Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C29301318 / CA-0471-20 ECLI:LV:RAT:2020:0402.C29301318.8.S Generato dall'IA

Court allows claim for damages against landlord and neighbor for roof leak causing property damage.

Numero d'incarto C29301318 / CA-0471-20
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The appellate court fully granted the plaintiff's claim for damages against the landlord and the neighbor. The plaintiff suffered property damage due to a roof leak caused by the neighbor's terrace construction, which the landlord failed to repair despite knowing the defect. The court ruled that both parties were liable for the resulting losses and ordered them to pay compensation and court costs.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Procedure Law Art. 430; Civil Procedure Law Art. 432-434; Civil Procedure Law Art. 204.1: The court may award damages to a plaintiff who proves property damage caused by another party's failure to address known defects or negligence, holding both the property owner and the responsible neighbor jointly liable for compensation.

Parole chiave

Generato dall'IA
property damage compensation roof leak liability neighbor nuisance landlord duty repair joint liability damages vita separata parte comune coinquilino

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Procedure Law Art. 430
Civil Procedure Law Art. 432
Civil Procedure Law Art. 433
Civil Procedure Law Art. 434
Civil Procedure Law Art. 204.1

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

ECLI:LV:RAT:2020:0402.C29301318.8.S

Lieta Nr.C29301318

Lietas arhīva Nr. CA-0471-20/8

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2020.gada 2.aprīlī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese S. Vamža

tiesnese S.Buivide

tiesnesis G.Ungurs

ar tiesas sēžu sekretāri U.Ābolu

piedaloties zvērinātiem advokātiem /pers.U/un /pers. T/,

atklātā tiesas sēdē, Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret Akciju sabiedrību “/Nosaukums/” un /pers. B/ par zaudējumu

atlīdzības piedziņu, sakarā ar /pers. A/ un Akciju sabiedrības “/Nosaukums/” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas

2019.gada 21.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītājs/pers. A/ cēlis tiesā prasību pret atbildētājiem AS “/Nosaukums/” un /pers. B/ par zaudējumu atlīdzības piedziņu.

[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. A/ pieder nekustamais īpašums /adrese/. Tā kā nav nodrošināta daudzdzīvokļu mājas /adrese/, ēkas

nesošās konstrukcijas – jumta pārseguma hidroizolācija, atmosfēras nokrišņi ilgtermiņā veicina bojājumus seguma materiālā un sūci caur konstrukcijām.

Prasītājam piederošais īpašums atrodas zem jumta konstrukcijām. Norādīto defektu dēļ tika appludināts prasītājam piederošais nekustamais

īpašums un radās apdares bojājumi.

[2.1] 2017. gada 25. septembrī AS “/Nosaukums/” sastādīja aktu par konstatētajiem bojājumiem, bet neveica nekādas darbības bojājumu

novēršanai.

[2.2] Prasītājs pasūtīja sertificēta būvspeciālista atzinumu, kas tika sagatavots 2017. gada

13. novembrī un tajā norādīts, ka nekavējoši jāveic hidroizolācijas materiāla ieklāšana, ierīkojot hidroizolāciju pārseguma paneļu un sienu

savienojumu vietās un izslēdzot mitruma iekļūšanu starp ēkas nesošajām konstrukcijām.

Prasītājs iesniedza atzinumu AS “/Nosaukums/”, bet nesekoja nekādas darbības, lai novērstu bojājumus.

[2.3] Atbildētāja /pers. B/ īpašumā atrodas dzīvoklis /adrese/. Dzīvokļa īpašumā ietilpst terase, kas izvietota uz jumta konstrukcijas un atrodas virs

prasītājam piederošā dzīvokļa. Prasītājs par saviem līdzekļiem veica remonta darbus, lai likvidētu avārijas cēloni.

[2.4] SIA “/Nosaukums/” sagatavoja tāmi par kopējo summu 1843,66 EUR.

2017. gada 16. novembrī tika noslēgts uzņēmuma līgums par terases atjaunošanas darbu veikšanu. 2017. gada 27. novembrī tika pabeigti terases

atjaunošanas darbi, par ko prasītājs veica samaksu atbilstoši tāmei un rēķiniem.

2017. gada 22. novembrī tika noslēgts uzņēmuma līgums par terases parapeta remontdarbu veikšanu atbilstoši tāmei par 1943,36 EUR. 2017.

gada 30. novembrī tika pabeigti terases parapeta

remonta darbi, par ko prasītājs veica samaksu atbilstoši tāmei un rēķiniem.

2018. gada 19. februārī tika noslēgts uzņēmuma līgums par iekšējās apdares atjaunošanu prasītājam piederošajā dzīvokļa īpašumā atbilstoši tāmei

par 2818,40 EUR. 2018. gada 6. martā tika pabeigti dzīvokļa remonta darbi, par ko prasītājs veica samaksu atbilstoši tāmei un rēķiniem.

Kopējā zaudējumu summa ir 6655,42 EUR. Prasītājam nodarītie zaudējumi ir cēloniskā sakarā ar abu atbildētāju bezdarbību.

AS “/Nosaukums/” ir jāatlīdzina mājas kopīpašumā esošās daļas, tas ir, terases parapeta remonta darbu summa 1943,36 EUR un puse no dzīvokļa

iekšējās apdares remonta darbu summas, tas ir, 1409,20 EUR, kā arī puse no tāmes izdevumiem, tas ir, 25 EUR.

/pers. B/ ir jāatlīdzina terases atjaunošanas darbu summa 1843,66 EUR un puse no dzīvokļa iekšējās apdares remonta darbu summas, tas ir,

1409,20 EUR, kā arī pusi no tāmes izdevumiem, tas ir, 25 EUR.

[2.5] Pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4. pantu un 6. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta sesto daļu un Civillikuma

1084., 1431., 1587., 1590., 1770., 1771., 1775., 1779. pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no akciju sabiedrības “/Nosaukums/” par labu prasītājam

zaudējumu atlīdzību 3377,56 EUR un piedzīt no /pers. B/ par labu prasītājam zaudējumu atlīdzību 3277,86 EUR.

[3] Par celto prasību atbildētāja AS “/Nosaukums/” iesniedza rakstveida paskaidrojumus, kuros norāda, ka saskaņā ar būves /adrese/,

kadastrālās uzmērīšanas lietu atsevišķā dzīvokļa īpašuma Nr. /numurs/ sastāvā ietilpst dzīvojamās telpas 85,3 kvm platībā, dzīvokļa palīgtelpas 24,9 kvm

platībā un dzīvokļa ārtelpa (terase) 65,5 kvm platībā, kopā 175,7 kvm platībā.

[3.1] Tikai /pers. B/ kā zemesgrāmatā reģistrēts dzīvokļa Nr. /numurs/ īpašnieks var lietot dzīvokļa īpašumā esošo terasi. Nekustamā īpašuma

/adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopība laikā no 2014. gada 1. augusta līdz 2014. gada 24. augustam aptaujas veidā pieņēma lēmumu noteikt SIA

“/Nosaukums/” par dzīvojamās mājas pārvaldnieku.

AS “/Nosaukums/” pārvalda nekustamā īpašuma kopīpašumā esošo daļu nevis atsevišķos dzīvokļu īpašumus. AS “/Nosaukums/” veic

pārvaldīšanas darbības saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku uzdoto pārvaldīšanas uzdevumu, nepārkāpjot pilnvarojuma apjomu. Dzīvokļa īpašumā esošās

terases remonta veikšana gulstas uz dzīvokļa īpašnieku.

[3.2] AS “/Nosaukums/” laika periodā no 2015. gada 19. augusta līdz 2015. gada 13.septembrim organizēja dzīvokļu īpašnieku aptauju jautājuma

izlemšanai par deviņu jaunu jumta noteku montāžu, lai no jumta un terasēm tiktu novadīts ūdens. Saskaņā ar balsošanas protokolu “par” nobalsoja tikai

četri no 89 dzīvokļu īpašniekiem. Dzīvokļu īpašnieku kopība nav nodrošinājusi finansējumu defektu novēršanai.

Prasītājs nav pierādījis pārvaldnieka prettiesisku rīcību, tātad nav pamata zaudējumu atlīdzības piedziņai no AS “/Nosaukums/”.

[4] Atbildētājs /pers. B/ rakstveida paskaidrojumos norāda, ka atbildētājam pieder 1757/73289 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu

mājas /adrese/.

[4.1] Par ārtelpu ārējo norobežojošo konstrukciju tehnisko stāvokli, remontu, pārbūvi ir atbildīga dzīvokļu īpašnieku kopība. Dzīvojamās mājas

dzīvokļu īpašnieki ir pilnvarojuši AS “/Nosaukums/” pārvaldīt dzīvojamās mājas kopīpašuma daļu, ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītās ēkas un būves

un mājai piesaistīto zemes gabalu atbilstoši īpašnieku dotajiem norādījumiem un uzkrāto līdzekļu apjomā.

Dzīvojamās mājas terase ir atzīstama par kopīpašumā esošo mājas daļu. Dzīvojamās mājas kopīpašnieki var piekļūt terasei no ceturtā stāva kāpņu

laukuma. Nokrišņu ūdens novadīšana ir nepietiekama dzīvojamās mājas jumta konstrukcijas neatbilstoša krituma dēļ.

Atbildētājs nav pārkāpis Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 6. punktu. Jautājuma izlemšana par dzīvojamās mājas terases remonta darbiem un

tiem nepieciešamajiem naudas līdzekļiem ir tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulces kompetencē.

Uzņēmuma līgumam Nr. /numurs/ pievienotajā terases virsklāja remonta tāmē nepamatoti ir iekļauti transporta izdevumi 129,26 EUR, sociālais

nodoklis 101,88 EUR un virsizdevumi 215,43 EUR. Dzīvokļa īpašuma Nr. /numurs/ sastāvā nav terases, līdz ar par nepamatotu atzīstams pārvaldnieka

sastādītais akts, kurā norādīts, ka uz dzīvokļa Nr. /numurs/ piederībā esošās terases hidroizolācijas trūkuma dēļ mitruma ietekmē nodrupis parapeta

apmetums.

[5] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 21.augusta spriedumu tiesa nosprieda prasību daļēji apmierināt. Piedzīt no akciju

sabiedrības “/Nosaukums/” (reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/) par labu /pers. A/ (personas kods /personas kods/) zaudējumu atlīdzību 3377,56

EUR un tiesāšanās izdevumus 775,01 EUR, kopā 4152,57 EUR.

Labprātīgi izpildot spriedumu, samaksa veicama /pers. A/ norēķinu kontā /konta numurs/ akciju sabiedrībā “/Nosaukums/”.

/pers. A/ ir tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās zaudējumu atlīdzības summas par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai).

Noraidīt prasību daļā pret atbildētāju /pers. B/.

Piedzīt no akciju sabiedrības “/Nosaukums/” valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,58 EUR.

Labprātīgi izpildot spriedumu, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami kontā LV 51 TREL 2190 4580 19000, saņēmējs: Tiesu

administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELL V 22, iemaksas mērķis – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā

Nr./numurs/, maksājuma dokumentu iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[5.1] Pirmās instances tiesa konstatēja, ka saskaņā ar 2014. gada 28. augusta balsošanas protokolu nekustamā īpašuma /adrese/, dzīvokļu

īpašnieku kopība laikā no 2014.gada 1. augusta līdz 2014. gada 24. augustam aptaujas veidā pieņēma lēmumu noteikt SIA “/Nosaukums/” par

dzīvojamās mājas pārvaldnieku un apstiprināt pārvaldīšanas līgumu.

[5.2] Pamatojoties uz 2015. gada 15. septembra pirkuma līgumu, /pers. A/ pieder dzīvokļa īpašums /adrese/ ar kadastra numuru /kadastra

numurs/un 757/73289 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas.

Pamatojoties uz 2013. gada 7. oktobra pirkuma līgumu, /pers. B/ pieder dzīvokļa īpašums /adrese/ ar kadastra numuru /kadastra numurs/un

1757/73289 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas.

[5.3] Saskaņā ar lietai pievienotajiem AS “/Nosaukums/” 2017. gada 25. septembrī sastādīto aktu par konstatētajiem bojājumiem dzīvoklī

/adrese/, sertificētas speciālistes /pers. L/ 2017. gada 13. novembra vizuālās apsekošanas atzinumu, uz sienām un griestiem redzamas ūdens notecējuma

pēdas, mitruma ietekmē pacēlusies grīdas seguma kārta. Uz dzīvokļa Nr. /numurs/ terases mitruma ietekmē nodrupis parapeta apmetums un bojājumu

iespējamais cēlonis ir terases hidroizolācijas trūkums.

Uz jumta konstrukcijas, kas atrodas virs trešajā stāvā izvietotā dzīvokļa Nr. /numurs/, tas ir, ceturtā stāva līmenī, ierīkota terase, ko ekspluatē

/numurs/. dzīvokļa īpašnieks, jo publiskai lietošanai terase nav pieejama. Jumta konstrukcija sastāv no dzelzsbetona plātnes 220 mm, uz kuras kā

mitrumu izolējošs materiāls ieklāts bitumena ruļļveida segums. Uz jumta konstrukcijas ierīkots dēļu klājs, kas vairākās vietās ir sapuvis mitruma ietekmē.

Uz jumta seguma vērojams stāvošs lietus ūdens. Jumta konstrukcijai nav atbilstoša krituma, kas nodrošinātu nokrišņu ūdens novadīšanu līdz renēm. Ēkas

nesošās sienas un parapeta sienas pasargāšanai no mitruma nav ierīkota hidroizolācija. Apsekojot /numurs/. dzīvokli, uz griestiem konstatētas lokālas

mitruma caurlaišanas pazīmes, kas liecina par hidroizolācijas bojājumiem. Atzinumā secināts, ka jumta pārseguma hidroizolācijas trūkuma dēļ lietus ūdens

un sniegs krājas uz jumta seguma un veicina bojājumus seguma materiālā un sūci caur kontrukcijām. Rekomendējams nekavējoties veikt jumta seguma

hidroizolācijas materiāla ieklāšanu, ierīkot hidroizolāciju pārseguma paneļu un sienu savienojuma vietās.

[5.4] Saskaņā ar lietai pievienotajiem SIA “/Nosaukums/” 2017. gada 16. novembra Uzņēmuma līgumu par terases atjaunošanas darbu veikšanu,

2017.gada 17.novembra Uzņēmuma līgumu par terases parapeta remontu darbu veikšanu, 2018.gada 19.februāra Uzņēmuma līgumu par iekšējās

terases atjaunošanas darbu veikšanu objektā /adrese/, un remonta darbu tāmēm, tika pabeigti terases atjaunošanas darbi, terases parapeta remonta

darbi un dzīvokļa remonta darbi, par ko prasītājs veica samaksu 2918,40 EUR.

[6] Atsaucoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 2. panta pirmo un otro daļu, tiesa secināja, ka būves /adrese/ kadastrālās uzmērīšanas lietu dzīvokļa

īpašuma Nr. /numurs/ sastāvā ietilpst dzīvojamās telpas 85,3 kvm platībā, dzīvokļa palīgtelpas 24,9 kvm platībā un dzīvokļa ārtelpa (terase) 65,5 kvm

platībā, kopā 175,7 kvm platībā.

[6.1] Atsaucoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otro daļu, Ministru

kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un

energoefektivitātes minimālajām prasībām” 6. punktu, 11.3. apakšpunktu, 15.1.apakšpunktu, 17.1 un 17.4. apakšpunktu, Civillikuma 1770., 1771.,

1772., 1775., 1779.pantu, tiesa atzina par pierādītu, ka sakarā ar laikus neveikto terases virsmas klājuma un parapeta remontu, tika appludināts

prasītājam piederošais dzīvokļa īpašums un radās apdares bojājumi. Nenodrošinot nesošās konstrukcijas – jumta pārseguma hidroizolāciju, atmosfēras

nokrišņi ilgtermiņā veicināja bojājumus seguma materiālā un sūci caur konstrukcijām.

Prasītājam radīto zaudējumu esamība ir pierādīta ar aktu par konstatētajiem bojājumiem, vizuālās apsekošanas atzinumu, noslēgtajiem uzņēmuma

līgumiem un maksājumu dokumentiem, kas apliecina samaksu par darbu veikšanu.

Tā kā jumta pārsegums un terases parapets (ārējā norobežojošā konstrukcija) atrodas mājas kopīpašumā esošajā daļā, AS “/Nosaukums/” bija

pienākums nodrošināt jumta pārseguma un terases parapeta remontu, lai nepieļautu ūdens noplūdi prasītājam piederošajā dzīvokļa īpašumā.

AS “/Nosaukums/” kā dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākums ir nodrošināt obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, tostarp veikt dzīvojamās

mājas tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu.

Veicot mājas komunikāciju apsekošanu, plānojot to kārtējo remontu un iekļaujot plānotos izdevumus apsaimniekošanas maksā, AS

“/Nosaukums/” kā pārvaldniekam bija iespēja nepieļaut ūdens noplūdi caur jumta konstrukcijām un zaudējumu nodarīšanu prasītājam.

[6.2] Tiesa atzina, ka nav pamats prasības noraidīšanai tas apstāklis, ka terase ietilpst atbildētājam /pers. B/ piederošajā dzīvokļa īpašumā,

jo lietā ir konstatēts, ka terase ir ierīkota uz jumta konstrukcijas, kas atrodas virs trešajā stāvā izvietotā dzīvokļa Nr. /numurs/, tas ir, ceturtā stāva līmenī,

turklāt terasei ir iespējams piekļūt no ceturtā stāva kāpņu telpas.

Atsaucoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 7. punktu, tiesa konstatēja, ka AS “/Nosaukums/” laika periodā no 2015. gada

19. augusta līdz 2015. gada 13. septembrim organizēja dzīvokļu īpašnieku aptauju jautājuma izlemšanai par deviņu jaunu jumta noteku montāžu, lai no

jumta un terasēm tiktu novadīts ūdens.

Tiesa ņēma vērā, ka akts par bojājumu konstatēšanu ir sastādīts 2017. gada 25. septembrī, pēc kā nesekoja nekādas pārvaldnieka darbības, kas

vērstas uz bojājumu novēršanu, nepamatoti uzskatot, ka jumta pārseguma (terases) remonts attiecas uz dzīvokļa Nr. /numurs/ īpašnieku.

[8] Tiesa atzina, ka no AS “/Nosaukums/” par labu prasītājam jāpiedzen 1943,36 EUR par terases parapeta remontu, puse no dzīvokļa iekšējās

apdares remonta darbu summas, tas ir, 1409,20 EUR, kā arī puse no tāmes izdevumiem - 25 EUR, kopā zaudējumu atlīdzība 3377,56 EUR.

[8.1] Tiesa atzina, ka saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu un 1765.panta pirmo daļu, no AS “/Nosaukums/” par labu prasītājam

piedzenami arī nokavējuma procenti.

Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 195. pantu tiesa atzina prasītāja tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās zaudējumu

atlīdzības summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

[9] Tiesa atzina, ka prasība daļā pret atbildētāju /pers. B/ ir noraidāma, jo atbildētāja rīcībā nav konstatējama Dzīvokļa īpašuma likuma 10.

panta pirmās daļas 6. punkta neievērošana. Zaudējumu nodarīšana prasītājam ir saistīta ar jumta pārseguma hidroizolāciju, bet jumta pārsegums ietilpst

mājas kopīpašumā esošajā daļā, par kuras uzturēšanu ir atbildīga dzīvokļu īpašnieku kopība, kuru pārstāv dzīvokļu īpašnieku pilnvarots pārvaldnieks.

[11] Par tiesas spriedumu prasītājs iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norāda, ka pārsūdz spriedumu prasības noraidītajā daļā. Kaut arī zaudējumi

un to apmērs tika atzīti kā pamatoti, tiesa nav apmierinājusi zaudējumus 3277,86 EUR, kas tika prasīti no atbildētāja /pers. B/.

[11.1] Tiesa spriedumā pareizi konstatē, ka saskaņā ar būves kadastrālās uzmērīšanas lietu dzīvokļa īpašuma Nr./numurs/ sastāvā ietilpst

dzīvojamās telpas 85,3 kvm platībā, dzīvokļa palīgtelpas 24,9 kvm platībā un dzīvokļa ārtelpa (terase) 65,5 kvm platībā, kopā 175,7 kvm platībā.

Tajā pat laikā tiesa nav sniegusi juridisko novērtējumu, kādēļ zemesgrāmatā reģistrēta /pers. B/ īpašuma sastāvā esošā terase tiek identificēta un

vērtēta kā mājas kopīpašumā esoša daļa, nevis kā /pers. B/ piederošs īpašums ar visu no tā izrietošo atbildību.

[11.2] Atsaucoties uz Civillikuma 1067.panta pirmo daļu, 1084.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta pirmo daļu, 9.panta pirmo apakšpunktu,

norāda, ka terase virs prasītāja dzīvokļa īpašuma nav vērtējama kā visas mājas kopīpašumā esoša daļa. Atbildētājam, kā dzīvokļa īpašniekam ir

pienākums uzturēt savu dzīvokļa īpašumu tādā stāvoklī, ka no tā nevar rasties kaitējums kaimiņiem.

[11.2] Prasītāja rīcībā nav informācijas, ka /numurs/dzīvokļa terasei var piekļūt no ceturtā stāva kāpņu telpas, tomēr tas nav būtisks apstāklis,

vērtējot kam piekrīt zaudējumu atlīdzināšanas pienākums.

[12] Tiesa nepamatoti neņēma vērā arī prasītāja iesniegto 2018.gada 6.aprīļa zvērinātas advokātes rēķinu par 300 EUR , līdz ar ko prasītājs lūdz

atlīdzināt arī visus ar lietas vešanu saistītos izdevumus.

[13] Par tiesas spriedumu atbildētāja AS “/Nosaukums/” iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norāda, ka pārsūdz spriedumu pilnā apjomā.

[13.1] Apelatore norāda, ka tiesas spriedumā ir konstatējamas būtiskas pretrunas tiesas nodibinātajiem faktiskajiem apstākļiem un pierādījumu

analīzei.

Neviens no lietā esošajiem pierādījumiem nepierāda, ka terase ir ierīkota uz jumta konstrukcijas. Tieši pretēji, no lietā esošajiem dokumentiem

secināms, ka terase ir būvēta tādā veidā, ka kalpo kā jumts zem tā esošajam dzīvokļa īpašumam.

Ir pilnīgi pretējas nozīmes tam, ka terasei ir iespējams piekļūt no ceturtā stāva kāpņu telpas un tam, ka publiskai lietošanai terase nav pieejama.

Pretēji tiesas paustajai normatīvo regulējumu interpretācijai, no Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā un 13.pantā noteiktā likuma normu jēgas izriet

dzīvokļu īpašnieku pienākums rūpēties par savu dzīvokļa un kopīpašumā esošās mājas daļas lietošanas īpašību saglabāšanu, uzliekot par pienākumu

dzīvokļu īpašniekiem noslēgt pārvaldīšanas līgumu.

[13.2] No Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumiem Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu

un energoefektivitātes minimālajām prasībām” izriet mājas pārvaldnieka pienākums vizuāli pārbaudīt tikai dzīvojamās mājas koplietošanas telpas.

[14] Konkrētajā gadījumā no lietas materiāliem secināms, ka atbildētājam nav brīvas piekļuves atsevišķā īpašumā esošai terasei, kuru tiesa bez

jebkāda pamata atzinusi par kopīpašumā esošu. Normatīvie akti nenosaka pārvaldnieka pienākumu ik mēnesi pārbaudīt komunikācijas pie kurām nav

brīvas piekļuves, kā arī kopīpašnieki nav devuši uzdevumu un noteikuši kārtību kādā pārvaldniekam veikt kopīpašumā esošo, bet viņu atsevišķā īpašumā

esošo iebūvēto komunikāciju pārbaudi.

Līdz ar to tiesa nepamatoti izdarīja secinājumu, ka zaudējumu nodarīšanā būtu saskatāma atbildētāja vaina, jo konkrētajā gadījumā bojājums nav

saistīts ar Ministru kabineta noteikumu Nr.907 noteikto pienākumu, kas paredz obligāti veicamās pārvaldnieka darbības.

[15] Atbildētājs/pers. B/ iesniedzis paskaidrojumus par AS “/Nosaukums/” iesniegto apelācijas sūdzību.

[15.1] Atbildētājs norāda, ka nevar piekrist AS “/Nosaukums/” apelācijas sūdzībā ietvertajam apgalvojumam, ka neviens no lietā esošajiem

pierādījumiem nepierāda, ka terase ir ierīkota uz jumta konstrukcijas. Tieši pretēji, no lietā esošajiem dokumentiem var secināt, ka terase ir būvēta tādā

veidā, ka kalpo kā jumts zem tā esošajam dzīvokļu īpašumam, nevis, ka terase būtu uzbūvēta uz jumta konstrukcijas.

Atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 340 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LNB 211-15 “Dzīvojamās ēkas” 2.23 punktu, norāda,

ka AS “/Nosaukums/” apgalvojums, ka terase ir būvēta tādā veidā, ka kalpo kā jumts zem tā esošjam dzīvokļu īpašumam, nav pierādīts.

[15.2] Atbildētājs vērš uzmanību, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā ir definēts, kas ietilpst kopīpašuma esošajā daļā,

proti, atsevišķas dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras

elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī

atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu

telpas, pagrabtelpas).

Tātad dzīvojamās mājas terašu ārējās norobežojošās konstrukcijas ietilpst kopīpašuma esošajā daļā, tādējādi nav nozīmes tam, vai terase ir

ierīkota uz jumta konstrukcijas vai terase ir būvēta tādā veidā, ka kalpo kā jumts zem tā esošajam dzīvokļu īpašumam.

[15.3] Atbilstoši Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 6. un 11.punktam, AS /Nosaukums/ nav pienācīgi izpildījusi normatīvajos aktos noteiktās

obligātās darbības, lai novērstu dzīvokļa Nr./numurs/ īpašniekam radītos zaudējumus.

[16] Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte /pers.U/ prasību un /pers. A/ apelācijas sūdzību uzturēja uz tajās norādītajiem

pamatiem, lūdz to apmierināt. AS /Nosaukums/ apelācijas sūdzību neatzina, lūdza to noraidīt.

[17] Atbildētājas AS “/Nosaukums/” pilnvarotā pārstāve /pers. P/ tiesas sēdē prasību daļā pret AS /Nosaukums/ neatzina, lūdza to

noraidīt. Uzturēja AS /Nosaukums/ apelācijas sūdzību uz tajā norādītiem argumentiem.

[18] Atbildētāja/pers. B/ pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte /pers.T/ tiesas sēdē prasību un /pers. A/ un AS “/Nosaukums/” apelācijas

sūdzības neatzina, lūdza tās noraidīt.

Motīvu daļa

[19] Noklausoties pušu pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietas materiālus kopumā, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka

prasība apmierināma.

[20] Lietā noskaidrots, ka saskaņā ar 2014. gada 28. augusta balsošanas protokolu nekustamā īpašuma /adrese/, dzīvokļu īpašnieku

kopība laikā no 2014. gada 1.augusta līdz 2014. gada 24. augustam aptaujas veidā pieņēma lēmumu noteikt SIA “/Nosaukums/” par dzīvojamās mājas

pārvaldnieku un apstiprināt pārvaldīšanas līgumu.

[20.1] Pamatojoties uz 2015. gada 15. septembra pirkuma līgumu, /pers. A/ pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, ar kadastra numuru /kadastra

numurs/un 757/73289 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas.

[20.2] Pamatojoties uz 2013. gada 7. oktobra pirkuma līgumu, /pers. B/ pieder dzīvokļa īpašums /adrese/ ar kadastra numuru /kadastra numurs/un

1757/73289 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas.

[21] No lietai pievienotā 2017. gada 25. septembrī AS “/Nosaukums/” pārstāvja /pers. R/ un prasītāja sastādītā akta par konstatētajiem

bojājumiem dzīvoklī /adrese/, redzams, ka uz sienām un griestiem redzamas ūdens notecējuma pēdas; mitruma ietekmē pacēlusies grīdas seguma kārta.

Uz dzīvokļa Nr. /numurs/ terases mitruma ietekmē nodrupis parapeta apmetums un bojājumu iespējamais cēlonis ir terases hidroizolācijas trūkums.

[21.1] Sertificētas speciālistes /pers. L/ 2017. gada 13. novembra vizuālās apsekošanas atzinumā norādīts, ka uz jumta konstrukcijas, kas atrodas

virs trešajā stāvā izvietotā dzīvokļa Nr./numurs/, tas ir, ceturtā stāva līmenī, ierīkota terase, ko ekspluatē /numurs/. dzīvokļa īpašnieks, jo publiskai

lietošanai terase nav pieejama.

“Ēkas jumts veidots divos līmeņos – uz ēkas 3.stāva pārseguma un uz ēkas 4.stāva pārseguma. Uz jumta konstrukcijas, kas atrodas virs 3.stāvā

izvietotā dzīvokļa Nr. /numurs/, t.i. 4.stāva līmenī, ierīkota terase. Jumta konstrukcija sastāv no dzelzsbetona plātnes 220 mm, uz kuras kā mitrumu

izolējošs materiāls ieklāts bitumena ruļļveida segums. Uz jumta konstrukcijas ierīkots dēļu klājs, dēļi vairākās vietās ir sapuvuši, kas nepārprotami liecina

par pastāvīgu mitruma ietekmi. Uz jumta seguma vērojams stāvošs lietus ūdens, kā arī jumta konstrukcijai nav atbilstošs kritums, kas nodrošinātu

nokrišņu ūdens novadīšanu līdz ēkas pagalma puses ierīkotām renēm. Atsevišķās vietās konstatēti jumta seguma plakaniskuma bojājumi. Ēkas nesošās

sienas (L ass) un parapeta sienas pasargāšanai no mitruma nav ierīkota hidroizolācija. Apsekojot dzīvokli Nr. /numurs/, uz griestiem konstatētas lokālās

ūdens un mitruma caurlaišanas pazīmes, kas liecina par hidroizolācijas bojājumiem.

[22] Lietā nav strīda par to, ka prasītājs par terases atjaunošanas darbu veikšanu objektā /adrese/, saskaņā ar remonta tāmi un

faktūrrēķinu veica samaksu 1843,66 EUR un 50 EUR par tāmes sagatavošanu. Par terases parapeta remonta darbiem prasītājs veica samaksu 1943,36

EUR atbilstoši tāmei un faktūrrēķiniem. Par dzīvokļa remonta darbiem prasītājs veica samaksu 2918,40 EUR atbilstoši tāmei un faktūrrēķiniem.

[23] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildība par zaudējumu nodarīšanu gulstas uz abiem atbildētājiem lietā.

[24] Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” (Noteikumi) 6. punkts noteic, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko

apkopi, vizuālo apskati, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs.

Noteikumu 11.3. apakšpunkts noteic, ka dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku pamatkonstrukciju profilaktiskajā apsekošanā reizi gadā, ja šajā

noteikumu punktā nav minēts cits intervāls, veic šādas darbības: jumta un jumta pārkares vizuālā apskate divas reizes gadā: 11.3.1. jumta nesošajām

konstrukcijām; 11.3.2. jumta segumam; 11.3.3. jumta šuvēm; 11.3.4. jumta lūkām un savienojumiem; 11.3.5. ūdensnoteku tīrībai; 11.3.6. ūdensnoteku

sistēmai, lai konstatētu, vai nav radusies sistēmas daļu deformācija, caurrūsējumi, detaļu neesība, citi bojājumi.

Saskaņā ar Noteikumu 15.1. apakšpunktu, ja vizuālajā apskatē ir konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumi,

pārvaldītājs lemj par ārpuskārtas remonta veikšanu, ja ir konstatēts kāds no šo noteikumu 17. punktā minētajiem bojājumiem.

Saskaņā ar Noteikumu 17.1 un 17.4. apakšpunktu ārpuskārtas remontu veic, ja ir konstatēti šādi dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un

inženiertīklu bojājumi: jumta seguma caurtece; apmetuma vai karnīžu elementu noslāņošanās.

[25] Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otro daļu obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas: 1) dzīvojamās

mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām: a) dzīvojamās mājas sanitārā apkope, b) siltumenerģijas, arī dabasgāzes,

piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, c)

elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai (arī kopīpašumā esošo iekārtu darbības nodrošināšanai), d) dzīvojamās

mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, e) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību

izpildes nodrošināšana, f) dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana; 2) pārvaldīšanas darba plānošana,

organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā: a) pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna, sagatavošana, b) attiecīgā

gada budžeta projekta sagatavošana, c) finanšu uzskaites organizēšana; 3) dzīvojamās mājas lietas vešana; 4) līguma par piesaistītā zemesgabala

lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku; 5) informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām.

[25.1] Lietā neatrodas pierādījumi, ka atbildētāja AS/Nosaukums/, pamatojoties uz iepriekš minēto norrmatīvo aktu prasībām, būtu veikusi

dzīvojamās mājas profilaktisko apsekošanu, tajā skaitā, jumta segumam un ūdensnoteku sistēmai, lai konstatētu, vai nav radušies šīs sistēmas daļu

bojājumi.

[25.2] Sertificētas speciālistes /pers. L/ 2017. gada 13. novembra vizuālās apsekošanas atzinumā secināts, ka dzīvojamai ēkai nav nodrošināta

ēkas nesošās konstrukcijas – jumta pārseguma hidroizolācija. Jumta pārseguma hidroizolācijas trūkuma dēļ lietus ūdens un sniegs krājas uz jumta seguma

un veicina bojājumus seguma materiālā un sūci caur kontrukcijām. Rekomendējams nekavējoties veikt jumta seguma hidroizolācijas materiāla ieklāšanu,

ierīkot hidroizolāciju pārseguma paneļu un sienu savienojuma vietās, izslēdzot ūdens un mitruma iekļūšanu starp ēkas nesošajām konstrukcijām.

[25.3] Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas viedoklim, ka atbildētājai AS “/Nosaukums/”, kā mājas pārvaldniekam, veicot

mājas komunikāciju apsekošanu, plānojot to kārtējo remontu un iekļaujot plānotos izdevumus apsaimniekošanas maksā, bija iespēja nepieļaut ūdens

noplūdi caur jumta konstrukcijām un zaudējumu nodarīšanu prasītājam.

[25.4] No lietas materiāliem secināms, ka AS /Nosaukums/ laika periodā no 2015.gada 19.augusta līdz 2015.gada 13.septembrim organizēja

dzīvokļu īpašnieku aptauju jautājuma izlemšanai par deviņu jaunu jumta noteiku montāžu, lai no jumta un terasēm tiktu novadīts ūdens.

Akts par bojājumu konstatēšanu ir sastādīts 2017.gada 25.septembrī, pēc kā nesekoja nekādas pārvaldnieka darbības, lai novērstu bojājumus.

[25.5] Par nepamatotu atzīstams AS /Nosaukums/ apgalvojums apelācijas sūdzībā, ka atbildētājai nav brīvas piekļuves strīdus terasei.

[25.5.1] Lietā noskaidrots, ka durvis uz terasi no 4.stāva kāpņu laukuma nav aizslēgtas. Šo durvju atslēgas nepieciešamības gadījumā ir pieejamas

atbildētājai, kā mājas pārvaldniekam, kā arī atslēgas glabājas pie mājas apsarga.

[25.6] Atbildētājas AS /Nosaukums/ iebildumi par to, ka dzīvokļu īpašnieku kopība nav nodrošinājusi finansējumu defektu novēršanai, nav pamats

prasības noraidīšanai, jo AS “/Nosaukums/” kā dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākums ir nodrošināt obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības,

tostarp veikt dzīvojamās mājas tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu.

[25.7] Atbildētājas AS /Nosaukums/ atsaucei apelācijas sūdzībā uz būves kadastrālās uzmērīšanas lietu, ka terase atrodas atsevišķā dzīvokļa

īpašumā un tāpēc pārvaldniekam nav brīvi pieejama vizuālajai pārbaudei, šajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes, jo būves kadastrālās uzmērīšanas lieta

konkretizē īpašuma sastāvu, taču nemaina iepriekš atzīto un to, ka atbildētāja, pamatojoties uz norādīto norrmatīvo aktu prasībām, nav veikusi

dzīvojamās mājas profilaktisko apsekošanu, tajā skaitā, dzīvojamās mājas jumta segumam un ūdensnoteku sistēmai, lai konstatētu, vai nav radušies šo

sistēmu daļu bojājumi.

[25.8] Atbildētāja AS /Nosaukums/ ar savu bezdarbību, neievērojot normatīvos aktus un neveicot dzīvojamās mājas profilaktisko apsekošanu, tajā

skaitā, dzīvojamās mājas jumta segumam un ūdensnoteku sistēmai, ir nodarījusi zaudējumus, kas prasītājam radušies veicot terases atjaunošanas un

dzīvokļa remonta darbus.

[26] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildība par zaudējumu nodarīšanu gulstas arī uz atbildētāju /pers. B/, jo viņa dzīvokļa īpašuma sastāvdaļa ir

terase, kas atbilstoši lietā iesniegtajai dokumentācijai – aktam par konstatētajiem bojājumiem un vizuālās apsekošanas atzinumam, nenodrošināja

pietiekamu hidroizolāciju.

[27] Dzīvokļa īpašuma likuma 9.panta 1.apakšpunkts nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks var savu īpašumu valdīt, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc

sava ieskata mantas pavairošanai un vispār to lietot visādā veidā, ciktāl īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiiem dzīvokļu

īpašniekiem.

[27.1] Dzīvokļa īpašnieka atbildību nosaka Dzīvokļu īpašuma likuma 14.panta pirmā daļa, kas nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu

nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtos

līgumos noteiktā kārtībā.

[27.2] Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 6.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu,

ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku

drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinās viņa dzīvokļa īpašumā.

[27.3] Civillikuma 1084.pants nosaka, ka katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās

nevar rasties kaitējums ne kaimiņam, ne garāmgājējam, ne arī tās lietotājam.

[27.4] Atbildētājs, kā dzīvokļa īpašnieks nav nodrošinājis sava dzīvokļa sastāvdaļas (terases) uzturēšanu tādā tehniskā stāvoklī, lai nepieļautu

zaudējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.

Atbildētājs/pers. B/ ar savu bezdarbību, neievērojot normatīvos aktus un savlaicīgi nepildot dzīvokļa īpašnieka pienākumus, ir nodarījis prasītājam

zaudējumus, kas radušies veicot terases seguma atjaunošanas un dzīvokļa remonta darbus.

[28] Saskaņā ar Civillikuma 1770. pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu katrs

zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

[28.1] Prasītājam radīto zaudējumu esamība ir pierādīta ar aktu par konstatētajiem bojājumiem, vizuālās apsekošanas atzinumu, noslēgtajiem

uzņēmuma līgumiem un maksājumu dokumentiem, kas apliecina samaksu par darbu veikšanu.

[28.2] Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pamatotu prasītāja viedokli, ka no atbildētājas AS “/Nosaukums/” piedzenama zaudējumu summa

3377,56 euro, kas sastāv no terases parapeta remonta darbiem un puses no dzīvokļa iekšējās apdares atjaunošanas darbiem, kā arī tāmes izdevumiem

25 euro, bet no atbildētāja /pers. B/ piedzenama zaudējumu summa 3277,86 euro, kas sastāv no terases seguma atjaunošanas darbiem un puses no

dzīvokļa iekšējās apdares remonta darbiem, kā arī tāmes izdevumiem 25 euro.

[29] Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu, 1765. panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 195. pantu, prasītājam atzīstamas tiesības

saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās zaudējumu atlīdzības summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

[30] Pirmās instances tiesa nepamatoti noraidīja prasību daļā pret atbildētāju /pers. B/.

[31] Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas 1. un 2.teikums nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto

prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs ceļot tiesā prasību pirmās instances tiesā samaksājis valsts nodevu 500,86 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 5,27 euro, savukārt pārsūdzot pirmās instances spriedumu daļā, par apelācijas sūdzību samaksājis valsts nodevu 365,75 euro.

Ņemot vērā, ka /pers. A/ prasība tiek pilnībā apmierināta, no atbildētājiem par labu /pers. A/ piedzenami tiesas izdevumi 871,88 euro

(500,86+5,27+365,75=871,88), proti, no AS “/Nosaukums/” 435,94 euro un no /pers. B/ 435,94 euro apmērā.

[32] Lietas izskatīšanas gaitā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 14,29 euro apmērā, ko sastāda tiesas pavēstu un ar citu tiesas

dokumentu piegādāšanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs ceļot tiesā prasību samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,27 euro.

Ņemot vērā, ka lietā ir apmierināta prasība, no atbildētājiem Tiesu administrācijas labā, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas

5.punktam piedzenami iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,02 euro, proti, no AS “/Nosaukums/” 4,51 euro un /pers. B/ 4,51

euro.

[33] Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,

kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu

apmierinātās daļas.

Lietas materiāliem pievienots zvērinātas advokātes /pers.U/ orderis un pilnvara par prasītāja pārstāvību (1.sējums lietas 188.lapa, 2.sējums

29.lapa) , 2018.gada 25.janvāra Rēķins Nr./numurs/ un 2018.gada 6.aprīļa Rēķins Nr./numurs/, par juridiskās palīdzības sniegšanu šajā lietā, par

juridiskiem pakalpojumiem sakarā ar pirmstiesas procesu un prasības pieteikuma sagatavošanu zaudējumu atlīdzības lietā /adrese/, 200 euro un 300

euro apmērā, 2019.gada 18.aprīļa Rēķins Nr./numurs/ par juridiskiem pakalpojumiem civillietā /numurs/ pārstāvība tiesā 200 euro, kā arī 2019.gada

4.septembra Rēķins Nr./numurs/ par juridiskiem pakalpojumiem civillietā /numurs/ apelācijas sūdzība, 500 euro apmērā (1.sējums lietas 189. un

190.lapa, 2.sējums 27. un 103.lapa).

Šādos apstākļos Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata apšaubīt, ka zvērināta advokāte /pers.U/ sniegusi prasītājam juridisko palīdzību, juridiskos

pakalpojumus pirmās instances tiesā un apelācijas instancē, sakarā ar apelācijas sūdzību.

Augstākminētie izdevumi par advokāta palīdzību atbilst Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktā paredzētajai likmei,

un, izvērtējot lietas sarežģītības pakāpi, tie nav atzīstami par nesamērīgiem. Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma

44.panta otro daļu, prasītāja izdevumi par zvērinātas advokātes /pers.U/ palīdzību piedzenami pilnībā, tas ir, 1200 euro, proti, no AS “/Nosaukums/”

600 euro un /pers. B/ 600 euro.

[34] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par piedziņu - desmit dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432.- 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

no s pri e d a

apmierināt /pers. A/ prasību pret Akciju sabiedrību “/Nosaukums/” un /pers. B/ par zaudējumu atlīdzības piedziņu.

Piedzīt no Akciju sabiedrības “/Nosaukums/”, vienotais reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu /pers. A/, personas kods /personas

kods/, zaudējumu atlīdzību 3377,56 euro un tiesāšanās izdevumus 1035,94 euro, kopā 4413,50 euro (četri tūkstoši četri simti trīspadsmit euro un 50

centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, zaudējumu atlīdzību 3277,86 euro un

tiesāšanās izdevumus 1035,94 euro, kopā 4313,80 euro (četri tūkstoši trīs simti trīspadsmit euro un 80 centi).

Par labu prasītājam /pers. A/ piedzenamo summu samaksa veicama /pers. A/, personas kods /personas kods/, AS “/Nosaukums/”, kontā

Nr./konta numurs/.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības saņemt no Akciju sabiedrības “/Nosaukums/”, vienotais reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no neatmaksātā parāda summas Akciju

sabiedrības “/Nosaukums/” (3377,56 euro), /pers. B/ (3277,86 euro) par laiku no spriedums spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā,

ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no Akciju sabiedrības “/Nosaukums/”, vienotais reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,51 euro (četri euro, un 51 cents).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,51 euro (četri euro, un 51 cents).

Valsts labā piedzenamie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi Tiesu administrācijas, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, NMR

90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai

(vārds, uzvārds un lietas numurs).

Noteikt Akciju sabiedrībai “/Nosaukums/”, vienotais reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/,

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par piedziņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par

ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments norādītajā labprātīgās izpildes termiņā iesniedzams Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Sprieduma sastādīšanas un pieejamības datums tiesas kancelejā ir 2020.gada 2.aprīlis.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese /paraksts/ S.Vamža

Tiesnese /paraksts/ S.Buivide

Tiesnesis /paraksts/ G.Ungurs