāra lēmumu par trasoloģiskās ekspertīzes nozīmēšanu,
nodoti ekspertīzes izdarīšanai Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei, iznīcināt pēc sprieduma spēkā stāšanās. Lietisko pierādījumu iznīcināšanu uzdot
veikt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja 2. nodaļai.
Lietisko pierādījumu – vienu apavu pāri, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma spēkā stāšanās atgriezt īpašniekam - /pers. A/.
Elektronisko dokumentu – CD matricu ar videonovērošanas kameru ierakstu, kas glabājas pie krimināllietas, – atstāt glabāšanā pie krimināllietas
materiāliem.
Pilnu spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no tā pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot
Rīgas pilsētas tiesā (Mazā Nometņu iela 39, Rīga, LV-1002).
Pilns spriedums pieejams no 2023. gada 17. jūlija.
Tiesnesis E. Ernstsons