Court dismissed pre-privatization land rent claim but allowed partial payment of 214.60 euros and interest.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the plaintiff's claim for 809.11 euros in pre-privatization land rent and interest due to a lack of a concluded lease agreement. While the main rent claim was rejected, the court ordered the defendant to pay 214.60 euros representing the land's legal use fee and 162.43 euros in court fees. The decision established that without a formal lease, the specific rent claim fails, yet the state retains rights to collect the statutory use fee and procedural costs.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 225. panta; Civilprocesa likuma 195. panta: If a lease agreement has not been concluded between the landowner and the privatized apartment owner, the claim for pre-privatization land rent is dismissed, but the owner remains liable for the statutory land use fee and court fees.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C771502124
C-01442-26/86
ECLI:LV:RPT:2026:0428.C771502124.4.S
Rīgas pilsētas tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2026. gada 28.aprīlī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inese Ušakova,
ar tiesas sēdes sekretāri /Persona A/,
piedaloties Rīgas valstspilsētas pašvaldības pārstāvim /Persona B/,
atbildētājam /Persona C/,
izskatīja civillietu Rīgas valstspilsētas pašvaldības prasībā vienkāršotā procedūrā pret /Persona C/ par naudas
piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2024.gada 23.augustā prasītāja Rīgas valstspilsētas pašvaldība cēlusi tiesā prasību vienkāršotā procedūrā
pret atbildētāju /Persona C/ par naudas piedziņu.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja:
1. par labu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai dzīvojamai mājai /Adrese A/, funkcionāli nepieciešamā zemes
gabala domājamo daļu zemes nomas maksas parādu 1023,71 euro par laiku no 2014.gada 23.augusta līdz
2024.gada 30.septembrim;
2. likumiskos nokavējuma procentus 59,17 euro laiku no 2023.gada 1.jūlija līdz 2024.gada 22.augustam;
3. valsts nodevu 162,43 euro;
4. atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no piedzītās
summas.
Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.
[1.1] Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /Adrese B/, zemesgabala /Adrese A/
(kadastra apzīmējums /Adrese C/), platība - 1232m2, īpašnieks ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
Rīgas dome 2009.gada 8.septembrī pieņēma lēmumu Nr.233 „Par zemesgabala /Adrese D/, saglabāšanu Rīgas
pilsētas pašvaldības īpašuma un Rīgas pašvaldības bilancē esošās un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas
pašvaldības vārda reģistrētās dzīvojamās mājas /Adrese E/, privatizācijas uzsākšanu”, ar kuru zemesgabals
/Adrese F/ (kadastra apzīmējums /Adrese C/) 1232 m2 platībā nodots nomā dzīvojamā mājā /Adrese F/,esošo
dzīvokļu īpašniekiem atbilstoši kopīpašuma domājamai daļai.
[1.2] Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās pārvaldes 2024.gada 6.jūnija vēstulē Nr.9-
02/1361300-1/1 sniegto informāciju, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā /Persona C/ ir
reģistrēts kā dzīvokļa līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ar adresi /Adrese G/, kadastra numurs /Adrese H/,
īpašnieks.
[1.3] Zemes nomas līgumu par dzīvojamai mājai /Adrese F/, funkcionāli nepieciešamā zemesgabala /Adrese F/
(kadastra apzīmējums /Adrese C/) (turpmāk - zemesgabals), 2800/14660 domājamām daļām, dzīvokļa /Adrese
G/, īpašnieks līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav noslēdzis.
[1.4] Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Privatizācijas likums) normas paredz
piespiedu zemes nomas attiecības starp zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašniekiem, ja privatizētā māja atrodas uz
citai personai piederošas zemes. Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot
pārvaldītāju to darīt, un šis pienākums pastāv neatkarīgi no tā, vai līgums faktiski ir noslēgts. Faktiskā zemes
lietošana pati par sevi rada pienākumu maksāt zemes nomas maksu, un zemes īpašniekam ir tiesības to piedzīt
arī par periodu pirms līguma noslēgšanas. Šī pieeja nostiprināta Augstākās tiesas judikatūrā. Dzīvokļa
īpašniekam saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu ir pienākums maksāt zemes nomas maksu vai likumisko
lietošanas maksu, savukārt Privatizācijas likuma 53. pants paredz, ka nomas maksa par 99 gadu nomu nedrīkst
pārsniegt zemes nodokļa apmēru. Kopumā – zemes nomas pienākums izriet no likuma un faktiskās lietošanas,
nevis no pušu brīvas vienošanās.
Saskaņā ar Rīgas domes 2012. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 197 „Par nekustamā īpašuma nodokli
Rīgā” 3.1. un 3.1.2. punktu, fiziskām personām, kuru deklarētā dzīvesvieta taksācijas gada 1. janvārī ir Rīgas
pilsētas administratīvajā teritorijā, nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei ir 1% no zemes kadastrālās vērtības
(no 01.01.2013.-31.12.2015.). No 01.01.2016. nekustama nodokļa likme zemei noteikta 1,5% no zemes
kadastrālās vērtības (saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta pirmās daļas 1. punkta a)
apakšpunktu).
[1.5] Ņemot vērā to, ka atbildētājs nebija noslēdzis zemesgabala 2800/14660 domājamo daļu zemes nomas
līgumu, bet faktiski lieto dzīvojamai mājai /Adrese F/, piesaistīto zemesgabalu, kas noteikts kā funkcionāli
nepieciešams zemesgabals, ir pamats prasīt no atbildētāja zemes nomas maksu.
Atbildētājam tika nosūtīti atgādinājumi par zemes nomas līguma slēgšanu un par zemes nomas maksu veikšanu
(2015.gada 23.februārī Nr. DMPK-15-790-ap, 2016.gada 11.augustā Nr. DMPK-16-4463-ap), tostarp 2023.gada
14.jūnija rēķins Nr. PAK-127710, kurā cita starpā norādīta par periodu no 01.07.2013.-31.12.2022. aprēķinātā
zemesgabala 2800/14660 domājamo daļu zemes nomas maksa 868,28 euro (tajā skaitā pievienotās vērtības
nodoklis 21% - 136,31 euro). Tāpat rēķinā norādīts, ka minētā summa jāpārskaita uz rēķinā norādīto norēķinu
kontu līdz 2023.gada 30.jūnijam.
Noteiktajā termiņā rēķinā norādītā summa nav samaksāta.
Atbildētājam 2023.gada 26.septembrī nosūtīts atgādinājums par neapmaksāto zemes nomas maksas rēķinu Nr.
DMPK-23-1601-ap, aicinot līdz 2023.gada 13.oktobrim samaksāt zemes nomas maksas parādu.
Atbildētājam nosūtīts.2023.gada 7.novembra rēķins Nr. FNL-000267, kurā, cita starpā, norādīta par periodu no
01.01.2023.-31.12.2023. aprēķinātā zemesgabala 2800/14660 domājamo daļu zemes nomas maksa 82,87 euro.
Rēķinā norādīts, ka minētā summa jāpārskaita uz rēķinā norādīto norēķinu kontu līdz 2023.gada 20.decembrim.
Komisija 22.12.2023. nosūtīja atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu Nr. DMPK-23-2270-ap, aicinot līdz
05.01.2024. samaksāt zemes nomas maksas parādu.
[1.6] No 2024. gada 1. janvāra stājās spēkā 2021.gada 30.septembra Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par
atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā
stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Atjaunošanas likums), ar kuru tika ieviests jauns tiesību institūts –
zemes likumiskās lietošanas tiesības, kas aizstāj līdzšinējās piespiedu nomas attiecības.
Saskaņā ar Atjaunošanas likuma 38. un 42. pantu, cita starpā, dalīta īpašuma gadījumos, kuros privātpersonai
piederošas būves atrodas uz publiskas personas (valsts, pašvaldības vai citas atvasinātas publiskas personas)
zemes, zemes likumiskās lietošanas apmēru – 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā (bet ne
mazāku par 50 euro gadā), jāmaksā ceturksni uz priekšu, ko prasītājs sāka piemērot ar 2024. gada 11. janvāri.
Zemes lietošanas maksai uz likuma pamata, nav vairs nepieciešama pušu vienošanās, jo attiecības regulē
likums.
Atbildētājam tika nosūtīts 2024.gada 7.marta rēķins Nr. FNL-000439, kurā cita starpā, norādīta par periodu no
01.01.2024.-31.03.2024. aprēķināto zemesgabalu 2800/14660 domājamo daļu zemes likumiskā lietošanas
maksa 55,25 euro. Rēķinā norādīts, ka minētā summa jāpārskaita uz rēķinā norādīto norēķinu kontu līdz
2024.gada 31.martam. Atbildētājam tika nosūtīts 2024.gada 27.marta rēķins Nr. FNL-000868, kurā cita starpā,
norādīta par periodu no 01.04.2024.-30.06.2024. aprēķināto zemesgabalu 2800/14660 domājamo daļu zemes
likumiskā lietošanas maksa 55,25 euro. Rēķinā norādīts, ka minētā summa jāpārskaita uz rēķinā norādīto
norēķinu kontu līdz 2024.gada 30.aprīlim. Atbildētājam tika nosūtīts 2024. gada 8.jūlija rēķins Nr. FNL-001164,
kurā cita starpā, norādīta par periodu no 01.07.2024.-30.09.2024. aprēķināto zemesgabalu 2800/14660
domājamo daļu zemes likumiskā lietošanas maksa 55,25 euro. Rēķinā norādīts, ka minētā summa jāpārskaita uz
rēķinā norādīto norēķinu kontu līdz 2024.gada 31.jūlijam.
Atbildētājs rēķinus nav apmaksājis, uz atgādinājumu un pirmstiesas brīdinājumu nav reaģējis.
[1.7] Pamatojoties uz Civillikuma 1756. un 1765. pantu, aprēķināti likumiskie procenti par nokavējumu.
Prasība pamatota ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas
3.punkts, 53. panta piektā daļa, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 5.punkts, likuma „Par
nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunkts, Rīgas domes 2012. gada 18.
decembra saistošo noteikumu Nr. 197 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 3.1. un 3.1.2. punkts, Pievienotās
vērtības nodokļa likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkts, 52.panta pirmās daļas 26.punkts, likums “Par
atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ieveda, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā
stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38.pants, 42.pants, Civillikuma 1756., 1760., 1765. pants,.
[2]2025.gada 3.septembrī tiesā saņemts atbildētāja iesniegums (paskaidrojums).
Prasītāja pieprasīto naudas summu uzskata par nepamatotu.
2024.gada 8.decembrī samaksāja 58,73 euro.
No 2008.gada līdz 2023.gadam nekustamā īpašuma nodokli par zemi maksāja /Nosaukums A/. Rēķins par
zemes nodokli tiek sūtīts apsaimniekotājam, kurš to pierēķina komunālajiem pakalpojumiem.
Prasītājas piestādītos rēķinus par zemes nekustamā īpašuma nodokli uzskata par nepamatotiem. Vērš uzmanību,
ka, lemjot jautājumu par piesaistāmā zemesgabala platību mājai, nav ievērots taisnīguma princips. Lūgums veikt
zemes pārmērīšanu netika izpildīts.
Nevarēja pabeigt privatizāciju, jo bez zemes nomas līguma dzīvokļa privatizāciju nevarēja pabeigt.
Norāda, ka 2025.gada 5.augustā veica maksājumu 868,28 euro.
Pieprasa samaksāto naudas summu 868,28 euro atmaksāt atpakaļ.
[5] 2025.gada 3.septembrī tiesā saņemts prasītāja paziņojums, ka prasītāja atsakās no prasības daļā par
pamatparāda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu kopā 868,28 euro, bet uztur prasību daļā par
pamatparāda un likumisko nokavējuma procentu kopā 214,60 euro un valsts nodevas 162,43 euro piedziņu.
[6] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja daļēji, lūdza apmierināt.
Atbildētājs prasību uzturētajā daļā neatzina, lūdza noraidīt.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, noklausījusies paskaidrojumus, atzīst, ka prasība ir
apmierināma pilnā apmērā.
Izvērtējot atbildētāja iebildumus, tiesa sastāda pilnu spriedumu, iekļaujot spriedumā pilnu motīvu daļu.
[7.1] Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Adrese B/ zemesgabala /Adrese I/,
kadastra Nr./Adrese J/, platība 1232 kv.m., īpašnieks ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
Rīgas dome 2009.gada 8.septembrī pieņēma lēmumu Nr.233 “Par zemesgabala /Adrese D/ saglabāšanu Rīgas
pilsētas pašvaldības īpašuma un Rīgas pašvaldības bilancē esošās un zemesgrāmatā uz Rīgas pašvaldības vārda
reģistrētās dzīvojamās mājas /Adrese K/, privatizācijas uzsākšanu”, ar kuru zemesgabals /Adrese F/, kadastra
Nr. /Adrese L/, 1232 kv.m. platībā nodots nomā dzīvojamās mājā /Adrese F/, esošo dzīvokļu īpašniekiem
atbilstoši kopīpašuma domājamai daļai.
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās pārvaldes 2024.gada 6.jūnija vēstulē Nr.9-02/1361300-
1/1 sniegto informāciju, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā /Persona C/ ir reģistrēts kā
dzīvokļa līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ar adresi /Adrese G/, kadastra numurs /Adrese H/, īpašnieks.
Privatizācijas likuma 50.panta pirmās daļas 3.punkts noteica, ka privatizētā objekta īpašnieka (turpmāk arī —
dzīvokļa īpašnieks) pienākums ir: slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un
apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku — fizisko vai juridisko personu —, uz
kura atrodas privatizētais objekts.
Zemes nomas līgumu par dzīvojamai mājai /Adrese F/, funkcionāli nepieciešamā zemesgabala (kadastra
apzīmējums /Adrese C/), 2800/14660 domājamām daļām, atbildētājs līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nav
noslēdzis.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: maksāt
zemes nomas maksu vai likumisko lietošanas maksu par zemes lietošanas tiesībām, ja dzīvojamā māja atrodas
uz citai personai piederošas zemes.
Privatizācijas likuma 53. panta piektā daļa noteic, ka par nomā uz 99 gadiem nodota zemes gabala lietošanu tiek
slēgts zemes nomas līgums, ievērojot šā panta noteikumus. Nomas maksa saskaņā ar šo līgumu nevar pārsniegt
zemes nodokļa lielumu.
[7.2] Vispirms norādāms, ka atbildētājs jauc jēdzienus “zemes nekustamā īpašuma nodoklis” un “nomas maksa
par zemi”.
Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli maksā
Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu
personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā, tiesiskajā valdījumā vai — šajā likumā noteiktajos gadījumos —
lietošanā ir nekustamais īpašums.
Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta septītā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli par
pašvaldībai piederošo vai piekritīgo nekustamo īpašumu maksā persona, kurai ar pašvaldības institūcijas
lēmumu nekustamais īpašums nodots valdījumā. Ja pašvaldībai piederošais vai piekritīgais nekustamais īpašums
nav nodots valdījumā, bet uz likuma vai cita pamata atrodas citas personas lietošanā (faktiskā lietošanā),
nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir attiecīgā nekustamā īpašuma lietotājs (faktiskais lietotājs).
No lietas materiāliem secināms, ka zemes īpašnieks ir pašvaldība. Tādējādi par zemes nomu ir maksājama
nomas maksa un nekustamā īpašuma nodoklis. Tie ir divi dažādi maksājumi.
Civillikuma 2112. pants noteic, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu
nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu
augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums – īre.
Kā jau tiesa minēja atbilstoši Privatizācijas likuma 53.panta piektajai daļai nomas maksa nevarēja pārsniegt
zemes nodokļa lielumu.
Prasītāja aprēķināja atbildētājam nomas maksu atbilstoši likmei, kāda bija jāmaksā par nekustamā īpašuma
nodokli Rīgā (Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošie noteikumi Nr.197 “Par nekustamā īpašuma
nodokli Rīgā” - šobrīd šie noteikumi zaudējuši spēku).
Ja uz zemes esošā ēka (būve) ir patstāvīgs īpašuma objekts, kas nepieder zemes īpašniekam, starp zemes un
ēkas īpašnieku pastāv piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Šī tiesiskā attiecība – piespiedu noma – rodas uz
likuma pamata ar īpašuma tiesiskā valdījuma iegūšanas brīdi (sk. Satversmes tiesas 2009.gada 13.februāra
sprieduma lietā Nr. 2008-34-01 12.punktu), un pastāv neatkarīgi no tā, vai starp pusēm ir noslēgta rakstiska
vienošanās (nomas līgums). Nedz zemes, nedz dzīvokļu īpašnieki (tiesiskie valdītāji) šo stāvokli ietekmēt nevar,
un viņiem jārēķinās ar esošo situāciju.
Kā līdzekli zemesgabala un uz tā esošās ēkas (būves) īpašnieku savstarpējo tiesisko attiecību noregulēšanai
likumdevējs sākotnēji izvēlējās piespiedu nomas institūtu.
Kopš 2024.gada 1.janvāra šīs tiesiskās attiecības ir noregulētas ar likumiskās lietošanas tiesības institūta
palīdzību (Atjaunošanas likuma 38.–42. pants), paredzot ēkas (būves) īpašniekam tiesisku pamatu un iespēju
īstenot savu īpašuma tiesību uz ēku (būvi), bet zemesgabala īpašniekam – saņemt atlīdzību par zemesgabala
lietošanu. Atjaunošanas likuma 38.panta otrā daļa noteic, ka būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums
maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas
apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā (..).
Tādējādi līdz 2024.gada 1.janvārim prasītājs bija tiesīgs aprēķināt nomas maksu, kas nevarēja pārsniegt zemes
nodokļa lielumu, bet sākot ar 2024.gada 1.janvāri prasītājs ir tiesīgs aprēķināt zemes lietošanas maksu.
[7.4] Prasītājs iesniedza:
1. 2024.gada 8.jūlija rēķinu Nr.FNL-001164 par 55,25 euro (zemes likumiskās lietošanas maksa 01.07.2024. –
30.09.2024.). Samaksas termiņš 2024.gada 31.jūlijs;
2. 2024.gada 27.marta rēķinu Nr.FNL-00868 par 55,25 euro (zemes likumiskās lietošanas maksa 01.04.2024. –
30.06.2024.). Samaksas termiņš 2024.gada 30.aprīlis;
3.2024.gada 7.marta rēķinu Nr.FNL-000439 par 55,25 euro (zemes likumiskās lietošanas maksa 01.01.2024. –
31.03.2024.). Samaksas termiņš 2024.gada 31.marts;
3. 2023.gada 7.novembra rēķinu FNL-00267 par 82,87 euro (zemes nomas maksa 01.01.2023. – 31.12.2023.).
Samaksas termiņš 2023.gada 20.decembris;
4. 2023.gada 14.jūnija rēķinu Nr.PAK-127710 par 868,28 euro (zemes nomas maksa 01.07.2013. –
31.12.2022.). Samaksas termiņš 2023.gada 30.jūnijs.
Veicot matemātiskus aprēķinus pēc formulas: kadastrālā vērtība x likme/ atbildētājam piederošo domājamo daļu
lielumu, tiesa nekonstatēja aprēķinu kļūdas.
Piemēram, par 2024.gada vienu ceturksni rēķinot pēc formulas 28927 euro x 4 %/ 2800/14660 = 221 euro. Par
vienu ceturksni attiecīgi 55,25 euro.
Detalizēts parāda aprēķins un likmes attiecībā uz nomas maksa aprēķinu ir iesniegts, atspoguļots prasības
pieteikumā un pielikumā pie prasības pieteikuma.
Tiesa nekonstatēja aprēķinu kļūdas.
Tiesa secina, ka nomas maksas parāds un zemes likumiskās lietošanas maksas parāds par laiku no 23.08.2014.
līdz 30.09.2024. ir 1023,71 euro.
[7.5] Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu par procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas
summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas
ilgumu. Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku
darījumu, vai uz likumu.
Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata,
šādos gadījumos: par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs;
šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas
nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta
gadā.
Atbildētājam bija jāveic zemes nomas maksas samaksa un zemes likumiskās lietošanas maksas samaksa, ko
atbildētājs nav darījis.
Prasība ir pamatota arī daļā par likumisko nokavējuma procentu 59,17 euro laiku no 2023.gada 1.jūlija līdz
2024.gada 22.augustam piedziņu.
[7.6] Prasītājs ir iesniedzis pierādījumus, ka atbildētājs vairāku gadu garumā tika informēts gan par to, ka
jānoslēdz nomas līgums, gan par viņa pienākumu maksāt zemes nomas maksu, gan par viņa pienākumu maksāt
zemes likumiskās lietošanas maksu, gan par to, ka atbildētājam aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti par
maksājumu neveikšanu: 13.11.2009. uzaicinājums noslēgt nomas līgumu; 07.01.2010. atbildē uz atbildētāja
iesniegumu sniegts skaidrojums zemes nomas maksas aprēķināšanas pamatojumam, sniegts skaidrojums par
piesaistāmā zemes gabala jautājumu, kā arī norādīts pamatojums atbildētāja pienākumam maksāt nekustamā
īpašuma nodokli un likmes uz 2010.gadu; 15.02.2011. pašvaldības atbilde par zemes nomas līguma slēgšanu;
20.08.2013. pirmstiesas bridinājumu; 23.02.2015. paziņojumu par zemes nomas līguma noslēgšanu; 23.02.2015.
paziņojums Nr.DMPK-15-790-ap; 11.08.2016. brīdinājums Nr.DMPK-16-4463-ap; 26.09.2023. atgādinājums
Nr.DMPK-23-1601-ap; 22.12.2023. pirmstiesas brīdinājums Nr.DMPK-2270-ap.
Izvērtējot atbildētāja iebildumus, ka vairāku gadu garumā viņš nav bijis informēts par parādu, tiesa tos atzīst par
nepamatotiem.
[7.7] Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1.punkts noteic, ka prasītājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atteikties
no prasības.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs ir atteicies no
prasības.
Prasītājs lūdza par labu prasītājai piedzīt dzīvojamai mājai /Adrese A/, funkcionāli nepieciešamā zemes gabala
domājamo daļu zemes nomas maksas parādu 1023,71 euro par laiku no 2014.gada 23.augusta līdz 2024.gada
30.septembrim, kā arī likumiskos nokavējuma procentus 59,17 euro laiku no 2023.gada 1.jūlija līdz 2024.gada
22.augustam.
Prasītājs 2025.gada 5.augustā saņēma atbildētāja veikto maksājumu par 868,28 euro samaksu par zemes nomu.
Civillikuma 1843.pants noteic, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita
vēl nenomaksātos procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai, ja vien kreditors
nav bijis ar mieru pieņemt maksājumu tieši tikai uz kapitāla rēķinu un par to kvitējis. (..)
2025.gada 3.septembrī tiesā saņemts prasītājas paziņojums, ka prasītāja atsakās no prasības daļā par
pamatparāda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu kopā 868,28 euro, bet uztur prasību daļā par
pamatparāda un likumisko nokavējuma procentu kopā 214,60 euro un valsts nodevas 162,43 euro piedziņu.
Tiesa secina, ka prasītājs 868,28 euro novirzījis likumisko nokavējuma procentu dzēšanai, kā arī daļējai parāda
dzēšanai.
1023,71 euro + 59,17 euro = 1082,88 euro – 868,28 euro = 214,60 euro.
Tiesvedība ir izbeidzama daļā par pamatparāda 809,11 euro par laiku no 2014.gada 23.augusta līdz 2024.gada
30.septembrim un likumisko nokavējuma procentu 59,17 euro laiku no 2023.gada 1.jūlija līdz 2024.gada
22.augustam piedziņu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 225.pantam, ja tiesvedība ir izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām
pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
[7.8] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. un Civillikuma 1765.pantu, tiesa nosaka prasītājai tiesības
saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā līdz sprieduma izpildei.
[7.9] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, tiesa piedzen no atbildētāja par labu prasītājai
Rīgas valstspilsētas pašvaldībai samaksāto valsts nodevu 162,43 euro (Civilprocesa likuma 34.panta pirmās
daļas 1.punkta “a” apakšpunkts likuma redakcijā uz prasības celšanas brīdi, t.i., 15 % no 1082,88 euro).
[7.10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.- 193. pantu, 195., 204.1 un 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
izbeigt tiesvedību Rīgas valstspilsētas pašvaldības prasības daļā vienkāršotā procedūrā pret /Persona C/
parpamatparāda 809,11 euro par laiku no 2014.gada 23.augusta līdz 2024.gada 30.septembrim un likumisko
nokavējuma procentu 59,17 euro laiku no 2023.gada 1.jūlija līdz 2024.gada 22.augustam piedziņu.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības prasību apmierināt
Piedzītno /Persona C/, personas kods /Personas kods A/, par labu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, reģistrācijas
Nr. 90011524360, parādu par zemes nomu un zemes likumiskās lietošanas maksu 214,60 euro par laiku no
2014.gada 23.augusta līdz 2024.gada 30.septembrim, valsts nodevu 162,43 euro, kopā 377,03 euro (trīs simti
septiņdesmit septiņi euro 03 centi).
Zemes nomas maksas parāda samaksa veicama: /Nosaukums B/ Latvijas filiāle, konta Nr./IBAN A/.
Valsts nodevas samaksa veicama: /Nosaukums B/ Latvijas filiāle, konta Nr./IBAN B/.
Noteikt Rīgas valstspilsētas pašvaldībai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)
saņemt no /Persona C/, personas kods /Personas kods A/,6% (sešus) gadā no kopējās piespriestās, bet vēl
nepiedzītās summas.
Noteikt /Persona C/, personas kods /Personas kods A/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20
(divdesmit) dienu laikā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības
ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.
Iesniedzot apelācijas sūdzību maksājama valsts nodeva, saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.pantu un
3.pielikumu, norādot sekojošus rekvizītus. Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas numurs 90000050138, saņēmēja
banka Valsts kase, konta numurs /IBAN C/, BIC kods TRELLV22. Maksājuma mērķī jānorāda lietu
identificējoša informācija.
Spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2026.gada 28.aprīlī.
Tiesnese Inese Ušakova
Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.