Legislator Giurisprudenza & Legislazione
169038819 / 1-0388-19 ECLI:LV:KURT:2019:0808.169038819.1.S Generato dall'IA

Court convicts defendant for administrative offense of violating police control conditions and imposes a 40 euro fine.

Numero d'incarto 169038819 / 1-0388-19
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court found the defendant guilty of an administrative offense for failing to appear at his residence during a mandatory police control period. Although the defendant claimed illness preventing his court appearance, the court ruled his absence was unexcused and he waived his right to participate in the proceedings. Consequently, the court convicted him under Article 177 of the Administrative Offences Code and imposed a 40 euro fine.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; 289.6. panta; 289.11. panta: A person who fails to appear at a court hearing without submitting a justified request for adjournment waives their right to participate, allowing the court to proceed with the trial and convict them if the offense is proven.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative offense police control violation court appearance waiver administrative fine unexcused absence misura terapeutica stazionaria stato stazionario lavoro notturno

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213. panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6. panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11. panta

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

ECLI:LV:KURT:2019:0808.169038819.1.S

Lietas Nr.169038819/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2019.gada 8.augsutā

Kurzemes rajona tiesas tiesnesis Renars Jūrmalis atklātā tiesas sēdē, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods

/personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - APK) 177.panta,

Aprakstošā daļa

2019.gada 28.jūnijā plkst.01:35 /pers. A/, kā persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikts papildsods – policijas kontrole, neatradās savā

dzīvesvietā /adrese/.

Ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu /pers. A/ noteikts, ka no plkst.23:00 līdz plkst.06:00 jāatrodas savā dzīvesvietā

/adrese/, līdz ar ko /pers. A/ ir pārkāpis policijas kontroles nosacījumus.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā.

Motīvu daļa

/pers. A/ par tiesas sēdi paziņots nosūtot pavēsti uz Lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu norādīto dzīvesvietu /adrese/ un

deklarēto dzīvesvietu /adrese/ un viņa sniegtajā paskaidrojumā norādīto adresi /adrese A/ (lietas 6., 8., 18., 24.lapa). 08.08.2019. plkst. 13:37 saņemts

telefona zvans no vīrieša, kurš stādījies priekšā kā /pers. A/ un informējis, ka uz tiesas sēdi nevar ierasties veselības stāvokļa dēļ, jo stipri sāpot mugura,

bet iesniegumu par neierašanos uz tiesas sēdi un ārsta izziņu nevar iesniegt (lietas 25.lapa).

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības par tiesas sēdi ir bijis paziņots Latvijas APK 289. 6 panta kārtībā. Ņemot vērā, ka tiesā nav

saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu un attaisnojošs dokuments par neierašanos uz tiesas sēdi, neierašanās uz tiesas sēdi tiek atzīta par

neattaisnojošu.

Kurzemes rajona tiesā 2019.gada 12.jūlijā saņemta Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa priekšnieka I.Ukstiņa

informācija, kurā norāda, ka iestāde neizmantos Latvijas APK 289.2 pantā paredzētās tiesības piedalīties tiesas sēdē (lietas 21-22.lapa).

Latvijas APK 260.pantā noteikts, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. Latvijas APK

289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas

izskatīšanas atlikšanu. Uz tiesas sēdi /pers. A/ nav ieradies. Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez /pers. A/ klātbūtnes,

jo neierodoties uz tiesas sēdi un nepiesakot motivētu lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, viņš nav vēlējies īstenot savas tiesības piedalīties tiesas sēdē.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un novērtējusi tajā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka

/pers. A/ ir izdarījis Latvijas APK 177.pantā paredzēto pārkāpumu.

No lietā esošajiem materiāliem ir konstatējams, ka /pers. A/ 2019.gada 26.aprīlī, pēc piespriestā brīvības atņemšanas soda izciešanas, atbrīvots no

Daugavgrīvas cietuma (lietas 7.lapa).

N o 2019.gada 12.jūnija lēmuma par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu (lietas 8.lapa) secināms, ka ar Kurzemes apgabaltiesas

2009.gada 15.oktobra spriedumu /pers. A/ piemērots papildsods – policijas kontrole uz 3 gadiem, kur viens no ierobežojumiem noteikts aizliegums

notiesātajam atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.23:00 līdz 06:00.

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC248141 (lietas 3.lapa), ar VP KRP kārtības policijas nodaļas inspektoru A.Sīļa un S.Greitānes

ziņojumu (lietas 5.lapa), ar IS ENŽ reģistrējamās informācijas veidlapu (lietas 4.lapa), ar /pers. A/ rakstveida paskaidrojumu, kas sniegts 2019.gada

1.jūlijā (lietas 6.lapa) ir pierādīts, ka /pers. A/ kā persona, kurai noteikts papildsods policijas kontrole, pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas, nav

atradies savā dzīvesvietā no plkst.23:00 līdz 06:00 2019.gada 28.jūnijā.

Notiesātais savā paskaidrojumā norādījis, ka neesot bijis mājās, jo draudzenei, kurai bija saslimuši bērni, vajadzējis palīdzēt. Šādi apstākļi nav

objektīvs attaisnojums notiesātā prombūtnei no savas dzīvesvietas, kurā tam bija jāatrodas policija kontroles laikā.

Krimināllikuma 45.pants nosaka, policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas

vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.

Par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā

par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu noteiktos pienākumus.

/pers. A/ ar savu parakstu apliecinājis, ka policijas kontroles noteikumi viņam ir zināmi, kā arī vienlaicīgi ir informēts, ka par noteikumu

neievērošanas gadījumā var tikt saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas APK 177.pantu.

Līdz ar to /pers. A/, kā persona kurai noteikts papildsods policijas kontrole ir izdarījis tīšu policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu un ar savām

darbībām ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā, viņa vaina pilnībā pierādīta un par izdarīto pārkāpumu viņš

sodāms.

Latvijas APK 177.panta soda sankcijā ir paredzēti sekojoši soda veidi: naudas sods līdz septiņdesmit euro vai administratīvais arests uz laiku līdz

desmit diennaktīm.

Atbilstoši Latvijas APK 32.pantam, uzliekot sodu, tiesnesis ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

No Uzziņas par personas sodiem APK procesā izdrukas (lietas 23.lapa) redzams, ka /pers. A/ bijis sodīts administratīvi vēl pirms nokļuvis

brīvības atņemšanas soda izciešanas vietā. Citu viņa personību raksturojošo datu lietā nav.

Atbildību mīkstinošus apstākļus, paredzētus Latvijas APK 33.pantā, un atbildību pastiprinošus apstākļus, paredzētus Latvijas APK 34.pantā,

/pers. A/ rīcībā tiesa nekonstatē.

Nosakot sodu, tiesnesis ņem vērā likumdevēja Latvijas APK 22. pantā noteikto soda mērķi, - audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tā kā iepriekš /pers. A/ nav sodīts, tiesa uzskata, ka var aprobežoties ar naudas soda piemērošanu viņam.

Nosakot tā apmēru, tiek ņemts vērā gan pārkāpuma izdarīšanas raksturs, gan sistemātiskums un personas attieksme pret savu rīcību.

Nekonstatējot ne tā atbildību pastiprinošu apstākli un atbildību mīkstinošu apstākli, sods nosakāms tuvāk sankcijas vidējam apmēram.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Latvijas APK 177., 213., 289.6, 289.16 pantu, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/Latvijas APK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot naudas sodu 40 (četrdesmit) euro

apmērā.

Naudas sods nomaksājams ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas jebkurā bankas iestādē ar norādi: Valsts

kase, reģ. Nr. 90000050138, konts: LV34TREL1060191011100, saņēmējs – Valsts kase, BIC: TRELLV22. Kvīts par naudas soda samaksu

nododama Kurzemes rajona tiesā Republikas ielā 14, 2.stāvā, 18a.kabinetā, pretējā gadījumā spriedums tiks nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā apelācijas kārtībā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2019.gada 8.augusta.

Tiesnesis R.Jūrmalis