Legislator Giurisprudenza & Legislazione
1A33124420 / 1A-0182-21 ECLI:LV:RIRT:2021:0226.1A33124420.2.S Generato dall'IA

Court dismissed appeal against police fine for speeding, upholding radar evidence and procedural legality.

Numero d'incarto 1A33124420 / 1A-0182-21
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the plaintiff's appeal against a police fine for speeding, ruling that the administrative penalty decision remained valid. The plaintiff argued that external traffic conditions and potential speedometer errors justified the violation, but the court rejected these subjective claims as insufficient to negate liability. Consequently, the court confirmed that the radar evidence was reliable and the administrative procedure was conducted in accordance with the law.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12.2.1. punkts; 289.13 pants: An administrative penalty decision based on objective radar evidence and proper procedure is lawful and binding, and subjective excuses regarding traffic conditions or equipment malfunction do not justify overturning the penalty.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative penalty appeal speeding violation evidence radar speed measurement administrative liability law police procedural legality velocità eccessiva reato di pirateria della strada contrassegno stradale

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2. punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12.2.1. punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 pants

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 03.decembra spriedumu lietā AA13-05/5
2005.gada 09.decembra spriedumu lietā Nr.666-05/5
03.decembra spriedumu lietā AA13-05/5, 2005.gada 09.decembra spriedumu lietā Nr.666-05/5).
ECLI:LV:RIRT:2021:0226.1A33124420.2.S
Court dismissed appeal against police fine for speeding, upholding radar evidence and procedural legality.
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr.1A33124420

Lietas arhīva Nr.1A-0182-21/10

ECLI:LV:RIRT:2021:0226.1A33124420.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 26.februārī

Rīgas rajona tiesa,

tiesnese I.Siliņeviča,

mutvārdu procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/, personas kods /personas

kods/, sūdzības par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas (turpmāk – VP RRP KPP) priekšnieka

vietnieka A.Pumpura 2020.gada 28.jūlija lēmumu Nr. 1109 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PG 643639).

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 17.jūnijā plkst. 11.24 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas Patruļpolicijas pārvaldes

Ceļu policijas bataljona (turpmāk – VP RRP KPP PPP CPB) /amats//pers. C/ sastādīja /pers. A/ administratīvā pārkāpuma

protokolu - lēmumu Nr. PG 643639 par Latvijas Republikas Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu

satiksmes noteikumi” 101.punkta prasību neievērošanu, proti, par to, ka /pers. A/ 2020.gada 17.jūnijā plkst. 11.20 Jūrmalā,

vadīja transportlīdzekli VAZ 21051 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ pa šoseju Rīga – Ventspils, virzienā

no Babītes ielas puses uz Egļu ielu, ar ātrumu 79 km/h, pie atļautā ātruma 50 km/h, apdzīvotā vietā. Minimālais ātrums,

aprēķinot pieļaujamo radara kļūdu, -76 km/h. Ātrums fiksēts ar radaru “Stalker DUAL DSR” Nr. DD002383, verificēts līdz

27.05.21. Pārkāpums fiksēts videoierakstā.

Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 8

panta astotajā daļā – par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 km/h līdz 30 km/h ar vieglajiem automobiļiem, ja tas

izdarīts vietā, kura apzīmēta ar ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, uzliek naudas

sodu transportlīdzekļa vadītājam 80 euro apmērā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas APK 32.-37., 268.-274. 1 pantu un 275.panta pirmās daļas

1.punktu /pers. A/ uzlikts naudas sods 80 euro apmērā (lietas 3.lapa).

[2] 2020.gada 3.jūlijā VP RRP KPP reģistrēta /pers. A/ sūdzība par VP RRP KPP PPP CPB /amats/ /pers. C/

2020.gada 17.jūnija administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu Nr. PG 643639 (lietas 13.-14., 16.-17.lapa).

[3] Ar VP RRP KPP priekšnieka vietnieka A.Pumpura 2020.gada 28.jūlija lēmumu Nr. 1109 (turpmāk – amatpersonas

lēmums) VP RRP KPP PPP CPB /amats/ /pers. C/ pieņemtais lēmums lietā Nr. PG643639 atstāts negrozīts.

Amatpersonas lēmumā norādīts, ka objektīvi izvērtējot videoierakstu, neradās šaubas par to, ka protokolā norādītais

ātrums 79 km/h ir fiksēts tieši /pers. A/ vadītajam transportlīdzeklim. Apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas

darbinieka objektivitāti un iespējas fiksēt pārkāpumu konstatēti netika. Bez tam nav konstatēti apstākļi, ka policijas

darbinieks tieši vai netieši būtu ieinteresēts sastādīt /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu kaut kādu personīgu

motīvu dēļ. Izvērtējot lietā savāktos materiālus, VP RRP KPP uzskata, ka ir konstatēts un pierādīts, ka /pers. A/ 2020.gada

17.jūnijā ir izdarījis Ceļu satiksmes noteikumu 101.punkta prasību pārkāpumu. Tāpat uzskata, ka lietā nav neviena

objektīva, likumīga un pamatota iemesla, lai atceltu /pers. A/ piemēroto sodu un lietvedību izbeigtu (lietas 6.-8.lapa).

[4] 2020.gada 14.augustā VP RRP reģistrēta un 2020.gada 21.augustā saņemta tiesā /pers. A/ (turpmāk – sūdzības

iesniedzēja) sūdzība par amatpersonas lēmumu, norādot, ka minētais lēmums balstās uz subjektīviem pieņēmumiem, ka

sūdzības iesniedzējs vadīja transportlīdzekli VAZ 21051, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar ātrumu 79

km/h, pie atļautā ātruma 50 km/h. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Lēmumā norādītie policijas subjektīvie pieņēmumi nav

pamatoti ar lietā iegūtajiem pierādījumiem, kā arī nav izvērtēti visi blakus esošie situācijas apstākļi. Bez tam, starp Lēmumu,

protokolu un VP RRP /amats/ /pers. C/ (turpmāk – Inspektors) ziņojumu konstatētas dažādas nepilnības, kas liedz

viennozīmīgi izprast pieņemtā Lēmuma motivāciju. Līdz ar to sūdzības iesniedzējs pilnībā nepiekrīt policijas Lēmumam

turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

[4.1] Administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PG643639 (turpmāk tekstā - Protokols) sastādīts 2020.gada 17.jūnijā

par sūdzības iesniedzēja it kā pieļauto pārkāpumu 2020.gada 17.jūnijā. Protokolā norādīts, ka Protokolam pievienots video

un ziņojums. Sūdzības iesniedzēja 2020.gada 3.jūlija sūdzībā tika lūgts izsniegt visas lietas materiālu kopijas uz norādīto e-

pastu, bet līdz Lēmuma saņemšanai tas netika izdarīts un tikai pēc atkārtota papildus lūguma tika iegūti visi lietas materiāli.

Saņemot visus lietas materiālus un izskatot tos, varēja secināt, ka Lēmums netika pieņemts iedziļinoties lietas būtībā, kā,

piemēram, Iesniedzējs inspektoram skaidroja, ka automašīnā esošais ātruma rādītājs “dreb”, bet inspektors ziņojumā

norādījis, ka tas nedarbojas, par cik inspektors to nav pārbaudījis, viņš nedrīkst apgalvot ko pilnīgi aplamu - automašīnai

nedarbojas spidometrs. Turklāt Lēmumā ir ierakstīts pilnīgi cits fakts, ka automašīnas vadītājs esot piebildis, ka spidometrs

nedarbojas virs 75 km/h, šis fakts liecina par to, ka policijas darbinieki tendenciozi sagroza lietā iegūtos faktus un

pierādījumus sev par labu.

Apskatot lietas videomateriālu var ļoti labi redzēt un secināt, ka situācija ir bijusi tāda kā sūdzības iesniedzējs aprakstīja

savā 2020.gada 3.jūlija sūdzībā.

“Iesniedzējs vadot transportlīdzekli 2020.gada 17.jūnijā plkst. 11.20 pa šoseju Rīga - Ventspils, no Babītes ielas

puses. Egles ielas virzienā, pārvietojās pa labo malējo joslu, kur uzstādītā ceļa zīme ne 716 "Joslas beigas ”, kas

brīdināja par tuvošanos brauktuves sašaurinājumam, līdz ar to, lai iekļautos satiksmē, pavisam nedaudz tika pārsniegts

atļautais ātrums virs 50 km/h, lai neradītu bīstamu situāciju. Taču, pārvietojoties uz braukšanas joslu, aizmugurē

braucošais BMW strauji pietuvojās, kā iemesla dēļ netika strauji samazināts ātrums, lai neradītu aizmugurē

braucošajam auto samazināt vēl straujāk ātrumu, jo tas brauca krietni ātrāk par Iesniedzēja vadīto transportlīdzekli.”

[4.2] Sūdzības iesniedzējs vērš īpašu tiesas uzmanību uz to, ka, ne par ātruma pārsniegšanu, ne par agresīvu

braukšanu iepriekš visa autovadītāja stāža laikā (10 gadu laikā) nav ticis sodīts, kā arī ir vairākkārtējs Latvijas auto šosejas

čempionātu posmu uzvarētājs un ieguvis Latvijas automobiļu federācijas ordeni - autosporta meistars, un sevi ir pierādījis

trasē nevis uz ceļa. Autosportā iegūtās un pierādītās iemaņas tika izmantotas esošajā situācijā, lai neradītu bīstamu situāciju

attiecībā pret tuvojošos transportlīdzekli.

[4.3] Tas, ka Lēmumā minētais transportlīdzeklis VAZ 21051 attiecībā pret radaru ir pirmais un tuvākais nenozīmē, ka

radara uzrādītais ātrums ir tās ātrums, šajā situācijā var minēt arī to, ka transportlīdzeklis ir mazāks gabarītos nekā aiz tā

sekojošais BMW markas transportlīdzeklis. Video materiāls neapliecina sūdzības iesniedzēja vainu pārkāpuma izdarīšanā,

bet gan apliecina to, ka nav saprotams kuram mērķim ir noteikts braukšanas ātrums, kurš ir uzskatāms par ātrāko mērķi, no

kā secināms, ka pastāv pamatotas šaubas par sūdzības iesniedzēja vainu. Kā arī sūdzības iesniedzējs nepiekrīt Lēmumā

norādītajam, ka aiz viņa vadītā transportlīdzekļa brauca cits transportlīdzeklis, kas ieturēja vienmērīgu distanci. Šo Lēmumā

minēto faktu nav iespējams pierādīt ar pieejamo policijas videomateriālu, jo tas ir uzņemts pretī braukšanas virzienam, nevis

perpendikulāri (no sāna), kur būtu iespējams redzēt attālumu starp automašīnām. Aplūkojot videomateriālu (video laiks

11:20:10), var redzēt, ka radara mērījumi strauji mainās no 61 km/h uz 69km/h. kas apstiprina, ka abi iepriekš minētie

transportlīdzekļi nebrauca ar vienādiem ātrumiem, kā arī aplūkojot situāciju (video laiks 11:20:12), var ļoti labi redzēt, ka

BMW autovadītājs ir neapmierināts ar sūdzības iesniedzēja vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātrumu - tiek signalizēts ar

gaismas signāliem, kas apstiprina, ka sūdzības iesniedzējs tika satiksmē apdraudēts un nav bijis esošajā situācijā bīstamais

autovadītājs, ko policijas darbiniekiem bija nepieciešams apturēt un sodīt.

[4.4] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka lietā nav tāds pierādījumu kopums, kas ļauj apgalvot, ka fiksētais braukšanas

ātrums ir tieši viņa vadītājam transportlīdzeklim, jo no video materiāla tas nav redzams.

[4.5] Sūdzības iesniedzējs vērš tiesas uzmanību arī uz to, ka videomateriālā redzams (video laiks 11:20:58) kā ir fiksēts

ātrums 71 km/h citam transportlīdzeklim, kurš netika apturēts, jo 2020.gada 3.jūlijā sūdzībā pievienotajos fotoattēlos

nākamā apturētā automašīna nav redzama šajā videomateriālā.

[4.6] Lēmumā nav atbildēts uz sūdzības iesniedzēja norādītajiem /amats/ /pers. C/ pārkāpumiem, bet minēts, ka

inspektors ir rīkojies savas kompetences ietvaros un saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, viņa rīcībā policijas

darbinieku darbu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi nav konstatēti, tāpēc vēršu tiesas uzmanību uz inspektora

būtiski pārkāptiem noteikumiem, kas radījis bīstamu situāciju uz ceļa, kā arī šāda policijas darbinieku rīcība ne tikai norāda

uz policijas darbinieku negodprātīgu rīcību, bet arī grauj sūdzības iesniedzēja uzticēšanos un paļāvību policijas darbinieka

tiesiskai rīcībai.

Pielikumā pievienotajā videomateriālā var redzēt, ka tieši ar Inspektora novietoto dienesta transportlīdzekli sākas

taisnvirziena kustība. Inspektora dienesta transportlīdzeklis bija novietots brauktuves malā, kur ir aizliegts apstāties un

stāvēt (izņemot operatīvajiem transportlīdzekļiem), ar pilnīgi nevienu transportlīdzekļa apgaismojumu, kā arī virzienā no

Babītes ielas puses bija pretī spīdoša saule, kas vēl pastiprina faktu, ka Inspektora transportlīdzeklis novietots bīstamā un

īsā ceļa posmā - netika ievērots Valsts policijas iekšējo noteikumu Nr. 5 “Dienesta pienākumu izpildes organizācija un

kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā” 70.punkts - norīkojums nebija redzams pēc

iespējas lielākam ceļu satiksmes dalībnieku skaitam, kā arī darbojās pretrunā ar 7.punktu - apdraudēja ceļu satiksmes

dalībnieku drošību.

[4.7] Iesniedzējs vērš uzmanību, ka Inspektors apturēja viņa vadīto transportlīdzekli vietā, kur aizliegts apstāties un

stāvēt, turklāt, pirms pagrieziena, kas ir aizliegts Valsts policijas iekšējo noteikumu Nr. 5 “Dienesta pienākumu izpildes

organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā” 75.2. punktā. Kā arī

Inspektors nepildīja Valsts policijas iekšējo noteikumu Nr. 5 “Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole

sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā” 77.punktu - nenovietojot dienesta transportlīdzekli ar

iedegtu mirgojošu zilu bākuguni tā, lai apturētais transportlīdzeklis atrastos aiz viņa dienesta transportlīdzekļa (satiksmes

plūsmas virzienā), līdz ar to apdraudēja sūdzības iesniedzēju, kas ir pretrunā ar šo pašu noteikumu 7.punktā minēto –

“Norīkojums piedalās satiksmes dalībnieku tiesiskās apziņas veidošanā un neveic darbības, kas izaicina satiksmes

dalībniekus uz likumpārkāpumu, apdraud ceļu satiksmes drošību vai rada satiksmei traucējošu situāciju”. Turklāt pats

Inspektors teica, ka šis ir bīstams ceļa posms, kur ir bijušas daudzas avārijas, to skaitā letālas, līdz ar to, pats Inspektors

apstiprināja, ka sūdzības iesniedzējs atrodas bīstamā ceļa posmā un pielikumā pievienotajā videomateriālā var redzēt, ka

Inspektors arī neveic drošības pasākumus, bet tā vietā ir apturēts nākamais transportlīdzeklis (Renault), turklāt, otrpus

ceļam, pretī Inspektora dienesta transportlīdzeklim, līdz ar to īsajā ceļa posmā, starp līkumiem, kur apstāties un stāvēt ir

aizliegts, ir izveidojies šosejas sašaurinājums, un ņemot vērā, ka pa šo ceļa posmu ir liela satiksmes intensitāte un bieži

pārvietojas kravas transportlīdzekļi, kas izveidoja vēl bīstamāku situāciju, jo citiem satiksmes dalībniekiem nācās izvairīties

gan no Inspektora transportlīdzekļa, gan pretējā pusē apturētajiem diviem transportlīdzekļiem. Šāds apstākļu kopums rada

ļoti bīstamu situāciju, kad vienlaicīgi brauc transportlīdzekļi pa abām joslām, jo sevišķi, ja tie ir kravas transportlīdzekļi, vai

citi plati transportlīdzekļi.

[4.8] Turklāt, ņemot vērā iepriekš minēto Inspektora dienesta transportlīdzekļa atrašanos vietu, ko var redzēt pielikumā

pievienotajā videomateriālā, apskatot attālumu kartē no ceļa zīmes Nr. 520 "Apdzīvotas vietas beigas" līdz vietai, kur

atradās Inspektora dienesta transportlīdzeklis, ir aptuveni 140 metri, taču, apskatot Radara specifikāciju, Radars var mērīt

ātrumu 800 vai pat vairāk metru attālumā. Kā arī Inspektora transportlīdzekļa Radars mēra ātrumu abos virzienos, līdz ar to

ir secināms, ka Inspektors ir pārkāpis arī Valsts policijas iekšējo noteikumu Nr. 5 “Dienesta pienākumu izpildes organizācija

un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā” 101.punktā minēto aizliegumu, ka ir

aizliegts kontrolēt transportlīdzekļa braukšanas ātrumu apdzīvotas vietas sākumā un apdzīvotas vietas beigās, ja radara

darbības zonā atrodas ceļa zīmes apdzīvotās vietas sākums vai apdzīvotas vietas beigas, jo Radara darbības zonā pavisam

noteikti ir iepriekš minētā vieta.

[4.9] Vēl atkārtoti piebilst, ka sūdzības iesniedzējam tika atkal iedots Protokols, kurā Inspektors, neko nesakot

sūdzības iesniedzējam, jau bija aizpildījis viņa vietā aizpildāmās vietas, par to ka pārkāpumu neatzīst un piemērotajam

sodam nepiekrīt, kā arī sākumā bija aizsvītrojis, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis paskaidrojumus uz papildus lapām,

bet vēlāk tajā vietā ierakstīja, ka ir 1 lapa, bet sūdzības iesniedzējs neiesniedza, ko var redzēt pēc rokraksta atšķirībām

(rokraksta slīpums).

[4.10] Šo lietu kopums apstiprina, ka nav tā kā Lēmumā minēts, ka Inspektors ir rīkojies ievērojot likumus, bet gan ir

tos pārkāpis un pats ir radījis bīstamas situācijas sev un citiem satiksmes dalībniekiem.

[4.11] Ievērojot minēto un saskaņā ar Latvijas APK 239.panta 1.punktu, 288.panta pirmo daļu, lūdz atcelt

amatpersonas lēmumu un izbeigt pret sūdzības iesniedzēju administratīvo lietvedību (lietas 1.-2.lapa).

[5] Sūdzības iesniedzējs tiesas sēdē savu sūdzību uzturēja un lūdza atcelt Iestādes lēmumu, apstiprinot sūdzībā

norādītos argumentus. Tiesas sēdē sniedza sekojošus paskaidrojumus.

[5.1] Noliedz radara fiksēto ātrumu viņa vadītajam transportlīdzeklim, jo uzskata, ka brauca līdz 70 km/h, precīzu

ātrumu nevarēja norādīt, bet virs 70 km/h nebrauca. Nenoliedza, ka pārkāpa atļauto ātrumu, kas konkrētajā ceļa posmā ir 50

km/h. Pirms ātrums tika fiksēts pārvietojās no labās malējās joslas, jo bija joslas beigas. Līdz ar to nedaudz paātrināja

ātrumu, lai iekļautos satiksmē un varētu droši pārvietoties jaunā joslā. Taču no aizmugures braucošā automašīna

nesamazināja ātrumu, turpināja pietuvoties, līdz ar to, redzot situāciju, neradīja bīstamāku situāciju – nebremzēja un

turpināja nedaudz paātrinātā ātrumā doties taisnvirziena kustībā, līkumā. Automašīna vēl joprojām pietuvojās un signalizēja

ar gaismas lukturiem, kas jau vien nozīmēja to, ka viņš traucēja aizmugurē braucošajai automašīnai, kā arī ja viņš būtu

ievērojis ceļu satiksmes noteikumus un mainījis joslas, atstājis 50 km/h ātrumu, tad būtu radījis bīstamāku situāciju, jo bija

liela iespējamība, ka aizmugurē braucošās automašīnas vadītājs līkumā varētu apdzīt viņu, kas varētu radīt šo bīstamo

situāciju, ko sūdzības iesniedzējs centās novērst. Tālāk braucot, viņu apstādināja inspektors, kurš teica, ka sūdzības

iesniedzējs pārsniedzis ātrumu 76 km/h, kam viņš nepiekrita, jo zināja, ka nerādīja vairāk par 70 km/h. Inspektors

piekodināja, ka viņam dreb spidometrs, taču ziņojumā norādīts, ka spidometrs nedarbojas, ko inspektors nepārbaudīja, kā

arī nav spējis pierādīt. Pēc tam lēmumā norādīts, ka viņam nedarbojas spidometrs virs 75 km/h, līdz ar to nav saprotams,

kā šie fakti ir sagrozīti un pret viņu vērsti.

[5.2] Videomateriālā redzams, ka līkumā parādoties viņa un BMW automašīnai, uzrādītais ātrums lēkā – bija virs 66

km/h, tad 60 km/h, tad 69 km/h, kas vien parāda, ka ir automašīnu starpība. Nav saprotams, kāpēc viņš tika uzskatīts par

ātruma pārkāpēju, jo brauca divas mašīnas un nevar objektīvi pateikt kura no automašīnām ir šo ātrumu sasniegusi. Kā pats

inspektors ir minējis ziņojumā – it kā automašīnām ir ievērota vienlīdzīga distance. Ja ir vienlīdzīga distance, tad nesaprot,

kāpēc tik viennozīmīgi pieņemts lēmums, ka tas ir sūdzības iesniedzēja ātrums.

[5.3] Bija neapmierināts, ka policists neievēroja savus policijas iekšējos noteikumus un nenostājās priekšā viņa

automašīnai, braukšanas virzienā ar iedegtām bākugunīm, bet atstāja viņu šajā bīstamajā vietā – pirms līkuma, kur pats

inspektors piekodināja, ka tā ir bīstama vieta un, ka šeit ir bijušas vairākas autoavārijas, t.sk. arī letālas, bet tomēr nerīkojās

sūdzības iesniedzēja drošības labad.

[5.4] Minētā radara ātruma mērierīce Dual Stalker izmantota vietā, kur ir apdzīvotas vietas beigu un sākuma zīme

norādīta. Pēc policijas iekšējiem kārtības noteikumiem norādīts, ka viņi nedrīkst šādās vietās izmantot radarus. Un šī radara

ierīce, kas ievietota automašīnā, strādā uz abām pusēm.

[5.5] Sūdzības iesniedzējs nesaņēma pēc amatpersonas lēmuma atbildes uz šiem jautājumiem par inspektora

pārkāpumiem, kas vieš nelielu neuzticību, kā arī tas, ka inspektors bija patvaļīgi ierakstījis protokolā un atzīmējis, ka

sūdzības iesniedzējs nepiekrīt sodam un pārkāpumu neatzīst. Un bija atzīmējis, ka pievienota viena paskaidrojumu lapa,

kuru sūdzības iesniedzējs nebija iesniedzis un nebija lietas materiālos – redzēja, ka viņas nav. Inspektoram jautāja, kāpēc tas

ir izdarīts, jo tās esot viņa tiesības. Un kad jautāja par videomateriālu, vai var viņu apskatīties un redzēt objektīvos

iemeslus, viņš tikai pateica, ka sūdzības iesniedzējs brauca kolonnai pa priekšu un, ka tas ir viņa ātrums, ko uzskata – ja no

šosejas policists ar video un radaru/mērierīci fiksē ātrumu, ka kāds no, piemēram, 20 automašīnām brauc uz 200 km/h –

viņš neapstādinātu pirmo automašīnu, kas tuvojās, bet to, kura objektīvu iemeslu dēļ ir redzams, kurš ir tas pārkāpējs.

[6] VP RRP KPP pārstāve /pers. B/ tiesas sēdē paskaidroja, ka no video redzams, ka brauc divi transportlīdzekļi.

Pirmais bija sūdzības iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis, kuram fiksēts ātrums 79 km/h. Pašā sākumā fiksēts ātrums 66

km/h, kurš palielinājās līdz 79 km/h. Brauca abi transportlīdzekļi ar nemainīgu distanci, bet radars fiksē ātrumu tieši

pirmajam transportlīdzeklim, kurš atradās pret radaru. Var pieļaut, ka otrajam transportlīdzekļa ātrums arī bija tuvu

fiksētajam ātrumam, bet apturēja pirmo transportlīdzekli, kuru vadīja sūdzības iesniedzējs. Policijai nav šaubu, ka fiksētais

ātrums ir tieši sūdzības iesniedzēja transportlīdzekļa ātrums, līdz ar to, uzskata, ka lēmums tika pieņemts pamatoti.

[6.1] Pārstāves ieskatā, sūdzības iesniedzēja arguments par to, ka viņam bija nepieciešams palielināt braukšanas

ātrumu, jo aizmugurē brauca cits transportlīdzeklis, pēc ceļu satiksmes noteikumiem viņam bija jādod ceļš – jāgaida, kad

aizbrauc šis transportlīdzeklis, novērtējot tā braukšanas ātrumu un attālumu, un tikai tad pārkārtoties no ieskrējiena joslas.

Līdz ar to šis arguments neattaisno šo pārkāpumu, jo jau no paša sākuma viņš nerīkojās atbilstoši ceļu satiksmes noteikumu

prasībām. Tā rezultātā viņš paātrināja ātrumu un par to viņam tika sastādīts protokols.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausījusies pušu paskaidrojumus, pārbaudījusi pierādījumus, izvērtējusi sūdzības pamatojumu un

pārsūdzētā augstākas amatpersonas, VP RRP KPP priekšnieka vietnieka A.Pumpura, lēmuma motivāciju atzīst, ka VP

RRP KPP 2020.gada 28.jūlija lēmums Nr. 1109 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PG 643639) atstājams negrozīts,

bet /pers. A/ sūdzība noraidāma.

[8] Tiesā tika pārbaudīti sekojoši rakstveida pierādījumi:

- /pers. A/ 2020.gada 13.augusta sūdzība par VP RRP KPP priekšnieka vietnieka A.Pumpura 2020.gada 28.jūlija

lēmumu Nr. 1109 (lietas 1.-2.lapa);

- VP RRP KPP PPP CPB /amats/ /pers. C/ 2020.gada 17.jūnija administratīvā pārkāpuma protokols – lēmums

Nr. PG 643639 ar kuru /pers. A/ piemērots naudas sods 80 euro apmērā (lietas 3.lapa);

- VP RRP PPP CPB 11.rotas /amats/ /pers. C/ ziņojums par pārkāpumu VP RRP KPP PPP priekšnieka p.i.

pulkvežleitnantam H.Staško, kurā norādīts, ka 2020.gada 17.jūnijā inspektors pildīja dienesta pienākumus. Plkst. 11.20

Jūrmalā, uz šosejas Rīga – Ventspils 20.km, kur atļautais braukšanas ātrums ir 50 km/h (apdzīvota vieta), virzienā no

Babītes ielas uz Egļu ielu, virzījās automašīna VAZ 21051 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/. Kad

minētā automašīna parādījās policijas darbinieku redzeslokā, tās kustības ātrums bija ap 60 km/h, taču VAZ 21051

turpināja kāpināt braukšanas ātrumu līdz 79 km/h, kuru fiksēja ātruma mērierīce “Stalker Dual DSR” Nr. DD002383. Aiz

minētās automašīnas brauca cita automašīna, kura ieturēja vienmērīgu distanci. Automašīna VAZ 21051 ar valsts

reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/ tika apturēta ar zižļa palīdzību un novietota uz ceļa nomales, netraucējot

citiem transportlīdzekļiem un neaizsedzot redzamību. Vadītājam /pers. A/ tika izskaidrota pārkāpuma būtība, kam vadītājs

neiebilda, piebilstot, ka viņa automašīnai nedarbojas spidometrs. Tā kā /pers. A/ gada laikā bija jau piemērota daļēja

atbrīvošana no naudas soda samaksas, par pārkāpumu tika sastādīts administratīvais protokols Nr. PG 643639 un

piemērots naudas sods 80 euro apmērā. Protokola sastādīšanas laikā, /pers. A/ pienāca pie patruļmašīnas, lai noskatītos

video par pārkāpumu. /pers. A/ tika izskaidrota video ierakstā redzamā būtība, taču vadītājs nepiekrita pārkāpumam, veicot

ierakstu protokolā (lietas 4.-5.lapa).

- VP RRP KPP priekšnieka vietnieka A.Pumpura 2020.gada 28.jūlija lēmums Nr. 1109, ar kuru VP RRP KPP PPP

CPB /amats/ /pers. C/ 2020.gada 17.jūnija lēmums lietā Nr. PG 634639 atstāts negrozīts (lietas 6.-8.lapa);

- Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” Elektrisko mērījumu laboratorijas

atkārtotās verificēšanas sertifikāta Nr. E0260V20 kopija autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīcei radaram Stalker

DUAL DSR Nr. DD002383, kurš derīgs līdz 2021.gada 27.maijam (lietas 9.lapa);

- fotofiksācijas no 2020.gada 17.jūnijā veiktā videoieraksta (lietas 10.-11.lapa);

- izdruka no IeM Informācijas centra Sodu reģistra par personas administratīviem pārkāpumiem (lietas 12.lapa);

- /pers. A/ 2020.gada 3.jūlija sūdzība par VP RRP KPP PPP CPB /amats/ /pers. C/ 2020.gada 17.jūnija administratīvā

pārkāpuma protokolu – lēmumu Nr. PG 643639 (lietas 13.-14., 16.-17.lapa) un pielikums – fotofiksācija (lietas 19.lapa);

- VP RRP KPP Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas /amats/ /pers. C/

rezolūcijas par lēmuma izpildes apturēšanu no 2020.gada 3.jūlija (lietas 23.lapa) un no 2020.gada 13.augusta (lietas

24.lapa);

- aploksne ar pārkāpuma videoierakstu un iesniedzēja pievienotie foto (lietas 28.lapa).

[8] Administratīvās atbildības likuma (stājies spēkā 2020.gada 1.jūlijā) Pārejas noteikumu 2.punkts nosaka, ka

procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas APK, tiek arī pabeigtas

kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas APK normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības

stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

Lietas izskatīšana iestādē ir pabeigta pēc Latvijas APK normām. Sūdzība saņemta tiesā pēc Administratīvās atbildības

likuma (turpmāk – AAL) spēkā stāšanās un turpmākajā procesā, tas ir, procesā tiesā, piemērojamas AAL procesuālās

normas un ņemamas vērā Latvijas APK normas pārkāpuma konstatēšanas brīdī.

[9] Tiesa izvērtējusi VP RRP KPP 2020.gada 28.jūlija lēmuma Nr. 1109 motivāciju (lietas 6.-8.lapa), secina, ka

augstākas amatpersonas pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Augstāka amatpersona, izvērtējot konkrētās lietas

faktiskos un tiesiskos apstākļus un sūdzības iesniedzēja argumentus, pamatoti atzina, ka sūdzības iesniedzējs pamatoti

saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149.8 panta astotajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

[10] 2015.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 101.punkts

noteic, ka apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h.

[11] Ceļu satiksmes likuma 43. 4 pants noteic, ka noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu Valsts policija kontrolē ar

šim nolūkam paredzētiem tehniskiem līdzekļiem.

No “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” Elektrisko mērījumu laboratorijas atkārtotās verificēšanas sertifikāta Nr.

E0260V20 izriet, ka autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīce radars Stalker DUAL DSR Nr. DD002383 atzīts par

derīgu (lietas 9.lapa).

[12] Latvijas APK 149. 8 panta astotās daļas sankcija par CSN 101.punkta prasību pārkāpumu, t.i., par atļautā

braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar [..] vieglajiem automobiļiem

[..] ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 533. ceļa zīmi

"Dzīvojamā zona", - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam astoņdesmit euro apmērā.

[13] Lietā nav strīda par to, ka sūdzības iesniedzējs vadīja transportlīdzekli VAZ 21051, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PG 643639 norādītajā laikā un vietā.

[14] Lietā ir noskaidrojams jautājums, vai protokolā norādītais ātrums 79 km/h tika fiksēts tieši sūdzības iesniedzēja

vadītajam transportlīdzeklim un kā tas ir pierādīts.

[15] No Latvijas APK 244.panta jēgas izriet, ka to, cik ticamas pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem jāvērtē,

aplūkojot visus procesā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, un tikai pastāvot saprātīgām

šaubām, kuras nevar novērst, tās jāvērtē par labu pārkāpējam.

Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka šaubas ir jātulko par labu personai tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos

pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (2008.gada

13.novembra spriedums lietā SKA-93/2008).

[16] Lietas materiāliem pievienots pārkāpuma videoieraksts, kas tika veikts gaišajā diennakts laikā, skaidros laika

apstākļos. Tajā redzams, ka 2020.gada 17.jūnijā, plkst. 11:20:13 tika fiksēts braukšanas ātrums 79 km/h baltas krāsas

transportlīdzeklim, kuru policijas darbinieki identificēja kā transportlīdzekli VAZ 21051, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/. Ātruma mērījuma veikšanas brīdī dotais transportlīdzeklis brauca kā pirmais kustīgais objekts

attiecībā pret radaru (lietas 28.lapa).

[17] Amatpersona savā lēmumā, izskatot sūdzību, ir vērtējusi VP RRP KPP PPP ??? /amats/ /pers. C/ dienesta

ziņojumā norādīto par apstākļiem, kādos tika konstatēts atļautā braukšanas ātruma pārkāpums un tiesa pievienojas

amatpersonas lēmumā secinātajam.

[18] Noskatījusies lietas materiāliem pievienoto videoierakstu, tiesa atzīst, ka augstākas amatpersona lēmumā pamatoti

dots novērtējums par ātrumu un transportlīdzekli, kuram šis ātrums konstatēts.

Policijas darbinieki, kuri veic transportlīdzekļu ātruma kontroli uz ceļiem ir apmācīti strādāt ar radaru, veikt objektīvam

mērījumam nepieciešamos iestatījumus un ņemt vērā vides faktorus, kas varētu ietekmēt rādījuma precizitāti. Konkrētajā

gadījumā situāciju uz ceļa vēroja un vērtēja policijas darbinieks /pers. C/, kura ikdienas darba pienākumos ietilpst

transportlīdzekļu ātruma novērtēšana un mērīšana, līdz ar to situāciju varēja objektīvāk novērtēt policijas darbinieki.

[19] Tiesa pievienojas augstākas amatpersonas lēmumā norādītajam, ka fiksējot pārkāpumu, un administratīvā

protokola sastādīšanas laikā policijas darbinieks rīkojās savas kompetences ietvaros. Apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt

policijas darbinieka objektivitāti un iespējas fiksēt pārkāpumu, konstatēti netika. Bez tam nav konstatēti apstākļi, ka policijas

darbinieks tieši vai netieši būtu ieinteresēts sastādīt sūdzības iesniedzējam administratīvā pārkāpuma protokolu kaut kādu

personīgu motīvu dēļ.

Tiesa atzīst, ka šāds vērtējums ir pamatots un atbilstošs tiesu praksei (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada

03.decembra spriedumu lietā AA13-05/5, 2005.gada 09.decembra spriedumu lietā Nr.666-05/5).

[20] Vērtējot /pers. A/ argumentus kopsakarā ar lietas materiāliem, policijas darbinieka paskaidrojumiem, videoierakstā

redzamo, tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzēja arguments, ka transportlīdzekļa braukšanas ātrumu palielinājis, jo aizmugurē

braucošais transportlīdzeklis strauji tuvojies un viņš bijis spiests attiecīgi rīkoties, ir subjektīvs un neatbrīvo personu no

atbildības par pieļauto pārkāpumu.

[21] Sūdzības iesniedzēja argumentu par transportlīdzekļa spidometra rādījumu iespējamo novirzi, kuru sūdzības

iesniedzējs nosauc par „drebēšanu”, kontekstā ar policijas darbinieka /pers. C/ ziņojumā norādīto, tiesa neatzīst par

apstākli, kas varētu ietekmēt lietas izskatīšanas rezultātu, jo transportlīdzekļa vadīšanas ātrums noteikts, izmantojot derīgu

autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīci radaru Stalker DUAL DSR Nr. DD002383.

[22] Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja norādīto par policijas darbinieka rīcību, saistībā ar Valsts policijas iekšējo

noteikumu Nr. 5 “Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes

uzraudzības jomā” neievērošanu, tiesa norāda, ka šis jautājums nav skatāms minētās sūdzības ietvaros un tas konkrētajā

gadījumā neietekmē personas vainu par administratīva pārkāpuma izdarīšanu.

[23] Tiesa, izvērtējusi administratīvajā lietā savāktos materiālus, konstatē, ka ir pierādīts, ka /pers. A/ 2020.gada

17.jūnijā ir izdarījis CSN 101.punkta prasību pārkāpumu.

[24] Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PG 643639 noformēts likumīgi un atbilstoši lietvedības

prasībām.

[25] Tiesa secina, ka augstāka amatpersona ir izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un pieņemtais lēmums ir likumīgs un

pamatots.

[26] Citus apstākļus, kas varētu ietekmēt lietas izskatīšanu vai izslēgt pie administratīvās atbildības saucamās personas

vainu vai piemērojamo sodu, sūdzības iesniedzējs nenorāda un tiesa tādus nekonstatē.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2.punktu, Latvijas APK 289. 12 panta otrās daļas

1.punktu un 289.13 pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura

2020.gada 28.jūlija lēmumu Nr. 1109 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PG 643639) un /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma

pieejamības dienas tiesas kancelejā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2021.gada 26.februārī.

Tiesnese I.Siliņeviča