Court dismisses tenant's defense and allows landlord's eviction and rent claim via default judgment.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court issued a default judgment in favor of the landlords against the absent tenant for lease termination, eviction, and debt collection. The landlords argued for lease termination under Civil Code provisions, while the tenant failed to appear or provide a defense. The court ruled that the written evidence and landlord's submissions were sufficient to decide the dispute without the tenant's participation.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Procedure Law Art. 156; Civil Procedure Law Art. 208.1; Civil Procedure Law Art. 208.2; Civil Procedure Law Art. 204.1; Civil Code Art. 1763: A default judgment may be rendered when a defendant fails to appear or defend, provided the plaintiff's written submissions and existing evidence are sufficient to resolve the dispute.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. C-1883-19/28
ECLI:LV:RPPT:2019:0318.C68454918.2.S
AIZM U G U R IS KS S P R IE D U M S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
2019.gada 18.martā
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese L.Vazdiķe
ar tiesas sēžu sekretāri A.Zakrževsku,
piedaloties zvērinātai advokātei I.Brūverei
atklātā tiesas sēdē Rīgā, Baložu ielā 14, izskatīja civillietu /pers. B/ un /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ par īres tiesisko attiecību izbeigšanu, izlikšanu
no dzīvojamām telpām un parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2018.gada 15.oktobrī prasītājas /pers. B/ un /pers. C/ cēla tiesā prasību pret atbildētāju /pers. D/ par īres tiesisko attiecību izbeigšanu, izlikšanu no
dzīvojamām telpām un parāda piedziņu.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1716.pantu, 1720.panta 2.punktu, 1759.panta 1.punktu, 2141.pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.
un 28.2pantu.
Prasītājas lūdz izbeigt 2011.gada 23.septembra dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.04/11, izlikt atbildētāju no nekustamā īpašuma /adrese A/, ar
kadastra numuru /numurs A/, sastāvā esošajām dzīvojamām telpām Nr.70 kopā ar visām piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas,
piedzīt no atbildētājas par labu prasītājām parādu par īri un komunālo pakalpojumu maksu 1585,43 euro, līgumsodu 158,54 euro, kā arī visus tiesāšanās
izdevumus, un atzīt prasītājām tiesības par laiku līdz sprieduma izpildes (izsoles noslēguma) dienai saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no
pamatparāda summas.
Tiesas sēdē prasītāju pārstāve zvērināta advokāte I.Brūvere prasību uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem, lūdza apmierināt. Papildus iesniedza
advokāta rēķinu un lūdza piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta pakalpojumu sniegšanu civillietā.
Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājai likumā noteiktajā kārtībā paziņots, nosūtot tiesas pavēsti uz
atbildētājas deklarēto dzīves vietu, ko apliecina lietā esošā pavēstu uzziņa.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka nav konstatēti Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantā norādītie pamati lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzīst
par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu.
Ievērojot to, ka atbildētāja nav sniegusi lietā paskaidrojumus par prasību un nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu,
kā arī to, ka nepastāv Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi, lietā taisāms aizmugurisks spriedums, atzīstot, ka prasītāju
rakstveida paskaidrojumi un lietā esošie pierādījumi ir pietiekami strīda izšķiršanai.
Motīvu daļa
Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa prasību apmierina pilnībā, tiesa sastāda
saīsināto spriedumu.
Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo
daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai
normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Tiesa vadoties no likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmās daļas, 12.panta, 28.2panta pirmās daļas, Civillikuma 1587.panta, 1838.panta,
2141.panta, 1716.panta, 1717.panta, 1720.panta 2.punkta, Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas un 96.panta piektās daļas, kā arī ņemot vērā
tiesu praksi (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 19.marta spriedumu lietā Nr.SKC-122), atzīst, ka 2011.gada
23.septembrī starp prasītāju pilnvaroto pārstāvi /pers. F/ un /pers. D/ noslēgtais Dzīvojamās telpas īres līgums Nr.04/11 izbeidzams, izliekot atbildētāju
no nekustamā īpašuma /adrese B/, kopā ar visām piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, un piedzenot no /pers. D/ par labu
/pers. C/ un /pers. B/ parādu 1743,97 euro, kas sastāv no īres un komunālo pakalpojumu maksas parāda 1585,43 euro un līgumsoda 158,54 euro.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, tiesa atzīst prasītājām tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no
atbildētājas likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā
līdz sprieduma izpildei. Saskaņā ar Civillikuma 1763.panta 1.punktu, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis
kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētājas prasītāju labā piedzenami prasītāju samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 351,40 euro un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 4,33 euro.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītājām radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kas saistīti ar advokāta palīdzību. Atbilstoši Civilprocesa likuma
44.panta otrās daļas noteikumiem, kas paredz, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums
apmierināts, ievērojot lietā iesniegtos pierādījumus par samaksu un minētā panta pirmās daļas 1.punkta ,,d” apakšpunkta, kā arī ceturtās daļas
noteikumus, no atbildētājas par labu prasītājām piespriežami izdevumi advokāta palīdzības samaksai to faktiskajā apmērā- 605 euro apmērā, atbilstoši
lietā iesniegtajiem pierādījumiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no
sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
1. Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189.-193., 195. un 204.1pantu, 208.1panta pirmo un otro daļu, 208.2panta ceturto daļu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Izbeigt dzīvojamās telpas /adrese/, īres līgumu Nr.04/11, kas noslēgts 2011.gada 23.septembrī ar /pers. D/, personas kods /personas kods/, un
izlikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamām telpām /adrese/, ar visām viņai piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas
ierādīšanas.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas
kods/, pamatparādu 1585,43 euro, līgumsodu 158,54 euro un tiesāšanās izdevumus 960,73 euro, kopā 2704,70 euro (divi tūkstoši septiņi simti četri
euro, un 70 centi).
Samaksa veicama pilnvarotās personas /pers. H/, personas kods /personas kods/, kontā Nr.LV59LPNS0001000051612, Valsts AS „Latvijas
Pasts”.
Atzīt prasītājām tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no
pamatparāda summas.
Noteikt atbildētājai sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedums sastādīts un pieejams 2019.gada 18.martā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, tiesas kancelejā Rīgā, Baložu ielā 14.
Prasītājas 20 dienu laikā no aizmuguriska saīsināta sprieduma teksta sastādīšanas dienas var pārsūdzēt spriedumu Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Atbildētāja 20 dienu laikā no aizmuguriska saīsināta sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu,
pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese L.Vazdiķe