Court dismisses debt claim due to statute of limitations; plaintiff failed to prove interruption of limitation period.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the plaintiff's small claims action for debt collection against an individual for unpaid stem cell banking services. The defendant argued the claim was time-barred under commercial law, while the plaintiff claimed the limitation period was interrupted by a formal reminder sent in 2014. The court rejected the plaintiff's evidence of personal delivery of the reminder, ruling that without proof of actual notification, the limitation period had expired three years prior to the lawsuit.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Law; Limitation of Actions; Interruption of Limitation Period; Notification Requirements: A creditor's unilateral reminder to interrupt the limitation period must be personally served on the debtor to be effective; failure to prove personal delivery results in the claim being time-barred.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. C-1541-18/15
ECLI:LV:RPPT:2018:0312.C68450417.1.S
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīga, 2018.gada 12.martā
Rīgas pilsētas Pardaugavas tiesa
tiesnese A.Freimane
izskatīja rakstveida procesā SIA “Cilmes šūnu banka” vienkāršotas procedūras prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
SIA “Cilmes šūnu banka” (turpmāk tekstā arī prasītājs) ir cēlusi tiesa maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk tekstā arī atbildētāja)
par parāda piedziņu.
Prasība ir pamatota ar Civillikuma 1587., 1590., 1653., 1662., 1759., 1765., 1986.pantu.
Maza apmēra prasībā norādīts, ka 2007.gada 28.februārī starp prasītāju (iepriekšējais nosaukums SIA “ActiVision Life”), /pers. A/ un
/pers. B/ tika noslēgts līgums par nabassaites asins paņemšanu un cilmes šūnu saglabāšanu, ar kuru prasītājs apņēmās no atbildētājas paņemt nabassaites
asinis, transportēt tās, kā arī nodrošināt to izmeklēšanu, cilmes šūnu atdalīšanu un uzglabāšanu, bet atbildētāja apņēmās par to veikt samaksu EUR
608,84 apmērā. Prasītājs norāda, ka atbildētāja apmaksu nav veikusi, sakarā ar ko prasītājs lūdz piedzīt parādu EUR 608,84 un likumiskos nokavējuma
procentus EUR 169,84, kas aprēķināti par laika periodu no 2009.gada 1.maija līdz 2017.gada 2.augustam.
Rakstveida paskaidrojumos atbildētāja prasību neatzīst, norādot, ka prasītājs ir komersants, un pušu civiltiesiskās attiecības ir izvērtējamas
atbilstoši Komerclikuma regulējumam, jo Komerclikuma 389.pants nosaka, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem,
Komerclikuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību
aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi. Tā kā Komerclikuma 406.pants noteic, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju
gadu laikā, bet terminētā saistībā noilgums sāk tecēt ar termiņa iestāšanās brīdi, prasītāja norāda, ka prasītāja prasījumam ir iestājies noilgums, jo pēdējo
rēķinu parāda summas apmaksai prasītājs izrakstīja 2014.gada 31.martā, savukārt prasība ir celta tikai 2017.gada 11.augustā.
Atsauksmē par atbildētājas paskaidrojumiem prasītājs norāda, ka pušu noslēgtajā 4.nodaļas 4.punktā ir noteikts, ka gadījumā, ja
atbildētāja nesamaksā līgumā noteikto maksu, prasītājs nosūta rakstisku atgādinājumu. Šajā gadījumā nauda jāpārskaita ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc
atgādinājuma saņemšanas. Savukārt līguma 9.nodaļas 4.punktā ir noteikts, ka prasītājam ir tiesības izbeigt līgumu, paziņojot par to trīs mēnešus iepriekš.
Kā izriet no 2014.gada 30.jūlija paziņojuma par līguma izbeigšanu, līgums uzskatāms par izbeigtu no 2014.gada 30.oktobra, tas ir, šajā datumā iestājas
maksājuma termiņš atbildētājai,un no šī datuma sāk tecēt noilgums.
Motīvu daļa
Iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma sekojošu motīvu dēļ.
Kā redzams no lietas materiāliem 2007.gada 28.februārī starp SIA “ActiVision Life”, /pers. A/ un /pers. B/ tika noslēgts līgums par
nabassaites asins paņemšanu un cilmes šūnu saglabāšanu, ar kuru prasītājs apņēmās paņemt atbildētājas bērna nabassaistes asinis bērna piedzimšanas
laikā cilmes šūnu uzglabāšanai, nodrošinot paņemto nabassaites asiņu izmeklēšanu un nogādāšanu uzglabāšanas institūcijā. Saskaņā ar līguma pielikumu
Nr.1 gada maksa par nabassaistes cilmes šūnu uzglabāšanu sastāda LVL 76 gadā. Saskaņā ar prasītāja norādīto atbildētāja nav apmaksājusi sešus
rēķinus par cilmes šūnu uzglabāšanu par kopējo summu LVL 608,84, kas izrakstīti 2009.gada 20.aprīlī, 2010.gada 16.aprīlī, 2011.gada 24.martā,
2012.gada 24.martā, 2013.gada 7.martā un 2014.gada 17.martā.
Lietā nav strīda par to, ka prasītājs ir komersants, un līgums par pakalpojumu sniegšanu ir noslēgts komercdarbības ietvaros, līdz ar ko
pušu tiesiskās attiecības ir izvērtējamas no Komerclikuma un Civillikuma regulējuma.
Komerclikuma 406.pants noteic, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.
Savukārt, saskaņā ar šī likuma pārejas noteikumu 16.punktu, ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais
noilguma termiņš nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma termiņš, kurš
skaitāms no 2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņš izbeidzas tajā
dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.
Tādejādi noilguma termiņa tecējuma sākums saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu komercdarījumos, kas ir noslēgti līdz 2010.gada 1.janvārim, sāk
tecēt ar 2010.gada 1.janvāri un izbeidzas 2013.gada 1.janvārī, ja termiņa tecējuma laikā noilguma tecējums nav pārtraukts ar kreditora atgādinājumu vai
pašas atbildētājas darbībām, veicot parāda summas daļēju atmaksu, jo saskaņā ar Civillikuma 1905. un 1906.pantu atgādinājums parādniekam pārtrauc
noilgumu un noilgums ir pārtraukts, ja tecējuma laikā parādnieks kaut kādā veidā atzīst kreditora prasījumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1896.pantu noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu
pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Saskaņā ar to
noilguma tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem - lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem prasījumiem - lai termiņš jau
būtu notecējis.
Kā izriet no pieteiktā prasījuma parāda summu veido seši sekojoši neapmaksāti rēķini:
1. 2009.gada 20.aprīļa rēķins par summu LVL 76 jeb EUR 108 ar samaksas termiņu līdz 2009.gada 30.aprīlim;
2. 2010.gada 16.aprīļa rēķins par summu LVL 76 jeb EUR 108 ar samaksas termiņu līdz 2010.gada 26.aprīlim;
3. 2011.gada 24.marta rēķins par summu LVL 76 jeb EUR 108 ar samaksas termiņu līdz 2011.gada 3.aprīlim;
4. 2012.gada 24.marta rēķins par summu LVL 76 jeb EUR 108 ar samaksas termiņu līdz 2012.gada 3.aprīlim;
5. 2013.gada 7.marta rēķins par summu LVL 76 jeb EUR 108 ar samaksas termiņu līdz 2013.gada 23.aprīlim;
6. 2014.gada 17.marta rēķins par summu LVL 47,89 jeb EUR 68,14 ar samaksas termiņu līdz 2014.gada 31.martam.
Vadoties no Civillikuma 1896.pantā ietvertā regulējuma, atzīstams, ka noilgums prasījumam, ja Civillikumā noteiktā kārtībā tas nav
pārtraukts, ir iestājies sekojošos termiņos:
1) 2009.gada 20.aprīļa rēķinam – 2013.gada 1.janvārī;
2) 2010.gada 16.aprīļa rēķinam – 2013.gada 27.aprīlī;
3) 2011.gada 24.marta rēķinam – 2014.gada 4.aprīlī;
4) 2012.gada 24.marta rēķinam – 2015.gada 4.aprīlī;
5) 2013.gada 7.marta rēķinam – 2016.gada 24.aprīlī;
6) 2014.gada 17.marta rēķinam – 2017.gada 1.aprīlī.
Civillikuma 1905.pants noteic, ka atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu.
Prasītājs iesniedzis tiesai pierādījumus, ka atgādinājumus par parādsaistību izpildi ir nosūtījis 2012.gada 2.novembrī, 2013.gada
3.decembrī un 2014.gada 30.jūlijā. Paziņojumi ir nosūtīti ierakstītos paziņojumos par iekšzemes pasta sūtījuma saņemšanu un visi atbildētājai
nosūtītie pasta paziņojumi prasītājam ir atgriezti atpakaļ ar pasta darbinieka atzīmi, ka beidzies pasta sūtījuma glabāšanas termiņš. Tikai viens no
pasta sūtījumiem – 2013.gada 3.decembra atgādinājums par parāda samaksu 2014.gada 6.janvārī ir izsniegts /pers. B/, bet tiesas vērtējumā fakts,
ka atgādinājumu ir saņēmusi cita persona, nevar kalpot par pierādījumu, ka atgādinājums ir izsniegts atbildētājai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru, kurā atzīts, ka kreditora
atgādinājums ir darījums Civillikuma 1403.panta izpratnē, jo tas, pārtraucot noilgumu, groza starp kreditoru un parādnieku pastāvošās tiesiskās
attiecības. Tādēļ uz šo atgādinājumu ir attiecināmi vispārīgiem noteikumi par gribas izteikumu. Viena līdzējai gribai nav nozīmes, ja tā netiek darīta
zināma otram līdzējam. Tādēļ, lai gan atgādinājums formāli ir vienpusējs darījums – to var veikt kreditors viens pats bez parādnieka piekrišanas,
tomēr tas groza iepriekš pastāvējušās divpusējās tiesiskās attiecības. Līdz ar to, lai šāds atgādinājums varētu grozīt iepriekš pastāvējušās
divpusējās tiesiskās attiecības, tas ir jādara zināms parādniekam. Atgādinājumam, lai tas būtu ielasāms Civillikuma 1905.pantā, ir jābūt paziņotam
individuāli un personiski parādniekam, un tajā jābūt nepārprotami paustai kreditora gribai prasīt konkrētas saistības izpildi. Ievērojot minēto,
Augstākās tiesa atzīst, ka lai noilgums būtu atzīstams par pārtrauktu, ir jāpierāda brīdinājuma izsniegšanas fakts. Lietas materiāliem ir jāsatur
pierādījumi ne tikai par brīdinājuma izsūtīšanu, bet arī izsniegšanu. (Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 4.jūlija spriedums lietā
Nr.SKC-248/2017; 2017.gada 16.oktobra spriedums lietā Nr.SKC-369/2017).
Ņemot vērā, ka prasītājs prasību tiesā ir iesniedzis tiesā 2017.gada 9.augustā, tas ir, vairāk nekā trīs gadus pēc pēdējā rēķina
samaksas termiņa iestāšanās un tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka noilguma termiņa tecējums būtu pārtraukts ar atgādinājuma izsniegšanu
atbildētājai, tiesa atzīst, ka prasītāja prasījumam pret atbildētāju ir iestājies noilgums, kas ir par pamatu celtās prasības noraidīšanai. Prasītāja
atsaucē norādītais, ka noilguma termiņa tecējuma sākums ir skaitāms no 2014.gada 30.oktobra, kad tika izbeigta līgumiskā saistība, ir atzīstams
par nepamatotu, jo atbildētājas pienākums veikt parāda samaksu iestājās nevis 2014.gada 30.oktobrī, bet ar to brīdi, kad saskaņā ar katru
konkrēto rēķinu iestājās samaksas pienākums, un prasītājs bija tiesīgs vērst prasījumu pret atbildētāju.
Pie minētiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.
Civilprocesa likuma 44.panta trešā daļa noteic, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par
labu atbildētājam. Saskaņā ar minētā panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkta un ceturto daļu no prasītāja par labu atbildētājai ir piedzenami
ar lietas vešanu saistītie izdevumi par zvērināta advokāta E.Baļķena pakalpojumiem EUR 116,75 (778,34 x30/100=233,50/2).
Prasītāja pieteiktais lūgums uzlikt atbildētājai naudas sodu EUR 150 apmērā par rakstveida paskaidrojumu savlaicīgu neiesniegšanu
nav jautājums, kas ir izlemjams ar tiesas spriedumu. Turklāt tiesas atzinumā naudas sods ir piemērojams par paskaidrojumu neiesniegšanu, nevis
novēlotu iesniegšanu.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 189.-193., 204.1, 250.25 pantu, tiesa
nosprieda:
noraidīt SIA “Cilmes šūnu banka” vienkāršotas procedūras prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Piedzīt no SIA “Cilmes šūnu banka”, reģistrācijas Nr.40003663766, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas
vešanu saistītos izdevumus EUR 116,75 (simtu sešpadsmit euro 75 centi).
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Tiesnese A.Freimane