Court orders management company to collect unpaid property management fees and interest from tenant.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the defendant's failure to respond and ordered the management company to collect unpaid property management fees totaling EUR 1,805.13 plus interest and court costs. The defendant had not contested the plaintiff's calculations or submitted evidence of payment, leaving the debt undisputed. Consequently, the court ruled in favor of the management company based on the Civil Procedure Law and Property Ownership Law.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Procedure Law Art. 250.21; Civil Procedure Law Art. 30.3; Civil Procedure Law Art. 195; Civil Procedure Law Art. 41; Civil Procedure Law Art. 204.1; Civil Procedure Law Art. 250.27; Civil Procedure Law Art. 415; Civil Procedure Law Art. 440.2; Property Ownership Law Art. 2; Property Ownership Law Art. 3; Property Ownership Law Art. 8; Property Ownership Law Art. 10; Property Ownership Law Art. 13; Civil Code Art. 1756; Civil Code Art. 1765; Civil Code Art. 1770; Civil Code Art. 1771; Civil Code Art. 1773; Civil Code Art. 1775; Civil Code Art. 1779; Civil Code Art. 1786: Failure to submit written observations does not preclude a judgment; the court may decide on the merits based on existing evidence when the defendant remains silent.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.C29 579217
Lietas arhīva Nr.C-2230/20, 2018.g.
ECLI:LV:RLPT:2018:0425.C29579217.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 25.aprīlī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese I.Lūciņa-Linka
rakstveida procesā izskatīja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. A/ (/pers. A/) par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2017.gada 22.decembrī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) cēlusi prasību pret /pers.
A/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu, lūdzot piedzīt pamatparādu EUR 1805,12, likumiskos procentus EUR 13,19, tiesas izdevumus, kā arī
noteikt prasītājas tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.
Prasībā norādīts, ka daudzdzīvokļu māju /adrese/ pārvalda un apsaimnieko prasītāja, nodrošinot dzīvokļu īpašniekiem, t.sk., atbildētājam, visus
mājai piekrītošos pakalpojumus. Atbildētājam uz 2017.gada 11.aprīļa pirkuma līguma pamata pieder dzīvokļu īpašumi Nr./numuri/, /adrese/.
Starp pusēm nav noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums, taču atbildētāja pienākums veikt maksājumus par mājas pārvaldīšanu un
sniegtajiem pakalpojumiem izriet no likuma. Atbildētājs nav norēķinājies par mājas pārvaldīšanu un sniegtajiem pakalpojumiem no īpašuma iegādes
brīža.
Prasība pamatota uz Dzīvokļa īpašuma likuma 2., 3., 8., 10., 13. pantu, Civillikuma 1756., 1765., 1770., 1771., 1773., 1775., 1779. un
1786.pantu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam 2018.gada 3.janvārī uz viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas adresi /adrese/ nosūtīts
prasības pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās
tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.
Atbildētājs par celto prasību rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus tiesā nav iesniedzis. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrajai daļai
paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas
sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Ņemot vērā, ka puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par to paziņojot pusēm.
Atbildētājam ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, sprieduma saņemšanas iespējām un izskaidrotas procesuālās tiesības, to izmantošanas
kārtībā Civilprocesa likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā ar publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 2018.gada 5.martā, laidienā Nr. 46, kā arī
2018.gada 19.martā nosūtot paziņojumu uz atbildētāja nekustamā īpašuma adresi.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, bet
atbilstoši Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā
kārtībā.
Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī un Uzņēmuma reģistra 2017.gada 25.oktobra izziņa Nr.7 – 3 –
151321 apliecina, ka prasītājas pārvaldīšanā atrodas māja /adrese/ (lietas 40.-53.lapa).
Privatizētā objekta īpašnieka pienākums saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 2.punktu
ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku
sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus.
Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības
nostiprinājusi zemesgrāmatā.
Atbildētājam, pamatojoties uz 2017.gada 11.aprīļa pirkuma līgumu, pieder nekustamais īpašums – dzīvokļi Nr. /numuri/ /adrese/, ko apliecina
lietas materiāliem pievienotie Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numuri/ noraksts (lietas 19.-39.lapa).
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas
pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās
daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību
veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas līgumā (..).
Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam uz likuma pamata ir pienākums maksāt par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un
pārvaldīšanu, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Tiesa atzīst, ka prasītāja noteikusi mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu un izrakstījusi rēķinus, pamatojoties uz Ministru kabineta
noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, savukārt norēķināšanās par
saņemtajiem pakalpojumiem atbilst Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 ”Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās
par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.
Lietas materiāliem pievienoti prasītājas 2017.gada 16.novembrī izrakstītie rēķini (lietas 11.-12.lapa), kā arī izrakstīto rēķinu kopsavilkums par laika
periodu no 2017.gada 11.aprīļa līdz 2017.gada 30.novembrim (lietas 17.-18.lapa), no kuriem konstatējams, ka daudzīvokļu mājai /adrese/, ir sniegti
komunālie pakalpojumi.
No piedzenamās summas aprēķiniem par laika periodu no 2017.gada 11.aprīļa līdz 2017.gada 30.novembrim (lietas 13.-14.lapa) izriet, ka kopējā
piedzenamā summa par sniegtajiem pakalpojumiem ir EUR 1805,13 (1435,74+369,39).
No prasības pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka atbildētājs nav veicis maksājumus, norēķinoties par mājas pārvaldīšanu un
sniegtajiem pakalpojumiem no īpašuma iegādes brīža.
Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu atgādinājumu.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu, Civillikuma 1753.pants
paredz, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai
kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Savukārt no Civillikuma 1765. panta izriet, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja
likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus par nekustamā īpašuma uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo
maksājumu kavējumu par laika periodu no 2017.gada 2.augusta līdz 2017.gada 16.novembrim EUR 13,19 (9,44+3,75) apmērā (lietas 15.-16.lapa).
Civilprocesa likuma 93.pantā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto aprēķinu par apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu parādu un likumisko procentu
pareizību. Atbildētājs prasītājas iesniegtos rakstveida pierādījumus un aprēķinus nav apstrīdējis, nav iesniedzis pierādījumus tam, ka būtu samaksājis
parādu, līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenams parāds EUR 1805,13 un likumiskie nokavējuma procenti EUR 13,19 apmērā.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt
no atbildētāja likumiskos 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodevu EUR 272,75 apmērā un lietā radušies faktiskie ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 1,94, apmērā, kā arī izdevumi par sludinājuma ievietošanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” EUR 1,71 un
EUR 15,65, kopā EUR 292,05.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27, 415. pantu tiesa
no s pri e da
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/ (/pers. A/), dzimuša /datums/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, parādu par dzīvokļa
apsaimniekošanu un pārvaldīšanu par laika periodu no 2017.gada 11.aprīļa līdz 2017.gada 16.novembrim EUR 1805,13, likumiskos nokavējuma
procentus par laika periodu no 2017.gada 2.augusta līdz 2017.gada 16.novembrim EUR 13,19 un tiesāšanās izdevumus EUR 292,05, kopā EUR
2110,37 (divi tūkstoši viens simts desmit euro, 37 centi).
Samaksa veicama SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” reģistrācijas numurs 40103362321, norēķinu kontā: LV83PARX0013044380019, AS
“Citadele banka”.
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības saņemt no /pers. A/ (/pers. A/), dzimuša /datums/, likumiskos
procentus 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas EUR 1805,13 par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas
pamatiem.
Tiesnese I.Lūciņa-Linka