Court partially allowed debt claim, awarding base debt and statutory interest but rejecting contractual penalty clause.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court partially dismissed the plaintiff's claim for contractual delay interest while ordering payment of the base debt and statutory interest. The plaintiff argued that the defendant failed to pay invoices for legal services, but the court found the contractual penalty rate excessive. Consequently, the court applied the Civil Law's cap on interest accumulation, limiting the award to statutory rates from the judgment's effective date until enforcement.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivillikuma 1763. panta pirmā daļa 3. punkts; 1759. panta pirmā daļa: When contractual delay interest exceeds statutory limits, the court must apply the statutory cap on interest accumulation to prevent excessive penalties.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. C-0766-19/5
ECLI:LV:REZT:2019:0405.C30445219.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2019.gada 5.aprīlī
Rēzeknes tiesa
šādā sastāvā: tiesnese T.Maļinovska
ar sekretāri L.Krevicu
atklātā tiesas sēdē videokonferences režīmā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk SIA) „/Nosaukums A/”, reģ. Nr./reģistrācijas
numurs/, prasību pret SIA „/Nosaukums B/”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, par parāda 2559,53 EUR un līgumisko nokavējuma procentu 1891,18 EUR
piedziņu,
Aprakstošā daļa
SIA „/Nosaukums A/” iesniedza tiesā prasības pieteikumu pret SIA „/Nosaukums B/” par parāda 2559,53 EUR un līgumisko nokavējuma
procentu 1891,18 EUR piedziņu.
Prasībā norāda, ka lūdz tiesu uzlikt par pienākumu atbildētājam izpildīt starp prasītāju un atbildētāju 2018.gada 25.maijā noslēgto līgumu Nr.2018-
05/25-1 par juridisko pakalpojumu sniegšanu (Līgums) un samaksāt prasītājam naudu par saņemtajiem, bet neapmaksātajiem juridiskajiem
pakalpojumiem, kā arī samaksāt nokavējuma procentus, kurus paredz Līgums.
Atbildētājs (kā Pakalpojumu pasūtītājs) noslēdza ar prasītāju (kā Pakalpojumu sniedzēju) Līgumu, t.i. atbildētājs pasūtīja pakalpojumus. Rezultātā
prasītājs savas saistības ir izpildījis un pakalpojumi atbildētājam bija sniegti pilnā apjomā. Bez jebkādiem iebildumiem atbildētājs pakalpojumus pieņēma.
Saskaņā ar Līguma noteikumiem (2.4.5.punkts, 2.4.6.punkts) pakalpojumu apmaksu atbildētājam bija jāveic pēc prasītāja rēķiniem. No visiem
prasītāja izrakstītajiem rēķiniem par pakalpojumiem atbildētājs ir apmaksājis tikai vienu. Visi pārējie rēķini palika neapmaksāti. Atbildētājam nebija
pretenziju par neapmaksātajiem rēķiniem, tomēr atbildētājs atturējās no to apmaksas, dodot priekšroku maksājumiem citiem saviem kreditoriem.
Atbildētājs neapmaksāja sekojošus prasītāja rēķinus – 13.07.2018. rēķinu Nr.PLP20180702 par summu 1353,30 EUR ar apmaksas termiņu līdz
31.07.2018., 20.08.2018. rēķinu Nr.PLP20180807 par summu 1093,73 EUR ar apmaksas termiņu līdz 31.08.2018., 07.09.2018. rēķinu
Nr.PLP20180909 par summu 112,50 EUR ar apmaksas termiņu līdz 14.09.2018.
Par neapmaksāto rēķinu apmaksas kavējumu prasītājs brīdināja atbildētāju vairākas reizes, t.sk. pirms un ar Pirmstiesas brīdinājuma palīdzību.
Ņemot vērā atbildētāja nevēlēšanos apmaksāt neapmaksātos rēķinus, prasītājs papildus pieprasīja no atbildētāja izmaksāt nokavējuma procentus, kurus
paredz Līguma 2.4.11.punkts (nokavējuma procenti par izpildītāja rēķinu apmaksas kavējumu - 0,5% no izpildītāja rēķina summas (t.i. parāda daļas) par
katru nokavējuma dienu).
Līguma 2.4.9.punktā bija paredzēts, ka prasītāja rēķinu apmaksu atbildētājs veic šādā kārtībā: līdz kārtējā mēneša pēdējam datumam par
iepriekšējā mēnesī sniegtajiem pakalpojumiem. Taču, ja atbildētājs pārkāpj šādu rēķinu apmaksas kārtību, prasītājam ir tiesības vienpusēji mainīt rēķinu
apmaksas sistēmu, uz visus nākamos rēķinus pieprasīt apmaksāt - 7 dienu laikā no izpildītāja rēķina izrakstīšanas dienas.
Atbilstoši Līguma 2.4.11.punktam un Civillikuma 1765.pantam prasītājam ir tiesības pieprasīt no atbildētāja samaksāt nokavējuma procentus, kuru
apmērs bija tieši noteikts Līgumā (2.4.11.punkts).
Nokavējuma procentu aktuālais kopējais aprēķins uz 10.01.2019. ir šāds: 13.07.2018. rēķinam Nr.PLP20180702 nokavējuma procenti par laiku
no 01.08.2018. ir 1102,94 EUR; 20.08.2018. rēķinam Nr.PLP2018080 nokavējuma procenti par laiku no 01.09.2018. līdz 10.01.2019. ir 721,86
EUR; 07.09.2018. rēķinam Nr.PLP20180909 nokavējuma procenti par laiku no 15.09.2018. līdz 10.01.2019. ir 66,38 EUR, kopā 1891,18 EUR.
Vadoties no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, 44.panta otrās daļas un 127. panta pirmās daļas, prasītājs lūdz tiesu - piedzīt no SIA
„/Nosaukums B/” par labu SIA „/Nosaukums A/” pamatparādu 2559,53 EUR, līgumiskos nokavējuma procentus 1891,18 EUR, kā arī visus tiesas
izdevumus, naudas līdzekļus ieskaitot prasītāja norēķinu kontā Nr./konta numurs/, AS “Swedbank”; atzīst prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja
nokavējuma procentus no piedziņas summas par laiku līdz sprieduma izpildei, vadoties pēc Civillikuma 1765.pantā noteiktiem ierobežojumiem.
Tiesas sēdē prasītāja SIA „/Nosaukums A/” pārstāve /pers. E/ prasītāja prasību uzturēja pilnā apmērā pēc tajā minētājiem motīviem, pārstāve
vēlētos palielināt prasības summu, taču nav noformējusi prasības papildinājumus rakstveidā. Atbildētājs nav apmaksājis prasītājam 3 rēķinus, līgumā
atbildētājam uzlikts par pienākumu maksāt nokavējuma procentus 0,5% dienā no neapmaksātās summas, līdz ar to prasītāja pārstāve lūdz apmierināt
prasību un piedzīt no atbildētāja prasībā minētās summas. Attiecībā uz procentiem, kas piedzenami par laiku līdz sprieduma izpildei, pārstāve precizēja
procentu apmēru, lūdz noteikt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja līdz sprieduma izpildei līgumiskos nokavējuma procentus, t.i. 0,5% no parāda
summas par katru kavējuma dienu.
Atbildētāja SIA „/Nosaukums B/” pārstāvis tiesas sēdē neieradās, par neierašanas iemesliem nepaziņoja. Atbildētājam tika paziņots par lietas
izskatīšanas laiku un vietu saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta otro un sesto daļu pēc atbildētāja juridiskās adreses (l.l.75.). Līdz ar to saskaņā ar
Civilprocesa likuma 56.panta sesto daļu, 56.1panta pirmo daļu uzskatāms, ka juridiskai personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas
dokumenti ir iesniegti. Ņemot vērā augstākminēto, vadoties pēc Civilprocesa likuma 156.panta pirmās daļas, tiesa uzskatīja par iespējamu izskatīt lietu
bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes.
Rakstveida paskaidrojumus par prasību atbildētājs SIA „/Nosaukums B/” nav sniedzis.
Noklausoties prasītāja pārstāves sniegtos paskaidrojumus, novērtējot lietas materiālus un pārbaudot likumā noteiktā kārtībā gūtos pierādījumus to
kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji sekojošo apsvērumu dēļ :
Motīvu daļa
Konstatēts, ka 2018.gada 25.maijā atbildētājs SIA „/Nosaukums B/” kā Pasūtītājs no vienas puses un prasītājs SIA „/Nosaukums A/” kā
Izpildītājs no otrās puses savā starpā noslēdza Līgumu Nr.2018-05/25-1 par juridisko pakalpojumu sniegšanu (l.l.14.-18.).
Saskaņā ar noslēgtā Līguma 1.1.punktu Pasūtītājs uzdod un pilnvaro Izpildītāju par atlīdzību (honorāru) sniegt Pasūtītājam juridisko palīdzību un
šajā sakarā Izpildītājs :
ved jebkādu saraksti/sarunas ar Pasūtītāju un trešajām personām atbilstoši Pasūtītāja norādījumiem [..]; nodrošina Pasūtītāja pieprasītu dokumentu,
tais skaitā atzinumu un vēstuļu sagatavošanu un izstrādi; pārstāv Pasūtītāju attiecībās ar trešajām personām pēc Pasūtītāja pieprasījuma; nodrošina pēc
līdzēju atsevišķās vienošanās Pasūtītāja pārstāvību tiesu instancēs; veic citas darbības saskaņā ar līdzēju vienošanos.
Civillikuma 2212.pants noteic, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm
kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka puses noslēdza uzņēmuma līgumu.
Līguma 2.2.3.punkts nosaka, ka Pasūtītājs apņemas samaksāt Izpildītājam honorāru saskaņā ar Līguma noteikumiem.
Savukārt, Līguma 2.4.1.punktā noteikts, ka Izpildītāja honorāra aprēķina pamatā galvenokārt ir laiks (ieskaitot laiku, kas jāpatērē ceļā – par laiku,
ko Izpildītājs pavada ceļā pie/no Pasūtītāja vai Uzdevumu veikšanai, t.sk. gaidot, piemēram, valsts iestādes amatpersonas Izpildītāja pieņemšanai), kas
patērēts Uzdevumam, izmantojot stundas sadalījumu pa minūtēm un sapratīgās izmaksas (t.i. Izpildītāja papildu izdevumi, kuri tieši saistīti ar Uzdevumu
izpildi). Attiecīgi Līguma 2.4.5.punktā ir norādīts, ka Izpildītājs rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem piestāda Pasūtītājam vienu reizi mēnesī vai uzreiz
pēc Uzdevuma izpildes pabeigšanas. Rēķins Pasūtītājam tiek nosūtīts elektroniski (Līguma 2.4.6.punkts).
Līgumā 1.2.sadaļā ir noteikts Izpildītāja honorārs un pakalpojumu likmes.
Par veiktajiem juridiskajiem pakalpojumiem prasītājs izsniedza atbildētājam sekojošus rēķinus – 13.07.2018. rēķinu Nr.PLP20180702 par summu
1353,30 EUR ar apmaksas termiņu līdz 31.07.2018. (l.l.27.-29.), 20.08.2018. rēķinu Nr.PLP20180807 par summu 1093,73 EUR ar apmaksas
termiņu līdz 31.08.2018. (l.l.30.-32.), 07.09.2018. rēķinu Nr.PLP20180909 par summu 112,50 EUR ar apmaksas termiņu līdz 14.09.2018.
(l.l.33.,34.).
Saskaņā ar rēķinos minēto informāciju elektroniski parakstītā rēķina ieskenēta kopija pēc klienta lūguma tika nosūtīta uz klienta norādīto e-pasta
adresi.
Ņemot vērā iepriekšminēto ir secināms, ka atbildētājs ir saņēmis prasītāja sniegtos juridiskos pakalpojumus, par kuriem nav norēķinājies.
Lietas materiālos nav ziņu par to, ka atbildētājs Līgumā un rēķinos minētos pakalpojumus nav saņēmis vai arī būtu sniedzis kādus iebildumus par
rēķiniem Līguma 2.4.10.punktā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Civillikuma 2223.pantu tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa. Kur zināmiem
darbiem pastāv normētas cenas, tur maksa noteicama pēc tām.
Konstatēts, ka atbildētājs samaksu par saņemtajiem juridiskajiem pakalpojumiem neveica.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Civillikuma 1590.pants nosaka, ka
katrai pusei ir pret otru prasības tiesības par līguma izpildīšanu.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka
pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par to, ka būtu samaksājis par sniegtajiem pakalpojumiem, nav celis iebildumus pret prasībā minētajiem
apstākļiem.
Līdz ar to, ir likumīgs pamats no atbildētāja prasīt prasītāja pakalpojumu samaksu saskaņā ar rēķiniem 2559,53 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1652.pantu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts
izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Līguma 2.4.11.punkts paredz nokavējuma procentus par Izpildītāja rēķinu apmaksas kavējumu – 0,5% no Izpildītāja rēķina summas (t.i. parāda
daļas) par katru nokavējuma dienu.
Pamatojoties uz minēto Līguma punktu par maksājumu kavējumiem prasītājs aprēķināja atbildētājam nokavējuma procentus - 13.07.2018.
rēķinam Nr.PLP20180702 nokavējuma procenti par laiku no 01.08.2018. ir 1102,94 EUR; 20.08.2018. rēķinam Nr.PLP2018080 nokavējuma
procenti par laiku no 01.09.2018. līdz 10.01.2019. ir 721,86 EUR; 07.09.2018. rēķinam Nr.PLP20180909 nokavējuma procenti par laiku no
15.09.2018. līdz 10.01.2019. ir 66,38 EUR, kopā 1891,18 EUR, lietā ir prasītāja aprēķins (l.l.35.-39.).
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu nokavējuma procentu maksāšana ir saistīta ar tiesību pārkāpumu – nokavējumu, taču to daba paliek
tāda pati kā procentiem vispār, tas ir, arī nokavējuma procentu uzdevums ir nodrošināt ienākumus, ko dod kapitāls, atrodoties normālā apritē.
Saskaņā ar Civillikuma 1764. pantu par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.
Augstākās tiesas Senāts 2012.gada 17.decembra spriedumā lietā Nr.SKC-262/2012, skaidrojot nokavējuma procentu tiesisko dabu,
norādījis, ka “atbilstoši tiesību doktrīnā izteiktajai atziņai procentu kā atlīdzības par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu galvenā
funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci, kas ietver pieņēmumu, ka kapitāls parasti nes augļus. Procentiem nedrīkst piedēvēt soda
raksturu un jaukt to ar procentos izteiktu līgumsodu. Nokavējuma gadījumā procentu maksāšanas pienākums iedarbojas kā pamudinājums parāda
ātrākai nokārtošanai. (..) Civiltiesiskos strīdos pārmērīgi augsti procenti var kalpot par pamatu līguma noteikumu atzīšanai par neatbilstošiem labiem
tikumiem.” (skat. Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. TNA, Rīga, 2006, 145.lpp.).
Senāts, pievienojoties iepriekš minētajai atziņai, uzskata, ka apelācijas instances tiesa bija tiesīga vērtēt pielīgto procentu atbilstību Civillikuma
1.pantā ietvertajam labas ticības principam. Vadoties no tā, ka „(..) arī nokavējuma procentu uzdevums ir nodrošināt ienākumus, ko dod kapitāls,
atrodoties normālā apritē, ekvivalenci mantiskajās attiecībās.” (skat. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.- 2400.p.),
prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. („Mans īpašums”. Rīga, 2000, 256.- 257.lpp.), apelācijas instances tiesa, Senāta ieskatā, ir
izdarījusi pamatotu atzinumu, ka šāds līguma noteikums (nokavējuma procentu apmērs 0,75% dienā) liecina nevis par aizdevēja vēlmi saņemt taisnīgu
atlīdzību par kapitāla lietošanu, bet gan par aizņēmēja sodīšanu, kas savukārt neatbilst nokavējuma procentu mērķim civiltiesībās. Tiesai, konstatējot
pakalpojuma sniedzēja darbību pretēji Civillikuma 1.pantā noteiktajam labas ticības principam, katrā ziņā bija tiesības samazināt piedzenamo nokavējuma
procentu apmēru.”
Ņemot vērā augstākminēto, tiesa uzskata, ka pušu līguma 2.4.11.punktā nolīgtie nokavējuma procenti – 0,5 procenti no neapmaksātā vai daļēji
apmaksātā rēķina summas par katru nokavēto dienu vai 182% gadā liecina nevis par prasītāja vēlmi saņemt taisnīgu atlīdzību par tā kapitāla lietošanu, bet
gan par atbildētāja sodīšanu, kas savukārt neatbilst nokavējuma procentu mērķim civiltiesībās, šādā prasītāja darbība ir vērtējama kā pretēja Civillikuma
1.pantā noteiktajam labas ticības principam, tajā skaitā godīgai darījumu praksei ( Civillikuma 1764. pants).
Augstākās tiesas Civillietu departaments 2015.gada 30.septembra spriedumā lietā Nr. SKC-0149-15 secināja, ka ka nokavējuma procentu
mērķis ir atjaunot tādu mantisko stāvokli kāds
būtu, ja nebūtu noticis tiesību aizskārums, bet nokavējuma procentu būtība nav vērst kādas sankcijas pret parādnieku un sodīt to.
Tiesas ieskatā prasītājam ir tiesības saņemt nokavējuma procentus par saistību pienācīgu nepildīšanu, bet nokavējuma procentu apmēram jābūt
samērīgam. Tā kā atbildētājs kavējis uzņemto saistību izpildi, atbildētājam Civillikuma 1759.panta 1.punkta izpratnē ir pienākums maksāt nokavējuma
procentus, bet tie nosakāmi saprātīgās robežās.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka ir samazināmi nokavējuma procenti par maksājumu kavējumu, nosakot, ka tie piedzenami 10% apmērā no
parāda pamatsummas, tas ir, 255,95 EUR, bet daļā par nokavējuma procentu 1635,23 EUR piedziņu prasība noraidāma.
Tiesa atzīst, ka nokavējuma procenti 10% apmērā no parāda pamatsummas nav pretrunā ar soda samērīguma un taisnīguma principiem, samērojot
pušu tiesiskās intereses nolūkā nodrošināt prognozējamas un atbildīgas civiltiesiskās apgrozības attiecības, ir adekvāta, samērīga un ir samērojama ar
atbildētāja pieļauto saistību pārkāpumu.
2018.gada 2.oktobrī prasītājs ir brīdinājis atbildētāju par parāda samaksas nepieciešamību (l.l.19.,20.). Parāds netika atmaksāts.
Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Saskaņā
ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Atbildētājs atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka savas saistības līgumā paredzētajos
termiņos tas būtu izpildījis un veicis samaksu par prasītāja izrakstītajiem rēķiniem.
Prasītāja lūdz atzīst prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja nokavējuma procentus no piedziņas summas par laiku līdz sprieduma izpildei, vadoties
pēc Civillikuma 1765.pantā noteiktiem ierobežojumiem.
Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Prasītāja pārstāve tiesas sēdē precizējot šo prasījumu lūdza tiesu noteikt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja līdz sprieduma izpildei līgumiskos
nokavējuma procentus, t.i. 0,5% no parāda summas par katru kavējuma dienu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma
veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru [..].
Judikatūrā (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 14.februāra spriedums lietā Nr. SKC-75; 2009.gada 25.novembra
lēmumā lietā Nr. SPC-111, 2013.gada 26.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC- 1106 ) pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs
raksturs, līdz ar ko tiesām minētās normas izpratnē, apmierinot prasību par naudas summas piedziņu, pienākums, neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem
lūgumiem, noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus.
Augstākās tiesas Civillietu departaments 2016. gada 29. janvāra lēmumā Nr. SKC-1331-16 norādījis, ka Civilprocesa likuma 195. pantam ir
imperatīvs raksturs un saskaņā ar to tiesa pati (ex officio), neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem, noteic prasītājam tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt procentus uz likuma pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā (sk. Senāta 2007. gada
4. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC -87/2007, Senāta 2010. gada 13. oktobra lēmumu lietā Nr. SPC -166/2010).
Stājoties spēkā nolēmumam par naudas summas piedziņu, par piedziņas juridisko pamatu kļūst spriedums, kura labprātīga nepildīšana rada
nokavējumu Civillikuma 1759.panta izpratnē. Savukārt nokavējums dod pamatu likumisko procentu maksāšanai.
To pamato apstāklis, ka sprieduma nepildīšana, citam pienākošās summas paturēšana pie sevis, nozīmē sveša kapitāla lietošanu, par ko pēc likuma
pienākas procentu samaksa (sk. Augstākās tiesas Civillietu departaments 2016. gada 29. janvāra lēmumu Nr. SKC-1331-16).
Arī juridiskajā literatūra atzīts, ka likumiskie procenti līdz tiesas sprieduma izpildei pēc satura ir cita veida prasījums, tas vairs nav prasījums par
uzturlīdzekļa maksāšanas, kredīta neatdošanas, preču vai pakalpojumu samaksas kavējuma sekām, bet gan prasījums sakarā ar tiesas sprieduma
izpildīšanas kavējumu, tātad nepakļaušanos kompetentās tiesu institūcijas spriedumam, kura izraisījusi nepieciešamību vērsties pie tiesu izpildītāja ar
pieteikumu par piespiedu izpildi (sk. Torgāns K. Likumisko procentu aprēķināšana. Tiesību efektivitāte postmodernā sabiedrībā. Latvijas
Universitātes 73.zinātniskās konferences rakstu krājums, 2015).
Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Ņemot vērā minēto, tiesai nav pamata noteikt prasītājam līdz sprieduma izpildei līgumiskos nokavējuma procentus, jo šīs prasījums vairs nav
prasījums par pakalpojumu samaksas kavējuma sekām, bet gan prasījums sakarā ar tiesas sprieduma izpildīšanas kavējumu.
Turklāt, judikatūrā (Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 29.janvāra lēmums lietā Nr. SKC-1331-16, Augstākās tiesas
rīcības sēdes 2017.gada 12.jūnija lēmums lietā KC-1360/2017)atzīts, ka vispārīgā gadījumā sprieduma izpildes nokavējums izpildes stadijā rodas, ja
piespriestie naudas maksājumi nav veikti sprieduma labprātīgas izpildes noteiktajā termiņā. Šādos gadījumos procentu maksāšanas pienākuma izpilde
sākas ne ātrāk kā brīdī, kad spriedums stājies likumīgā spēkā un notecējis termiņš tā labprātīgai izpildei.
Ņemot vērā augstākminēto, tiesa uzskata, ka ir likumīgs pamats noteikt prasītāja tiesības par laiku no sprieduma stāšanas likumīgā spēkā un
termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos procentus – 6% gadā apmērā no
parāda pamatsummas 2559,53 EUR. Procentu pieauguma aprobežojums paredzēts Civillikuma 1763.pantā.
Prasītājam ir tiesas izdevumi 429,27 EUR (valsts nodeva 412,67 EUR, izdevumi, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu
piegādāšanu 16,60 EUR (l.l.13.,59.)), kurus saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu jāpiedzen no atbildētāja prasītāja labā proporcionāli
prasības apmierinātājai daļai, tas ir 63,23 % apmērā, kas sastāda 271,42 EUR.
Rezolutīvā daļa
Vadoties pēc Civillikuma 1., 5., 1431., 1587., 1590., 1753., 1756., 1759., 1764., 1811., 1838., 1652.panta pirmās daļas 3.punkta, 2212.,
2223., 1732, 1402.pantiem, Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, 193., 195., 204.1 pantiem, tiesa
no s pri e da
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no SIA „/Nosaukums B/”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, SIA „/Nosaukums A/”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, labā pamatparādu 2559,53
EUR, līgumiskos nokavējuma procentus par laiku līdz 10.01.2019. 255,95 EUR un tiesas izdevumus 271,42 EUR, kopā 3086,90 EUR (trīs tūkstoši
astoņdesmit seši euro un 90 centi).
Noteikt SIA „/Nosaukums A/”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no SIA „/Nosaukums B/”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, likumiskos
procentus – 6% gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas 2559,53 EUR par laiku no sprieduma stāšanas likumīgā spēkā un termiņa tā labprātīgai
izpildei notecēšanas un līdz sprieduma izpildei, ievērojot Civillikuma nosacījumus procentu pieauguma aprobežojumam.
Parāda samaksa veicama uz SIA „/Nosaukums A/”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, kontu Nr./konta numurs/, AS “Swedbank”.
Noraidīt prasību daļā par līgumisko nokavējuma procentu piedziņu 1635,23 EUR apmērā un daļā par prasītāja tiesību noteikšanu saņemt no
atbildētāja līdz sprieduma izpildei līgumiskos nokavējuma procentus, t.i. 0,5% no parāda summas par katru kavējuma dienu.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Latgales apgabaltiesā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Rēzeknes tiesā. Datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā (05.04.2019.), uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu.
Tiesnese T.Maļinovska