Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C771102523 / C-11025-23 ECLI:LV:RPT:2023:1023.C771102523.3.S Generato dall'IA

Court allowed insurance company's claim for subrogation damages against property management company for water leakage.

Numero d'incarto C771102523 / C-11025-23
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the defendant's defense and fully granted the plaintiff's claim for subrogation damages totaling 1,612.28 EUR. The plaintiff, an insurer, sought recovery after paying a policyholder for water damage caused by a poorly insulated shower floor in the defendant's apartment. The court ruled that the defendant failed to maintain its property elements, violating its duty of care under the Civil Law and Housing Property Law.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Law 1773, 1775, 1779; Insurance Contract Law 45; Housing Property Law 14: An insurer may recover subrogated damages from a third party responsible for the loss when the insured has fulfilled their obligation to pay the claimant.

Parole chiave

Generato dall'IA
subrogation claim water leakage damage property management duty insurance recovery civil liability housing property law subrogation rights dimostrazione di un danno irreparabile

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Procedure Law Art. 8, 93, 97, 193-195, 204.1, 250.25, 250.27
Civil Law Art. 1773, 1775, 1779
Housing Property Law Art. 14
Insurance Contract Law Art. 45
Ministry of Justice Decree No. 20 on expense calculation

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

ECLI:LV:RPT:2023:1023.C771102523.3.S

Lieta Nr. C771102523

Lietas arhīva Nr. C-11025-23/68

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023.gada 23.oktobrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Vadims Terentjevs

izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras civillietu AAS “BTA Baltic Insurance Company” prasībā pret SIA “ /nosaukums/” par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] AAS “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – prasītāja) 2023.gada 25.aprīlī cēlusi tiesā prasību pret SIA “/nosaukums/” (turpmāk –

atbildētāja) vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu, kurā lūgts piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai zaudējumus 1612,28 EUR un visus

tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no visas ar spriedumu

piedzītās summas.

Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi un pamatojums.

[1.1] Starp prasītāju kā apdrošinātāju un /pers. D/ kā apdrošinājuma ņēmēju 2020.gada 28.maijā tika noslēgts privātīpašuma apdrošināšanas

līgums (polise Nr. LV20-B2-10015011-8, polises darbības laiks no 2020.gada 29.maija līdz 2025.gada 28.maijam). Polises darbības laikā

2022.gada 11.jūnijā tika appludināts apdrošinātais dzīvoklis /adrese/. Kopējais ūdens noplūdes rezultātā dzīvoklim nodarīto zaudējumu apmērs (tiešās

izmaksas, kas nepieciešamas, lai novērstu radušos bojājumus) saskaņā ar sertificēta eksperta 2022.gada 4.augustā sastādīto tāmi Nr. 1 ir 1752,28 EUR.

Prasītāja izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 1612,28 EUR (atskaitot no zaudējumu apmēra pašrisku 140 EUR). Līdz ar to prasītājai ir tiesības piedzīt

zaudējumu atlīdzību no personas, kura ir atbildīga par zaudējumu nodarīšanu.

[1.2] No dzīvojamās mājas pārvaldnieces SIA “/nosaukums/” 2022.gada 13. un 21.jūnija aktiem par dzīvokļa /adrese/ noliešanu izriet, ka ūdens

noplūde notikusi no augšējā dzīvokļa /numurs/, kur slikti izolēta duškabīnes grīda.

Dzīvokļa /adrese/ īpašniece zaudējumu nodarīšanas brīdī bija atbildētāja, kurai bija pienākums uzturēt kārtībā visus savā atsevišķā īpašumā esošos

inženieraprīkojuma elementus, tostarp dušas aprīkojumu, bez kā kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi.

Atbildētāja nav pienācīgi pildījusi minēto pienākumu, pieļāvusi ūdens noplūdi un tādēļ nodarījusi zaudējumus apakšējā stāvā esošajam dzīvoklim /numurs/.

[1.3] Prasītāja nosūtīja atbildētājai pretenziju, kā arī brīdinājumu par vēršanos tiesā, lūdzot atlīdzināt zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas

atlīdzības apmērā, taču atbildētāja atteicās atlīdzināt radušos zaudējumus.

[1.4] Prasība pamatota ar Civillikuma 1773., 1775. un 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta pirmo daļu, Apdrošināšanas līguma likuma

45.panta pirmo daļu.

[2] Rīgas pilsētas tiesā 2023.gada 1.jūnijā saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi, ka prasību neatzīst turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[2.1] Nav konstatējami visi zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi, jo atbildētāja nav vainojama zaudējumu nodarīšanā. Zaudējumi nav radušies

atbildētājas neattaisnojamas darbības (bezdarbības) rezultātā. Tieši pretēji, atbildētāja vienmēr ir uzturējusi savu dzīvokļa īpašumu kārtībā un nekad nav

konstatējusi problēmas ar dušas kabīnes grīdu.

[2.2] Prasītājas iesniegtie SIA “/nosaukums/” akti ir dzīvojamās mājas pārvaldnieces mēģinājums norobežoties no atbildības par savu pārvaldīšanas

pienākumu nepienācīgu nepildīšanu un iespējamajiem slēptajiem bojājumiem stāvvadu konstrukcijās.

Pirmkārt, nav saprotams, kuros datumos tika taisīti pārvaldnieces akti – 2022.gada 13. un 21.jūnijā kā to norāda prasītāja vai tomēr

2021.gada 13. un 21.jūnijā kā tas norādīts pašos aktos.

Otrkārt, vienā no aktiem ir norādīts tikai ūdens noplūdes iespējamais iemesls.

Treškārt, atbildētāja nav piedalījusies minēto aktu sastādīšanā, šāda opcija atbildētājai pat netika piedāvāta. 2022.gada jūnijā atbildētājai

piederošajā dzīvoklī tiešām ieradās kaimiņš no dzīvokļa /numurs/ sakarā ar viņa dzīvokļa saliešanu, taču atbildētājai piederošajā dzīvoklī netika

konstatētas nekādas problēmas un ūdens noplūdes cēlonis, pat pēc santehniķa izsaukšanas, ko izsauca pati atbildētāja.

Ceturtkārt, pati pārvaldniece SIA “/nosaukums/” norādīja atbildētājai, ka apstiprinošu faktu par to, ka ūdens noplūde notikusi tieši no dzīvokļa

/numurs/, un ka tajā ir slikti izolēta duškabīnes grīda, pārvaldnieces rīcībā nav.

[3] Tiesā 2023.gada 30.jūnijā saņemta prasītājas atsauksme par paskaidrojumiem, no kuras izriet, ka atbildētājas iebildumus uzskata par

nepamatotiem.

[3.1] No pārvaldnieces SIA “/nosaukums/” prasītājai sniegtās informācijas izriet, ka pārvaldnieces darbinieki 2022.gada 21.jūnijā tika ielaisti

atbildētājai piederošajā dzīvoklī un vizuāli konstatēja duškabīnes slikto stāvokli. Atbildētāja nenoliedz, ka viņai piederējušo dzīvokli 2022.gada jūnijā

apsekoja santehniķis.

[3.2] SIA “/nosaukums/” darbinieki izpildīja savus pienākumus, fiksēja faktisko situāciju par ūdens noplūdi, sastādīja par to aktus un apsekoja

atbildētājai piederošo dzīvokli. Neviens normatīvais akts neuzliek SIA “/nosaukums/” darbiniekiem pienākumu aicināt parakstīt attiecīgos aktus arī

personu, kuras darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīti zaudējumi.

[4] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot prasītājas

pārstāvei un atbildētājai paziņojumu uz norādītajām elektroniskā pasta adresēm.

Saīsinātais spriedums tika sastādīts 2023.gada 23.oktobrī.

Tiesā 2023.gada 1.novembrī saņemts atbildētājas lūgums sastādīt pilnu spriedumu.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

[6] Īsumā apkopojot prasības pieteikumā norādītos apsvērumus, prasība pamatota ar to, ka apdrošināšanas līguma spēkā esības laikā notika

apdrošināšanas gadījums, kā rezultātā apdrošinātajam nekustamajam īpašumam nodarīti bojājumi un ir radušies zaudējumi, kuru apmērs noteikts

atbilstoši eksperta sastādītajai salietā dzīvokļa remontdarbu tāmei. Prasītāja kā apdrošinātāja izmaksāja par šo apdrošināšanas gadījumu apdrošināšanas

atlīdzību 1612,28 EUR. Prasītājai ir tiesības piedzīt minēto summu kā zaudējumu atlīdzību no atbildētājas, kuras prettiesiskas bezdarbības dēļ zaudējumi

ir radušies.

Atbildētājas rakstveida paskaidrojumos ietvertie iebildumi pret prasību pamatoti ar to, ka nav konstatējami visi zaudējumu atlīdzināšanas

priekšnoteikumi, jo atbildētāja nav vainojama zaudējumu nodarīšanā. Atbildētāja nav pieļāvusi nekādu prettiesisku bezdarbību, bet ir pienācīgi veikusi

visus savus kā dzīvokļa īpašnieces pienākumus, tostarp pati izsaukusi santehniķi un pārliecinājusies, ka tai piederošajā dzīvoklī /numurs/ nav konstatējami

apakšējā stāvā esošā dzīvokļa /numurs/ saliešanas cēloņi.

Tādējādi tiesas uzdevums konkrētajā gadījumā ir secīgi pārbaudīt: 1) vai apstiprinās prasītājas norādītie apstākļi; 2) vai atbildētājas celtie iebildumi

ir pamats prasības noraidīšanai.

Noskaidrojot lietas apstākļus, tiesa pārbauda pierādījumus un novērtē tos pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem (sk.

Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu un 97.panta pirmo daļu).

[6.1] Lietā nav strīda, ka starp prasītāju kā apdrošinātāju un /pers. D/ kā apdrošinājuma ņēmēju 2020.gada 28.maijā tika noslēgts apdrošināšanas

līgums (privātīpašuma apdrošināšanas polise Nr. LV20-B2-10015011-8), polises darbības laiks ir no 2020.gada 29.maija līdz 2025.gada 28.maijam.

Polises darbības laikā 2022.gada 11.jūnijā notika apdrošināšanas gadījums – tika saliets apdrošinātais dzīvoklis /adrese/, ko apliecina divi dzīvojamās

mājas pārvaldnieces SIA “/nosaukums/” akti par dzīvokļa noliešanu un prasītājas sagatavotais īpašuma bojājumu apskates protokols.

Tāpat nepastāv strīds par to, ka prasītāja samaksāja apdrošināšanas atlīdzību 1612,28 EUR, ko apliecina 2022.gada 12.augusta maksājuma

uzdevums apdrošināšanas atlīdzības lietā Nr. IB2-137203/01-22.

Atbildētāja nenoliedz to, ka apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī viņa bija dzīvokļa /adrese/, kas atrodas tieši virs dzīvokļa /numurs/, īpašniece,

ko apliecina arī /nosaukums/ pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs/ noraksts.

Strīds pastāv par atbildētājas atbildību par zaudējumiem.

[6.2] Zaudējumu definīcija, lakoniski paredzot, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums, ietverta Civillikuma 1770.pantā.

Tiesību doktrīnā, atklājot minētās tiesību normas saturu, atzīts, ka mūsdienu valodā ar jēdzienu „zaudējums” jāsaprot jebkādu mantas

samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu, papildu izdevumus vai citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas (sk. Latvijas

Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga:

Mans Īpašums, 2000, 267.lpp.). Līdz ar to jebkurš civiltiesiskā pārkāpuma rezultātā radies mantiski novērtējams zudums ir uzskatāms par zaudējumu

Civillikuma 1770.panta izpratnē.

Atbilstoši Civillikuma 1779.pantam katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Kā atzīts tiesību doktrīnā un to apstiprinājusi judikatūra, zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaikus pastāv šādi priekšnoteikumi

jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa;

2) zaudējumu esība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (sk. K. Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. Rīga:

Tiesu namu aģentūra, 2006, 209.lpp., kā arī, piemēram, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 2.aprīļa spriedumu lietā

Nr. SKC-143/2008 (C29369004); 2011.gada 23.marta sprieduma lietā Nr. SKC-111/2011 (C32289303) 12.1.punktu; 2011.gada 7.decembra

sprieduma lietā Nr. SKC-289/2011 (C06067006) 19.punktu; Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 14.decembra sprieduma lietā

Nr. SKC-297/2017 ( ECLI:LV:AT:2017:1214.C29639610.1.S ) 6.7.punktu; 2018.gada 31.maija sprieduma lietā Nr. SKC-231/2018 (

ECLI:LV:AT:2018:0531.C15133815.1.S ) 10.2.punktu).

[6.3] Prasītāja ir pierādījusi zaudējumu esību un to apmēru, par ko lietā nemaz nepastāv strīds.

Proti, lietas materiāliem ir pievienots dzīvokļa /adrese/ plāns, divi dzīvojamās mājas pārvaldnieces SIA “/nosaukums/” akti par dzīvokļa noliešanu

un prasītājas sagatavotais īpašuma bojājumu apskates protokols, no kuriem kopsakarā ir redzams, kādi bojājumi un kādās vietās tika nodarīti

apdrošinātajam dzīvoklim. Savukārt no lietas materiālos esošās 2022.gada 4.augustā sertificētās ekspertes /pers. I/ sastādītās tāmes apdrošināšanas

atlīdzības lietā Nr. IB2-137203/01-22 izriet, ka objekta /adrese/, remontam pēc saliešanas nepieciešami 2855,77 EUR, no tiem tiešās izmaksas, kas

nepieciešamas, lai novērstu radušos bojājumus, ir 1752,28 EUR. Remontdarbu tāmē tika atspoguļoti konstatēto bojājumu novēršanai nepieciešamie

darbi un to izmaksas, ar kurām ir samērojams tagadējās mantas samazinājums jeb zaudējumi.

Ņemot vērā apdrošināšanas polisē paredzēto pašrisku 140 EUR apmērā, prasītāja izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 1612,28 EUR, ko lūdz

piedzīt no atbildētājas, izmantojot savu kā apdrošinātājas subrogācijas tiesību.

Saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmo daļu apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas tiesība,

izņemot personu apdrošināšanas gadījumus.

Konkrētajā gadījumā nav konstatējams likumā noteiktais izņēmums.

[6.4] Vērtējot atbildētājas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem, tiesa ņem vērā turpmāk norādīto.

[6.4.1] Abos dzīvojamās mājas pārvaldnieces SIA “/nosaukums/” aktos par dzīvokļa /adrese/ noliešanu tiešām ir konstatējami atsevišķi trūkumi,

kas liegtu tos izmantot kā vienīgos pierādījumus atbildētājas vainai dzīvokļa saliešanā. Piemēram, abu aktu sastādīšanas datumā ir ieviesusies

acīmredzama pārrakstīšanās kļūda to sastādīšanas gadā (norādīts 2021., bet jābūt 2022.). Tiesa nepiekrīt atbildētājas viedoklim, ka nav saprotams, tieši

kuros datumos tika taisīti pārvaldnieces akti. To, ka akti sastādīti tieši 2022.gada 13. un 21.jūnijā, apliecina, pirmkārt, pašā 13.jūnija aktā norādītais par

laiku, kad ir saņemts zvans par dzīvokļa noliešanu un kad komisija apsekoja dzīvokli (2022.gadā), kā arī, otrkārt, prasītājas atsauksmei pievienotā

SIA “/nosaukums/” 2023.gada 27.marta atbilde prasītājai, kurā arī sniegta informācija par 2022.gada notikumiem.

[6.4.2] Atbildētājas iebildumiem, ka vienā no minētajiem aktiem ir norādīts tikai ūdens noplūdes iespējamais iemesls, arī nav izšķirošas nozīmes

aplūkojamajā situācijā.

Proti, 2022.gada 13.jūnija aktā tiešām ir norādīts tikai iespējamais ūdens noplūdes iemesls – no augšējā dzīvokļa /numurs/. SIA “/nosaukums/”

2023.gada 20.februāra vēstulē atbildētājai apstiprinājusi, ka 2022.gada 13.jūnijā tika norādīts tikai iespējamais iemesls, jo šo iemeslu apstiprinošu faktu

SIA “/nosaukums/” rīcībā nebija (šī pārvaldnieces sniegtā informācija attiecas tikai uz 2022.gada 13.jūnija aktu).

Tomēr 2022.gada 13.jūnija akts ir vērtējams kopsakarā ar citiem pierādījumiem lietā. No SIA “/nosaukums/” 2022.gada 21.jūnija akta redzams,

ka ūdens noplūdes cēlonis jau norādīts skaidri un nepārprotami – no augšējā dzīvokļa /numurs/, kur slikti izolēta duškabīnes grīda. Arī no prasītājas

atsauksmei pievienotās SIA “/nosaukums/” 2023.gada 27.marta atbildes prasītājai redzams, ka 2022.gada 13.jūnijā netika nodrošināta piekļuve

dzīvoklim /numurs/, bet 21.jūnijā SIA “/nosaukums/” darbinieki tika ielaisti dzīvoklī /numurs/ un vizuāli bez tehniskās iejaukšanās konstatēja duškabīnes

slikto stāvokli.

Tādējādi secināms, ka dzīvojamās mājas pārvaldniece SIA “/nosaukums/” 2022.gada 21.jūnijā pārliecinājās par patieso ūdens noplūdes cēloni,

kas vairs nebija tikai pieņēmums. Atbildētāja nav atspēkojusi attiecīgo pārvaldnieces apgalvojumu un nav iesniegusi nekādus pierādījumus tam, ka

dzīvokļa /numurs/ patiesais saliešanas iemesls būtu cits, piemēram, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošo inženierkomunikāciju

bojājums.

[6.4.3] Apstāklim, ka atbildētājas kā juridiskās personas, kurai tobrīd piederēja dzīvoklis /numurs/, pārstāvji nav piedalījušies minēto aktu

sastādīšanā, nav nekādas juridiskas nozīmes.

Pirmkārt, atbildētāja nav norādījusi nevienu tiesību normu, kas paredzētu dzīvojamās mājas pārvaldnieka darbiniekiem pienākumu aicināt parakstīt

aktus par dzīvokļa noliešanas faktu vai izteikt savus iebildumus arī personu, kuras darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīti zaudējumi.

Otrkārt, no pašas atbildētājas paskaidrojumiem izriet, ka viņai piederošo dzīvokli 2022.gada jūnijā tiešām apsekoja santehniķis sakarā ar zemāk

esošā dzīvokļa saliešanu. Līdz ar to atbildētāja viennozīmīgi bija informēta par zemāk esošā dzīvokļa /numurs/ saliešanu un iespējamā cēloņa meklēšanu

dzīvoklī /numurs/.

Dzīvojamās mājas pārvaldnieces SIA “/nosaukums/” darbinieki izpildīja savus pienākumus, fiksēja faktisko situāciju par ūdens noplūdi, sastādīja

par to aktus un 2022.gada 21.jūnijā apsekoja atbildētājai piederošo dzīvokli /numurs/, konstatējot dzīvokļa /numurs/ saliešanas cēloni.

[6.4.4] Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas

kopīpašuma domājamās daļas.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta pirmajai daļai atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli

nošķirts dzīvoklis (konkrētajā gadījumā tie ir dzīvokļi /numurs/ un /numurs/). Savukārt saskaņā ar minētā panta otrās daļas 2. un 3.punktu atsevišķā

īpašuma elementi citastarp ir inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem, kā arī inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā dušas

aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi.

Līdz ar to secināms, ka konstatētais dzīvokļa /numurs/ saliešanas cēlonis – slikti izolēta duškabīnes grīda dzīvoklī /numurs/ – ir saistīts ar atbildētājas

atsevišķo īpašumu, kuru atbildētājai ir pienākums uzturēt kārtībā, lai tas neapdraudētu citas personas un šo personu īpašumu. Atbildētāja šo pienākumu

nav izpildījusi un nav novērsusi apdraudējumu citu personu mantai.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta pirmajai daļai dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām

personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Tādējādi tiesa secina, ka aplūkojamajā gadījumā atbildētāja kā dzīvokļa /numurs/ īpašniece (zaudējumu nodarīšanas brīdī) ir atbildīga par

zaudējumu nodarīšanu dzīvoklim /numurs/. Kā jau minēts, atbilstoši Civillikuma 1779.pantam katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu

darbību vai bezdarbību nodarījis.

[6.5] Apkopojot iepriekš izklāstītos apsvērumus, pamatojoties uz Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma

14.panta pirmo daļu un Civillikuma 1779.pantu, no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenama zaudējumu atlīdzība 1612,28 EUR sakarā ar dzīvokļa

/adrese/ saliešanu (ūdens noplūdi no dzīvokļa /numurs/) 2022.gada 11.jūnijā.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1.punktu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas

1.punktu un 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 241,84 EUR.

[8] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu un Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, saskaņā ar Senāta Civillietu departamenta

senatoru kopsapulces 2021.gada 15.decembra lēmumu par Civilprocesa likuma 195.panta pirmās daļas piemērošanas aspektiem, prasītājai nosakāmas

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no visas ar spriedumu

piedzītās summas (1854,12 EUR), ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu

daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 3.punktu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu un otro daļu, 40.panta pirmo daļu, 42.panta

pirmo daļu, Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5., 14. un

15.punktu no atbildētājas valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7 EUR.

[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193.–195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas

Nr. 40103840140, zaudējumu atlīdzību 1612,28 EUR un valsts nodevu 241,84 EUR, kopā 1854,12 EUR.

Samaksa veicama AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas Nr. 40103840140, norēķinu kontā Nr. LV90PARX0016356700003 AS

“Citadele banka”.

Noteikt AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas Nr. 40103840140, tiesības par laiku no nākamās dienas pēc sprieduma labprātīgai

izpildei noteiktā termiņa izbeigšanās līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/, likumiskos 6 % gadā no piedzītās summas (1854,12 EUR), ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas,

kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7 EUR (saņēmējs:

Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316; konta Nr. LV51TREL2190458019000; saņēmēja banka: Valsts kase; maksājuma mērķī jānorāda

21490 un dati personas un lietas identificēšanai).

Noteikt SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz

Rīgas pilsētas tiesā.

Saīsinātais spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2023.gada 23.oktobrī.

Spriedums faktiski sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2023.gada 27.decembrī.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnesis V. Terentjevs

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.