Court orders management company to collect debt from resident for property management fees and legal interest.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court fully allowed the management company's claim for debt collection against a private individual. The plaintiff proved the defendant's obligation to pay for property management and utility services based on municipal regulations and the Civil Law. Since the defendant failed to provide evidence of payment, the court ordered the collection of the principal debt, legal interest, and court costs.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 32.1 panta pirmā daļa; Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa; Civilprocesa likuma 195. pants; Civilprocesa likuma 204.1 pants: The court must assess the validity of claims based on evidence; if the defendant fails to prove payment of established debts, the court orders enforcement of the principal debt and statutory interest.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. C-0302-18
ECLI:LV:CERT:2018:0123.C29493417.1.S
Lieta Nr. C29493417 C–0302-18
S P R I E D U M S
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs 2018. gada 23. janvārī
Cēsu rajona tiesa
tiesnese A. Bērziņa
ar tiesas sēdes sekretāri S. Senkāni
atklātā tiesas izskatīja civillietu – Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda
piedziņu.
Aprakstošā daļa
2017. gada 29. augustā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā ierosināta civillieta – Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk
tekstā–SIA) “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk tekstā–prasītājs) prasība pret /pers. A/ (turpmāk tekstā–atbildētāja) par parāda piedziņu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 panta pirmo daļu ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas D.Vilsones 2017. gada 23. novembra
rezolūciju, civillieta nodota izskatīšanai Cēsu rajona tiesai, lai panāktu ātrāku lietas izskatīšanu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldība dzīvojamo māju /adrese/, ar 05.07.2011. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
līgumu Nr. RD-11-910-lī un 08.07.2016. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-16-418-lī nodeva SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīšanā.
Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā /pers. A/ 31.03.2006. nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/ (turpmāk –
Dzīvoklis).
Individuālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu ar prasītāju atbildētāja nav noslēgusi.
Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Proti,
atbildētāja pienākums norēķināties ar prasītāju izriet no šādiem normatīvajiem tiesību aktiem:
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astotā daļa nosaka prasītāja kā pašvaldības pilnvarnieka
tiesības saņemt maksu par atbildētājam sniegtajiem pakalpojumiem viņa privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 01.01.2011.) 10. pants nosaka atbildētāja pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā,
segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos
nodokļus, maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.
Maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu aprēķināta saskaņā ar 09.12.2008. MK noteikumiem Nr. 1014
“Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.
Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar Dzīvokļa lietošanu, aprēķināta saskaņā ar 09.12.2008. MK noteikumiem Nr. 1013 “Kārtība,
kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.
Prasītājs atbilstoši savam pilnvarojumam un normatīvajiem tiesību aktiem veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu,
norēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem par atbildētājai sniegtajiem pakalpojumiem, bet atbildētāja pilnā apmērā nenorēķinās ar prasītāju. Saskaņā ar
Civillikuma 1651.pantu parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums.
17.02.2016. un 27.01.2017. prasītājs atbildētājai nosūtīja brīdinājumus par to, ka nenorēķināšanās gadījumā prasītājs vērsīsies pret
atbildētāju tiesā ar prasību par parāda piedziņu. Atbildētāja brīdinājumus nesaņēma un parādu nesamaksāja.
Ņemot vērā 17.07.2017. rēķinu Nr.17252945/07991, atbildētājas parāda summa (piedzenamā summa) ir 4737,21 EUR, kas sastāv no:
pamatparāda 4483,05 EUR par periodu 01.08.2015.-01.08.2017.; likumiskajiem procentiem 254,16 EUR par periodu 01.09.2015.-21.08.2017.
Civillikuma 1759.panta 1.punkts nosaka: procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1762.pantu
pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos. Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka likumisko procentu apmēru,
kas ir seši procenti no simta gadā.
Prasītājs lūdz piedzīt parādu un visus tiesas izdevumus no atbildētājas prasītāja labā. Lūdz noteikt prasītājam tiesību par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no neatmaksātā pamatparāda.
Prasība pamatota ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astoto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.,
13.pantu, LR Civillikuma 1402., 1651., 1759.panta 1.punktu, 1762., 1765.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “b”
apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 1.punktu, 39.pantu, 41.panta pirmo daļu, 128., 195.pantu.
Prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, atsūtījis iesniegumu ar lūgumu minēto lietu izskatīt bez
prasītāja pārstāvja klātbūtnes norādot, ka prasību uztur prasības pieteikumā norādītajā apmērā.
Atbildētāja/pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā uz deklarētās dzīves vietas adresi.
Tiesas sēdi atlikt atbildētāja nav lūgusi, par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojusi, līdz ar to atzīstams, ka lietu var izskatīt bez atbildētājas
piedalīšanās tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota, likumīga un apmierināma
šādu apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu: „par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.”. Bet
saskaņā ar „Dzīvokļa īpašuma likuma” 8. panta pirmo daļu „Dzīvokļa īpašnieks ir perona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības
nostiprinājusi zemesgrāmatā”, savukārt 10. panta 1., 2., un 3. punkts nosaka „Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:
-piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
-segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus;
-norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves
atkritumu izvešana)”.
No lietas materiālos iesniegtās Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdrukas (lietas 32. lapa) redzams, ka 2006. gada
31. martā atbildētājai /pers. A/ īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.19, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, pamatojoties uz 2006.
gada 17. janvāra pirkuma līgumu, tika ierakstītas zemesgrāmatā.
No lietas materiālos iesniegtā 05.07.2011. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr. RD-11-910-lī un pielikuma (lietas 12. – 19. lapas)
u n 08.07.2016. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr. RD-16-418-lī un pielikuma (lietas 20. – 25. lapas) redzams, ka SIA “Rīgas namu
pārvaldnieks” apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.
No prasības pieteikuma, lietas materiālos iesniegtā parāda aprēķina (lietas 34.–37. lapas) to kopumā un savstarpējā saistībā izriet, ka
atbildētāja kopš 2015. gada augusta nav veikusi pilnā apmērā maksājumus par prasītāja veikto dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī
sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar to atbildētāja parāda apmērs 2017. gada 1. augustā sasniedzis 4483,05 EUR.
Pamatots ir prasījums par procentu piedziņu, jo saskaņā ar CL 1756. pantu: ,,Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku
darījumu, vai uz likumu”. Saskaņā ar CL 1759. panta pirmās daļas 1.punktu: “procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata [..] par
katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem”. Konkrētajā
gadījumā atbildētājas pienākums ir maksāt likumiskos procentus, aprēķinātie procenti sastāda 254,16 EUR.
Tiesai nav pamata apšaubīt faktu, ka prasītājs nodrošinājis atbildētājai iespēju lietot dzīvojamo telpu un saņemt komunālos pakalpojumus.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājai jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegto parāda aprēķinu (lietas 34.-37. lapas). Uz lietas izskatīšanas dienu atbildētāja /pers. A/
nav iesniegusi pierādījumus, kas apstiprinātu parāda samaksu.
Tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un no atbildētājas /pers. A/ prasītāja labā piedzenams parāds 4483,05 EUR un aprēķinātie
likumiskie procenti 254,16 EUR.
Prasītājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem, ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus
no simta gadā, ievērojot CL 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla
lielumu.
Prasītāja lūgums par tiesas izdevumu piedziņu apmierināms pilnībā. No atbildētājas prasītāja labā, saskaņā ar Civilprocesa likuma
41. panta pirmās daļas, 34. un 39. pantu noteikumiem, piedzenami tiesas izdevumi saskaņā ar kvītīm lietā – samaksātā valsts nodeva 424,23 EUR, ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu 3,20 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājai /pers. A/ nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10
dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97. pantu tiesa
n o s p r i e d a :
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. A/ par labu Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un komunālo
pakalpojumu maksājumu parādu 4737,21 EUR, kas sastāv no pamatparāda 4483,05 EUR par laiku no 01.08.2015. līdz 01.08.2017., likumiskajiem
procentiem 254,16 EUR par laiku no 01.09.2015.līdz 21.08.2017. un piedzīt tiesas izdevumus 427,43 EUR, pavisam kopā piedzīt 5164,64 EUR (pieci
tūkstoši simt sešdesmit četri euro un 64 centi), nosakot termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Maksājumi ieskaitāmi AS “Luminor banka” kontā Nr. LV63RIKO0002013197596.
Noteikt Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/
sešus (6) % gadā no neatmaksātā pamatparāda 4483,05 EUR, to nepārsniedzot.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.
Tiesnese