Court imposes administrative detention and fine for repeated driving without license despite absent parties.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of driving without a license and imposed a five-day administrative detention and a €570 fine. Although the defendant and the state authority failed to appear at the hearing, the judge proceeded based on the existing traffic violation protocol and written evidence. The court determined that the absence indicated a waiver of procedural rights and applied the statutory minimum penalty due to the defendant's prior record and remorse.
Regesto Legislator
Generato dall'IALatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa; tiesa var izskatīt administratīvo pārkāpuma lietu bez pārkāpēja un iestādes klātbūtnes, ja abi neierodas tiesas sēdei un neprasīja lietas atlikšanu.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:ZRT:2018:0914.173067318.1.S
Lietas Nr.173067318
Lietas arhīva Nr. 1-0673-18/18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2018. gada 14.septembrī
1. Zemgales rajona tiesas
2. tiesnese J.Bebriša
ar tiesas sēdes sekretāri I.Šali,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, personas kods /personas kods/,
deklarētās dzīvesvietas adrese /adrese/, Neretas pagasts, Neretas novads, pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 4 panta septītās daļas 1. punktā.
Aprakstošā daļa
2018. gada 4.septembrī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja
Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas inspektors A.Paeglis sastādījis administratīvā pārkāpuma
protokolu Nr. /numurs/ par to, ka 2018. gada 26.jūlijā plkst. 23.00 Neretas novada Neretā, Jāņu ielā pretī ēkai
Nr.5 /pers. B/ atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (tās noteiktā kārtībā nav iegūtas)
vadīja automašīnu /TL marka/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.
Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmās daļas
4.punkts un atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta
septītās daļas 1.punktā.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – Iestādes) pārstāvis uz tiesas sēdi Zemgales rajona
tiesā 2018.gada 14.septembrī plkst.10.00 neieradās.
Par tiesas sēdi Iestāde un /pers. B/ informēti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.panta
kārtībā. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiks un vieta norādīti administratīvā pārkāpuma protokolā
(lietas 2.lapa).
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.panta otro daļu, personai, kuru sauc
pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantā noteikts, ka Iestādei administratīvā pārkāpuma
tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties tiesas sēdē.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt
sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Ne pie administratīvās atbildības saucamā persona, ne Iestāde nav paziņojuši par neierašanās
iemesliem un nav lūguši atlikt lietas izskatīšanu.
Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez /pers. B/ un Iestādes
pārstāvja klātbūtnes. Tiesnese secina, ka, neierodoties uz tiesas sēdi, /pers. B/ un Iestāde nav vēlējušies izmantot
tiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.un 289.2 pantā noteiktās tiesības piedalīties tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesnese atzīst, ka /pers. B/ ir saucams pie administratīvās
atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1. punktā paredzēto
pārkāpumu un viņam piemērojams administratīvais sods.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pants nosaka, ka tiesa, izskatot administratīvā
pārkāpuma lietu, izlemj jautājumus, vai ir noticis administratīvs pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā
izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar
lietiskajiem pierādījumiem u.c. izņemtām lietām, garantijas naudu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9. panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu
atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud
valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru
likumā paredzēta administratīvā atbildība.
Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmās daļas 4. punktā noteikts, ka aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja
vadītājam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1. punktā noteikts, ka
administratīvā atbildība iestājas par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļa
vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas).
No IeM Informācijas centra izdrukas par personas administratīvajiem pārkāpumiem redzams, ka
2018.gada 8.martā /pers. B/ piemērots administratīvais sods par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav
transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, tas ir, par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta sestās
daļas 1.punktā paredzēto pārkāpumu (lietas 12.-13.lapa). Tātad 2018.gada 26.jūlijā /pers. B/ atkārtoti gada
laikā vadījis transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.
No /pers. B/ rakstveida paskaidrojuma redzams, ka 2018.gada 26.jūlijā plkst.23.00 vadījis automašīnu
/TL marka/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Neretas novada Neretā, Jāņu ielā pretī ēkai Nr.5. Veicot
atpakaļgaitas manevru, uzbraucis stāvošai automašīnai /TL marka/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.
Par cik automašīnā neviens neatradās un pie viņa negriezās neviena persona un bija jāsteidzas, uz automašīnas
atstājis informācijas lapiņu par to, ka ir vainīgs ceļu satiksmes negadījumā un savu telefona numuru. Negadījuma
laikā alkoholu vai citas apreibinošas lietas lietojis nebija, kā arī viņam (/pers. B/) nav auto transporta vadīšanas
tiesību (lietas 4.lapa).
2018.gada 4.septembrī par /pers. B/ izdarīto administratīvo pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma
protokols Nr. (lietas 2.lapa).
Tiesnese secina, ka /pers. B/ 2018.gada 26.jūlijā plkst.23.00 Neretas novada Neretā, Jāņu ielā pretī ēkai
Nr.5 vadīja transportlīdzekli /TL marka/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atkārtoti gada laikā bez
transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (tās noteiktā kārtībā nav iegūtas).
Tātad /pers. B/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1. punktā.
Nosakot sodu /pers. B/ atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantam, tiek ņemts vērā
izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.
Tāpat tiesnese ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā definēto soda mērķi, kas ir
audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas
garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1. punkta sankcija par šo izdarīto
administratīvo pārkāpumu paredz sodu administratīvā aresta veidā no piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un
naudas sodu piecsimt septiņdesmit euro apmērā.
Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu noskaidrots, ka /pers. B/ algotu darbu nestrādā un viņa apgādībā ir
viens nepilngadīgs bērns. No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izdrukas par personas administratīvajiem
pārkāpumiem redzams, ka /pers. B/ iepriekš administratīvi sodīts (lietas 12.-13.lapa).
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta pirmās daļas 1.punktu /pers. B/ atbildību
par administratīvo pārkāpumu mīkstina apstāklis, ka viņš vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto. Atbildību pastiprinošus
apstākļus atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.pantam tiesnese nekonstatē.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31.pantā noteiktie apstākļi administratīvā aresta
nepiemērošanai lietā nav konstatēti.
Minētie apstākļi ir būtiski aresta ilguma noteikšanai. Savukārt attiecībā uz naudas sodu norādāms, ka
likumdevējs par konkrēto pārkāpumu ir paredzējis konstantu naudas soda apmēru, līdz ar to tas atzīstams par
taisnīgu un samērīgu izdarītajam pārkāpumam. Ņemot vērā šos soda noteikšanai būtiskos apstākļus, /pers. B/
piemērojams minimālais sankcijā paredzētais administratīvais arests uz piecām diennaktīm un naudas sods 570
euro.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 29., 31.-34.pantu, 149.4 panta septītās daļas 1.
punktu, 289.6 , 289.7, 289.16, 289.17 , 289.18 un 318. pantu, tiesnese
nosprieda:
atzīt par vainīgu /pers. B/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
149.4 panta septītās daļas 1.punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz 5
(piecām) diennaktīm, naudas sodu 570,00 EUR (pieci simti septiņdesmit euro) apmērā.
Spriedumu izpildei daļā par administratīvo arestu nosūtīt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes
Aizkraukles iecirknim.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot
Zemgales rajona tiesā.
Tiesnese J. Bebriša