Court dismissed appeal against police fine for speeding, upholding radar evidence and procedural legality.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the plaintiff's appeal against a police fine for speeding, ruling that the administrative penalty decision remained valid. The plaintiff argued that external traffic conditions and potential speedometer errors justified the violation, but the court rejected these subjective claims as insufficient to negate liability. Consequently, the court confirmed that the radar evidence was reliable and the administrative procedure was conducted in accordance with the law.
Regesto Legislator
Generato dall'IALatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12.2.1. punkts; 289.13 pants: An administrative penalty decision based on objective radar evidence and proper procedure is lawful and binding, and subjective excuses regarding traffic conditions or equipment malfunction do not justify overturning the penalty.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr.1A33124420
Lietas arhīva Nr.1A-0182-21/10
ECLI:LV:RIRT:2021:0226.1A33124420.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021.gada 26.februārī
Rīgas rajona tiesa,
tiesnese I.Siliņeviča,
mutvārdu procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/, personas kods /personas
kods/, sūdzības par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas (turpmāk – VP RRP KPP) priekšnieka
vietnieka A.Pumpura 2020.gada 28.jūlija lēmumu Nr. 1109 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PG 643639).
Aprakstošā daļa
[1] 2020.gada 17.jūnijā plkst. 11.24 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas Patruļpolicijas pārvaldes
Ceļu policijas bataljona (turpmāk – VP RRP KPP PPP CPB) /amats//pers. C/ sastādīja /pers. A/ administratīvā pārkāpuma
protokolu - lēmumu Nr. PG 643639 par Latvijas Republikas Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu
satiksmes noteikumi” 101.punkta prasību neievērošanu, proti, par to, ka /pers. A/ 2020.gada 17.jūnijā plkst. 11.20 Jūrmalā,
vadīja transportlīdzekli VAZ 21051 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ pa šoseju Rīga – Ventspils, virzienā
no Babītes ielas puses uz Egļu ielu, ar ātrumu 79 km/h, pie atļautā ātruma 50 km/h, apdzīvotā vietā. Minimālais ātrums,
aprēķinot pieļaujamo radara kļūdu, -76 km/h. Ātrums fiksēts ar radaru “Stalker DUAL DSR” Nr. DD002383, verificēts līdz
27.05.21. Pārkāpums fiksēts videoierakstā.
Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 8
panta astotajā daļā – par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 km/h līdz 30 km/h ar vieglajiem automobiļiem, ja tas
izdarīts vietā, kura apzīmēta ar ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, uzliek naudas
sodu transportlīdzekļa vadītājam 80 euro apmērā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas APK 32.-37., 268.-274. 1 pantu un 275.panta pirmās daļas
1.punktu /pers. A/ uzlikts naudas sods 80 euro apmērā (lietas 3.lapa).
[2] 2020.gada 3.jūlijā VP RRP KPP reģistrēta /pers. A/ sūdzība par VP RRP KPP PPP CPB /amats/ /pers. C/
2020.gada 17.jūnija administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu Nr. PG 643639 (lietas 13.-14., 16.-17.lapa).
[3] Ar VP RRP KPP priekšnieka vietnieka A.Pumpura 2020.gada 28.jūlija lēmumu Nr. 1109 (turpmāk – amatpersonas
lēmums) VP RRP KPP PPP CPB /amats/ /pers. C/ pieņemtais lēmums lietā Nr. PG643639 atstāts negrozīts.
Amatpersonas lēmumā norādīts, ka objektīvi izvērtējot videoierakstu, neradās šaubas par to, ka protokolā norādītais
ātrums 79 km/h ir fiksēts tieši /pers. A/ vadītajam transportlīdzeklim. Apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas
darbinieka objektivitāti un iespējas fiksēt pārkāpumu konstatēti netika. Bez tam nav konstatēti apstākļi, ka policijas
darbinieks tieši vai netieši būtu ieinteresēts sastādīt /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu kaut kādu personīgu
motīvu dēļ. Izvērtējot lietā savāktos materiālus, VP RRP KPP uzskata, ka ir konstatēts un pierādīts, ka /pers. A/ 2020.gada
17.jūnijā ir izdarījis Ceļu satiksmes noteikumu 101.punkta prasību pārkāpumu. Tāpat uzskata, ka lietā nav neviena
objektīva, likumīga un pamatota iemesla, lai atceltu /pers. A/ piemēroto sodu un lietvedību izbeigtu (lietas 6.-8.lapa).
[4] 2020.gada 14.augustā VP RRP reģistrēta un 2020.gada 21.augustā saņemta tiesā /pers. A/ (turpmāk – sūdzības
iesniedzēja) sūdzība par amatpersonas lēmumu, norādot, ka minētais lēmums balstās uz subjektīviem pieņēmumiem, ka
sūdzības iesniedzējs vadīja transportlīdzekli VAZ 21051, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar ātrumu 79
km/h, pie atļautā ātruma 50 km/h. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Lēmumā norādītie policijas subjektīvie pieņēmumi nav
pamatoti ar lietā iegūtajiem pierādījumiem, kā arī nav izvērtēti visi blakus esošie situācijas apstākļi. Bez tam, starp Lēmumu,
protokolu un VP RRP /amats/ /pers. C/ (turpmāk – Inspektors) ziņojumu konstatētas dažādas nepilnības, kas liedz
viennozīmīgi izprast pieņemtā Lēmuma motivāciju. Līdz ar to sūdzības iesniedzējs pilnībā nepiekrīt policijas Lēmumam
turpmāk norādīto iemeslu dēļ.
[4.1] Administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PG643639 (turpmāk tekstā - Protokols) sastādīts 2020.gada 17.jūnijā
par sūdzības iesniedzēja it kā pieļauto pārkāpumu 2020.gada 17.jūnijā. Protokolā norādīts, ka Protokolam pievienots video
un ziņojums. Sūdzības iesniedzēja 2020.gada 3.jūlija sūdzībā tika lūgts izsniegt visas lietas materiālu kopijas uz norādīto e-
pastu, bet līdz Lēmuma saņemšanai tas netika izdarīts un tikai pēc atkārtota papildus lūguma tika iegūti visi lietas materiāli.
Saņemot visus lietas materiālus un izskatot tos, varēja secināt, ka Lēmums netika pieņemts iedziļinoties lietas būtībā, kā,
piemēram, Iesniedzējs inspektoram skaidroja, ka automašīnā esošais ātruma rādītājs “dreb”, bet inspektors ziņojumā
norādījis, ka tas nedarbojas, par cik inspektors to nav pārbaudījis, viņš nedrīkst apgalvot ko pilnīgi aplamu - automašīnai
nedarbojas spidometrs. Turklāt Lēmumā ir ierakstīts pilnīgi cits fakts, ka automašīnas vadītājs esot piebildis, ka spidometrs
nedarbojas virs 75 km/h, šis fakts liecina par to, ka policijas darbinieki tendenciozi sagroza lietā iegūtos faktus un
pierādījumus sev par labu.
Apskatot lietas videomateriālu var ļoti labi redzēt un secināt, ka situācija ir bijusi tāda kā sūdzības iesniedzējs aprakstīja
savā 2020.gada 3.jūlija sūdzībā.
“Iesniedzējs vadot transportlīdzekli 2020.gada 17.jūnijā plkst. 11.20 pa šoseju Rīga - Ventspils, no Babītes ielas
puses. Egles ielas virzienā, pārvietojās pa labo malējo joslu, kur uzstādītā ceļa zīme ne 716 "Joslas beigas ”, kas
brīdināja par tuvošanos brauktuves sašaurinājumam, līdz ar to, lai iekļautos satiksmē, pavisam nedaudz tika pārsniegts
atļautais ātrums virs 50 km/h, lai neradītu bīstamu situāciju. Taču, pārvietojoties uz braukšanas joslu, aizmugurē
braucošais BMW strauji pietuvojās, kā iemesla dēļ netika strauji samazināts ātrums, lai neradītu aizmugurē
braucošajam auto samazināt vēl straujāk ātrumu, jo tas brauca krietni ātrāk par Iesniedzēja vadīto transportlīdzekli.”
[4.2] Sūdzības iesniedzējs vērš īpašu tiesas uzmanību uz to, ka, ne par ātruma pārsniegšanu, ne par agresīvu
braukšanu iepriekš visa autovadītāja stāža laikā (10 gadu laikā) nav ticis sodīts, kā arī ir vairākkārtējs Latvijas auto šosejas
čempionātu posmu uzvarētājs un ieguvis Latvijas automobiļu federācijas ordeni - autosporta meistars, un sevi ir pierādījis
trasē nevis uz ceļa. Autosportā iegūtās un pierādītās iemaņas tika izmantotas esošajā situācijā, lai neradītu bīstamu situāciju
attiecībā pret tuvojošos transportlīdzekli.
[4.3] Tas, ka Lēmumā minētais transportlīdzeklis VAZ 21051 attiecībā pret radaru ir pirmais un tuvākais nenozīmē, ka
radara uzrādītais ātrums ir tās ātrums, šajā situācijā var minēt arī to, ka transportlīdzeklis ir mazāks gabarītos nekā aiz tā
sekojošais BMW markas transportlīdzeklis. Video materiāls neapliecina sūdzības iesniedzēja vainu pārkāpuma izdarīšanā,
bet gan apliecina to, ka nav saprotams kuram mērķim ir noteikts braukšanas ātrums, kurš ir uzskatāms par ātrāko mērķi, no
kā secināms, ka pastāv pamatotas šaubas par sūdzības iesniedzēja vainu. Kā arī sūdzības iesniedzējs nepiekrīt Lēmumā
norādītajam, ka aiz viņa vadītā transportlīdzekļa brauca cits transportlīdzeklis, kas ieturēja vienmērīgu distanci. Šo Lēmumā
minēto faktu nav iespējams pierādīt ar pieejamo policijas videomateriālu, jo tas ir uzņemts pretī braukšanas virzienam, nevis
perpendikulāri (no sāna), kur būtu iespējams redzēt attālumu starp automašīnām. Aplūkojot videomateriālu (video laiks
11:20:10), var redzēt, ka radara mērījumi strauji mainās no 61 km/h uz 69km/h. kas apstiprina, ka abi iepriekš minētie
transportlīdzekļi nebrauca ar vienādiem ātrumiem, kā arī aplūkojot situāciju (video laiks 11:20:12), var ļoti labi redzēt, ka
BMW autovadītājs ir neapmierināts ar sūdzības iesniedzēja vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātrumu - tiek signalizēts ar
gaismas signāliem, kas apstiprina, ka sūdzības iesniedzējs tika satiksmē apdraudēts un nav bijis esošajā situācijā bīstamais
autovadītājs, ko policijas darbiniekiem bija nepieciešams apturēt un sodīt.
[4.4] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka lietā nav tāds pierādījumu kopums, kas ļauj apgalvot, ka fiksētais braukšanas
ātrums ir tieši viņa vadītājam transportlīdzeklim, jo no video materiāla tas nav redzams.
[4.5] Sūdzības iesniedzējs vērš tiesas uzmanību arī uz to, ka videomateriālā redzams (video laiks 11:20:58) kā ir fiksēts
ātrums 71 km/h citam transportlīdzeklim, kurš netika apturēts, jo 2020.gada 3.jūlijā sūdzībā pievienotajos fotoattēlos
nākamā apturētā automašīna nav redzama šajā videomateriālā.
[4.6] Lēmumā nav atbildēts uz sūdzības iesniedzēja norādītajiem /amats/ /pers. C/ pārkāpumiem, bet minēts, ka
inspektors ir rīkojies savas kompetences ietvaros un saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, viņa rīcībā policijas
darbinieku darbu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi nav konstatēti, tāpēc vēršu tiesas uzmanību uz inspektora
būtiski pārkāptiem noteikumiem, kas radījis bīstamu situāciju uz ceļa, kā arī šāda policijas darbinieku rīcība ne tikai norāda
uz policijas darbinieku negodprātīgu rīcību, bet arī grauj sūdzības iesniedzēja uzticēšanos un paļāvību policijas darbinieka
tiesiskai rīcībai.
Pielikumā pievienotajā videomateriālā var redzēt, ka tieši ar Inspektora novietoto dienesta transportlīdzekli sākas
taisnvirziena kustība. Inspektora dienesta transportlīdzeklis bija novietots brauktuves malā, kur ir aizliegts apstāties un
stāvēt (izņemot operatīvajiem transportlīdzekļiem), ar pilnīgi nevienu transportlīdzekļa apgaismojumu, kā arī virzienā no
Babītes ielas puses bija pretī spīdoša saule, kas vēl pastiprina faktu, ka Inspektora transportlīdzeklis novietots bīstamā un
īsā ceļa posmā - netika ievērots Valsts policijas iekšējo noteikumu Nr. 5 “Dienesta pienākumu izpildes organizācija un
kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā” 70.punkts - norīkojums nebija redzams pēc
iespējas lielākam ceļu satiksmes dalībnieku skaitam, kā arī darbojās pretrunā ar 7.punktu - apdraudēja ceļu satiksmes
dalībnieku drošību.
[4.7] Iesniedzējs vērš uzmanību, ka Inspektors apturēja viņa vadīto transportlīdzekli vietā, kur aizliegts apstāties un
stāvēt, turklāt, pirms pagrieziena, kas ir aizliegts Valsts policijas iekšējo noteikumu Nr. 5 “Dienesta pienākumu izpildes
organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā” 75.2. punktā. Kā arī
Inspektors nepildīja Valsts policijas iekšējo noteikumu Nr. 5 “Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole
sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā” 77.punktu - nenovietojot dienesta transportlīdzekli ar
iedegtu mirgojošu zilu bākuguni tā, lai apturētais transportlīdzeklis atrastos aiz viņa dienesta transportlīdzekļa (satiksmes
plūsmas virzienā), līdz ar to apdraudēja sūdzības iesniedzēju, kas ir pretrunā ar šo pašu noteikumu 7.punktā minēto –
“Norīkojums piedalās satiksmes dalībnieku tiesiskās apziņas veidošanā un neveic darbības, kas izaicina satiksmes
dalībniekus uz likumpārkāpumu, apdraud ceļu satiksmes drošību vai rada satiksmei traucējošu situāciju”. Turklāt pats
Inspektors teica, ka šis ir bīstams ceļa posms, kur ir bijušas daudzas avārijas, to skaitā letālas, līdz ar to, pats Inspektors
apstiprināja, ka sūdzības iesniedzējs atrodas bīstamā ceļa posmā un pielikumā pievienotajā videomateriālā var redzēt, ka
Inspektors arī neveic drošības pasākumus, bet tā vietā ir apturēts nākamais transportlīdzeklis (Renault), turklāt, otrpus
ceļam, pretī Inspektora dienesta transportlīdzeklim, līdz ar to īsajā ceļa posmā, starp līkumiem, kur apstāties un stāvēt ir
aizliegts, ir izveidojies šosejas sašaurinājums, un ņemot vērā, ka pa šo ceļa posmu ir liela satiksmes intensitāte un bieži
pārvietojas kravas transportlīdzekļi, kas izveidoja vēl bīstamāku situāciju, jo citiem satiksmes dalībniekiem nācās izvairīties
gan no Inspektora transportlīdzekļa, gan pretējā pusē apturētajiem diviem transportlīdzekļiem. Šāds apstākļu kopums rada
ļoti bīstamu situāciju, kad vienlaicīgi brauc transportlīdzekļi pa abām joslām, jo sevišķi, ja tie ir kravas transportlīdzekļi, vai
citi plati transportlīdzekļi.
[4.8] Turklāt, ņemot vērā iepriekš minēto Inspektora dienesta transportlīdzekļa atrašanos vietu, ko var redzēt pielikumā
pievienotajā videomateriālā, apskatot attālumu kartē no ceļa zīmes Nr. 520 "Apdzīvotas vietas beigas" līdz vietai, kur
atradās Inspektora dienesta transportlīdzeklis, ir aptuveni 140 metri, taču, apskatot Radara specifikāciju, Radars var mērīt
ātrumu 800 vai pat vairāk metru attālumā. Kā arī Inspektora transportlīdzekļa Radars mēra ātrumu abos virzienos, līdz ar to
ir secināms, ka Inspektors ir pārkāpis arī Valsts policijas iekšējo noteikumu Nr. 5 “Dienesta pienākumu izpildes organizācija
un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā” 101.punktā minēto aizliegumu, ka ir
aizliegts kontrolēt transportlīdzekļa braukšanas ātrumu apdzīvotas vietas sākumā un apdzīvotas vietas beigās, ja radara
darbības zonā atrodas ceļa zīmes apdzīvotās vietas sākums vai apdzīvotas vietas beigas, jo Radara darbības zonā pavisam
noteikti ir iepriekš minētā vieta.
[4.9] Vēl atkārtoti piebilst, ka sūdzības iesniedzējam tika atkal iedots Protokols, kurā Inspektors, neko nesakot
sūdzības iesniedzējam, jau bija aizpildījis viņa vietā aizpildāmās vietas, par to ka pārkāpumu neatzīst un piemērotajam
sodam nepiekrīt, kā arī sākumā bija aizsvītrojis, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis paskaidrojumus uz papildus lapām,
bet vēlāk tajā vietā ierakstīja, ka ir 1 lapa, bet sūdzības iesniedzējs neiesniedza, ko var redzēt pēc rokraksta atšķirībām
(rokraksta slīpums).
[4.10] Šo lietu kopums apstiprina, ka nav tā kā Lēmumā minēts, ka Inspektors ir rīkojies ievērojot likumus, bet gan ir
tos pārkāpis un pats ir radījis bīstamas situācijas sev un citiem satiksmes dalībniekiem.
[4.11] Ievērojot minēto un saskaņā ar Latvijas APK 239.panta 1.punktu, 288.panta pirmo daļu, lūdz atcelt
amatpersonas lēmumu un izbeigt pret sūdzības iesniedzēju administratīvo lietvedību (lietas 1.-2.lapa).
[5] Sūdzības iesniedzējs tiesas sēdē savu sūdzību uzturēja un lūdza atcelt Iestādes lēmumu, apstiprinot sūdzībā
norādītos argumentus. Tiesas sēdē sniedza sekojošus paskaidrojumus.
[5.1] Noliedz radara fiksēto ātrumu viņa vadītajam transportlīdzeklim, jo uzskata, ka brauca līdz 70 km/h, precīzu
ātrumu nevarēja norādīt, bet virs 70 km/h nebrauca. Nenoliedza, ka pārkāpa atļauto ātrumu, kas konkrētajā ceļa posmā ir 50
km/h. Pirms ātrums tika fiksēts pārvietojās no labās malējās joslas, jo bija joslas beigas. Līdz ar to nedaudz paātrināja
ātrumu, lai iekļautos satiksmē un varētu droši pārvietoties jaunā joslā. Taču no aizmugures braucošā automašīna
nesamazināja ātrumu, turpināja pietuvoties, līdz ar to, redzot situāciju, neradīja bīstamāku situāciju – nebremzēja un
turpināja nedaudz paātrinātā ātrumā doties taisnvirziena kustībā, līkumā. Automašīna vēl joprojām pietuvojās un signalizēja
ar gaismas lukturiem, kas jau vien nozīmēja to, ka viņš traucēja aizmugurē braucošajai automašīnai, kā arī ja viņš būtu
ievērojis ceļu satiksmes noteikumus un mainījis joslas, atstājis 50 km/h ātrumu, tad būtu radījis bīstamāku situāciju, jo bija
liela iespējamība, ka aizmugurē braucošās automašīnas vadītājs līkumā varētu apdzīt viņu, kas varētu radīt šo bīstamo
situāciju, ko sūdzības iesniedzējs centās novērst. Tālāk braucot, viņu apstādināja inspektors, kurš teica, ka sūdzības
iesniedzējs pārsniedzis ātrumu 76 km/h, kam viņš nepiekrita, jo zināja, ka nerādīja vairāk par 70 km/h. Inspektors
piekodināja, ka viņam dreb spidometrs, taču ziņojumā norādīts, ka spidometrs nedarbojas, ko inspektors nepārbaudīja, kā
arī nav spējis pierādīt. Pēc tam lēmumā norādīts, ka viņam nedarbojas spidometrs virs 75 km/h, līdz ar to nav saprotams,
kā šie fakti ir sagrozīti un pret viņu vērsti.
[5.2] Videomateriālā redzams, ka līkumā parādoties viņa un BMW automašīnai, uzrādītais ātrums lēkā – bija virs 66
km/h, tad 60 km/h, tad 69 km/h, kas vien parāda, ka ir automašīnu starpība. Nav saprotams, kāpēc viņš tika uzskatīts par
ātruma pārkāpēju, jo brauca divas mašīnas un nevar objektīvi pateikt kura no automašīnām ir šo ātrumu sasniegusi. Kā pats
inspektors ir minējis ziņojumā – it kā automašīnām ir ievērota vienlīdzīga distance. Ja ir vienlīdzīga distance, tad nesaprot,
kāpēc tik viennozīmīgi pieņemts lēmums, ka tas ir sūdzības iesniedzēja ātrums.
[5.3] Bija neapmierināts, ka policists neievēroja savus policijas iekšējos noteikumus un nenostājās priekšā viņa
automašīnai, braukšanas virzienā ar iedegtām bākugunīm, bet atstāja viņu šajā bīstamajā vietā – pirms līkuma, kur pats
inspektors piekodināja, ka tā ir bīstama vieta un, ka šeit ir bijušas vairākas autoavārijas, t.sk. arī letālas, bet tomēr nerīkojās
sūdzības iesniedzēja drošības labad.
[5.4] Minētā radara ātruma mērierīce Dual Stalker izmantota vietā, kur ir apdzīvotas vietas beigu un sākuma zīme
norādīta. Pēc policijas iekšējiem kārtības noteikumiem norādīts, ka viņi nedrīkst šādās vietās izmantot radarus. Un šī radara
ierīce, kas ievietota automašīnā, strādā uz abām pusēm.
[5.5] Sūdzības iesniedzējs nesaņēma pēc amatpersonas lēmuma atbildes uz šiem jautājumiem par inspektora
pārkāpumiem, kas vieš nelielu neuzticību, kā arī tas, ka inspektors bija patvaļīgi ierakstījis protokolā un atzīmējis, ka
sūdzības iesniedzējs nepiekrīt sodam un pārkāpumu neatzīst. Un bija atzīmējis, ka pievienota viena paskaidrojumu lapa,
kuru sūdzības iesniedzējs nebija iesniedzis un nebija lietas materiālos – redzēja, ka viņas nav. Inspektoram jautāja, kāpēc tas
ir izdarīts, jo tās esot viņa tiesības. Un kad jautāja par videomateriālu, vai var viņu apskatīties un redzēt objektīvos
iemeslus, viņš tikai pateica, ka sūdzības iesniedzējs brauca kolonnai pa priekšu un, ka tas ir viņa ātrums, ko uzskata – ja no
šosejas policists ar video un radaru/mērierīci fiksē ātrumu, ka kāds no, piemēram, 20 automašīnām brauc uz 200 km/h –
viņš neapstādinātu pirmo automašīnu, kas tuvojās, bet to, kura objektīvu iemeslu dēļ ir redzams, kurš ir tas pārkāpējs.
[6] VP RRP KPP pārstāve /pers. B/ tiesas sēdē paskaidroja, ka no video redzams, ka brauc divi transportlīdzekļi.
Pirmais bija sūdzības iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis, kuram fiksēts ātrums 79 km/h. Pašā sākumā fiksēts ātrums 66
km/h, kurš palielinājās līdz 79 km/h. Brauca abi transportlīdzekļi ar nemainīgu distanci, bet radars fiksē ātrumu tieši
pirmajam transportlīdzeklim, kurš atradās pret radaru. Var pieļaut, ka otrajam transportlīdzekļa ātrums arī bija tuvu
fiksētajam ātrumam, bet apturēja pirmo transportlīdzekli, kuru vadīja sūdzības iesniedzējs. Policijai nav šaubu, ka fiksētais
ātrums ir tieši sūdzības iesniedzēja transportlīdzekļa ātrums, līdz ar to, uzskata, ka lēmums tika pieņemts pamatoti.
[6.1] Pārstāves ieskatā, sūdzības iesniedzēja arguments par to, ka viņam bija nepieciešams palielināt braukšanas
ātrumu, jo aizmugurē brauca cits transportlīdzeklis, pēc ceļu satiksmes noteikumiem viņam bija jādod ceļš – jāgaida, kad
aizbrauc šis transportlīdzeklis, novērtējot tā braukšanas ātrumu un attālumu, un tikai tad pārkārtoties no ieskrējiena joslas.
Līdz ar to šis arguments neattaisno šo pārkāpumu, jo jau no paša sākuma viņš nerīkojās atbilstoši ceļu satiksmes noteikumu
prasībām. Tā rezultātā viņš paātrināja ātrumu un par to viņam tika sastādīts protokols.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, noklausījusies pušu paskaidrojumus, pārbaudījusi pierādījumus, izvērtējusi sūdzības pamatojumu un
pārsūdzētā augstākas amatpersonas, VP RRP KPP priekšnieka vietnieka A.Pumpura, lēmuma motivāciju atzīst, ka VP
RRP KPP 2020.gada 28.jūlija lēmums Nr. 1109 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PG 643639) atstājams negrozīts,
bet /pers. A/ sūdzība noraidāma.
[8] Tiesā tika pārbaudīti sekojoši rakstveida pierādījumi:
- /pers. A/ 2020.gada 13.augusta sūdzība par VP RRP KPP priekšnieka vietnieka A.Pumpura 2020.gada 28.jūlija
lēmumu Nr. 1109 (lietas 1.-2.lapa);
- VP RRP KPP PPP CPB /amats/ /pers. C/ 2020.gada 17.jūnija administratīvā pārkāpuma protokols – lēmums
Nr. PG 643639 ar kuru /pers. A/ piemērots naudas sods 80 euro apmērā (lietas 3.lapa);
- VP RRP PPP CPB 11.rotas /amats/ /pers. C/ ziņojums par pārkāpumu VP RRP KPP PPP priekšnieka p.i.
pulkvežleitnantam H.Staško, kurā norādīts, ka 2020.gada 17.jūnijā inspektors pildīja dienesta pienākumus. Plkst. 11.20
Jūrmalā, uz šosejas Rīga – Ventspils 20.km, kur atļautais braukšanas ātrums ir 50 km/h (apdzīvota vieta), virzienā no
Babītes ielas uz Egļu ielu, virzījās automašīna VAZ 21051 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/. Kad
minētā automašīna parādījās policijas darbinieku redzeslokā, tās kustības ātrums bija ap 60 km/h, taču VAZ 21051
turpināja kāpināt braukšanas ātrumu līdz 79 km/h, kuru fiksēja ātruma mērierīce “Stalker Dual DSR” Nr. DD002383. Aiz
minētās automašīnas brauca cita automašīna, kura ieturēja vienmērīgu distanci. Automašīna VAZ 21051 ar valsts
reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/ tika apturēta ar zižļa palīdzību un novietota uz ceļa nomales, netraucējot
citiem transportlīdzekļiem un neaizsedzot redzamību. Vadītājam /pers. A/ tika izskaidrota pārkāpuma būtība, kam vadītājs
neiebilda, piebilstot, ka viņa automašīnai nedarbojas spidometrs. Tā kā /pers. A/ gada laikā bija jau piemērota daļēja
atbrīvošana no naudas soda samaksas, par pārkāpumu tika sastādīts administratīvais protokols Nr. PG 643639 un
piemērots naudas sods 80 euro apmērā. Protokola sastādīšanas laikā, /pers. A/ pienāca pie patruļmašīnas, lai noskatītos
video par pārkāpumu. /pers. A/ tika izskaidrota video ierakstā redzamā būtība, taču vadītājs nepiekrita pārkāpumam, veicot
ierakstu protokolā (lietas 4.-5.lapa).
- VP RRP KPP priekšnieka vietnieka A.Pumpura 2020.gada 28.jūlija lēmums Nr. 1109, ar kuru VP RRP KPP PPP
CPB /amats/ /pers. C/ 2020.gada 17.jūnija lēmums lietā Nr. PG 634639 atstāts negrozīts (lietas 6.-8.lapa);
- Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” Elektrisko mērījumu laboratorijas
atkārtotās verificēšanas sertifikāta Nr. E0260V20 kopija autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīcei radaram Stalker
DUAL DSR Nr. DD002383, kurš derīgs līdz 2021.gada 27.maijam (lietas 9.lapa);
- fotofiksācijas no 2020.gada 17.jūnijā veiktā videoieraksta (lietas 10.-11.lapa);
- izdruka no IeM Informācijas centra Sodu reģistra par personas administratīviem pārkāpumiem (lietas 12.lapa);
- /pers. A/ 2020.gada 3.jūlija sūdzība par VP RRP KPP PPP CPB /amats/ /pers. C/ 2020.gada 17.jūnija administratīvā
pārkāpuma protokolu – lēmumu Nr. PG 643639 (lietas 13.-14., 16.-17.lapa) un pielikums – fotofiksācija (lietas 19.lapa);
- VP RRP KPP Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas /amats/ /pers. C/
rezolūcijas par lēmuma izpildes apturēšanu no 2020.gada 3.jūlija (lietas 23.lapa) un no 2020.gada 13.augusta (lietas
24.lapa);
- aploksne ar pārkāpuma videoierakstu un iesniedzēja pievienotie foto (lietas 28.lapa).
[8] Administratīvās atbildības likuma (stājies spēkā 2020.gada 1.jūlijā) Pārejas noteikumu 2.punkts nosaka, ka
procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas APK, tiek arī pabeigtas
kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas APK normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības
stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).
Lietas izskatīšana iestādē ir pabeigta pēc Latvijas APK normām. Sūdzība saņemta tiesā pēc Administratīvās atbildības
likuma (turpmāk – AAL) spēkā stāšanās un turpmākajā procesā, tas ir, procesā tiesā, piemērojamas AAL procesuālās
normas un ņemamas vērā Latvijas APK normas pārkāpuma konstatēšanas brīdī.
[9] Tiesa izvērtējusi VP RRP KPP 2020.gada 28.jūlija lēmuma Nr. 1109 motivāciju (lietas 6.-8.lapa), secina, ka
augstākas amatpersonas pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Augstāka amatpersona, izvērtējot konkrētās lietas
faktiskos un tiesiskos apstākļus un sūdzības iesniedzēja argumentus, pamatoti atzina, ka sūdzības iesniedzējs pamatoti
saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149.8 panta astotajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
[10] 2015.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 101.punkts
noteic, ka apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h.
[11] Ceļu satiksmes likuma 43. 4 pants noteic, ka noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu Valsts policija kontrolē ar
šim nolūkam paredzētiem tehniskiem līdzekļiem.
No “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” Elektrisko mērījumu laboratorijas atkārtotās verificēšanas sertifikāta Nr.
E0260V20 izriet, ka autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīce radars Stalker DUAL DSR Nr. DD002383 atzīts par
derīgu (lietas 9.lapa).
[12] Latvijas APK 149. 8 panta astotās daļas sankcija par CSN 101.punkta prasību pārkāpumu, t.i., par atļautā
braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar [..] vieglajiem automobiļiem
[..] ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 533. ceļa zīmi
"Dzīvojamā zona", - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam astoņdesmit euro apmērā.
[13] Lietā nav strīda par to, ka sūdzības iesniedzējs vadīja transportlīdzekli VAZ 21051, valsts reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs/, administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PG 643639 norādītajā laikā un vietā.
[14] Lietā ir noskaidrojams jautājums, vai protokolā norādītais ātrums 79 km/h tika fiksēts tieši sūdzības iesniedzēja
vadītajam transportlīdzeklim un kā tas ir pierādīts.
[15] No Latvijas APK 244.panta jēgas izriet, ka to, cik ticamas pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem jāvērtē,
aplūkojot visus procesā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, un tikai pastāvot saprātīgām
šaubām, kuras nevar novērst, tās jāvērtē par labu pārkāpējam.
Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka šaubas ir jātulko par labu personai tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos
pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (2008.gada
13.novembra spriedums lietā SKA-93/2008).
[16] Lietas materiāliem pievienots pārkāpuma videoieraksts, kas tika veikts gaišajā diennakts laikā, skaidros laika
apstākļos. Tajā redzams, ka 2020.gada 17.jūnijā, plkst. 11:20:13 tika fiksēts braukšanas ātrums 79 km/h baltas krāsas
transportlīdzeklim, kuru policijas darbinieki identificēja kā transportlīdzekli VAZ 21051, valsts reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs/. Ātruma mērījuma veikšanas brīdī dotais transportlīdzeklis brauca kā pirmais kustīgais objekts
attiecībā pret radaru (lietas 28.lapa).
[17] Amatpersona savā lēmumā, izskatot sūdzību, ir vērtējusi VP RRP KPP PPP ??? /amats/ /pers. C/ dienesta
ziņojumā norādīto par apstākļiem, kādos tika konstatēts atļautā braukšanas ātruma pārkāpums un tiesa pievienojas
amatpersonas lēmumā secinātajam.
[18] Noskatījusies lietas materiāliem pievienoto videoierakstu, tiesa atzīst, ka augstākas amatpersona lēmumā pamatoti
dots novērtējums par ātrumu un transportlīdzekli, kuram šis ātrums konstatēts.
Policijas darbinieki, kuri veic transportlīdzekļu ātruma kontroli uz ceļiem ir apmācīti strādāt ar radaru, veikt objektīvam
mērījumam nepieciešamos iestatījumus un ņemt vērā vides faktorus, kas varētu ietekmēt rādījuma precizitāti. Konkrētajā
gadījumā situāciju uz ceļa vēroja un vērtēja policijas darbinieks /pers. C/, kura ikdienas darba pienākumos ietilpst
transportlīdzekļu ātruma novērtēšana un mērīšana, līdz ar to situāciju varēja objektīvāk novērtēt policijas darbinieki.
[19] Tiesa pievienojas augstākas amatpersonas lēmumā norādītajam, ka fiksējot pārkāpumu, un administratīvā
protokola sastādīšanas laikā policijas darbinieks rīkojās savas kompetences ietvaros. Apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt
policijas darbinieka objektivitāti un iespējas fiksēt pārkāpumu, konstatēti netika. Bez tam nav konstatēti apstākļi, ka policijas
darbinieks tieši vai netieši būtu ieinteresēts sastādīt sūdzības iesniedzējam administratīvā pārkāpuma protokolu kaut kādu
personīgu motīvu dēļ.
Tiesa atzīst, ka šāds vērtējums ir pamatots un atbilstošs tiesu praksei (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada
03.decembra spriedumu lietā AA13-05/5, 2005.gada 09.decembra spriedumu lietā Nr.666-05/5).
[20] Vērtējot /pers. A/ argumentus kopsakarā ar lietas materiāliem, policijas darbinieka paskaidrojumiem, videoierakstā
redzamo, tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzēja arguments, ka transportlīdzekļa braukšanas ātrumu palielinājis, jo aizmugurē
braucošais transportlīdzeklis strauji tuvojies un viņš bijis spiests attiecīgi rīkoties, ir subjektīvs un neatbrīvo personu no
atbildības par pieļauto pārkāpumu.
[21] Sūdzības iesniedzēja argumentu par transportlīdzekļa spidometra rādījumu iespējamo novirzi, kuru sūdzības
iesniedzējs nosauc par „drebēšanu”, kontekstā ar policijas darbinieka /pers. C/ ziņojumā norādīto, tiesa neatzīst par
apstākli, kas varētu ietekmēt lietas izskatīšanas rezultātu, jo transportlīdzekļa vadīšanas ātrums noteikts, izmantojot derīgu
autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīci radaru Stalker DUAL DSR Nr. DD002383.
[22] Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja norādīto par policijas darbinieka rīcību, saistībā ar Valsts policijas iekšējo
noteikumu Nr. 5 “Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes
uzraudzības jomā” neievērošanu, tiesa norāda, ka šis jautājums nav skatāms minētās sūdzības ietvaros un tas konkrētajā
gadījumā neietekmē personas vainu par administratīva pārkāpuma izdarīšanu.
[23] Tiesa, izvērtējusi administratīvajā lietā savāktos materiālus, konstatē, ka ir pierādīts, ka /pers. A/ 2020.gada
17.jūnijā ir izdarījis CSN 101.punkta prasību pārkāpumu.
[24] Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PG 643639 noformēts likumīgi un atbilstoši lietvedības
prasībām.
[25] Tiesa secina, ka augstāka amatpersona ir izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un pieņemtais lēmums ir likumīgs un
pamatots.
[26] Citus apstākļus, kas varētu ietekmēt lietas izskatīšanu vai izslēgt pie administratīvās atbildības saucamās personas
vainu vai piemērojamo sodu, sūdzības iesniedzējs nenorāda un tiesa tādus nekonstatē.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2.punktu, Latvijas APK 289. 12 panta otrās daļas
1.punktu un 289.13 pantu, tiesa
nosprieda
atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura
2020.gada 28.jūlija lēmumu Nr. 1109 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PG 643639) un /pers. A/ sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma
pieejamības dienas tiesas kancelejā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2021.gada 26.februārī.
Tiesnese I.Siliņeviča