Court dismissed requests to force forestry agency to issue permit and revoke environmental protection authority decision.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court rejected the applicant's requests to compel the State Forest Service to issue a tree felling permit and to annul the Nature Conservation Board's decision. Although the Board failed to notify the applicant of its plan amendment proposal within the statutory 10-day period, the court found this procedural defect did not substantially affect the legality of the final decision. Consequently, the court determined that no material or procedural violations warranted the annulment of the administrative act.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvā procesa likuma 246.–251. panti; 289.–291. panti: A procedural defect in notifying a party of a plan amendment proposal does not justify annulment if it lacks substantial impact on the final decision's legality.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. A420197624
A42-00486-25/46
ECLI:LV:ADRJVTN:2025:0708.A420197624.4.S
Administratīvā rajona tiesa
Valmieras tiesu nams
S P R I E D U M S
Latvijas tautas vārdā
Valmierā 2025. gada 8. jūlijā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S. Pone,
piedaloties pieteicējas /Persona A/ pilnvarotajiem pārstāvjiem /Persona B/ un zvērinātam advokātam
Kristapam Zaķim;
atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestāžu Valsts meža dienesta pilnvarotajām pārstāvēm
/Persona C/ un /Persona D/ un Dabas aizsardzības pārvaldes pilnvarotajām pārstāvēm /Persona E/ un /Persona F/;
atklātās tiesas sēdēs, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču rīku, izskatīja administratīvo lietu, kas
ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ pieteikumiem:
1) par pienākuma uzlikšanu Valsts meža dienestam izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru izsniegtu
koku ciršanas apliecinājumu /adrese A/, zemes vienības kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, mežam,
cirsmā Nr. 1 – 522. kvartāla 5 nogabalā 0,3 hektāru lielai platībai;
2) par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru Dabas aizsardzības pārvalde viņai izsniegtu labvēlīgu koku
ciršanas atzinumu īpašumā /adrese B/, zemes vienības kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/ cirsmā Nr. 1-
522. kvartāla 5. nogabalā 0,3 ha lielai platībai, izdošanu;
3) par Dabas aizsardzības pārvaldes 2024. gada 30. oktobra lēmuma Nr. 3.20/6894/2024-N atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicēja 2024. gada 24. aprīlī ir vērsusies ar iesniegumu Valsts meža dienestā, lai saņemtu
apliecinājumu koku ciršanai nekustamajā īpašumā /adrese A/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/,
sanitārajai cirtei pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma (svaigi egles mizgrauži) 522. kvartāla 5. nogabala
cirsmā Nr. 1, 0,3 ha platībā.
Ņemot vērā, ka minētā cirsma atrodas Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zonā, Valsts meža dienests
saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 „Noteikumi par koku ciršanu mežā”
(turpmāk – noteikumi Nr. 935) 79.4. apakšpunktu pieprasīja atzinumu no Dabas aizsardzības pārvaldes.
Ar Valsts meža dienesta Vidzemes virsmežniecības Valmieras mežniecības 2024. gada 30. aprīļa lēmumu
Nr. VVM.5-8/241 pagarināts pieteicējas iesnieguma izskatīšanas termiņš, pamatojoties uz Dabas aizsardzības
pārvaldes norādīto, ka paredzētās darbības izvērtēšanai nepieciešams iegūt papildu informāciju par īpašumā
paredzētajiem apsaimniekošanas pasākumiem.
Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālā administrācija 2024. gada 10. maijā sniegusi atzinumu
Nr. 3.10.1/2870/2024-N (turpmāk – atzinums), kurā atzīts, ka plānotā darbība – sanitārā vienlaidus cirte nekustamā
īpašuma 522. kvartāla 5. nogabalā neatbilst normatīvajiem aktiem, kas regulē Gaujas nacionālā parka aizsardzību
un izmantošanu, jo īpašumā konstatēts labas kvalitātes Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājams biotops –
Veci vai dabiski boreālie meži 9010”.
Pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes sniegto atzinumu, Valsts meža dienesta Vidzemes
virsmežniecība ar 2024. gada 29. maija lēmumu Nr. VVM.5-7/568 (turpmāk – sākotnējais Valsts meža dienesta
lēmums) atteica izsniegt apliecinājumu koku ciršanai nekustamajā īpašumā mežā, cirsmā Nr. 1 522. kvartāla 5.
nogabalā 0,3 ha lielā platībā.
Pieteicēja sākotnējo Valsts meža dienesta lēmumu apstrīdēja Valsts meža dienesta ģenerāldirektoram, kas ar
2024. gada 25. jūlija lēmumu Nr. VMD1-38/1229 (turpmāk – pārsūdzētais Valsts meža dienesta lēmums) nolēma
atstāt negrozītu sākotnējo Valsts meža dienesta lēmumu un atteikt izsniegt pieteicējas prasīto apliecinājumu koku
ciršanai.
Nepiekrītot atzinumam, pieteicēja to apstrīdēja Dabas aizsardzības pārvaldē. Ar Dabas aizsardzības
pārvaldes 2024. gada 30. oktobra lēmumu Nr. 3.20/6894/2024-N atzinums atstāts negrozīts.
Ar Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas 2024. gada 2. septembra lēmumu Nr.
3.12/66/2024-N11 apstiprināti grozījumi meža apsaimniekošanas plāna 522. kvartāla 3. un 5. nogabalam atbilstoši
lēmuma pielikumam. Pieteicēja minēto lēmumu apstrīdējusi, un ar Dabas aizsardzības pārvaldes 2024. gada 30.
oktobra lēmumu Nr. 3.20/6894/2024-N apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts.
[2] Pieteicēja, nepiekrītot pārsūdzētajiem Valsts meža dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumiem,
iesniedza pieteikumus Administratīvajā rajona tiesā. Pieteicēja pieteikumos norāda turpmāk minētos argumentus.
[2.1] Pārsūdzētais Valsts meža dienesta lēmums ir uzskatāms par prettiesisku, jo ir pieļauts būtisks
procesuālais pārkāpums – pieteicēja nav uzklausīta. Lai gan lēmumā norādīts, ka pieteicējas viedoklis ir
noskaidrots ar procesa uzsākšanas iesniegumu, jāņem vērā, ka kopš administratīvā procesa uzsākšanas brīža lietā ir
iegūta jauna informācija – Dabas aizsardzības pārvalde ir sniegusi atzinumu. Līdz ar to ir mainījušies faktiskie un
tiesiskie apstākļi un tāpēc nevar uzskatīt, ka pieteicējas viedoklis ir noskaidrots ar procesa uzsākšanas iesniegumu.
[2.2] Pārsūdzētajā Valsts meža dienesta lēmumā iztrūkst pamatojuma, kas saskaņā ar Administratīvā procesa
likuma 67. panta otrās daļas 6. punktu ir obligāta administratīvā akta sastāvdaļa. Proti, lēmumam nebija pievienots
atzinums, kas ir pati svarīgākā lēmuma pamatojuma daļa. Būtiski, ka atzinums pieteicējai netika izsniegts arī pēc tā
pieprasīšanas, pamatojot atteikumu ar to, ka pieteicēja lūgusi to izsniegt iestādei, kas to pieņēmusi. Vienlaikus
lēmumā ir atsauces uz Administratīvā procesa likuma 5., 7., 8., 78. un 81. pantu, tomēr no lēmuma satura nav
saprotams, kā minētās tiesību normas tika piemērotas vai konkretizētas attiecīgajai situācijai. Šīs tiesību normas ir
drīzāk minētas, lai radītu iespaidu, ka lēmums ir pamatots. Īss paskaidrojums atrodams vien pie Administratīvā
procesa likuma 8. panta, proti: „Lietā, t.sk., izvērtējot procesuālo tiesiskumu un amatpersonas faktisko rīcību, nav
konstatēti apstākļi, kuri būtu novērtējami kā neatbilstoši augstāk minētajām tiesību normām.” Šāds secinājums nav
saprotams, jo lēmuma ietvaros nav vērtēts nekāds procesuālais tiesiskums vai amatpersonu faktiskā rīcība. Turklāt,
ja Valsts meža dienests uzskata, ka kāda amatpersona ir veikusi faktisko rīcību, tad pieteicējai ir tiesības šo faktisko
rīcību atsevišķi apstrīdēt un pārsūdzēt. Tomēr kā faktiskā rīcība izpaudusies un kādas faktiskas sekas tā ir radījusi,
lēmumā nav skaidrots. Iespējams, precīzāks pamatojums iztrūkst tādēļ, ka lēmuma trešajā lapā nav 6. un 7. punkta
(5. punktam uzreiz seko 8. punkts).
[2.3] Atbilstoši Gaujas nacionālā parka likuma 9. panta trešajai daļai un Ministru kabineta 2012. gada 2.
maija noteikumu Nr. 317 „Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk
– noteikumi Nr. 317) 65.2. apakšpunktam galvenā cirte Gaujas nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā notiek
saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. Šobrīd aktuālajā Meža apsaimniekošanas plāna daļā, par kuru ir lūgts
izsniegt ciršanas apliecinājumu, nav ierakstīts neviens biotops. Plāns ir izstrādāts laikposmam līdz 2036. gadam.
Līdz ar to pieteicējai bija tiesiskā paļāvība, ka visi īpašumā esošie biotopi ir norādīti Meža apsaimniekošanas plānā.
Dabas aizsardzības pārvaldei, ja tā konstatēja, ka Meža apsaimniekošanas plānā nav ierakstīts kāds biotops, bija
jāierosina plāna grozījumi un 10 darbdienu laikā tie jānosūta pieteicējai. Pieteicēja šādus grozījumus pirms
pārsūdzētā Valsts meža dienesta lēmuma netika saņēmusi. Vienlaikus, ja Dabas aizsardzības pārvalde uzskata, ka
Meža apsaimniekošanas plāns ir atceļams, tad pieteicējai jābūt tiesībām uz zaudējumu atlīdzību, lai saņemtu
kompensāciju par tiesiskā stāvokļa pasliktināšanos.
[2.4] Atzinums ir prettiesisks, jo nav ievērots noteikumu Nr. 935 79.4. apakšpunktā noteiktais 10 darbdienu
termiņš Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma sniegšanai. No Senāta atziņām izriet, ka minētais termiņš ir
prekluzīvs, t.i., tāds, kura iestāšanās rezultātā rodas konkrētas neatgriezeniskas tiesiskās sekas. Šo tiesisko seku
iestāšanās nav atliekama, pagarinot termiņu vai to atjaunojot. Līdz ar to, ja institūcija 10 dienu laikā nav sniegusi
atzinumu vai citu informāciju par apliecinājuma izsniegšanu, iestājas noteikumu Nr. 935 79.4. apakšpunktā
noteiktās tiesiskās sekas – klusējot tiek pieņemts starplēmums (atzinums), kas ir par pamatu ciršanas apliecinājuma
izsniegšanai. Ņemot vērā, ka termiņš ir nokavēts, uzskatāms, ka Dabas aizsardzības pārvalde ir sniegusi pozitīvu
atzinumu, kas savukārt ir uzskatāms par pamatu ciršanas apliecinājuma izsniegšanai. Valsts meža dienests un Dabas
aizsardzības pārvalde ir negodprātīgi slēpuši patieso atzinuma sniegšanas termiņu, apzinoties noteikumu Nr. 935
79.4. apakšpunktā noteiktās sekas. Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes paziņojums par termiņa pagarinājumu
atzinuma sniegšanai ir bez tiesiska pamata, jo šādu iespēju neparedz ne noteikumi Nr. 935, ne Ministru kabineta
2009. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 507 „Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums”.
[2.5] Dabas aizsardzības pārvaldes 2024. gada 10. maija pārbaudes akts Nr. 2/IK/2024, ar kuru pamatots
atzinums, ir kļūdains. Pārbaudes aktā gan ekrānšāviņā no dabas datu pārvaldības sistēmas „Ozols”, gan ekrānšāviņā
no Latvijas valsts mežu GEO norādīts nepareizais īpašums. It īpaši tas uzskatāmi redzams ekrānšāviņā no Latvijas
valsts mežu GEO, kur norādīts kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/ (īpašuma /Nosaukums A/ kadastra
apzīmējums ir /kadastra apzīmējums/). Minēto apstiprina arī pati Dabas aizsardzības pārvalde.
[2.6] Eiropas Savienības nozīmes meža biotopu inventarizācijas un monitoringa 2024. gada 8. maija anketās
Nr. 24IK212-13-1 un Nr. 24IK212-14-1, ar kurām pamatots atzinums, norādīts nepareizs nekustamā īpašuma
nosaukums /Nosaukums B/. Vienlaikus anketā Nr. 24IK212-13-1 par 522. kvartāla 5. nogabalu norādīts, ka šajā
kvartālā ir vairāk kā 10 bioloģiski veci un/vai lieli (virs 50 cm caurmērā) koki, kaut gan pieteicēja uzskata, ka tādu
koku šajā kvartālā nav vairāk par 10. Pieteicēja pieļauj, ka šāda kļūda ir radusies, jo ir apsekots nepareizais
nekustamais īpašums.
[2.7] Dabas aizsardzības pārvalde, grozot iepriekš apstiprinātu Meža apsaimniekošanas plānu, ir pārkāpusi
tiesiskās paļāvības principu. No pieņemtajiem lēmumiem nav redzams, kā tieši Dabas aizsardzības pārvalde ir
risinājusi tiesību principu kolīziju, izsverot, kura tiesību principa piemērošana dotajā tiesiskās sistēmas attīstības
laikā un vietā argumentu „par” ir vairāk, ņemot vērā konkrētos sociālos, ekonomiskos, politiskos un citus apstākļus,
lai panāktu labāko iespējamo sociālo kompromisu. Tāpat, ja meža apsaimniekošanas plānu var grozīt jebkurā brīdī,
tad jānonāk pie absurda secinājuma, ka tiesiskās paļāvības princips uz meža apsaimniekošanas plānu nav
piemērojams.
[3] Valsts meža dienests rakstveida paskaidrojumā lūdz pieteikumu noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā
lēmumā norādītajiem argumentiem, papildus norādot turpmāk minētos apsvērumus.
[3.1] Pieteicējas papildus uzklausīšana nebija nepieciešama, jo pieteicējas viedoklis lietā bija zināms no
iesniegtajiem datiem un 2024. gada 27. jūnija apstrīdēšanas iesnieguma. Vienlaikus Valsts meža dienestam lietā bija
jāizdod obligātais administratīvais akts un lēmumu pamatā bija saņemtais atzinums, kurā norādīts, ka plānotā
darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to atbilstoši noteikumu Nr. 317 6. punktā noteiktajam Valsts
meža dienestam faktiski ir liegts izsniegt apliecinājumu koku ciršanai neatkarīgi no pieteicējas viedokļa.
[3.2] Nepamatots ir pieteicējas norādītais, ka pārsūdzētajā Valsts meža dienesta lēmumā iztrūkst
pamatojuma, jo tam nebija pievienots atzinums. Atzinuma saturs bija norādīts jau sākotnējā Valsts meža dienesta
lēmumā, kas savu galīgo noformējumu ieguva ar pārsūdzēto Valsts meža dienesta lēmumu, kas savukārt pieteicējai
nosūtīts kopā ar atzinumu.
[3.3] Ņemot vērā, ka ar atzinumu strīdus nogabalā ir konstatēts īpaši aizsargājams meža biotops, plānotā
darbība – ciršana, neatbilst normatīvo aktu prasībām un, ņemot vērā noteikumu Nr. 317 6. punktā noteikto, Valsts
meža dienests nav tiesīgs izsniegt apliecinājumu koku ciršanai.
[3.4] Valsts meža dienesta kompetencē neietilpst Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegtā atzinuma
pārvērtēšana un analīze. Valsts meža dienestam jāvadās no kompetentās institūcijas, kas konkrētajā gadījumā ir
Dabas aizsardzības pārvalde, sniegtās informācijas un izdarītā slēdziena.
[4] Dabas aizsardzības pārvalde rakstveida paskaidrojumā lūdz pieteikumu noraidīt, pamatojoties uz
turpmāk minētajiem argumentiem un apsvērumiem.
[4.1] Nevienā brīdī nav slēpts vai noliegts, ka ir nokavēts noteikumu Nr. 935 79.4. apakšpunktā noteiktais
10 dienu termiņš atzinuma sniegšanai un tas ir norādīts arī pārsūdzētajā lēmumā. Tomēr, pretēji pieteicējas
norādītajam, minētais termiņš nav materiāli tiesisks, bet procesuāls (disciplinējošs), proti, šādu termiņu
likumdevējs paredzējis, lai tiktu aizsargātas privātpersonas tiesības saņemt galīgo lēmumu saprātīgā termiņā.
Neapšaubāmi, termiņi kā tādi ir noteikti tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai, tomēr var atšķirties gan katra termiņa
mērķis, gan attiecīgi arī termiņa nokavējuma iespējamās sekas uz galīgo lietas atrisinājumu.
Noteikumu Nr. 935 79.4. apakšpunkta trešais teikums paredz gadījumus, kad 10 darbadienu laikā nav
iespējams sniegt atzinumu. Konkrētajā gadījumā Valsts meža dienestam tika sniegta informācija, ka atzinuma
sniegšanai ir nepieciešams iegūt papildu informāciju par nekustamajā īpašumā paredzētajiem meža
apsaimniekošanas pasākumiem.
Ja atzinuma pieprasīšanas brīdī Dabas aizsardzības pārvaldes rīcībā nav pietiekamas vai jaunākās
informācijas, lai izsniegtu atzinumu, tai ir pienākums pagarināt atzinuma izsniegšanas termiņu, lai šādu informāciju
iegūtu. Tiesiskā valstī nebūtu pieļaujama situācija, ka gadījumā, ja 10 darbdienu laikā nav iespējams piesaistīt
sertificētu ekspertu, varētu tikt iznīcinātas īpaši aizsargājamas sugas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie
biotopi.
Minētā atzinuma sniegšana nav tikai formāla prasība, bet tās mērķis ir novērtēt to, kā plānotā koku ciršana
var ietekmēt Gaujas nacionālā parka teritoriju. Arī Gaujas nacionālā parka likuma 4.1 panta pirmajā daļā noteikts,
ka Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstveida atļauju vai saskaņojot likumā minētās darbības, izmanto
dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un
biotopiem konkrētajā teritorijā.
[4.2] Īpašuma /Nosaukums A/ 522. kvartāla 5. nogabalā konstatētais Eiropas Savienības nozīmes
prioritārais meža biotops „veci vai dabiski boreāli meži (9010*)” ir ietverts Ministru kabineta 2006. gada 21.
februāra noteikumu Nr. 153 „Noteikumi par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu
sarakstu” pielikuma 2.14. apakšpunktā.
Sugu un biotopu aizsardzības likums paredz, ka īpaši aizsargājamās sugas un biotopi atrodas īpašā valsts
aizsardzībā un zemes īpašniekiem vai lietotājiem ir pienākums veicināt sugu un biotopu daudzveidības
saglabāšanu.
Pieteicējas plānotā mežsaimnieciskā darbība bojātu vai pat iznīcinātu Gaujas nacionālā parka izveidošanas
mērķa biotopu un īpašumā /Nosaukums A/ konstatētās īpaši aizsargājamās sugas. Attiecīgi, ja Valsts meža dienests
būtu izsniedzis ciršanas apliecinājumu, tas būtu atzīstams par prettiesisku.
[4.3] Jau pārsūdzētajā lēmumā ir paskaidrots, ka pārbaudes aktā pievienotie ekrānšāviņi attiecas uz citu
īpašumu, kas pārbaudīts tajā pašā dienā un kura pārbaude fiksēta tajā pašā pārbaudes aktā. Pārbaudes veicējs ir
sniedzis paskaidrojumu, ka attiecībā uz nekustamo īpašumu nebija vajadzības pārbaudes aktam pievienot
ekrānšāviņus.
[4.4] Eiropas Savienības nozīmes meža biotopu inventarizācijas un monitoringa 2024. gada 8. maija anketās
Nr. 24IK212-13-1 un Nr. 24IK212-14-1 vietas nosaukuma nesakritība ir neuzmanības kļūda un eksperte nav
veikusi pārbaudi citā īpašumā ar nosaukumu /Nosaukums B/. Arī otra pārbaudes aktā pārbaudītā nekustamā
īpašuma nosaukums nav /Nosaukums B/.
[4.5] Eiropas Savienības nozīmes meža biotopu inventarizācijas un monitoringa anketā tiek norādīts koku
skaits uz vienu hektāru. Pieteicējas īpašuma 522. kvartāla 5. nogabals ir 0,3 ha liels, līdz ar to tajā kopumā nav
jābūt vairāk kā 10 bioloģiski veciem un/vai lieliem (virs 50 cm caurmērā) kokiem, lai šādi varētu aizpildīt anketu.
Ņemot vērā to, ka īpašuma platība ir 0,3 ha, lai izpildītos šis kritērijs, šajā teritorijā pietiek konstatēt vairāk kā trīs
bioloģiski vecus un/vai lielus (virs 50 cm caurmērā) kokus. No 2024. gada 8. maija Eiropas Savienības meža
biotopu inventarizācijas un monitoringa anketas Nr. 24IK212-13-1 redzams, ka īpašumā konstatētas arī citas
struktūras, piemēram, liela izmēra stumbeņi un sausokņi, kā arī liela izmēra kritalas. Pārbaudi īpašumā ir veikusi
Dabas aizsardzības pārvaldes Monitoringa un plānojumu nodaļas /amats/, sugu grupās: sūnas, ķērpji, sēnes,
vaskulārie augi un biotopu grupā: meži un virsāji aizsardzības jomā /amats/ /Persona G/. Dabas aizsardzības
pārvaldei nav pamata apšaubīt /amats/ konstatēto. Pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus, kas liktu šaubīties par
anketās norādīto datu atbilstību situācijai dabā.
[4.6] Pieņemot 2024. gada 30. oktobra lēmumu Nr. 3.20/6894/2024-N, ir salīdzinātas pieteicējas
ekonomiskās intereses un tiesiskā paļāvība uz iepriekš apstiprinātu meža apsaimniekošanas plānu pret sabiedrības
interesēm saglabāt bioloģisko daudzveidību.
[5] Pieteicējas pilnvarotie pārstāvji tiesas sēdē pieteikumus uzturēja, minot pieteikumos norādītos
argumentus.
Tiesas sēdē atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestāžu Valsts meža dienesta un Dabas
aizsardzības pārvaldes pārstāves pieteicējas pieteikumus neatzina, minot pārsūdzētajos lēmumos un rakstveida
paskaidrojumos ietvertos argumentus.
Motīvu daļa
[6] Lietā ir strīds par to, vai pamatoti ir ierobežotas pieteicēja tiesības veikt Gaujas nacionālā parka lieguma
zonā esoša meža apsaimniekošanas plānā paredzētos meža apsaimniekošanas pasākumus.
[7] No Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem konstatējams, ka 2003. gada 2. janvārī,
pamatojoties uz 2022. gada 25. septembra pirkuma līgumu, pieteicējai zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības
uz nekustamo īpašumu /Nosaukums A/, kas atrodas /adrese A/, kadastra numurs /kadastra numurs/, kas sastāv no
trīs zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/ un /kadastra
apzīmējums/.
Pieteicēja 2024. gada 24. aprīlī ir vērsusies ar iesniegumu Valsts meža dienestā, lai saņemtu apliecinājumu
koku ciršanai nekustamajā īpašumā /Nosaukums A/, kas atrodas /adrese A/, kadastra apzīmējums /kadastra
apzīmējums/, sanitārajai cirtei pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma (svaigi egles mizgrauži) 522. kvartāla 5.
nogabala cirsmā Nr. 1, 0,3 ha platībā. Lietā nav strīda par to, ka minētais nogabals atrodas Gaujas nacionālā parka
teritorijā (lietas 1. sējuma 23. lapa).
No Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem konstatējams, ka zemes vienība ar
kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, ar platību 35600 kv.m. atrodas nacionālā parka dabas lieguma zonas
teritorijā (/kods/), zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ ar platību 11 200 kv.m. atrodas
nacionālā parka ainavu aizsardzības zonas teritorijā (/kods/), zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /kadastra
apzīmējums/ atrodas nacionālā parka ainavu aizsardzības zonas teritorijā (/kods/).
[8] Lietā iesniegts īpašuma /Nosaukums A/ meža apsaimniekošanas plāns, kas izstrādāts laika posmam no
2017. gada līdz 2036. gadam, ko 2017. gada 23. oktobrī apstiprinājis Dabas aizsardzības pārvaldes Valmieras
reģionālās administrācijas /amats/ (lietas 1. sējuma 35.–46. lapa).
Meža apsaimniekošanas plāna 1. nodaļā norādīts, ka 522. kvartāls atrodas pie /Nosaukums C/ un ietilpst
Gaujas nacionālā parka lieguma zonā. Vispārīgā dabas vērtību raksturojuma daļā par 522. kvartālu norādīts, ka tajā,
veicot saimniecisko darbību 4., 5., 6. un 8. nogabalā, nešķērsot avota izplūdes un teces vietu. 3. nogabalā, kas
atrodas dumbrāja meža augšanas apstākļu tipā, aizliegta koku ciršana un jebkāda saimnieciskā darbība. Dabas
vērtību raksturojumā arī norādīts, ka „nav konstatētas citas bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanai
nozīmīgas vērtības”.
Meža apsaimniekošanas plāna 2. nodaļā „Dabas vērtību inventarizācijas dati un plānotie meža
apsaimniekošanas pasākumi” par 522. kvartāla 5. nogabalu sadaļā „Dabas vērtību aizsardzības un
apsaimniekošanas pasākumi” norādīts: „Saglabājami vismaz 25 lielāko dimensiju dzīvotspējīgie ekoloģiskie koki,
rēķinot uz cirsmas hektāru, kā arī dobumainus kokus un kokus ar resniem zariem. Aizliegts cirst nokaltušus kokus
ar stumbra diametru 1,3 m augstumā lielāku par 50 cm, kā arī izvākt kritalas ar stumbra resgaļa diametru lielāku
par 50 cm. Sadaļā „Citi meža apsaimniekošanas pasākumi” norādīts: „Kailcirte ir aizliegta. Iespējama galvenā
izmantošanas cirte, ne ātrāk, kā 2022. gadā, kad audze būs sasniegusi galvenās cirtes vecumu. Ciršanas intensitāte
nedrīkst pārsniegt 25 %. Iespējama kopšanas cirte.”
2017. gada 22. septembra Sugu un biotopu ekspertu atzinumā par 522. kvartālu cita starpā norādīts, ka
aizsargājamas sugas vai biotopi nav konstatēti (1. tabula, lietas 1. sējuma 43.–44. lapa).
[9] Meža likuma 7. pantā noteikts, ka kokus mežā atļauts cirst galvenajā cirtē, kopšanas cirtē,
rekonstruktīvajā cirtē, sanitārajā cirtē, atmežošanas cirtē, ainavu cirtē un citā cirtē. Lai uzsāktu koku ciršanu mežā,
saskaņā ar Meža likuma 12. panta pirmo daļu ir nepieciešams apliecinājums. Bet saskaņā ar noteikumu Nr. 935
79.4. apakšpunktu pirms lēmuma pieņemšanas par apliecinājuma izsniegšanu vai atteikumu izsniegt apliecinājumu
Valsts meža dienestam ir jāpieprasa citu institūciju atzinumus, ja tas nepieciešams informācijas iegūšanai par
attiecīgās institūcijas kompetences jomu.
[10] Saskaņā ar likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 4. panta pirmo daļu nacionālie parki ir
plaši apvidi, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un
mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un
kultūrvides īpatnības. Likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 4. panta trešajā daļā noteikts, ka
nacionālo parku teritoriju atbilstoši aizsardzības un izmantošanas mērķiem iedala funkcionālās zonās. Nacionālajos
parkos ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un citādas darbības. Pārējā nacionālo
parku teritorijā atļauta tikai tāda saimnieciskā darbība, kas būtiski nemaina vēsturiski izveidojušās ainavas
struktūru. Gaujas nacionālā parka tiesiskais regulējums atbilstoši likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām” 13. panta pirmajai daļai ir ietverts Gaujas nacionālā parka likumā.
Gaujas nacionālā parka likuma mērķis ir aizsargāt parka mazpārveidotas dabas teritorijas, kam raksturīga
liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumus, reljefa formas, laukakmeņus, avotus, kā arī tipiskās ainavas, dabas
un kultūras pieminekļus un veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību (Gaujas nacionālā parka likuma
2. panta pirmā daļa).
Gaujas nacionālā parka teritorija atbilstoši likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 19. panta
pirmajai un otrajai daļai ir sadalīta funkcionālajās zonās. Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zona ir izveidota,
lai saglabātu Gaujas senielejai un Gaujas pieteku ielejām raksturīgo dabisko ainavu ar mazpārveidotas dabas
biotopu un cilvēku darbības ietekmētu biotopu mozaīku, kā arī saglabātu šajā teritorijā koncentrētos valsts un
vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus un citus dabas pieminekļus (Gaujas
nacionālā parka likuma 8. panta pirmā daļa).
[11] Gaujas nacionālā parka likuma 8. panta otrajā daļā noteikts, ka mežsaimnieciskā darbība dabas lieguma
zonā notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. Šā plāna saturu, izstrādes un apstiprināšanas kārtību nosaka
parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Meža apsaimniekošanas plānu apstiprina pārvalde.
Tātad Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zonā, atšķirībā no dabas rezervāta zonas, saskaņā ar Gaujas
nacionālā parka likuma 7. panta otro daļu mežsaimnieciskā darbība ir atļauta (izņemot kailcirtes, Gaujas nacionālā
parka likuma 8. panta trešās daļas 2. punkts), bet to atļauts veikt tikai saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes
apstiprinātu meža apsaimniekošanas plānu.
Saistībā ar egļu astoņzobu mizgraužu (ps typographus L.) izraisītu masveida egļu audžu bojāeju, tostarp
Gaujas nacionālā parka teritorijā, ņemot vērā, ka 55 % Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zonā esošo mežu nav
apstiprināta meža apsaimniekošanas plāna, likumdevējs ar 2020. gada 10. decembra likumu „Grozījumi Gaujas
nacionālā parka likumā” Gaujas nacionālā parka likuma 8. pantu papildināja ar 2.1 daļu, ar kuru tika noteikti
izņēmuma gadījumi, kad mežsaimnieciskās darbības Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zonā ir atļautas bez
meža apsaimniekošanas plāna. Saskaņā ar Gaujas nacionālā parka likuma 8. panta 2.1 daļas 4. punktu Gaujas
nacionālā parka dabas lieguma zonā bez meža apsaimniekošanas plāna atļauta kaitēkļu bojāto koku ciršana
sanitārajā cirtē (izņemot īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un īpaši aizsargājamos biotopos), ja notikusi kaitēkļu
masveida savairošanās, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma un Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva
atzinuma saņemšanas.
Tātad Gaujas nacionālā parka likuma 8. panta 2.1 daļas tiesību normas piemērojamas tad, ja Gaujas
nacionālā parka dabas lieguma zonā esošam mežam nav Dabas aizsardzības pārvaldes (Gaujas nacionālā parka
/amats/ pirms 2009. gada reorganizācijas) apstiprināta meža apsaimniekošanas plāna.
[12] Atbilstoši Gaujas nacionālā parka likuma 2. panta trešajai daļai Gaujas nacionālā parka individuālā
aizsardzības un izmantošanas kārtība ir noteikta noteikumos Nr. 317.
Noteikumu Nr. 317 65. punktā noteikts, ka meža apsaimniekošanas plānu šajos noteikumos noteiktā kārtībā
izstrādā, lai veiktu: meža resursu saimniecisko izmantošanu dabas lieguma zonā (65.1. apakšpunkts); galveno cirti
ainavu aizsardzības zonā un kultūrvēsturiskajā zonā (65.2. apakšpunkts).
Meža apsaimniekošanas plāns saskaņā ar noteikumu Nr. 317 66. punktu tiek izstrādāts, pamatojoties uz
aktuālajiem meža inventarizācijas datiem, kā arī uz īpaši aizsargājamo sugu, īpaši aizsargājamo biotopu un dabas
pieminekļu inventarizācijas datiem.
Saskaņā ar noteikumu Nr. 317 73. punktu meža apsaimniekošanas plāns ir derīgs līdz laikam, kad meža
īpašniekam vai tiesiskajam valdītajam atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju ir pienākums veikt
atkārtotu meža inventarizāciju.
Tomēr arī šajā starpinventarizāciju periodā jau apstiprinātais meža apsaimniekošanas plāns aktuālajiem
meža inventarizācijas datiem atbilstoši aktuālajiem inventarizācijas datiem var tikt grozīts. Proti, noteikumu Nr.
317 89. punktā noteikts, ka meža apsaimniekošanas plāna grozīšanu var ierosināt meža īpašnieks vai tiesiskais
valdītājs, kā arī, pamatojoties uz jauniegūto informāciju, kas ierobežo vai aizliedz veikt plānā paredzēto meža
apsaimniekošanas pasākumu, – Dabas aizsardzības pārvalde vai Valsts meža dienests. Saskaņā ar noteikumu Nr.
317 71. punktu, ja pēc dabas vērtību inventarizācijas nepieciešama nogabalu platības vai konfigurācijas maiņa
meža inventarizācijas starpinventarizācijas periodā, atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju izdara
grozījumus Meža valsts reģistrā vai veic atkārtotu meža inventarizāciju. Ja dabas vērtību teritorija ir mazāka par
minimālo nogabala platību, kas izdalāma atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju, nogabalam
pievieno attiecīgu atzīmi par dabas vērtību esību mežaudzē.
[13] Noteikumu Nr. 317 6. punktā noteikts, ka gadījumā, ja saskaņā ar meža apsaimniekošanu regulējošiem
normatīvajiem aktiem Valsts meža dienests izsniedz koku ciršanas apliecinājumu, šādā gadījumā Valsts meža
dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas
aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.
Tātad papildus meža apsaimniekošanas plānam obligāts priekšnoteikums ciršanas apliecinājuma izdošanai
ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīvs atzinums. Tādējādi, kaut arī dabas apsaimniekošanas plāns tiek
izstrādāts noteiktam laika periodam, tas meža īpašniekam nevar radīt tiesisku paļāvību, ka tajā paredzētās
mežsaimnieciskās darbības meža apsaimniekošanas plāna darbības termiņā paredzētajā laikā varēs veikt, jo
ciršanas apliecinājuma saņemšanai katru reizi no jauna ir pārbaudāma aktuālā situācija konkrētajā meža nogabalā.
Konstatējot īpaši aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes, mežsaimnieciskā darbība
attiecīgajā teritorijā nav pieļaujama, jo saskaņā ar Gaujas nacionālā parka likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktu
Gaujas nacionālā parka teritorijā aizliegts bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamās
sugas un to dzīvotnes.
[14] Saskaņā ar noteikumu Nr. 935 79.4. apakšpunktu pirms lēmuma pieņemšanas par apliecinājuma
izsniegšanu vai atteikumu izsniegt apliecinājumu Valsts meža dienests pārbauda iesniegto informāciju un pieprasa
citu institūciju atzinumus, ja tas nepieciešams informācijas iegūšanai par attiecīgās institūcijas kompetences jomu.
Ņemot vērā iepriekš konstatēto, lai lemtu par koku ciršanas apliecinājuma izsniegšanu, Valsts meža dienestam ir
jāpieprasa Dabas aizsardzības pārvaldei atzinums paredzētās mežsaimnieciskās darbības veikšanai. Tikai saņemot
no Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīvu atzinumu par to, ka iecerētā mežsaimnieciskā darbība, ņemot vērā aktuālo
situāciju plānotās darbības veikšanas vietā konkrētajā meža nogabalā, nav pretrunā ar Gaujas nacionālā parka
aizsardzību un izmantošanu regulējošajām tiesību normām, Valsts meža dienests ir tiesīgs pieņemt pozitīvu lēmumu
– izsniegt koku ciršanas apliecinājumu.
[15] No lietas materiāliem konstatējams, ka 2024. gada 8. maijā Dabas aizsardzības pārvaldes Monitoringa
un plānojumu nodaļas /amats/ veikusi pārbaudi īpašuma zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra
apzīmējums/ 522. kvartāla 5. un 3. nogabalā, par ko 2024. gada 10. maijā sastādīts Pārbaudes akts Nr. 2/IK/2024
(lietas 1. sējuma 55.–56. lapa). Pārbaudē konstatēts, ka 522. kvartāla 5. nogabalā (mežaudzes taksācijas formula:
7E2P1B103, damaksnis) konstatēts ES nozīmes prioritārais meža biotops „Veci vai dabiski boreālie meži 9010”,
labas kvalitātes pēdas – kaltušas egles. Konstatētas trīs īpaši aizsargājamās sugas – rožainā piepe Fomitopsis rosea,
zaļā buksbaumija Buxbaumia viridis (protonēma) un alu spulgūna Schistostega pennata.
Bet 3. nogabalā (mežaudzes taksācijas formula: 10B70, dumbrājs) konstatēts ES nozīmes prioritārais meža
biotops Purvaini meži 91D0, labas kvalitātes biotops, izdalīts pēc minimāliem kritērijiem (trīs elementu metode).
Pārbaudes rezultātā secināts, ka īpašuma 522. kvartāla 3. un 5. nogabalā ir konstatēti ES nozīmes meža
biotopi, nav pieļaujama to iznīcināšana.
Pārbaudes aktā redzams, ka pārbaude veikta vairākos objektos, par ko liecina pārbaudes akta sadaļā
„Pārbaudes objekts” un konstatējošās daļas 3. punktā aizkrāsotā pārbaudes akta daļa. Pārbaudes aktā 3. punkta
aizklātajai daļai seko divi attēli. No uzrakstiem, kas izvietoti zem attēliem, konstatējams, ka pirmais attēls ir
„ekrānšāviņš no DDPS „Ozols””, bet otrs ir „ekrānšāviņš no LVM GEO”, kur attēloti 1. kvartāla 1.1., 2., 3., 4., 5.
nogabali. Attēlos ir redzama cita teritorija, kas nav lietā vērtējamā pieteicējas īpašuma teritorija. Līdz ar to
secināms, ka minētie attēli ir Pārbaudes akta 3. punkta neaizklātā daļa, kas nav attiecināmi uz pieteicējas īpašumu.
Pretēji pieteicējas apgalvotajam šo attēlu esība Pārbaudes aktā neliecina par paša akta kļūdu, bet gan par Pārbaudes
akta neaizklātu daļu, kas nav attiecināma uz veikto pārbaudi pieteicējai piederošajā pārbaudes objektā – /adrese A/
(zemes vienības kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, 522. kvartāls. 5. un 3. nogabals).
Pieteicēja pamatoti norāda, ka /amats/ /Persona G/ 2024. gada 8. maija ES nozīmes mežu biotopu
inventarizācijas un monitoringa anketās ir kļūdaini norādīts īpašuma nosaukums /Nosaukums B/, nevis
/Nosaukums A/, kāds faktiski ir pieteicējas īpašuma nosaukums. Tomēr minētā kļūda ir atzīstama par pārrakstīšanās
kļūdu un nav šķērslis nekļūdīgai /amats/ /Persona G/ veiktās un anketā atspoguļotās dabas inventarizācijas vietas
identificēšanai, jo anketā papildus ir norādīts gan meža kvartāls un nogabals, gan arī koordinātas, kas Dabas
aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā „Ozols” (/Tīmekļvietne A/) konstatējamas kā pieteicējas
īpašuma /Nosaukums A/ zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ teritorija.
Pieteicēja iebildusi par 2024. gada 8. maija ES nozīmes mežu biotopu inventarizācijas un monitoringa
anketā Nr. 24/K212-13-1 nepamatoti norādīto, ka nogabalā ir vairāk kā 10 veci vai lieli (virs 50 cm diametrā) koki.
No minētās anketas konstatējams, ka pieteicējas norādītais rādītājs ietverts sadaļā „Struktūra”, kur ir dots
skaidrojums – apsekotās platības īpatsvars procentos vai vidēji gabali uz hektāru. Tātad atbilstoši minētajam
aprakstam anketā ir norādīts koku skaits, kas proporcionāli aprēķināts uz viena hektāra platību.
Lietā nav strīda par to, ka minēto pārbaudi pieteicējas īpašumā veikusi tam atbilstoši sertificēta /amats/, ko
atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4. panta 17. punktam, 6.1 pantam un Ministru kabineta 2010. gada
16. marta noteikumu Nr. 267 „Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības
kārtība” 15. punktam apstiprina Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertu reģistrā esošā informācija (/Tīmekļvietne
B/).
Apkopojot minēto, tiesa atzīst, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, kas dotu pamatu apšaubīt /amats/ /Persona
G/ 2024. gada 8. maijā sastādītajās ES nozīmes mežu biotopu inventarizācijas un monitoringa anketās un 2024.
gada 10. maija Pārbaudes aktā Nr. 2/IK/2024 konstatētos faktus par aizsargājama biotopa un īpaši aizsargājamu
sugu konstatēšanu.
[16] Dabas aizsardzības pārvalde 2024. gada 10. maijā izdevusi Atzinumu Nr. 3.10.1/2870/2024-N, ar kuru,
ņemot vērā 533. kvartāla 5. nogabalā 0,3 ha platībā konstatēto labas kvalitātes Eiropas Savienības nozīmes īpaši
aizsargājamu biotopu „Veci un dabiski boreāli meži, 9010”, atzīts, ka plānotā darbība – sanitārā vienlaidus cirte
īpašuma 522. kvartāla 5. nogabalā neatbilst normatīvajiem aktiem, kas regulē Gaujas nacionālā parka aizsardzību
un izmantošanu (lietas 2. sējuma 20. lapa).
Ņemot vērā, ka pieteicējas īpašuma zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ 522.
kvartāla 5. nogabalā ir konstatēts biotops „Veci un dabiski boreāli meži, 9010”, kas saskaņā ar Sugu un biotopu
aizsardzības likuma 4. panta 2. punktu un Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 350 „Noteikumi
par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” 1.14. apakšpunktu ir īpaši aizsargājams biotops. Bet saskaņā ar
Gaujas nacionālā parka likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktu šāda biotopa bojāšana vai iznīcināšana ir aizliegta.
Tādēļ Dabas aizsardzības pārvaldes 2024. gada 10. maija atzinumā Nr. 3.10.1/2870/2024-N pamatoti atzīts,
ka pieteicējas iecerētā mežsaimnieciskā darbība – sanitārā vienlaidus cirte īpašuma 522. kvartāla 5. nogabalā
neatbilst normatīvajiem aktiem, kas regulē Gaujas nacionālā parka aizsardzību un izmantošanu.
[17] Ņemot vērā šā sprieduma 16. punktā minēto, atzīstams, ka Valsts meža dienests, saņemot Dabas
aizsardzības pārvaldes 2024. gada 10. maija atzinumu Nr. 3.10.1/2870/2024-N, pamatoti atteica izsniegt
apliecinājumu koku ciršanai pieteicējas īpašuma 522. kvartāla 5. nogabalā.
[18] Pieteicēja iebildusi, ka administratīvajā procesā Valsts meža dienestā saistībā ar koka ciršanas
apliecinājuma izsniegšanu ir pārkāptas pieteicējas tiesības tikt uzklausītai.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu, lemjot par tāda administratīvā akta
izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta viedokli un argumentus šajā
lietā.
Administratīvais process lietā par ciršanas apliecinājuma izsniegšanu Valsts meža dienestā ir noslēdzies ar
Valsts meža dienesta 2024. gada 23. jūlija lēmumu Nr. VMD1-38/1229, kas pieņemts, izskatot pieteicējas
iesniegumu, ar kuru pieteicēja apstrīdējusi Valsts meža dienesta Vidzemes virsmežniecības 2024. gada 29. maija
lēmumu Nr. VVM.5-7/568. Apstrīdēšanas iesniegumā pieteicēja ir izteikusi savu viedokli, iebildumus un
argumentus par apstrīdēto lēmumu – atteikumu izsniegt prasīto ciršanas apliecinājumu. Pieteicējas viedoklis un
argumenti ir atspoguļoti un vērtēti Valsts meža dienesta 2024. gada 23. jūlija lēmumā Nr. VMD1-38/1229. Tādēļ
atzīstams, ka pieteicēja šajā administratīvajā procesā, kas noslēdzies ar Valsts meža dienesta 2024. gada 23. jūlija
lēmumu Nr. VMD1-38/1229, ir tikusi uzklausīta, pieteicējas viedoklis ir ticis noskaidrots un pieteicējas argumenti,
kaut arī ne ļoti izvērsti, tomēr ir izvērtēti. Tādēļ nav pamata konstatēt Administratīvā likuma 62. panta pirmās daļas
prasību pārkāpumu.
[19] Par pieteicējas iebildumiem par lēmuma pamatojuma trūkumu, jo pieteicējai netika izsniegts Dabas
aizsardzības pārvaldes 2024. gada 10. maija atzinums Nr. 3.10.1/2870/2024-N, norādāms, ka minētā atzinuma
saturs pēc būtības ir atspoguļots Valsts meža dienesta Vidzemes virsmežniecības 2024. gada 29. maija lēmumā Nr.
VVM.5-7/568. Tādēļ šis pieteicējas iebildums nav pamatots.
[20] Pieteicējas iebildumi par procesuālās kārtības neievērošanu gan Dabas aizsardzības pārvaldes 2024.
gada 10. maija atzinuma Nr. 3.10.1/2870/2024-N, gan pārsūdzētā Valsts meža dienesta lēmuma izdošanā, nav
pamatoti.
Pieteicēja nepamatoti ir atsaukusies uz Gaujas nacionālā parka likuma 9. panta trešo daļu un noteikumu Nr.
317 65.2. punktu, jo minētās tiesību normas satur tiesisko regulējumu par Gaujas nacionālā parka ainavu
aizsardzības zonu, taču Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums ir sniegts un pārsūdzētais lēmums ir izdots par
pieteicējas īpašumā esošu zemes vienību, kas atrodas Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zonā.
Var piekrist pieteicējai, ka atbilstoši noteikumu Nr. 317 66. un 70. punktam īpaši aizsargājamiem biotopiem
ir jābūt noteiktiem meža apsaimniekošanas plānā. Taču, kā norādīts jau iepriekš šā sprieduma 12. punktā, meža
apsaimniekošanas plāns tiek sagatavots, ņemot vērā tās dabas vērtības, kas konstatētas dabas vērtību inventarizācijā
meža apsaimniekošanas plāna sastādīšanas laikā. Taču meža apsaimniekošanas plāns Gaujas nacionālā parka dabas
vērtību saglabāšanai un aizsardzībai ir aktualizējams arī starpinventarizāciju periodos, ja Dabas aizsardzības
pārvalde ir ieguvusi informāciju par dabas vērtību situācijas maiņu (noteikumu Nr. 317 71. punkts). Kā arī dabas
vērtību situācija ir pārskatāma saskaņā ar noteikumu Nr. 317 6. punktu, Dabas aizsardzības pārvaldei sniedzot
atzinumu Valsts meža dienestam lemšanai par koka ciršanas apliecinājuma izsniegšanu. Norādāms un uzsverams,
ka minētajai tiesību normai nav tikai formāls raksturs (pārbaudīt uz likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām” 31. panta un Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4. panta 19. punkta pamata izveidotās dabas datu
pārvaldības sistēmā iekļauto informāciju). Noteikumu Nr. 317 6. punkta mērķis ir nodrošināt Gaujas nacionālā
parka likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktā aizlieguma ievērošanu, tostarp arī attiecībā par tādiem īpaši
aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamām sugām un dzīvotnēm, par kuriem dati dabas datu pārvaldības
sistēmā Ministru kabineta 2014. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 293 „Dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas,
datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 293) noteiktajā kārtībā vēl nav
reģistrēti.
Dabas aizsardzības pārvaldei, konstatējot, ka īpašumā atrodas meža apsaimniekošanas plānā neierakstīts
īpaši aizsargājams biotops, ir jāveic visas iespējamās darbības, lai nodrošinātu šo īpaši aizsargājamo biotopu
saglabāšanu, nodrošinot Gaujas nacionālā parka likuma 3. panta pirmās daļas 4. punkta prasību ievērošanu. Nav
pieļaujama situācija, kad ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā zemāka normatīvā aktu noteiktas
procesuālas kārtības īstenošanas nolūkā tiktu pārkāpts augstāka juridiska spēka normatīvā akta tiesību normas
prasības. Proti, nav pieļaujama situācija, ka, pēc īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa konstatēšanas, piemēram,
sugu un biotopu aizsardzības jomā veiktas inventarizācijā, līdz tās reģistrācijai dabas datu aizsardzības sistēmā (kas
saskaņā ar noteikumu Nr. 293 18. punktu var ilgt mēnesi) vai attiecīgu grozījumu izdarīšanas meža
apsaimniekošanas plānā (kas arī ir salīdzinoši ilgstošs process, jo saskaņā ar noteikumu Nr. 317 91. punktu
noskaidrojams attiecīgā zemes īpašnieka viedoklis), kas veicami attiecīgo ministru kabineta noteikumu noteiktajā
kārtībā, tiktu pieļauts Gaujas nacionālā parka likuma 3. panta pirmās daļas 4. punkta prasību pārkāpums, izsniedzot
pozitīvu atzinumu ciršanas apliecinājuma izsniegšanai.
[21] Tiesa atzīst par pamatotu pieteicējas iebildumu, ka Dabas aizsardzības pārvalde izskatāmajā gadījumā
nav ievērojusi noteikumu Nr. 935 79.4. apakšpunktā noteikto termiņu atzinuma sniegšanai, tomēr minētais
procesuālais pārkāpums nav uzskatāms par būtisku, jo tas nevarēja ietekmēt lietā izvērtējamo administratīvo
procesu iestādēs rezultātu – pārsūdzētos lēmumus. Noteikumu Nr. 935 79.4. apakšpunkta mērķis ir nepieļaut
iestādes nesamērīgu vilcināšanos, lai Valsts meža dienests varētu ievērot Administratīvā procesa likuma 64. pantā
noteikto administratīvā akta izdošanas termiņus.
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 935 79.4. apakšpunktu institūcijai, kas izskatāmajā gadījumā ir Dabas
aizsardzības pārvalde, atzinums ir jāsniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.
Apliecinājuma izsniegšana ir uzskatāma par saskaņotu, ja institūcijas 10 dienu laikā nesniedz atzinumu vai citu
informāciju par apliecinājuma izsniegšanu. No lietas materiāliem konstatējams, ka Dabas aizsardzības pārvalde ar
2024. gada 22. aprīļa vēstuli ir informējusi Valsts meža dienesta Vidzemes virsmežniecību kā atzinuma pieprasītāju
par papildu informācijas ieguves nepieciešamību, norādot, ka atzinums tiks sniegts ne vēlāk kā līdz 2024. gada 10.
maijam (lietas 2. sējuma 22. lapa). Saskaņā ar noteikumu Nr. 317 68. punktu dabas vērtību inventarizācija veicama
laika posmā no 1. maija līdz 1. oktobrim, tādēļ izskatāmajā gadījumā termiņa pagarinājumam atzinuma sniegšanai
ir objektīvs iemesls. Nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka tiesību normas izskatāmajā gadījumā neparedz
noteikumu Nr. 935 79.4. punktā noteiktā 10 darbdienu termiņa pagarināšanu. Saskaņā ar noteikumu Nr. 935 79.4.
punktu gadījumā, ja institūcija atzinumu nav sniegusi 10 darbdienu termiņā, prezumpcija par pozitīvu atzinumu ir
spēkā tikai tad, ja institūcija nav sniegusi arī citu informāciju par apliecinājuma izsniegšanu. Tātad likumdevējs
aplūkotajā tiesību normā tiešā tekstā ir noteicis, ka institūcija šajā termiņā var sniegt arī citu informāciju,
neizslēdzot arī iespēju sniegt informāciju par termiņa pagarinājumu. Noteikumu Nr. 935 79.4. punktā noteiktais
termiņš ir procesuāls termiņš.
[22] Ņemot vērā iepriekš konstatētos faktus un minētos apsvērumus un izvērtējot pārsūdzēto Dabas
aizsardzības pārvaldes 2024. gada 21. augusta lēmumu Nr. 3.20/5141/2024-N, tiesa atzīst, ka minētā lēmuma
izdošanā Dabas aizsardzības pārvalde nav pieļāvusi tādus materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kas
būtu pamats minētā lēmuma atzīšanai par prettiesisku. Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka lietā nav konstatējami
priekšnoteikumi citāda satura, pieteicējai pozitīva atzinuma izdošanai.
Ņemot vērā, ka Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīvs atzinums ir obligāts priekšnoteikums koku ciršanas
apliecinājuma izdošanai, atzīstams, ka lietā nav konstatējami priekšnoteikumi arī pieteicējas prasītā ciršanas
apliecinājumu izsniegšanai koku ciršanai pieteicējas īpašuma 522. kvartāla 5. nogabalā sanitārajā cirsmā.
[23] Noteikumu Nr. 317 89. punktā noteikts, ka meža apsaimniekošanas plāna grozīšanu var ierosināt meža
īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kā arī, pamatojoties uz jauniegūto informāciju, kas ierobežo vai aizliedz veikt
plānā paredzēto meža apsaimniekošanas pasākumu, – Dabas aizsardzības pārvalde vai Valsts meža dienests.
Saskaņā ar noteikumu Nr. 317 91. punktu, ja meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinātājs nav meža
īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, Dabas aizsardzības pārvalde 10 darbdienu laikā pēc meža apsaimniekošanas plāna
grozījumu ierosinājuma saņemšanas nosūta meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinājumu meža
īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs 10 darbdienu laikā no paziņojuma
saņemšanas dienas sniedz Dabas aizsardzības pārvaldē viedokli par meža apsaimniekošanas plāna grozījumu
ierosinājumu. Dabas aizsardzības pārvalde, apstiprinot meža apsaimniekošanas plāna grozījumus, izvērtē meža
īpašnieka vai tiesiskā valdītāja viedokli.
Tātad gadījumā, ja Dabas aizsardzības pārvalde ir ieguvusi informāciju, kas ierobežo vai aizliedz veikt
meža apsaimniekošanas plānā paredzēto meža apsaimniekošanas pasākumu, Dabas aizsardzības pārvaldes iepriekš
apstiprinātajā spēkā esošajā meža saimniekošanas plānā izdarāmi attiecīgi grozījumi.
Norādāms, ka, iegūstot informāciju, kas ierobežo vai aizliedz veikt meža apsaimniekošanas plānā paredzēto
darbību, Dabas aizsardzības pārvaldei, ņemot vērā Gaujas nacionālā parka izveidošanas mērķi, cita starpā aizsargāt
parka mazpārveidotas dabas teritorijas, kam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, un tipiskās ainavas, – ir
pienākums ierosināt meža apsaimniekošanas plāna grozīšanu. Tiesa nepiekrīt Dabas aizsardzības pārvaldes
viedoklim, ka šādā gadījumā būtu lemjams par izdošanas izvēles administratīvo aktu (Administratīvā procesa
likuma 65. panta otrā daļa).
Pirms šādu grozījumu izdarīšanas Dabas aizsardzības pārvaldei ir pienākums noskaidrot un izvērtēt meža
īpašnieka vai tiesiskā valdītāja viedokli. Ja meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinātājs nav pati Dabas
aizsardzības pārvalde, tad Dabas aizsardzības pārvaldei ir jāievēro 10 darbadienu termiņš meža apsaimniekošanas
plāna grozījumu ierosinājuma nosūtīšanai meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.
[24] Meža apsaimniekošanas plāna aktualizētajā daļā kā plānotie meža apsaimniekošanas pasākumi 522.
kvartāla 3. un 5. nogabalā norādīts aizliegums veikt mežsaimniecisko darbību. Tātad Dabas aizsardzības pārvalde ir
ieguvusi informāciju, kas aizliedz veikt meža apsaimniekošanas plānā 522. kvartāla 3. un 5. nogabalā sākotnēji
paredzētos meža apsaimniekošanas pasākumus. Tādēļ atbilstoši noteikumu Nr. 317 91. punktam Dabas aizsardzības
pārvalde pamatoti ir ierosinājusi grozījumus pieteicējas meža apsaimniekošanas plānā 522. kvartāla 3. un 5.
nogabalam.
[25] Ar 2024. gada 27. jūnija vēstuli Nr. 3.12/3992/2024-N Dabas aizsardzības pārvalde informējusi
pieteicēju par veicamajiem grozījumiem pieteicējas īpašuma meža apsaimniekošanas plānā, nosūtot pieteicējai
meža apsaimniekošanas plāna aktualizēto daļu un aicinot pieteicēju līdz 2024. gada 17. jūlijam iesniegt viedokli par
īpašuma meža apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinājumu (lietas 4. sējuma 39.–43. lapa).
Tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā nav rodams skaidrojums, kādēļ pieteicēja par meža apsaimniekošanas
plāna grozījumiem, kuru nepieciešamība konstatēta jau 2024. gada 10. maijā, informēta tikai ar 2024. gada 27.
jūnija vēstuli Nr. 3.12/3992/2024-N, kuru Dabas aizsardzības pārvalde pieteicējai nosūtījusi tikai 2024. gada 3.
jūlijā. Līdz ar to atzīstams, ka Dabas aizsardzības pārvalde 2024. gada 30. oktobra lēmuma Nr. 3.20/6894/2024-N
izdošanā ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, nav ievērojusi noteikumu Nr. 317 91. punktā noteikto termiņu meža
apsaimniekošanas plāna grozījumu ierosinājuma nosūtīšanai pieteicējai. Tomēr minētajam pārkāpumam nav
būtiskas ietekmes uz galīgā lēmuma tiesiskumu.
[26] Ņemot vērā šajā spriedumā iepriekš konstatētos faktus un minētos apsvērumus un izvērtējot Dabas
aizsardzības pārvaldes 2024. gada 30. oktobra lēmumu Nr. 3.20/6894/2024-N kopumā, tiesa atzīst, ka tā izdošanā
nav pieļauti tādi materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas būtiski ietekmētu tā tiesiskumu un būtu
pamats tā atcelšanai.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251. pantu, 289.–
291. pantu, tiesa
nosprieda:
noraidīt /Persona A/ pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts meža dienestam izdot labvēlīgu
administratīvo aktu, ar kuru izsniegtu koku ciršanas apliecinājumu /adrese A/, zemes vienības kadastra apzīmējums
/kadastra apzīmējums/, mežam cirsmā Nr. 1 522. kvartāla 5. nogabalā 0,3 ha lielai platībai;
noraidīt /Persona A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru Dabas aizsardzības pārvalde
/Persona A/ izsniegtu labvēlīgu koku ciršanas atzinumu nekustamā īpašuma cirsmā Nr. 1 552. kvartāla 5. nogabalā
0,3 ha lielai platībai, izdošanu;
noraidīt /Persona A/ pieteikumu par Dabas aizsardzības pārvaldes 2024. gada 30. oktobra lēmumu Nr.
3.20/6894/2024-N atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās
rajona tiesas Valmieras tiesu namā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.
Tiesnese S. Pone