Legislator Giurisprudenza & Legislazione
15130000123 / K77-2210-23 ECLI:LV:RPT:2023:0516.15130000123.2.S Generato dall'IA

Court convicted defendant of theft and property damage, ordering compensation to victim and state.

Numero d'incarto 15130000123 / K77-2210-23
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court convicted the defendant of theft and malicious damage to property, ordering specific compensation payments to the victim and the state. The defendant argued for dismissal, but the court found sufficient evidence of intent and execution of the crimes. Consequently, the court ruled in favor of the prosecution, establishing liability and mandating restitution.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Krimināllikuma 175. panta 3. daļa; 185. panta 1. daļa: The court established that intentional destruction of property and secret theft constitute separate criminal offenses requiring full compensation for material loss.

Parole chiave

Generato dall'IA
theft conviction property damage criminal liability compensation order malicious intent raggiungimento del valore soglia concussione spese per le indagini

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Krimināllikuma 175. panta 3. daļa
Krimināllikuma 185. panta 1. daļa

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. K77-2210-23/115

ECLI:LV:RPT:2023:0516.15130000123.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023. gada 16. maijā

Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Erlens Ernstsons rakstveida procesā izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 175. panta trešās daļas (divi noziedzīgi nodarījumi) un 185. panta pirmās daļas (divi noziedzīgi nodarījumi).

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu šādos apstākļos.

/pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā vietā, apstākļos un laikā, bet 2023. gada naktī no 4. uz 5. janvāri un, turpinot savu

noziedzīgo nodomu, līdz 2023. gada 11. janvāra plkst. 03.30, radās nodoms sabojāt SIA “/Nosaukums/” piederošo un SIA “/Nosaukums/” nomāto

noliktavas telpu Nr. 17 un Nr. 18 durvju slēdzenes, /adrese/, iekļūt minētajās noliktavās un nolaupīt tajās esošās mantas.

Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā laikā, bet 2023. gadā naktī no 4. uz 5. janvārī un, turpinot

savu noziedzīgo nodomu, līdz 2023. gada 11. janvāra plkst. 03.30, /adrese//pers. A/, domādams, ka viņa darbības neviens nenovēro, pirmstiesas

kriminālprocesā nenoskaidrotā veidā tīši un mērķtiecīgi sabojāja noliktavas Nr. 17 durvju slēdzeni 6 EUR vērtībā un noliktavas Nr. 18 durvju slēdzeni 30

EUR. /pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā minētā, SIA “/Nosaukums/” piederošā un SIA “/Nosaukums/” nomātā manta tika sabojāta tādā mērā, ka

to vairs nevarēja pilnvērtīgi izmantot pēc tās nozīmes bez atbilstoša remonta, lai atjaunotu tās derīgās īpašības.

/pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā tika sabojāta SIA “/Nosaukums/” piederošā manta 36 EUR kopējā vērtībā.

Tādējādi /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[2] Turklāt /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta no glabātavas, šādos apstākļos.

Pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā vietā, apstākļos un laikā, bet 2023. gada naktī no 4. uz 5. janvāri un, turpinot savu noziedzīgo

nodomu, līdz 2023. gada 11. janvāra plkst. 03.30, /pers. A/, mantkārīgu motīvu vadītam, radās nodoms izdarīt SIA “/Nosaukums/” piederošās kustamās

mantas slepenu nolaupīšanu, iekļūstot noliktavā Nr. 18, /adrese/.

Īstenojot noziedzīgo nodomu, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā laikā, bet 2023. gada naktī no 4. uz 5. janvāri un, turpinot savu

noziedzīgo nodomu līdz 2023. gada 11. janvāra plkst. 03.30, /pers. A/, domādams, ka viņa darbības neviens nenovēro, nolūkā sabojāt SIA

“/Nosaukums/” piederošo un SIA “/Nosaukums/” nomāto mantu, lai pēc tam slepeni nolaupītu minētajā noliktavā esošās, SIA “/Nosaukums/”

piederošās mantas, tīši un mērķtiecīgi sabojāja tās durvju slēdzeni.

Pēc tam, kad /pers. A/ bija novērsis šķēršļus iekļūšanai noliktavā Nr. 18, viņš bez tiesiska pamata tajā iekļuva, un, domādams, ka viņa darbības

neviens nenovēro, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā vietā paņēma šādas SIA “/Nosaukums/” piederošās mantas: 96 (deviņdesmit

sešus) 1kg kafijas “Pacucci” iepakojumus 30 EUR vērtībā katru, 2880 EUR kopējā vērtībā; 1 (vienu) krāsni 390 EUR vērtībā; 1 (vienu) kafijas aparātu

“Didiesse macchine per caffe frog” 139,50 EUR vērtībā, 24 (divdesmit četrus) 250 g kafijas piena “Crema confuso” iepakojumus 3 EUR vērtībā katru,

72 EUR kopējā vērtībā, kā arī /pers. G/ piederošās mantas: 1 (vienu) kasti 10 EUR vērtībā; 1 (vienu) zāģi 18 EUR vērtībā; 1 (vienu) zāģi 25 EUR

vērtībā; 1 (vienu) zāģi 30 EUR vērtībā; 2 (divas) špakteļlāpstiņas 10 EUR vērtībā katru, 20 EUR kopējā vērtībā; 1 (vienu) kabeļu iepakojumu 40 EUR

vērtībā; 1 (vienu) smērvielu pistoli 7 EUR vērtībā; 2 (divas) slīpēšanas švammes 1 EUR vērtībā katru, 2 EUR kopējā vērtībā; 1 (vienu) akumulatora

urbjmašīnas “Makita” uzgaļu komplektu 20 EUR vērtībā; 1 (vienu) durvju roktura daļu 10 EUR vērtībā; 1 (vienu) slēdzenes mehānismu 30 EUR vērtībā;

2 (divas) stiprinājuma šņores 5 EUR vērtībā katru, 10 EUR kopējā vērtībā; 1 (vienu) kasti 5 EUR vērtībā.

Pēc tam /pers. A/ no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas ar slepeni nolaupītajām SIA “/Nosaukums/” un /pers. G/ piederošajām mantām

aizgāja.

Tādējādi ar savām prettiesiskajām darbībām /pers. A/ izdarīja SIA “/Nosaukums/” piederošo mantu 3481,50 EUR kopējā vērtībā un /pers. G/

piederošo mantu 227 EUR kopējā vērtībā jeb 3708,50 EUR kopējā vērtībā slepenu zādzību no glabātavas (noliktavas).

Tādējādi /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[3] Turklāt /pers. A/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu šādos apstākļos.

/pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotā vietā, apstākļos un laikā, bet līdz 2022. gada 31. oktobra ap plkst. 03.10, radās nodoms

sabojāt SIA “/Nosaukums/” piederošā un SIA “/Nosaukums/” nomātā autoservisa boksa Nr. 10 jumta daļu, /adrese/, iekļūt minētajā autoservisā un

nolaupīt tajās esošās mantas.

Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā laikā, bet līdz 2022. gada 31. oktobra ap plkst. 03.10,

/adrese/, /pers. A/, domādams, ka viņa darbības neviens nenovēro, pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotā veidā tīši un mērķtiecīgi sabojāja minētā

autoservisa boksa Nr. 10 jumta daļu 280 EUR vērtībā. /pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā minētā, SIA “/Nosaukums/ piederošā un SIA

“/Nosaukums/” nomātā manta tika sabojāta tādā mērā, ka to vairs nevarēja pilnvērtīgi izmantot pēc tās nozīmes bez atbilstoša remonta, lai atjaunotu tās

derīgās īpašības.

/pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā tika sabojāta SIA “/Nosaukums/” piederošā manta 280 EUR vērtībā.

Tādējādi /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[4] Turklāt /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta no glabātavas, šādos apstākļos.

Pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā vietā, apstākļos un laikā, bet līdz 2022. gada 31. oktobra ap plkst. 03.10, /pers. A/,

mantkārīgu motīvu vadītam, radās nodoms izdarīt SIA “/Nosaukums/” piederošās kustamās mantas slepenu nolaupīšanu, iekļūstot autoservisā boksā

Nr. 10, /adrese/.

Īstenojot noziedzīgo nodomu, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk laikā, bet līdz 2022. gada 31. oktobra ap plkst. 03.10, /pers. A/, domādams,

ka viņa darbības neviens nenovēro, nolūkā sabojāt SIA “/Nosaukums/” piederošo un SIA “/Nosaukums/” nomāto mantu, lai pēc tam slepeni nolaupītu

minētā autoservisa boksa Nr. 10 esošās mantas, tīši un mērķtiecīgi sabojāja tā jumta daļu.

Pēc tam, kad /pers. A/ bija novērsis šķēršļus iekļūšanai autoservisa boksā Nr. 10, viņš bez tiesiska pamata tajā iekļuva, un domādams, ka viņa

darbības neviens nenovēro, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotā vietā paņēma SIA “/Nosaukums/” piederošo akumulatora urbjmašīnu

“Dewalt” 109,99 EUR vērtībā.

Pēc tam /pers. A/ ar slepeni nolaupīto SIA “/Nosaukums/” piederošo mantu no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas aizgāja.

Tādējādi ar savām prettiesiskajām darbībām /pers. A/ izdarīja SIA “/Nosaukums/” piederošās mantas 80 EUR vērtībā slepenu zādzību no citas

telpas (autoservisa).

Tādējādi /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[5] Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļa paredz, ka krimināllietas, kas nodotas tiesai paātrinātā procesa kārtībā vai

izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, pirmās instances tiesā var izskatīt rakstveida procesā.

[5.1] Ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneša 2023. gada 14. aprīļa lēmumu, atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1.1 daļā

noteiktajam nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā, informējot procesā iesaistītās personas par viņu tiesībām 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas

sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par apsūdzētajiem piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar

spriedumu saistītiem jautājumiem, norādot nolēmuma pieejamības dienu.

[5.2] Noraidījums tiesai nav pieteikts, kā arī nav saņemti procesā iesaistīto personu iebildumi pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.

[6] 2023. gada 17. aprīlī Rīgas pilsētas tiesā saņemts Rīgas Pārdaugavas prokuratūras prokurores Ivetas Rudzītes viedoklis par apsūdzētajam

/pers. A/ piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem.

Viedoklī tiek lūgts: 1) atzīt par vainīgu apsūdzēto /pers. A/ Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzētā (izdarīts pret SIA “/Nosaukums/”)

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem; 2) atzīt par vainīgu apsūdzēto /pers. A/ Krimināllikuma

185. panta pirmajā daļā paredzētā (izdarīts pret SIA “/Nosaukums/” un /pers. G/) noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu

uz 6 (sešiem) mēnešiem; 3) atzīt par vainīgu apsūdzēto /pers. A/ Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētā (izdarīts pret SIA “/Nosaukums/”)

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu; 4) atzīt par vainīgu apsūdzēto /pers. A/ Krimināllikuma 175.

panta trešajā daļā paredzētā (izdarīts pret SIA “/Nosaukums/”) noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 6

(sešiem) mēnešiem; 5) saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un trešo daļu sodu /pers. A/ noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, sodus daļēji

saskaitot, brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem; 6) saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu galīgo sodu /pers. A/ noteikt pēc noziedzīgo

nodarījumu kopības ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022. gada 30. marta spriedumu, izraudzītos sodus daļēji saskaitot, brīvības atņemšanu uz 4

(četriem) gadiem; 7) saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu apsūdzētā /pers. A/ brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitīt aizturēšanā un

apcietinājumā pavadīto laiku – no 2021. gada 18. augusta līdz 2022. gada 18. oktobrim un no 2023. gada 11. janvāra līdz 2023. gada 9. februārim; 8)

piedzīt no apsūdzētā /pers. A/ procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā 160,00 euro apmērā (un tos, kas būs

radušies tiesā), bet 80,00 euro apmērā – segt no valsts līdzekļiem; 9) noteikt kaitējuma kompensāciju 1350,00 euro, 36,00 euro un 560,00 euro.

Kaitējuma kompensāciju 1350,00 euro apmērā piedzīt no apsūdzētā /pers. A/ par labu cietušajai SIA “/Nosaukums/”, kaitējuma kompensāciju 36,00

euro apmērā piedzīt no apsūdzētā /pers. A/ par labu cietušajai /pers. G/ un kaitējuma kompensāciju 560,00 euro apmērā piedzīt no apsūdzētā /pers. A/

par labu cietušajai SIA “/Nosaukums/”; 10) vienu CD matricu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135. panta otrās daļas nosacījumiem kā elektronisko

dokumentu pēc sprieduma spēkā stāšanās atstāt glabāt pie krimināllietas. Vienu papīra maisu, vienu slēdzenes mehānismu, vienu apavu pēdas fragmentu,

vienu mākslīgās ādas fragmentu, vienu slēdzenes mehānismu, trīs daktiloplēves, vienu slēdzenes mehānismu, vienu apavu pēdas fragmentu, vienu dēļa

fragmentu, vienu virvi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 1. punktu pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināt. Vienu apavu pāri

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 1. punktu pēc sprieduma spēkā stāšanās atdod tā īpašniekam.

[7] /pers. A/ aizstāvis Antons Drēbnieks 2023. gada 12. maija viedoklī norāda, ka /pers. A/ liecības vienmēr bija konsekventas, savu vainu viņš

atzīst pilnībā, izdarīto vaļsirdīgi nožēlo, apņēmās segt visas kompensācijas, apsolās turpmāk ievērot likumus un neizdarīt noziedzīgus nodarījumus, strādā

algotu darbu. Ņemot vērā /pers. A/ attieksmi pret apsūdzību un izpratni par viņa izdarītām noziedzīgām darbībām, lūdz tiesu nepiemērot /pers. A/ sodu,

kas saistīts ar reālu brīvības atņemšanu.

[8] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, novērtējusi apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, iepazinusies ar prokurores un aizstāvja viedokli,

atzīst, ka /pers. A/ darbības ir kvalificētas pareizi un viņa vainīgums ir pierādīts pilnībā, līdz ar ko /pers. A/ atzīstams par vainīgu un sodāms

Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā (divi noziedzīgi nodarījumi) un 185. panta pirmajā daļā (divi noziedzīgi nodarījumi) paredzēto noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanā.

[9] Tā kā, pabeidzot pirmstiesas procesu, apsūdzētais savu vainu pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas (divi noziedzīgi nodarījumi) un

185. panta pirmās daļas (divi noziedzīgi nodarījumi) atzina pilnībā un izdarīto nožēloja, pieteica lūgumu tiesā izskatīt lietu bez pierādījumu pārbaudes, kura

procesuālā būtība un sekas apsūdzētajam izskaidrotas, un tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes neradās šaubas par apsūdzētā vainīgumu viņam

izvirzītajā apsūdzībā, tiesa pieņēma lēmumu iztiesāt lietu Kriminālprocesa likuma 499. panta kārtībā, neveicot pierādījumu pārbaudi attiecībā uz visu

apsūdzību.

[10] Ievērojot pieņemto lēmumu – neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, tiesa atzīst, ka pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav

nepieciešams (Kriminālprocesa likuma 527. panta trešā daļa).

[11] Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otrās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Noziedzīgā nodarījuma raksturs ir kvalitatīvs rādītājs, kas vispirms ir atkarīgs no noziedzīgā nodarījuma objekta. Tādējādi, izvērtējot noziedzīgā

nodarījuma raksturu, vispirms ņemams vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpe, ko nosaka pēc noziedzīgā nodarījuma objekta jeb

apdraudēto interešu nozīmīguma. Jo nozīmīgāks ir noziedzīgā nodarījuma objekts, jo šis nodarījums ir kaitīgāks. Par konkrētā noziedzīgā nodarījuma

raksturu var liecināt arī tā izdarīšanas apstākļi, veids, paņēmieni, cietušā personība, vainīgā motivācija, kvalificējošie apstākļi, noziedzīgā nodarījuma

realizācijas stadija un iemesli, kas nav ļāvuši nodarījumu realizēt līdz galam (Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VIII1

nodaļa). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015, 205. lpp.).

[11.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešu daļu apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas

klasificējami kā tīši mazāk smagi noziegumi. Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta ceturto daļu apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc

Krimināllikuma 175. panta trešās daļas klasificējami kā tīši smagi noziegumi.

[11.2] Ievērojot to, ka gan Krimināllikuma 175. panta trešās daļas, gan 185. panta pirmās daļas sankcijās ir paredzēti vairāki alternatīvi pamatsodu

veidi, tad saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otrās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu

raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

[11.3] Izvērtējot apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas un noziedzīgā nodarījuma pret SIA

“/Nosaukums/” pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas raksturu, tiesa nekonstatē īpašus noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas apstākļus vai tādu radīto

kaitējumu, kas norādītu uz to, ka izdarīto noziegumu faktiskā bīstamība un kaitīgums ir mazāks nekā Krimināllikumā prezumētais, vai tieši pretēji –

paaugstināts. Tādējādi iepriekš minēto noziedzīgo nodarījumu raksturs un radītais kaitējums vērtējams neitrāli.

Savukārt, izvērtējot apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu pret SIA “/Nosaukums/” pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas, tiesa ņem vērā,

ka /pers. A/ ar savām prettiesiskajām darbībām ilgstošā laika periodā ir kopumā nolaupījis mantu – 3708,50 EUR vērtībā. Minētais apjoms vairākkārtīgi

pārsniedz /pers. A/ izdarītajā noziegumā pret SIA “/Nosaukums/” nozagtās mantas vērtību – 80 EUR, tādējādi šim noziedzīgajam nodarījumam piemīt

ievērojami lielāka kaitīguma pakāpe. Līdz ar to šī noziedzīgā nodarījuma raksturs un ar to radītais kaitējums vērtējams kā tāds, kas apsūdzētajam

nelabvēlīgi ietekmē piemērojamā soda veidu.

[11.4] Pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personību, noskaidrots, ka viņš dzimis /datums/, Rīgā, Latvijas Republikas pilsonis, neprecējies, apgādībā

personu nav, ar deviņu klašu izglītību, strādā SIA “/Nosaukums/” par celtnieku, nav piešķirta invaliditātes grupa, nav pensionārs, bez deklarētās

dzīvesvietas, paziņotā – /adrese/. Administratīvi sodīts, agrāk krimināli sodīts, pēdējo reizi ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022. gada 30. marta

spriedumu pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas un 185. panta pirmās daļas, galīgais sods noteikts – brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu 2

(diviem) mēnešiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2022. gada 8. novembrī. Sodāmība nav dzēsta.

[11.5] Krimināllikuma 5. panta pirmā daļa paredz, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis

spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.

Tiesa konstatē, ka gan noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, gan spēkā esošajā Krimināllikuma 175. panta trešās daļas redakcijā noteikts, ka

par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot transportlīdzeklī, dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas vai ietaises, kas savieno glabātavas, kā arī par

transportlīdzekļa zādzību soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar

sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā noteikts, ka par

svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas

uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

[11.6] Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta ceturtās daļas noteikumiem – brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu

noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

[11.7] Lemjot jautājumu par nosakāmo sodu, tiesa ņem vērā tiesību doktrīnā sniegto atziņu, ka saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko

radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un

maksimāli atbilst cietušā, sabiedrības un pārkāpēja interesēm. Visu iesaistīto pušu interešu ievērošana ir svarīgs priekšnosacījums efektīvai kriminālsodu

politikai. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet tiesiskais instruments, kas var mazināt ar noziedzīgo nodarījumu radītās

sāpes un ciešanas, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas (sk. Judins A. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Jurista Vārds,19.03.2013., Nr. 11 (762))

[11.7.1] Ievērojot to, ka kriminālsodu politika pamatota ar taisnīguma atjaunošanas un prevencijas principiem, kas prezumē tādu krimināltiesisko

sodu un līdzekļu piemērošanu, kas atbilst tieši konkrētam gadījumam, tiesa, nosakot apsūdzētajam soda veidu pēc Krimināllikuma 175. panta trešās

daļas un 185. panta pirmās daļas, ievērojot Krimināllikuma 46. panta otrajā daļā norādītos soda veidu ietekmējošos apstākļus, kā arī apsūdzētā

personību raksturojošās ziņas, noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, atzīst, ka Krimināllikuma 35. pantā definētos preventīvos soda

mērķus, ir iespējams panākt, /pers. A/ par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu nosakot sodu reālas brīvības atņemšanas veidā. Tiesa uzskata, ka reāls

brīvības atņemšanas sods palīdzēs apsūdzētajam veidot sociāli pozitīvu dzīves vērtību izpratni, līdz ar to tiks panākts Krimināllikuma 35. pantā noteiktais

mērķis – panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tādēļ, lai aizsargātu ikviena drošību

un novērstu analogu pārkāpumu nākotnē, tiesas ieskatā, ir svarīgi, lai vainīgais tiktu atbilstoši sodīts par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ar pantu

sankcijās paredzēto sodu – brīvības atņemšanas veidā, jo soda individualizācija ir cieši saistīta arī ar likumības principa ievērošanu, kas izpaužas gan

pareizā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijā, gan taisnīga soda noteikšanā, vadoties no soda noteikšanas vispārīgajiem principiem. Savukārt

Krimināllikuma 175. panta trešās daļas un Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas sankcijā ietverto brīvības atņemšanas alternatīvo soda veidu

noteikšana nesasniegs soda mērķi, ņemot vērā apsūdzētā personību, izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu un apdraudēto interešu

nozīmīgumu. Krimināllikuma 175. panta trešās daļas sankcijā paredzētais papildsods – mantas konfiskācija – nav piemērojams, tā kā lietā nav norādīta

apsūdzētajam konfiscējamā manta, kā to nosaka Krimināllikuma 42. pants.

[11.7.2] Lemjot jautājumu par atbilstoša kriminālsoda piemērošanu, tiesa neatstāj bez ievērības faktu, ka atbilstoši Tiesu informatīvās sistēmas

Uzziņā par personas kriminālprocesiem SR fiksētajām ziņām /pers. A/ iepriekš ir bijis notiesāts par līdzīga rakstura noziedzīgu nodarījumu (zādzību),

tostarp ārzemēs, izdarīšanu un piemērots gan brīvības atņemšanas sods, gan alternatīvi un mazāk ierobežojoši soda veidi, tomēr viņš ar noteiktiem

starpposmiem ir bijis vairāk kārt tiesāts par mantiska (līdzīga) rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas liecina par tendenci izdarīt tieši šāda

rakstura noziedzīgus nodarījumus.

Tāpat redzams, ka apsūdzētais 2022. gada 18. oktobrī atbrīvots no /ieslodzījuma vieta/ pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022. gada

30. marta spriedumā piespriestā brīvības atņemšanas soda termiņa beigām (ar 2022. gada 18. oktobra Rīgas apgabaltiesas spriedumu nolemts pirmās

instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu). Lai arī spriedums stājās spēkā tikai 2022. gada 8. novembrī, tiesa, vērtējot apsūdzētā personību ņem vērā,

ka jau 2022. gada 31. oktobrī (nepilnas divas nedēļas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas) apsūdzētais ir izdarījis tāda paša veida noziegumus, par

kādiem viņš izcieta sodu pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022. gada 30. marta sprieduma.

Tādējādi tiesa secina, ka iepriekš noteiktie kriminālsodi (tajā skaitā brīvības atņemšanas sods) nav atturējuši apsūdzēto izdarīt jaunus mazāk

smagus un smagus noziegumus. Turklāt agrāk piespriestie sodi nav bijuši pietiekami efektīvi un personībai atbilstoši, jo nav sasnieguši Krimināllikuma 35.

pantā definētos ģenerālās un speciālās prevencijas uzdevumus, ko pamato soda efektivitātes kritērijs – recidīvs. Līdz ar to konstatējams, ka noziedzīgos

nodarījumus apsūdzētais izdara ar zināmu regularitāti, no to izdarīšanas viņš nevar atturēties.

Minētais dod tiesai pamatotu secinājumu, ka apsūdzētais /pers. A/ nav izpratis savu prettiesisko darbību nepieļaujamību, nespēj iekļauties

sabiedrībā, neizdarot jaunus likumpārkāpumus, lai gan apsūdzētais atrodas darbspējīgā vecumā, taču ar zemu subjektīvās uzvedības kontroles līmeni, kas

dzīvo pēc personiskā labuma principa noteikumiem, un savus sociālos aspektus un intereses risina ar prettiesiskām darbībām, neņemot vērā sabiedrībā

pastāvošās tiesību normas un sabiedrības intereses kopumā. Līdz ar to sabiedrības drošības nolūkos apsūdzētais ir jāizolē no sabiedrības un ierastā

dzīvesveida, tādēļ apsūdzētajam par izdarītajiem noziegumiem ir tiesiski nosakāms tikai un vienīgi brīvības atņemšanas sods, atbilstoši personībai,

noziedzīgā nodarījuma raksturam un ar noziegumu apdraudēto interešu nozīmīgumam.

[12] Ievērojot to, ka Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā un 185. panta pirmajā daļā paredzēts ne tikai brīvības atņemšanas sods, bet arī citi

soda veidi, tad izskatāmajā gadījumā, nosakot brīvības atņemšanas soda ilgumu, Krimināllikuma 46. panta 3.1 daļas nosacījumi nav piemērojami un

saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

[12.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu tiesa par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli visos četros noziedzīgajos

nodarījumos atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu. Vienlaikus tiesa uzskata par pamatotu prokurores viedoklī norādīto, ka /pers. A/ atbildību

mīkstinošajam apstāklim noziedzīgajos nodarījumos pret cietušo SIA “/Nosaukums/” ir būtiskāka ietekme un vērtība, jo tieši /pers. A/ vaļsirdīgā atzīšanās

ir bijusi pamats pret cietušo SIA “/Nosaukums/” vērsto noziedzīgo nodarījumu atklāšanā.

[12.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu tiesa par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli noziedzīgajos

nodarījumus pret SIA “/Nosaukums/” un /pers. G/ pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas un 185. panta pirmās daļas atzīst noziedzīgo nodarījumu

recidīvu.

[12.3] Tāpat tiesa ņem vērā, ka, pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu, apsūdzētais ir piekritis iespējai krimināllietu izskatīt bez pierādījumu

pārbaudes, tādējādi ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21. pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas

īstenojusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, taču tiesa norāda, ka

minētais pats par sevi nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47. panta izpratnē, bet tiek ņemts vērā pie soda

noteikšanas.

[13] Tā kā apsūdzētajam /pers. A/ Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā un 185. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā,

kas vērsti pret SIA “/Nosaukums/”, ir atzīts viens atbildību mīkstinošs apstāklis, bet atbildību pastiprinošie apstākļi netika konstatēti, tad, ievērojot gan

sprieduma [12.1] punktā minēto, gan soda noteikšanas vispārīgos principus, tiesa secina, ka apsūdzētajam /pers. A/ par izdarītajiem noziegumiem pēc

Krimināllikuma 175. panta trešās daļas un Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas, kas vērsti pret SIA “/Nosaukums/”, ir nosakāms inkriminētā panta

sankcijā paredzētais brīvības atņemšanas sods, nosakot to starp sankcijā paredzēto minimālo un vidējo brīvības atņemšanas soda robežu, proti, par

Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto noziegumu – brīvības atņemšana uz 1 gadu, bet par Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzēto

noziegumu – brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem.

Ievērojot to, ka apsūdzētajam /pers. A/ Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā un 185. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanā, kas vērsti pret SIA “/Nosaukums/” un /pers. G/, ir atzīts viens atbildību mīkstinošs apstāklis un viens atbildību pastiprinošs apstāklis, tad

ievērojot gan sprieduma [12.2] punktā minēto, gan soda noteikšanas vispārīgos principus, gan Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un

Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008. gada 1. jūlija lēmuma 15. punktā norādīto rekomendāciju, kas noteic, ka atbildību pastiprinošu

apstākļu esamība ir pamats bargāka soda piemērošanai salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu piespriežams, šādus apstākļus nekonstatējot, tiesa secina, ka

apsūdzētajam /pers. A/ par izdarītajiem noziegumiem pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas un Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas, kas vērsti

pret SIA “/Nosaukums/” un /pers. G/, ir nosakāms inkriminētā panta sankcijā paredzētais brīvības atņemšanas sods, nosakot to starp sankcijā paredzēto

minimālo un vidējo brīvības atņemšanas soda robežu, proti, par Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto noziegumu – brīvības atņemšana uz 1

gadu 6 mēnešiem, bet par Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzēto noziegumu – brīvības atņemšana uz 6 mēnešiem.

[14] Krimināllikuma 50. panta pirmā daļa noteic, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, nosaka

sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu, savukārt saskaņā ar minētā panta trešās daļas nosacījumiem, ja vismaz viens noziedzīgais nodarījums,

kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir smags vai sevišķi smags noziegums, galīgais sods tiek noteikts, pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Šādā gadījumā kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no maksimālā soda apmēra vai laika, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem

nodarījumiem.

Tiesa ņem vērā Augstākās tiesas rekomendāciju, ka, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos vajadzētu

piemērot piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos

sodus, var tikt piemērota īpašos gadījumos (apgabaltiesu kā pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas kā apelācijas instances

tiesas sodu piemērošanas prakse, apstiprināta ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces

2008. gada 1. jūlija lēmumu).

Ņemot vērā apsūdzētā personību, izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, nekonstatējot īpašus apstākļus, kas atļautu pilnībā saskaitīt piespriestos

sodus, ievērojot soda noteikšanas vispārīgos principus, kā arī ņemot vērā iepriekš minēto rekomendāciju, tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 35. pantā

definētā preventīvā soda mērķa sasniegšanas nolūkā, sekmējot apsūdzētā tiesisko uzvedību un jaunu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, /pers. A/ sods

nosakāms, piemērojot daļēju soda saskaitīšanas principu – brīvības atņemšana uz 3 gadiem.

[15] Krimināllikuma 50. panta piektā daļa noteic, ka tiesa nosaka galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījuma kopības, ja pēc sprieduma spēkā

stāšanās konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma spēkā stāšanās pirmajā lietā, soda laikā ieskaitot

sodu, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma.

Kā jau tiesa iepriekš konstatēja, ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022. gada 30. marta spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu pēc

Krimināllikuma 175. panta trešās daļas un 185. panta pirmās daļas, galīgais sods noteikts – brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu 2 (diviem) mēnešiem.

Spriedums stājies likumīgā spēkā 2022. gada 8. novembrī.

Ievērojot lietā konstatēto – pret cietušo SIA “/Nosaukums/” vērstos noziedzīgos nodarījumus apsūdzētais izdarīja pirms minētā sprieduma spēkā

stāšanās, tad apsūdzētajam /pers. A/ galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022. gada 30.

marta spriedumu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piektās daļas nosacījumiem.

Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā /pers. A/ personību raksturojošās ziņas un izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, nekonstatējot īpašus apstākļus

pilnīgai piespriesto sodu saskaitīšanai, ievērojot soda noteikšanas vispārīgos principus, kā arī ņemot vērā sprieduma [14] punktā minēto Augstākās tiesas

rekomendāciju, atzīst, ka Krimināllikuma 35. pantā definētā preventīvā soda mērķa sasniegšanas nolūkā /pers. A/ galīgais sods nosakāms, piemērojot

daļēju sodu saskaitīšanas principu - brīvības atņemšana uz 4 gadiem, secinot, ka tādā veidā tiks sekmēta /pers. A/ tiesiskā uzvedība un jaunu noziedzīgu

nodarījumu novēršana.

[16] No Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 30. marta sprieduma izriet, ka /pers. A/ soda izciešanas termiņā kā izciests ieskaitīts aizturēšanā un

apcietinājumā pavadītais laiks no 2021. gada 18. augusta līdz 2022. gada 30. martam. No Tiesu informatīvajā sistēmā esošajām ziņām redzams, ka

/pers. A/ ir turpinājis izciest Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022. gada 30. marta spriedumā noteikto sodu līdz 2022. gada 18. oktobrim, kad tika

atbrīvots no ieslodzījuma vietas sakarā ar soda izciešanu. Tādējādi saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu un 52. panta ceturto un piekto daļu

brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā /pers. A/ ieskaitāms pilnībā izciestais brīvības atņemšanas sods pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas

2022. gada 30. marta sprieduma no 2021. gada 18. augusta līdz 2022. gada 18. oktobrim.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka izskatāmās lietas ietvaros /pers. A/ bija aizturēts no 2023. gada 11. janvāra un 2023. gada 12. janvārī viņam tika

izraudzīts drošības līdzeklis – apcietinājums, kas atcelts 2023. gada 9. februārī. Tādējādi saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto un piekto daļu

brīvības atņemšanas soda termiņā /pers. A/ ieskaitāms aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no 2023. gada 11. janvāra līdz 2023. gada

9. februārim.

[17] Ar 2023. gada 9. februāra lēmumu /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā, kā arī papildus drošības līdzeklis –

aizliegums izbraukt no valsts.

Kriminālprocesa likuma 249. panta pirmā daļa noteic, ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas

pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs

pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.

Ievērojot apsūdzētā personību, konkrēto noziedzīgo nodarījumu veidu un raksturu, kā arī to, ka apsūdzētais /pers. A/ tiek atzīts par vainīgu mazāk

smaga un smaga nozieguma izdarīšanā, tiesa atzīst, ka sprieduma izpildes nolūkā līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim atstājams negrozīts /pers. A/

piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā, kā arī papildus drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts.

[18] Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmā daļa nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar

noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu,

savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz

tiesas nolēmuma pamata.

[18.1] Lietā par cietušo atzīta SIA “/Nosaukums/”, kura Kriminālprocesa likuma 351. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieteica kaitējuma

kompensāciju par /pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā tai nodarīto mantisko zaudējumu 1350 EUR apmērā.

Apsūdzētais /pers. A/ cietušās pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina pilnībā, taču no lietas materiāliem redzams, ka līdz lietas izskatīšanai tiesā

cietušajai nodarītais mantiskais zaudējums nav atlīdzināts.

Ņemot vērā minēto tiesisko regulējumu un Kriminālprocesa likuma 352. pantā uzskaitītos kritērijus, kas ņemami vērā nosakot lietā kaitējuma

kompensāciju kopsakarā ar lietā esošo cietušās kaitējuma kompensācijas pieteikumu, kas ietver sevī nozagto mantu vērtību, tiesa atzīst, ka pieteiktā

kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma pilnībā, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22. panta pamatprincipu – zaudējumu atlīdzināšana

cietušajam ir galvenais līdzeklis viņa subjektīvo tiesību un likumīgo interešu aizskāruma novēršanā.

Ievērojot to, ka līdz lietas izskatīšanai tiesā kaitējums labprātīgi nav atlīdzināts, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 1.

punktu un 352. pantu tiesas noteiktā kaitējuma kompensācija cietušajai SIA “/Nosaukums/” par nodarīto mantisko zaudējumu 1350 EUR apmērā ir

piedzenama no apsūdzētā /pers. A/.

[18.2] Lietā par cietušo atzīta /pers. G/, kura Kriminālprocesa likuma 351. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieteica kaitējuma kompensāciju

par /pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā tai nodarīto mantisko zaudējumu 36 EUR apmērā.

Apsūdzētais /pers. A/ cietušās pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina pilnībā, taču no lietas materiāliem redzams, ka līdz lietas izskatīšanai tiesā

cietušajai nodarītais mantiskais zaudējums nav atlīdzināts.

Ņemot vērā minēto tiesisko regulējumu un Kriminālprocesa likuma 352. pantā uzskaitītos kritērijus, kas ņemami vērā nosakot lietā kaitējuma

kompensāciju kopsakarā ar lietā esošo cietušās kaitējuma kompensācijas pieteikumu, kas ietver sevī sabojātās slēdzenes maiņu, tiesa atzīst, ka pieteiktā

kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma pilnībā, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22. panta pamatprincipu – zaudējumu atlīdzināšana

cietušajam ir galvenais līdzeklis viņa subjektīvo tiesību un likumīgo interešu aizskāruma novēršanā.

Ievērojot to, ka līdz lietas izskatīšanai tiesā kaitējums labprātīgi nav atlīdzināts, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 1.

punktu un 352. pantu tiesas noteiktā kaitējuma kompensācija cietušajai /pers. G/ par nodarīto mantisko zaudējumu 36 EUR apmērā ir piedzenama no

apsūdzētā /pers. A/.

[18.3] Lietā par cietušo atzīta SIA “/Nosaukums/”, kura Kriminālprocesa likuma 351. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieteica kaitējuma

kompensāciju par /pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā tai nodarīto mantisko zaudējumu 560 EUR apmērā.

Apsūdzētais/pers. A/ cietušās pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina pilnībā, taču no lietas materiāliem redzams, ka līdz lietas izskatīšanai tiesā

cietušajai nodarītais mantiskais zaudējums nav atlīdzināts.

Ņemot vērā minēto tiesisko regulējumu un Kriminālprocesa likuma 352. pantā uzskaitītos kritērijus, kas ņemami vērā nosakot lietā kaitējuma

kompensāciju kopsakarā ar lietā esošo cietušās kaitējuma kompensācijas pieteikumu, kas ietver sevī nozagto mantu vērtību un sabojātās mantas remonta

izmaksas, tiesa atzīst, ka pieteiktā kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma pilnībā, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22. panta

pamatprincipu – zaudējumu atlīdzināšana cietušajam ir galvenais līdzeklis viņa subjektīvo tiesību un likumīgo interešu aizskāruma novēršanā.

Ievērojot to, ka līdz lietas izskatīšanai tiesā kaitējums labprātīgi nav atlīdzināts, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 1.

punktu un 352. pantu tiesas noteiktā kaitējuma kompensācija cietušajai SIA “/Nosaukums/” par nodarīto mantisko zaudējumu 560 EUR apmērā ir

piedzenama no apsūdzētā /pers. A/.

[19] Apsūdzētā/pers. A/ aizstāvībai tika nodrošināts zvērināts advokāts Antons Drēbnieks, kuram saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84. pantu un

Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru,

atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksu kārtību”, kopumā no valsts līdzekļiem izmaksājami 275 euro, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.

panta pirmās daļas 4. punktu, 368. panta pirmo daļu, lēmuma labprātīgas neizpildes gadījumā 30 dienu laikā no lēmuma stāšanās spēkā, šie procesuālie

izdevumi pilnā apmērā piedzenami no apsūdzētā.

[20] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85. panta pirmās daļas 2. punktu tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvju palīdzību, kas tādā

gadījuma tiek segta no valsts līdzekļiem, ir personai, kurai aizstāvja piedalīšanās kriminālprocesā saskaņā ar šā likuma 83. panta pirmo daļu ir obligāta.

Savukārt šī panta otrajā daļā noteikts, ka lēmumu par atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību pieņem procesa virzītājs šajā likumā noteiktajā

kārtībā.

[20.1] Kriminālprocesa likuma 83. panta pirmajā daļā noteikts, ka aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā: ja tiesības uz aizstāvību ir

nepilngadīgai vai ierobežoti pieskaitāmai personai; par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu; ja tas tiek turpināts sakarā ar pieteikumu par

mirušas personas reabilitāciju; ja tiesības uz aizstāvību ir personai, kura garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ pati nespēj pilnībā izmantot savas

procesuālās tiesības; ja tiesības uz aizstāvību ir analfabētam vai personai ar tik zemu izglītības līmeni, ka tā nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās

tiesības.

[20.2] Vienlaikus tiesa norāda, ka Kriminālprocesa likuma 80. panta trešajā daļā noteikts, ka, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai cita

persona tās interesēs nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, bet aizstāvja piedalīšanās ir obligāta vai persona vēlas aizstāvja piedalīšanos, procesa

virzītājs paziņo attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam par nepieciešamību nodrošināt aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā.

Turklāt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 274. pantu, ierosinājuma par drošības līdzekļa – apcietinājums – piemērošanu izskatīšanā aizstāvja

piedalīšanās ir obligāta.

[20.3] Tiesa konstatē, ka attiecībā uz Kriminālprocesa likuma 85. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto likumdevējs ar 2017. gada 30. marta

likumu ir veicis grozījumus sākotnējā Kriminālprocesa likuma 85. panta pirmās daļas 2. punkta redakcijā: “2) personai, kura kriminālprocesā, kad

aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, nav vēlējusies aizstāvi.”, izsakot to šādā redakcijā: “2) personai, kurai aizstāvja piedalīšanās kriminālprocesā saskaņā ar

šā likuma 83. panta pirmo daļu ir obligāta”.

No Tieslietu ministrijas 2017. gada 27. februāra priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 660/Lp12) Nr. 1-

11/601 izriet, ka priekšlikums izteikt Kriminālprocesa likuma 85. panta pirmās daļas 2. punktu redakcijā “2) personai, kurai aizstāvja piedalīšanās

kriminālprocesā saskaņā ar šā likuma 83. panta pirmo daļu ir obligāta” paredz noteikt, ka tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību būs

personai, kurai aizstāvja piedalīšanās kriminālprocesā saskaņā ar 83. panta pirmo daļu ir obligāta, tādējādi atbrīvošanu no samaksas nesasaistot ar to, vai

persona vēlējās aizstāvi vai nē. Priekšlikums izstrādāts ņemot vērā to, ka, ja valsts ir noteikusi personu loku, kuriem ir jābūt nodrošinātai obligātai

aizstāvībai, tad nav samērīgi minētajām personām likt par aizstāvības izmantošanu maksāt.

Izvērtējot likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 660/Lp12) pieņemšanas gaitu un konkrētā priekšlikuma virzību, tiesa secina, ka

minētais priekšlikums bez izmaiņām tika atbalstīts gan Saeimas Juridiskās komisijas 2017. gada 22. marta sēdē, gan Saeimas 2017. gada 30. marta sēdē

likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 660/Lp12) 3. lasījumā. Likums tika izsludināts 2017. gada 12. aprīlī un stājās spēkā 2017. gada

26. aprīlī.

[20.4] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka, lai gan obligātās aizstāvības gadījums, kad ir jānodrošina aizstāvība ar drošības līdzekļu

piemērošanu saistīto jautājumu izskatīšanā pie izmeklēšanas tiesneša, nav ietverts Kriminālprocesa likuma 83. panta pirmās daļas uzskaitījumā, vērtējot

Kriminālprocesa likumā esošās tiesību normas kopsakarā ar konkrētā priekšlikuma pieņemšanas gaitu un pamatojumu (likumdevēja gribu) – obligātās

aizstāvības gadījumos personām ir tiesības tikt atbrīvotām no samaksas par aizstāvja palīdzību tām, arī konkrētais gadījums ir uzskatāms par tādu, kad

apsūdzētajam ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvju palīdzību.

[20.5] No zvērināta advokāta Antona Drēbnieka paziņojuma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā Nr.

15130000123 (1. sējuma 179. lapa) izriet, ka viņš ir sniedzis /pers. A/ juridisko palīdzību tiesas sēdē, izlemjot jautājumu par drošības līdzekļa

piemērošanu, kā arī sniedzis juridisko palīdzību, kas saistīta ar konkrēto tiesas sēdi, kopsummā 80 EUR apmērā.

[20.6] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā krimināllietā konstatētie procesuālie izdevumi 80 EUR apmērā ir radušies

sakarā ar aizstāvja zvērināta advokāta Antona Drēbnieka nodrošināto aizstāvību sakarā ar drošības līdzekļa – apcietinājums – piemērošanas izskatīšanu.

Ievērojot minēto, /pers. A/ no konkrēto procesuālo izdevumu samaksas 80 EUR apmērā ir atbrīvojams un tie sedzami no valsts līdzekļiem.

[21] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu, izlemjot jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka lietiskie pierādījumi: viens

apavu pēdas fragments (daktiloplēve), viens mākslīgās ādas fragments, trīs daktiloplēves, viens apavu pēdas fragmenti, viens dēļa fragments, viena virve,

kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, iznīcināmi pēc sprieduma spēkā stāšanās, viens papīra maiss un trīs slēdzenes mehānismi, kas ar Valsts

policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja 2. nodaļas vecākās inspektores Valsts amatpersona 2023. gada 18. janvāra

lēmumu par trasoloģiskās ekspertīzes nozīmēšanu, nodoti ekspertīzes izdarīšanai Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei, iznīcināmi pēc sprieduma

spēkā stāšanās, lietisko pierādījumu iznīcināšanu uzdodot veikt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja 2. nodaļai,

viens apavu pāris, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma spēkā stāšanās atgriežams īpašniekam – /pers. A/, elektroniskais dokuments

– CD matrica ar videonovērošanas kameru ierakstu, kas glabājas pie krimināllietas, atstājams glabāšanā pie krimināllietas materiāliem.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12. panta 1. 1daļu un Kriminālprocesa likuma 520. pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas izdarīts pret SIA

“/Nosaukums/”, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas izdarīts pret SIA

“/Nosaukums/” un /pers. G/, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas izdarīts pret SIA

“/Nosaukums/”, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas izdarīts pret SIA

“/Nosaukums/”, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un trešo daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, /pers. A/ noteikt galīgo sodu pēc noziedzīgu

nodarījumu kopības – brīvības atņemšana uz 3 (trīs) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, noteiktajam soda daļēji pievienojot sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas

2022. gada 30. marta spriedumu, /pers. A/ noteikt galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības – brīvības atņemšana uz 4 (četriem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu un 52. panta ceturto un piekto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā /pers. A/ ieskaitīt

šajā kriminālprocesā aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2023. gada 11. janvāra līdz 2023. gada 9. februārim, kā arī pilnībā izciesto brīvības

atņemšanas sodu pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022. gada 30. marta sprieduma no 2021. gada 18. augusta līdz 2022. gada 18. oktobrim.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā – un papildus drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts, atstāt

negrozītus līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Noteikt cietušajai SIA “/Nosaukums/” kaitējuma kompensāciju – 1350 EUR (viens tūkstotis trīs simti piecdesmit euro) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ tiesas noteikto kaitējuma kompensāciju 1350 EUR (viens tūkstotis trīs simti piecdesmit euro) apmērā par labu SIA

“/Nosaukums/”, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un pienākumu iesniegt tiesai

dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Noteikt cietušajai /pers. G/ kaitējuma kompensāciju – 36 EUR (trīsdesmit seši euro) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ tiesas noteikto kaitējuma kompensāciju 36 EUR (trīsdesmit seši euro) apmērā par labu /pers. G/, nosakot termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei, – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas

atlīdzināšanu.

Noteikt cietušajai SIA “/Nosaukums/” kaitējuma kompensāciju – 560 EUR (pieci simti sešdesmit euro) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ tiesas noteikto kaitējuma kompensāciju 560 EUR (pieci simti sešdesmit euro) apmērā par labu SIA “/Nosaukums/”, nosakot

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma

kompensācijas atlīdzināšanu.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus 275 EUR (divi simti septiņdesmit pieci euro) apmērā par aizstāvja zvērināta advokāta

Antona Drēbnieka darbu, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Procesuālie izdevumi

(advokāta darba samaksa) ieskaitāmi saņēmēja – Valsts kases, reģistrācijas Nr. 90000050138, kontā Nr. LV68TREL1060001239300, BIC kods

TRELLV22, maksājuma mērķis: procesuālie izdevumi krimināllietā Nr. 15130000123. Maksājumu apliecinošs dokuments sprieduma labprātīgas izpildes

laikā iesniedzams Rīgas pilsētas tiesas kancelejā (Mazā Nometņu iela 39, LV-1002, Rīga).

Atbrīvot /pers. A/ no procesuālu izdevumu 80 EUR (astoņdesmit euro) samaksas par aizstāvja zvērināta advokāta Antona Drēbnieka darbu

pirmstiesas kriminālprocesā un segt tos no valsts līdzekļiem.

Lietiskos pierādījumus – vienu apavu pēdas fragmentu (daktiloplēvi), vienu mākslīgās ādas fragmentu, trīs daktiloplēves, vienu apavu pēdas

fragmentu, vienu dēļa fragmentu, vienu virvi, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, iznīcināt pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Lietiskos pierādījumus - vienu papīra maisu un trīs slēdzenes mehānismus, kas ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas

pārvaldes 2. biroja 2. nodaļas vecākās inspektores Valsts amatpersona 2023. gada 18. janvāra lēmumu par trasoloģiskās ekspertīzes nozīmēšanu,

nodoti ekspertīzes izdarīšanai Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei, iznīcināt pēc sprieduma spēkā stāšanās. Lietisko pierādījumu iznīcināšanu uzdot

veikt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja 2. nodaļai.

Lietisko pierādījumu – vienu apavu pāri, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma spēkā stāšanās atgriezt īpašniekam - /pers. A/.

Elektronisko dokumentu – CD matricu ar videonovērošanas kameru ierakstu, kas glabājas pie krimināllietas, – atstāt glabāšanā pie krimināllietas

materiāliem.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no tā pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot

Rīgas pilsētas tiesā (Mazā Nometņu iela 39, Rīga, LV-1002).

Pilns spriedums pieejams no 2023. gada 17. jūlija.

Tiesnesis E. Ernstsons