Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420195025 / A42-00574-26 ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0211.A420195025.8.S Generato dall'IA

Court dismissed petitioners' request to force a local council to issue a committee composition decision ensuring equal rights.

Numero d'incarto A420195025 / A42-00574-26
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative District Court of Riga dismissed the petitioners' request to compel the Ogre Municipality Council to issue a decision on its committee composition. Petitioners argued that the council violated their rights by distributing committee seats using the Sainte-Laguë method and by distributing decision drafts only minutes before the session, contrary to the Local Government Law. The court ruled that the current committee structure ensures proportional representation and that the procedural irregularities did not infringe upon the deputies' subjective rights or democratic principles.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administratīvā procesa likuma 246.-251. panti; 289.-291. panti; 315. pants; 376. pants: The court established that a local council's committee composition determined via the Sainte-Laguë method satisfies the principle of proportionality and does not violate deputies' rights to participate in council work.

Parole chiave

Generato dall'IA
committee composition Sainte-Laguë method local government law proportional representation administrative procedure deputies rights municipal council vigilanza parlamentare

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administratīvā procesa likuma 246.-251. panti
Administratīvā procesa likuma 289.-291. panta pirmā daļa
Administratīvā procesa likuma 315. panta trešā daļa
Administratīvā procesa likuma 376. panta otrā daļa
Pašvaldību likuma 28. panta otrā daļa
Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 41. panta trešā daļa

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. A420195025

A42-00574-26/22

ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0211.A420195025.8.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2026.gada 11.februārī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Sandija Audzere,

piedaloties pieteicējiem Jānim Siliņam, Kārlim Ansonam, Uldim Skudram, Santai Ločmelei un Kārlim

Avotiņamun atbildētājas Ogres novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Ogres novada pašvaldībasdomes

pilnvarotajai pārstāvei /Persona H/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Jāņa Siliņa, Kārļa Ansona,

Ulda Skudras, Santas Ločmeles un Kārļa Avotiņa pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Ogres novada pašvaldības

domei izdot lēmumu par domes komiteju sastāva noteikšanu, ar kuru tiktu nodrošinātas pieteicēju vienlīdzīgas un

proporcionālas tiesības līdzdarboties Ogres novada pašvaldības domes komiteju darbā.

Aprakstošā daļa

[1] 2025.gada pašvaldību vēlēšanās Ogres novada pašvaldības domē (turpmāk – dome) tika ievēlēti

kopumā 23 deputāti. No tiem 12 deputāti pārstāv politisko spēku apvienību „Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”–

„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” (turpmāk – Nacionālā apvienība), Zaļo un Zemnieku savienību un Latvijas Zaļo

partiju, 4 deputāti ir no politiskās partijas „Latvijas Reģionu Apvienība” (turpmāk – Latvijas Reģionu Apvienība), 3

deputāti no apvienības „Kustība „Par!”” (turpmāk – Kustība „Par!”) un „JKP Jaunā konservatīvā partija” (turpmāk

– Jaunā konservatīvā partija), 2 deputāti no politiskās partijas „VIDZEMES PARTIJA” (turpmāk – VIDZEMES

PARTIJA), kā arī 2 deputāti no politisko partiju apvienības „Jaunā VIENOTĪBA” (turpmāk – Jaunā VIENOTĪBA).

[2] 2025.gada 28.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēju domes deputātu Jāņa Siliņa, Kārļa

Ansona, Ulda Skudras, Santas Ločmeles un Kārļa Avotiņa pieteikums, kurā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[2.1] 2025.gada 27.jūnija domes sēdes darba kārtībā jau sēdes izsludināšanas brīdī bija iekļauti jautājumi

par jaunievēlēto domes deputātu ievēlēšanu komitejās, taču domes lēmumprojekti deputātiem tika izsniegti papīra

formātā, pie ieejas sēžu zālē, īsi pirms domes sēdes sākuma, neievērojot Pašvaldību likuma 28. panta otrajā daļā

noteikto, ka domes lēmumu projekti, atzinumi par tiem un citi izziņas materiāli, kas noteikti pašvaldības darba

reglamentā, ir pieejami domes deputātiem ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms domes kārtējās sēdes.

[2.2] Ņemot vērā, ka Pašvaldības domes vēlēšanu likuma (turpmāk – vēlēšanu likums) 41. panta trešajā

daļā ir noteikta deputātu vietu sadales kārtība domē, izmantojot Senlaga (Sainte-Laguë) metodi, ir loģiski, ka tas

pats princips piemērojams arī komiteju sastāva veidošanā. Veicot aprēķinu atbilstoši šai metodei un ņemot vērā

deputātu skaitu no katra saraksta, komitejās būtu jābūt šādam vietu sadalījumam: Nacionālai apvienībai, Zaļo un

Zemnieku savienībai un Latvijas Zaļajai partijai – 22 vietas, Latvijas Reģionu Apvienībai – 7 vietas, Kustībai

„Par!” un Jaunai konservatīvai partijai – 6 vietas, VIDZEMES PARTIJAI – 4 vietas un Jaunai VIENOTĪBAI – 4

vietas.

Deputātu saraksts Nacionālā apvienība, Zaļo un Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija, kuram domē

ir 12 no 23 mandātiem (52 %), komitejās ieguvis 28 vietas (65 %), kas ir par 6 vairāk, nekā paredzētu vēlēšanu

likumā noteiktā aprēķina metode. Savukārt Latvijas Reģionu Apvienībai ar 4 mandātiem (17,4 %) piešķirtas tikai 6

vietas komitejās, lai gan pienāktos 7; Kustībai „Par!” un Jaunai konservatīvai partijai ar 3 mandātiem (13 %) – tikai

3 vietas, lai gan pienāktos 6; Jaunai VIENOTĪBAI ar 2 mandātiem (8,7 %) – 3 vietas, lai gan pienāktos 4. Pieteicējs

Jānis Siliņš, kas ievēlēts no Jaunās VIENOTĪBAS saraksta, pārstāvēts tikai vienā komitejā, turklāt, nosakot viņa

dalību, nav ņemts vērā ne viņa viedoklis, ne pieredze, ne priekšlikumi. Līdz ar to dome, apstiprinot komiteju

sastāvu, nav nodrošinājusi samērīgu visu deputātu pārstāvniecību, tādējādi pārkāpjot proporcionalitātes principu

gan atsevišķās komitejās, gan kopumā.

[2.3] Stājoties spēkā jaunajam Pašvaldību likumam, tā 14. panta otrajā un trešajā daļā ir saglabāts

proporcionalitātes princips, precizējot, ka no tā var atkāpties tikai šādos gadījumos: 1) objektīvu iemeslu dēļ, ja nav

iespējams nodrošināt katram deputātam vismaz vienu vietu komitejā; 2) matemātisku iemeslu dēļ; 3) ja visi

deputāti atsakās no dalības komitejās. Šajā situācijā neviens no minētajiem izņēmumiem nav piemērojams. Līdz ar

to nav nodrošināta samērīga visu deputātu pārstāvniecība komitejās, tādējādi pārkāpjot viņu subjektīvās tiesības

pilnvērtīgi piedalīties domes darbā, pildīt vēlētāju uzticētos pienākumus un ievērot demokrātijas principu.

[3] Pieteicēji lietā lūdza pagaidu noregulējumu, Administratīvā rajona tiesa 2025.gada 15.augustā lūgumu

apmierināja un Administratīvā apgabaltiesa 2025.gada 2.oktobrī zemākas instances tiesas lēmumu atstāja negrozītu.

Ar lēmumu tiesa uzlika domei pienākumu noteikt domes komiteju sastāvu tā, lai tiktu nodrošinātas deputātu

vienlīdzīgas un proporcionālas tiesības līdzdarboties domes pastāvīgo komiteju darbā. Tiesa noteica, cik deputātu

vietām no katra politiskā spēkā ir jābūt pašvaldību komitejās.

Izpildot pagaidu noregulējuma lēmumu, dome 2025.gada 22.oktobrī izdarīja grozījumus Ogres novada

pašvaldības 2024.gada 27.jūnija saistošo noteikumu Nr. 25/2024 „Ogres novada pašvaldības nolikums” (turpmāk –

Grozījumi noteikumos) 15. punktā. Minētā tiesību norma paredz, ka domē ir sešas komitejas un katrā no tām ir 23

locekļi. Tātad ikviens deputāts ir komitejas loceklis.

[4] 2025.gada 27.novembrī tiesā saņemta pieteicēju sūdzība par pagaidu noregulējuma lēmuma

nepienācīgu izpildi. Pieteicēji norāda, ka dome nav izpildījusi tiesas pagaidu noregulējumu pēc būtības, vietu

sadalījums komitejās starp sarakstiem netiek piemērots, dome ignorē komiteju institūta jēgu (specializācija un

darba dalīšana), pārvēršot komitejas par domes sēdes dublējumu. Pieteicēji lūdz konstatēt, ka dome nav izpildījusi

tiesas 2025.gada 15.augusta pagaidu noregulējuma lēmumu un piemērot piespiedu naudu.

[5] Dome tiesā sniegtajos paskaidrojumos norāda, ka Grozījumi noteikumos nodrošina visu deputātu

vienlīdzīgas un proporcionālas tiesības līdzdarboties Ogres novada pašvaldības domes komiteju darbā. Līdz ar to

pieteicēju prasība ir izpildīta un tiesvedība būtu izbeidzama.

[6] Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija 2025.gada 11.decembrī sniedza tiesai

viedokli, ka Grozījumi noteikumu 15. punktā nodrošina deputātu vienlīdzīgas tiesības līdzdarboties domes

komitejas darbā.

[7] Tiesas sēdē pieteicēji prasību uzturēja, balstoties uz rakstveidā sniegto argumentāciju. Papildus

norādīja, ka nevar pilnvērtīgi piedalīties deputātu amata pildīšanā, jo domes izvēlētais komiteju darba modelis nav

efektīvs, tas neatbilst lietderības principam. Pieteicēji iebilst par procesuālo kārtību, kādā pieņemti Grozījumi

nolikumā. Savukārt dome pieteikumu neatzina, norādot, ka Grozījumi noteikumu 15.punktā nodrošina deputātu

vienlīdzīgas tiesības līdzdarboties domes komitejas darbā.

Motīvu daļa

[8] Pašvaldību likuma 14. panta trešā daļa paredz, ka no katra domes deputātu kandidātu saraksta komitejā

ievēlējamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli deputātu skaitam, kas domē ievēlēti no katra domes deputātu

kandidātu saraksta. Pants arī noteic izņēmuma gadījumus, kad ir iespējamas atkāpes no proporcionalitātes principa.

Tās ir situācijas, kad visi saraksta deputāti atsakās no dalības komitejā, kā arī tad, ja proporcionalitāte nav

iespējama matemātisku apsvērumu vai objektīvu iemeslu dēļ.

Proporcionalitātes princips regulē ne tikai pašvaldības vēlēšanu rezultātu aprēķināšanu. Pašvaldības domei

ir pienākums ievērot proporcionalitātes principu arī turpmāk, lai ikviens deputāts tiktu pilnvērtīgi iesaistīts tās

darbībā. Tā kā pašvaldības dome darbojas arī ar savu pastāvīgo komiteju starpniecību, proporcionalitātes princips ir

jāievēro, arī organizējot domes darbu komitejās un komisijās. To sauc arī par šā principa „spoguļattēlu” (sal. sk.

Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas 1989.gada 13.jūnija spriedumu lietā Nr. 2 BvE 1/88, publicēts BVerfGE

80, 188).

[9] Pašvaldību likuma 14. panta otrā daļa noteic, ka komitejas, to kompetenci un skaitlisko sastāvu nosaka

pašvaldības nolikumā. Komitejas locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par trim. Katrs deputāts ir vismaz vienas

komitejas loceklis.

Kopš lietas ierosināšanas ir mainījušies tiesiskie un faktiskie apstākļi. Proti, dome ir izdarījusi Grozījumus

nolikuma 15. punktā, kas paredz visu pašvaldības domē ievēlēto deputātu dalību visās domes izveidotajās sešās

komitejās (lietas 1.sējuma 214.­232.lapa).

Tātad katras domes komitejas sastāvā ir visi Ogres novada pašvaldības deputāti, kas ir līdzvērtīgi ievēlēto

deputātu proporcijai. Līdz ar to dome ir ievērojusi Pašvaldības likuma 15. un 14. pantu.

[10] Pieteicēji iebilst, ka darbs komitejās 23 deputātu sastāvā, ir apgrūtināts un faktiski dublē domes sēdes,

tā ir domes līdzekļu izšķērdēšana.

Tiesa atzīst, ka pieteicēji ar minētiem argumentiem iebilst pret to, kā tiek organizēts domes darbs, tomēr

tiesa šajā tiesvedībā pārbauda, vai dome ir ievērojusi proporcionalitātes principu deputātu vienlīdzīgu tiesību

nodrošināšanai. Proporcionalitātes princips skar vēlētāju interešu pārstāvniecību pašvaldības darbā, tāpēc tiesas

uzdevums ir pārbaudīt, vai dome ir ievērojusi proporcionalitātes principu. Komitejās sagatavo lēmumu projektus

domes sēdēm un projektus izdiskutē proporcionāli vienlīdzīgi starp politiskajiem spēkiem. Darba organizācija tādā

veidā, ka komiteju sastāvā ir 23 deputāti, ir atstājama domas apsvērumu ziņā, tostarp izsverot šāda modeļa

lietderību un finansiālo slogu pašvaldībai.

Likuma „Par pašvaldībām” (zaudēja spēku 2023.gada 1.janvārī) 54. panta otrā daļa paredzēja, ka

“komitejas locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par trijiem. Komitejas locekļu skaits nedrīkst pārsniegt pusi no

domes deputātu kopskaita, izņemot finanšu komiteju”. Ar 2020.gada 8.oktobra grozījumiem minētā likuma 54.

panta otrās daļas otrais teikums tika izslēgts. Līdz ar to likumdevējs ir apzināti atteicies ierobežot deputātu skaitu

komitejās. Arī pašreiz spēkā esošais Pašvaldību likums nenosaka maksimālo komitejas locekļu skaitu. Tiesa secina,

ka likumdevējs ir atstājis domes ziņā, kā organizēt komiteju skaitu un cik maksimāli lielai komitejai ir jābūt

deputātu skaita ziņā.

[11] Pieteicēji uzskata, ka dome ir pārkāpusi labas pārvaldības principu. Situācijā, kad visi deputāti ir visās

komitejās, zūd deputātu specializācija, samazinās politiskās atbildības sadalījums. Komitejas vada pie varas esošie

deputāti, par to saņem atalgojumu, pārējie deputāti saņem tikai apmaksātas stundas – līdz 103 stundām mēnesī, ar

to nav pietiekami, lai veiktu visus pienākumus. Deputāti nevar specializēties visās komitejās laika trūkuma dēļ.

Savukārt dome tiesas sēdē paskaidroja, ka sešas komitejas nedēļā sanāk vienu reizi mēnesi vienā dienā,

kopējās sēdes notika no plkst. 9.00 rītā līdz plkst. 17.00. Dome norāda, ka katrs jautājums ir vairāk izdiskutēts

komitejās, pēc tam lēmumu pieņemšana domes sēdēs notiek raiti.

Tiesa secina, ka pieteicēji iebilst pret komiteju darba organizāciju un lietderības apsvērumiem, kas nav šīs

tiesvedības pārbaudes priekšmets. Komitejas pamatfunkcijas ir atzinuma sniegšana domei un jautājumu

sagatavošana izskatīšanai domes sēdē, pati komiteja nepieņem galīgo lēmumu. Tas, ka domes izvēlētā komiteju

darba organizācija nav lietderīga – nav šīs tiesvedības apspriežamais jautājums. Minētie jautājumi jārisina valsts

pārvaldes uzraudzības ietvaros saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 3.septembra noteikumos Nr. 586 „Viedās

administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” nostiprināto ministrijas kompetenci pašvaldības

pārraudzības jomā.

[12] Pieteicēji tiesas sēdē iebilda arī, ka Grozījumi noteikumos tika pieņemti bez to izskatīšanas komitejas

sēdē un bez sabiedriskās apspriešanas.

Pašvaldības likuma 36. pants paredz, ka domes sēdē izskatāmu lēmuma projektu var iesniegt cita starpā arī

domes ārkārtas sēdes ierosinātājs, kas konkrētā gadījumā tika darīts. No Grozījumu noteikumu anotācijas

(paskaidrojuma raksta) redzams, ka noteikumiem bija sabiedriskā apspriešana projekta stadijā un paskaidrojums,

par sabiedrības viedokļa ņemšanu vai neņemšanu vērā ir atrodams anotācijā.

[13] Apkopojot minēto, tiesa secina, ka Grozījumi nolikumā nodrošina visu deputātu pārstāvniecību

komitejās, tādējādi nepārkāpjot viņu subjektīvās tiesības piedalīties domes darbā, pildīt vēlētāju uzticētos

pienākumus un ievērot demokrātijas principu.

Tā kā pieteicēji uztur savus argumentus, tad tiesa atzīst, ka nav pamats izbeigt tiesvedību. Atbilstošākais

veids lietas risināšanā, to pabeigt, tiesai taisot spriedumu.

[14] Pieteicēji lūdz tiesu konstatēt, ka dome nav izpildījusi 2025.gada 15.augusta pagaidu noregulējuma

lēmumu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 375. panta pirmo daļu iestādes pienākums ir pareizi un laikus

izpildīt pret to vērstu administratīvajā lietā pieņemtu tiesas lēmumu. Atbilstoši likuma 376. panta otrajai daļai

administratīvā procesa dalībnieks par tiesas nolēmuma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi var iesniegt sūdzību, un

to rakstveida procesā izskata tiesa, kura pieņēmusi nolēmumu.

Ņemot vērā, ka tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka ar Grozījumiem nolikumā dome ir ievērojusi

proporcionalitātes principu deputātu vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanai. Līdz ar to nav pamats konstatēt, ka dome

nav izpildījusi pagaidu noregulējuma lēmumu un šāds lūgums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu un 289.­291. panta pirmo daļu, 315. panta

trešo daļu, 376. panta otro daļu, tiesa

nosprieda

noraidīt Jāņa Siliņa, Kārļa Ansona, Ulda Skudras, Santas Ločmeles un Kārļa Avotiņa pieteikumu par

pienākuma uzlikšanu Ogres novada pašvaldības domei izdot lēmumu par domes komiteju sastāva noteikšanu, ar

kuru tiktu nodrošinātas pieteicēju vienlīdzīgas un proporcionālas tiesības līdzdarboties Ogres novada pašvaldības

domes komiteju darbā;

noraidīt Jāņa Siliņa, Kārļa Ansona, Ulda Skudras, Santas Ločmeles un Kārļa Avotiņa lūgumu konstatēt, ka

Ogres novada pašvaldības dome nav pareizi izpildījusi Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 15.augusta pagaidu

noregulējuma lēmumu.

Spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu

namā. Pārējā daļā, ar kuru noraidīts lūgums par tiesas nolēmuma neatbilstoši izpildi, nav pārsūdzams.

Tiesnese S. Audzere