Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420144824 / A42-00249-25 ECLI:LV:ADRJLTN:2025:0716.A420144824.4.S Generato dall'IA

Court dismissed VAT appeal for failing to prove non-existent transactions with third parties.

Numero d'incarto A420144824 / A42-00249-25
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative District Court of Liepāja rejected the taxpayer's request to annul the State Revenue Service's tax control report. The court found that the taxpayer failed to provide credible evidence or specific explanations for transactions with third parties that were not physically executed. Consequently, the court upheld the Revenue Service's conclusion that the declared transactions were fictitious and the original tax decision remained valid.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291. panti: The taxpayer bears the burden of proving the factual occurrence of declared transactions; failure to provide credible evidence or specific explanations regarding non-existent transactions justifies the tax authority's finding of fictitious activity.

Parole chiave

Generato dall'IA
fictitious transactions burden of proof VAT declaration tax control report administrative review State Revenue Service non-existent contracts norma SIA

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administratīvā procesa likuma 246.-251. panti
Administratīvā procesa likuma 289.-291. panti

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. A420144824

A42-00249-25

ECLI:LV:ADRJLTN:2025:0716.A420144824.4.S

Administratīvā rajona tiesa

Liepājas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Liepājā 2025.gada 16.jūlijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Stella Blūma,

piedaloties pieteicējas /SIA Nosaukums A/ pārstāvim /Persona B/, pieteicējas pārstāvim zvērinātam

advokātam /Persona G/ un atbildētājas ijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta –

pārstāvei /Persona /,o-fareast-font-family: 'Times New Roman'; mso-font-kerning: 0pt; mso-ligatures:

none;">Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta – pārstāvei /Persona /,

tiesas sēdēs, izmantojot Microsoft Teamsvideokonferenču platformu, izskatīja administratīvo lietu, kas

ierosināta pēc /SIA Nosaukums A/ pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2024.gada 14.marta lēmuma

Nr./Numurs/ atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvalde, konstatējot neatbilstības pieteicējas

/SIA Nosaukums A/ iesniegtajās pievienotās vērtības nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijās par

periodu no 2022.gada 1.februāra līdz 31.maijam, 2022.gada augustu un 2023.gada martu, ar 2024.gada 15.janvāra

nodokļu kontroles rēķinu „Par nodokļu kontroles rezultātu” samazināja pieteicējai 2022.gada februāra – maija un

augusta pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā deklarēto no Eiropas Savienības dalībvalstīm saņemto preču un

pakalpojumu vērtību par 71 550 euro, kā arī attiecīgajā mēnesī atskaitāmo priekšnodokli, un nomaksai budžetā

pieteicējai aprēķināja uzņēmumu ienākuma nodokli 19 520 euro un nokavējuma naudu 4904,09 euro.

Pieteicēja nepiekrita nodokļu kontroles rēķinam un to apstrīdēja, savukārt ar Valsts ieņēmumu dienesta

2024.gada 14.marta lēmumu (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) nodokļu kontroles rēķins atstāts negrozīts.

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[1.1] Pieteicēja iesaistījusies dokumentu noformēšanā par neesošiem darījumiem ar /MB Nosaukums/ un

/UAB Nosaukums/. Par to, ka preces (kabeļi) nav piegādātas un noformēti tikai dokumenti, liecina: 1) formāli

noformētie rēķini un Kravu starptautisko autopārvadājumu līgumi (turpmāk – CMR), kas pretēji Grāmatvedības

likuma prasībām neļauj izsekot darījumu gaitai; tajos norādītā informācija neatbilst citiem lietā konstatētajiem

faktiem; 2) pieteicēja nav sniegusi ticamu un dokumentāri pamatotu informāciju par preču izmantošanu; 3) /Valsts

nosuakums/ nodokļu administrācijas sniegtā informācija neapstiprina /MB Nosaukums/ un /UAB Nosaukums/ reālas

saimnieciskās darbības veikšanu; 4) savstarpēji koordinētā darbība darījumu noformēšanā, kas nav vērtējams kā

nejaušība, bet gan kā saskaņotu darbību veikšana.

Valsts ieņēmumu dienests konstatēja, ka CMR nav noformēti atbilstoši 1956.gada 19.maija Konvencijai par

kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu. Nevar identificēt personu, kura CMR parakstījusi, līdz ar to nav

iespējams pārbaudīt, vai to parakstījusī persona ir konkrētās juridiskās personas amatpersona vai darbinieks.

Atbilstoši Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas (turpmāk – TLKAIS) datiem

transportlīdzekļiem/Transportlīdzeklis B/ ar valsts reģistrācijas /Numurs/ un /Transportlīdzeklis D/ ar valsts

reģistrācijas Nr./Numurs A/ strīda darījumu dokumentos norādītajos datumos Latvijas robežas šķērsošana nav

konstatēta. Pieteicējas amatpersonas paskaidrojumi nesatur objektīvi pamatotu skaidrojumu par darījumu partneru –

/MB Nosaukums/ un /UAB Nosaukums/ – izvēli. Nav konstatējams, kā pieteicēja uzzināja, ka minēto uzņēmumu

rīcībā ir tai nepieciešamās preces, kā tika gūta pārliecība par šo uzņēmumu iespējām veikt attiecīgos darījumus.

Objekta /Adrese A/, tāme liecina, ka objektā paredzēto kabeļu izmēri neatbilst strīdus darījumu partneru vārdā

noformētajos rēķinos norādītajiem kabeļu izmēriem (5x6 mm2, 5x10 mm2, 3x2,5 mm2). Pieteicējas amatpersonas

paskaidrojumā norādītā informācija par /Valsts nosuakums/ uzņēmumu vārdā noformētajos rēķinos minēto kabeļu

piegādi un izmantošanu objektā /Adrese A/, neatbilst faktiskajiem apstākļiem. Izvērtējot pieteicējas iesniegtos

dokumentus un paskaidrojumus kopsakarā, nevar izsekot un gūt apstiprinājumu rēķinos norādīto kabeļu 5x6 mm2

(10 350 m), 5x10 mm2 (4800 m), 3x2,5 mm2 (8700 m), regulating 20W/m (1000 m), kas deklarēti kā iegādāti no

/MB Nosaukums/ un /UAB Nosaukums/, lietošanai paredzētajam mērķim. Strīdus darījumu partneri nav

apstiprinājuši darījumus ar pieteicēju. No /Valsts nosuakums/ nodokļu administrācijas sniegtās informācijas nevar

gūt apstiprinājumu strīdus darījumu partneru reālas saimnieciskās darbības veikšanai,

Izvērtējot situāciju kopumā, neiespējama ir visu šo apstākļu nejauša sakritība. Tā kā labticīga dokumentu

noformēšana par neesošiem darījumiem ir grūti iedomājama, ir prezumējama pieteicējas apzināta rīcība, tādēļ

detalizēta nodokļu maksātāja ļaunticības pamatošana šādos gadījumos nav nepieciešama.

Strīdus darījumu partneru vārdā noformētie rēķini satur nepatiesu informāciju, tāpēc Grāmatvedības likuma

6.panta otrās un ceturtās daļas, 8.panta pirmās daļas izpratnē tie nav atzīstami par grāmatvedības attaisnojuma

dokumentiem, kā arī par nodokļa rēķiniem, atbilstoši kuriem saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma

86.panta pirmo daļu aprēķināms pievienotās vērtības nodoklis un atskaitāms priekšnodoklis saskaņā ar minētā

likuma 92.panta pirmās daļas 5.punktu.

[1.2] Gan uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan pievienotās vērtības nodokļa aprēķinā tiek ņemti vērā vieni un

tie paši attaisnojuma dokumenti (darījumu apliecinošie rēķini), uz abiem vienādi attiecas likuma „Par

grāmatvedību” un Grāmatvedības likuma nosacījumi par patiesas informācijas atspoguļošanu grāmatvedībā un par

ierakstu izdarīšanu grāmatvedības reģistros tikai saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem.

Pieteicēja grāmatvedības reģistros ir iegrāmatojusi saimnieciskās darbības realitātei neatbilstošus (faktiski

nenotikušus) darījumus ar /MB Nosaukums/ un /UAB Nosaukums/. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta

otrās daļas 2.punkta izpratnē minēto darījumu vērtība ir atzīstama kā ar saimniecisko darbību tieši nesaistīti

izdevumi, kas veikti pēc sabiedrības iniciatīvas nolūkā samazināt peļņu. Ņemot vērā minēto, Valsts ieņēmumu

dienests pieteicējai papildu nomaksai budžetā noteica uzņēmumu ienākuma nodokli 19 520 euro un nokavējuma

naudu 4904,09 euro.

[2] Pieteikumā tiesai pieteicēja norāda, ka Valsts ieņēmumu dienests nav ņēmis vērā specifisko pieteicējas

darbības jomu, formāli izvērtējot saņemto informāciju un dokumentus. /MB Nosaukums/ un /UAB Nosaukums/

darījumos pieļautie trūkumi attiecināti uz pieteicēju, lai arī par šādiem trūkumiem pieteicēja nezināja un nevarēja

zināt. Pieteicēja nesagatavoja preces pavaddokumentus, tai nebija jāpārliecinās par to, kas un ar kādu transportu

preci pārvadā, jo par preču pārvadātāja godprātību atbild sadarbības partneris. Turklāt pieteicējai nav pieejami nedz

TLKAIS dati, nedz tie arī jāpārbauda. Pieteicējai nebija jāveic padziļināta sadarbības partnera izpēte, jo sadarbība ir

epizodiska, pieteicēja iepērk preci no tā sadarbības partnera, kurš piedāvā lētāku cenu ar piegādi. Ja prece tiek

atvesta noteiktā daudzumā un kvalitātē uz noteikto adresi ar pēcapmaksas nosacījumiem, tad pieteicējai nav jāveic

padziļināta preču piegādātāja izpēte, transporta kustība un juridiskā piederība u.c. Tāpat pieteicēja nevar būt

atbildīga vai panākt to, ka sadarbības partneris godprātīgi komunicē ar savas valsts nodokļu administrāciju. Tomēr

svarīgi ir ņemt vērā, ka sadarbības partneri darījumus ir deklarējuši savas valsts nodokļu administrācijā, tādējādi

darījumus atzinuši par notikušiem. Objektā paredzēto kabeļu izmēri neatbilst rēķinos norādītajiem kabeļu

izmēriem, jo tāmē vienīgais kritērijs kabeļiem tika norādīts – šķērsgriezums, tāpēc pieteicēja tāmē norādīto aizstāja

ar analogu, kas bija ekonomiski izdevīgāks. Tāme ir tikai sākotnējais cenu piedāvājums, bet būvniecībā noteicošais

ir būvprojekts. Turklāt pasūtītā prece bija plānota arī citiem objektiem. Preču glabāšanai noliktava nav

nepieciešama, jo elektromateriāli (t.sk. kabeļu gabarīti) ir salīdzinoši nelieli. Ja pievienotās vērtības nodokļa

deklarācijā tiek konstatēta kļūda – tā ir nodokļu deklarācijas neprecizitāte, kuru var labot, bet tas nepadara preces

piegādi par nenotikušu.

[3] Valsts ieņēmumu dienests tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties

uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem, papildus paskaidrojot, ka lietā nav strīda par preces nosūtītāja

atbildību, nolīgstot preču pārvadātāju. Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka, nespējot identificēt personu, kura ir

parakstījusi CMR, nav iespējams pārbaudīt, vai to parakstījusi konkrētās juridiskās personas amatpersona vai

darbinieks. Taču apstāklis, ka nav parakstītāja paraksta atšifrējuma, pats par sevi neliecina par dokumentu formālu

noformēšanu, ja vien nepastāv kādas citas indikācijas, kas norāda, ka darījumi nav notikuši tā, kā atspoguļots

dokumentos. Līdz ar to ir vērtēta arī informācija no TLKAIS un atbilstoši TLKAIS datiem strīdus darījumu

dokumentos norādītajos datumos transportlīdzeklim /Transportlīdzeklis B/ ar valsts reģistrācijas /Numurs/ un

transportlīdzeklim /Transportlīdzeklis D/ar valsts reģistrācijas Nr./Numurs A/ Latvijas robežas šķērsošana nav

konstatēta. Tādēļ nav gūts apstiprinājums strīdus preču piegādēm no /Valsts nosuakums/ uzņēmumiem.

[4] Tiesas sēdēs pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja.

Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve pieteikumu neatzina.

2025.gada 3.aprīļa tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki /Persona A/ un/Persona C/.

Uz 2025.gada 3.aprīļa un 2025.gada 22.maija tiesas sēdēm aicinātais liecinieks /Persona F/ neieradās un

atbilstoši Valsts policijas sniegtajai informācijai /Persona F/ 2025.gada 21.jūnijā miris.

Motīvu daļa

[5] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējas 2022.gada 1.februāra līdz 31.maijam, 2022.gada augustā un

2023.gada martā deklarētie un grāmatvedības dokumentos iegrāmatotie darījumi ar em>/MB Nosaukums/ un /UAB

Nosaukums/par elektrības kabeļu iegādes darījumiem faktiski ir notikuši. Un attiecīgi – vai Valsts ieņēmumu

dienests pamatoti samazināja pieteicējai 2022.gada februāra–maija un augusta pievienotās vērtības nodokļa

deklarācijā deklarēto no Eiropas Savienības dalībvalstīm saņemto preču un pakalpojumu vērtību par 71 550euro, kā

arī attiecīgajā mēnesī atskaitāmo priekšnodokli, un nomaksai budžetā pieteicējai aprēķināja uzņēmumu ienākuma

nodokli 19 520 euro un nokavējuma naudu 4904,09 euro.

[6] Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot pieteicējas iesniegtās 2022.gada februāra–maija, augusta

pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas, konstatēja, ka pieteicēja grāmatvedības reģistros reģistrējusi un

pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās no Eiropas Savienības dalībvalstīm saņemto preču un pakalpojumu

vērtībā deklarēja preču iegādi no/MB Nosaukums/ un /UAB Nosaukums/, kas faktiski nav notikuši. Līdz ar to

secināts, ka pieteicēja nepamatoti aprēķināja pievienotās vērtības nodokli un atskaitīja priekšnodokli par šiem

darījumiem, kā arī pieteicējas 2022.gada februārī–maijā, augustā un 2023.gada martā veiktie naudas līdzekļu

maksājumi 78 075euro (/MB Nosaukums/ 32 975 euro un /UAB Nosaukums/ 45 100 euro) nav saistīti ar

saimniecisko darbību un iekļaujami attiecīgo periodu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijās ar nodokli

apliekamajā bāzē.

[7] Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 5.punktam, ja preces iegādātas un

pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu

nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir aprēķinātā nodokļa

summa par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.

Senāts savā praksē ir atzinis, ka, lai liegtu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ir jākonstatē viens no šādiem

apstākļiem: 1) darījums faktiski nemaz nav noticis (preces reāli nav piegādātas vispār, noformēti ir tikai

dokumenti); 2) pieteicēja pati iesaistījusies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā

izmantošanā; 3) pieteicēja ir bijusi informēta, ka tiek iesaistīta darījumā ar fiktīvo uzņēmumu (Senāta 2013.gada

10.septembra sprieduma lietā Nr. SKA-12/2013 (A42676407) 12.punkts). Tādējādi tiesai ir jānoskaidro, vai prece

vai pakalpojums noformēto dokumentu aizsegā vispār ir piegādāts (tostarp noskaidrojot, vai tas tiek apšaubīts no

dienesta puses, vai par to pastāv strīds). Minētais ir būtiski, jo atkarībā no tā, vai prece vai pakalpojums ir vai nav

piegādāts, mainās to apstākļu apjoms, kas tiesai ir jānoskaidro un jānovērtē. Proti, ja ar pārliecinošiem

pierādījumiem tiek konstatēts, ka prece vai pakalpojums noformēto dokumentu aizsegā vispār nav piegādāts (to nav

darījis ne darījuma dokumentos norādītais piegādātājs, ne arī jebkāda cita persona), tad atbilde uz to, vai

priekšnodokļa tiesību izmantotājs zināja, ka iesaistās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas ļaunprātīgā

izmantošanā, ir acīmredzama, līdz ar to tālāks izvērtējums vairs nav nepieciešams (Senāta 2028.gada 16.maija

sprieduma lietā Nr.SKA-44/2018 (ECLI:LV:AT:2018:0516.A420462813.2.S) 5.punkts).

[8] Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.panta pirmo daļu šā likuma 2.panta pirmās daļas 1.

un 2.punktā minētajiem nodokļa maksātājiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze veidojas, summējot

taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātos objektus, kas minēti šā panta otrajā daļā. Minētā panta otrās daļas

2.punkta „a” apakšpunkts paredz, ka šā likuma 2.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem nodokļa

maksātājiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietver ar nodokli apliekamus objektus, tostarp

nosacīti sadalīto peļņu, kas ietver ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, kas aprēķināti saskaņā ar šā

likuma 8.pantu.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka, identificējot ar saimniecisko darbību

nesaistītus izdevumus, tos vērtē ne tikai atbilstoši juridiskajai formai, bet arī darījuma ekonomiskajai būtībai (pirmā

daļa)

Senāts ir atzinis, ka ziņām par preču piegādātāju ir būtiska nozīme, pārbaudot, vai nodokļu maksātājs

pareizi aprēķinājis uzņēmumu ienākuma nodokli. Tikai zinot preču piegādātāju, ir iespējams pārliecināties, vai

preču piegādes darījums ir noticis par attiecīgu cenu. Konstatējot, ka pavadzīmēs-rēķinos norādītā persona preces

nav piegādājusi, ir pamats uzskatīt, ka konkrētais darījums nav noticis. Savukārt, secinot, ka darījums nav noticis,

jāatzīst, ka darījuma rezultātā radušās izmaksas nav saistītas ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību (Senāta

2009.gada 26.jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-235/2009 16.punkts; 2011.gada 11.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-

117/2011 9.punkts; 2013.gada 12.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-21/2013 18.punkts; 2019.gada 8.marta sprieduma

lietā Nr.SKA-218/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0308.A420519111.2.S) 6.punkts).

Gan uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan pievienotās vērtības nodokļa aprēķinā tiek ņemti vērā vieni un tie

paši attaisnojuma dokumenti (darījumu apliecinošie rēķini), uz abiem vienādi attiecas likuma „Par grāmatvedību”

normas, arī 2.pants par patiesas informācijas atspoguļošanu grāmatvedībā un 7.panta pirmā daļa par ierakstu

izdarīšanu grāmatvedības reģistros tikai saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem. Abos gadījumos būtiska nozīme ir

tam, vai persona darījuma rezultātā ir saņēmusi preces (pakalpojumus), ko tā izmantojusi savas saimnieciskās

darbības nodrošināšanā. Tādēļ Senāts ir atzinis, ka, ja nodokļu administrācijai ir pamats apšaubīt, vai darījums

faktiski noticis tieši ar attaisnojuma dokumentos minēto darījumu partneri, ir jānoskaidro, vai nodokļu maksātājs ir

iesaistījies (vai arī apzinājies vai tam vajadzēja apzināties, ka tādējādi tas iesaistās) krāpšanā ar nodokļiem (Senāta

2013.gada 12.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-21/2013 19.punkts; 2019.gada 8.marta sprieduma lietā Nr.SKA-

218/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0308.A420519111.2.S) 6.punkts).

Tādējādi arī reversās pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas un atskaitīšanas kārtības piemērošanas

gadījumā nodokļu administrācija var apšaubīt darījumu faktisko norisi tieši ar attaisnojuma dokumentos minēto

darījumu partneri un šādu pierādījumu pietiekamības gadījumā nodokļu administrācija var koriģēt nodokļu

maksātāja datus uzņēmumu ienākuma nodoklim (Senāta 2016.gada 11.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-650/2016

(A420519111) 8.punkts; 2019.gada 8.marta sprieduma lietā Nr.SKA-218/2019

(ECLI:LV:AT:2019:0308.A420519111.2.S) 6.punkts).

[9] Vērtējot pieteicējas deklarētos darījumus ar ārvalstu komersantiem /MB Nosaukums/ un /UAB

Nosaukums/, tiesa konstatē turpmāk minēto.

[9.1] Pieteicēja 2021.gada 28.decembrī noslēdza pakalpojuma sniegšanas līgumu ar /SIA Nosaukums G/, ar

kuru apņēmās nodrošināt dežūrelektriķa pakalpojumu sniegšanu (lietas 1.sējuma 56.lapa); 2022.gada 24.janvārī

noslēdza līgumu ar /AS Nosaukums F/, ar kuru apņēmās organizēt un ar saviem darba rīkiem, ierīcēm un

darbaspēku pienācīgā kvalitātē izpildīt elektroapgādes tīklu montāžas darbus objektā – daudzdzīvokļu dzīvojamās

ēkas jaunbūvē (/Adrese/) ( lietas 1.sējuma 58.-59.lapa). 2022.gada 24.janvārī noslēgtajam līgumam pielikumā

pievienota tāme, kurā norādīts, ka objektā nepieciešami kabeļi ar vara dzīslām šķērsgriezumā 4x10 mm2 (8 m), 4x6

mm2 (8 m), 5x4 mm2 (367 m), 5x2,5 mm2 (20 m), 7x1,5 mm2 (363 m), 4x10 mm2 (8 m), 4x10 mm2 (2290 m) un

3x1,5 mm2 (765 m) (lietas 60.lapa).

[9.2] /UAB Nosaukums/pieteicējai izrakstīja apmaksai 2022.gada 28.februārī rēķinu Nr.DS/MG-280222 par

kabeliCYKY 5x6 mm2 (2000 m) (lietas 1.sējuma 213.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 222.lapa);

2022.gada 9.martā rēķinu Nr.DS/MG-090322 par kabeliCYKY 5x6 mm2 (200 m) (lietas 1.sējuma 211.lapa,

tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 219.lapa); 2022.gada 22.martā rēķinu Nr.DS/MG-220322 par

kabeliCYKY 5x10 mm2 (2500 m) (lietas 1.sējuma 210.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 218.lapa);

2022.gada 23.martā rēķinu Nr.DS/MG-230322 parELSRMI1080 pašregulējošo kabeli 20 W/k (1000 m) (lietas

1.sējuma 216.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 221.lapa); 2022.gada 6.aprīlī rēķinu Nr.DS/MG-

060422 par kabeliCYKY 5x10 mm2 (1000 m) (lietas 1.sējuma 215.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma

224.lapa); 2022.gada 3.maijā rēķinu Nr.DS/MG-020522 par kabeliCYKY 5x10 mm2 (800 m) (lietas 1.sējuma

212.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 220.lapa); 2022.gada 10.maijā rēķinu Nr.DS/MG-100522 par

kabeliCYKY 5x6 mm2 (350 m) (lietas 1.sējuma 209.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 217.lapa);

2022.gada 27.maijā rēķinu Nr.DS/MG-270522 par kabeliCYKY 5x6 mm2 (1000 m) (lietas 1.sējuma 214.lapa,

tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 223.lapa).

2022.gada 28.februārī, 9. un 23.martā, 6.aprīlī, 2., 11. un 27.maijā pieteicēja veica iepriekš minēto rēķinu

apmaksu par darījumiem ar /UAB Nosaukums/ (lietas 1.sējuma 52.lapa).

[9.3] Par kabeļa CYKY 5x6 mm2 piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.(nav salasāms), kravas

iekraušana veikta 2022.gada 28.februārī (lietas 1.sējuma 193.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma

202.lapa); par ELSRMI1080 pašregulējošo kabeļa 20 W/k piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.(nav

salasāms), kravas iekraušana veikta 2022.gada 23.martā (lietas 1.sējuma 194.lapa, tulkojums no angļu valodas

lietas 1.sējuma 203.lapa); par kabeļa CYKY 5x10 mm2 piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.(nav salasāms),

kravas iekraušana veikta 2022.gada 23.martā (lietas 1.sējuma 197.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma

206.lapa); par kabeļa CYKY 5x10 mm2 piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.(nav salasāms), kravas

iekraušana veikta 2022.gada 8.aprīlī (lietas 1.sējuma 191.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma

200.lapa); par kabeļa CYKY 5x10 mm2 piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.(nav salasāms), kravas

iekraušana veikta 2022.gada 3.maijā (lietas 1.sējuma 195.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma

204.lapa); par kabeļa CYKY 5x8 mm2 piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.(nav salasāms), kravas

iekraušana veikta 2022.gada 9.martā (lietas 1.sējuma 196.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma

205.lapa); par kabeļa CYKY 5x8 mm2 piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.DS-MG-110522, kravas

iekraušana veikta 2022.gada 11.maijā (lietas 1.sējuma 198.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma

207.lapa); par kabeļa CYKY 5x6 mm2 piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.(nav salasāms), kravas

iekraušana veikta 2022.gada 30.maijā (lietas 1.sējuma 192.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma

201.lapa). /UAB Nosaukums/vārdā noformētajās CMR kravas izkraušanas vieta norādīta /Adrese A/; krava

pārvadāta ar transportlīdzekli/Transportlīdzeklis D/ ar valsts reģistrācijas Nr./Numurs A/.

[9.4] /MB Nosaukums/ pieteicējai izrakstīja apmaksai 2022.gada 18.augustā rēķinu Nr.LMB-NT-1622-1 par

kabeliCYKY 5x6 mm2 (2000 m) (lietas 1.sējuma 188.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 187.lapa);

2022.gada 24.augustā rēķinu Nr.LMB-NT-2422-1 par kabeliCYKY 5x5 mm2 (3000 m) (lietas 1.sējuma 185.lapa,

tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 186.lapa); 2022.gada 30.augustā rēķinu Nr.LMB-NT-3022-7 par

kabeliCYKY 5x10 mm2 (1500 m) (lietas 1.sējuma 189.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 190.lapa).

Minēto rēķinu apmaksu pieteicēja veica 2022.gada 16., 24. un 30.augustā ( lietas 1.sējuma 49. un 53.lapa).

[9.5] Par kabeļa CYKY 5x6 mm2 piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.1722981, kravas iekraušana

veikta 2022.gada 17.augustā (lietas 1.sējuma 181.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 184.lapa); par

kabeļa CYKY 5x6 mm2piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr./Tālrunis A/, kravas iekraušana veikta

2022.gada 26.augustā ( lietas 1.sējuma 179.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 182.lapa); par kabeļa

CYKY 5x10 mm2 piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.(nav salasāms), kravas iekraušana veikta 2022.gada

30.augustā ( lietas 1.sējuma 180.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 183.lapa). Minētajās CMR

kravas izkraušanas vieta norādīta /Adrese A/, bet prece pārvadāta ar transportlīdzekli/Transportlīdzeklis/ /B/

/Numurs/.

2023.gada 3.martā pieteicēja veica rēķina Nr.LMB-MT-2923-03 apmaksu par darījumu ar/MB Nosaukums/

(lietas 1.sējuma 51.lapa).

[9.6] Pieteicēja 2022.gada februāra pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā deklarēja darījumu ar/UAB

Nosaukums/ par precēm, kas saņemtas no Eiropas Savienības dalībvalsts, par 6800euro un pievienotās vērtības

nodokli 1428 euro (lietas 1.sējuma 78.lapa); 2022.gada marta pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā deklarēja

darījumus ar/UAB Nosaukums/ par precēm, kas saņemtas no Eiropas Savienības dalībvalsts, par: 1) 7020euro un

pievienotās vērtības nodokli 1474,20 euro; 2) 9750 euro un pievienotās vērtības nodokli 2047,50 euro; 3) 5100

euro un pievienotās vērtības nodokli 1071 euro (lietas 1.sējuma 79.lapa); 2022.gada aprīļa pievienotās vērtības

nodokļa deklarācijā deklarēja darījumu ar/UAB Nosaukums/ par precēm, kas saņemtas no Eiropas Savienības

dalībvalsts, par 6500euro un pievienotās vērtības nodokli 1365 euro (lietas 1.sējuma 80.lapa); 2022.gada augusta

pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā deklarēja darījumus ar/MB Nosaukums/ par precēm, kas saņemtas no

Eiropas Savienības dalībvalsts, par: 1) 6800 euro un pievienotās vērtības nodokli 1428 euro; 2) 9900 euro un

pievienotās vērtības nodokli 2079 euro; 3) 9750 euro un pievienotās vērtības nodokli 2047,50 euro (lietas 1.sējuma

81.lapa); 2022.gada maija pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā deklarēja darījumus ar/UAB Nosaukums/ par

precēm, kas saņemtas no Eiropas Savienības dalībvalsts, par: 1) 5240euro un pievienotās vērtības nodokli 1100,40

euro; 2) 1190 euro un pievienotās vērtības nodokli 249,90 euro; 3) 3500 euro un pievienotās vērtības nodokli 735

euro (lietas 1.sējuma 82.lapa).

Lietā atrodas pieteicējas uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācija par pārskata periodu no 2022.gada

1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim ( lietas 1.sējuma 83.lapa) un pieteicējas uzņēmuma ienākuma nodokļa

deklarācija, kurai mainīts pārskata gads, par pārskata periodu no 2021.gada 4.oktobra līdz 2022.gada 31.decembrim

( lietas 1.sējuma 84.lapa).

Valsts ieņēmumu dienests pieteicējas iesniegtajās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās, izvērtējot

periodu par 2022.gada februāri-maiju un augustu, konstatēja neatbilstības. 2023.gada 27.oktobrī par konstatētajām

neatbilstībām pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās Valsts ieņēmumu dienests informēja pieteicēju, aicinot

pieteicēju tās izvērtēt un precizēt (lietas 1.sējuma 26.lapa).

[9.7] 2023.gada 15.novembrī sniegtajā paskaidrojumā pieteicējas valdes loceklis /Persona B/ norādīja, ka

darījumi ar/MB Nosaukums/ un/UAB Nosaukums/ ir notikuši, faktiski izpildīti un pareizi norādīti pieteicējas

grāmatvedībā un nodokļu atskaitēs. Papildus norādīts, ka prece tika saņemta, pārbaudīta arī tās atbilstība

specifikācijai un pasūtītajam apjomam. Prece izmantota darbiem objektā /Adrese A/, bet pāri palikusī prece

izmantota citu objektu būvniecībā. Transportu no /Valsts nosuakums/ uz Latviju nodrošināja darījumu partneri

(lietas 1.sējuma 28.lapa).

2023.gada 10.novembrī Valsts ieņēmumu dienests /AS Nosaukums F/ lūdza sniegt informāciju par darījumu

ar pieteicēju, precizējot informāciju par materiālu iegādes procesu periodā no 2022.gada janvāra līdz septembrim (

lietas 1.sējuma 30.lapa). 2023.gada 16.novembrī /AS Nosaukums F/ norādīja, ka materiālus lielākoties iegādājās

un apmaksāja tieši /AS Nosaukums F/ ( lietas 1.sējuma 31.lapa).

Valsts ieņēmumu dienests uzsāka nodokļu kontroli pieteicējai. 2023.gada 8.decembrī pieteicējai nosūtīts

paziņojums par nodokļu kontroles uzsākšanu, kurā pieteicēja aicināta 30 dienu laikā novērst konstatētās

neatbilstības un iesniegt par attiecīgo periodu precizētās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas, kā arī iesniegt

pirmreizējās uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas, norādot ar saimniecisko darbību nesaistītos darījumus ar

apstrīdēto darījumu partneriem, vai iesniegt pamatotu to izskaidrojumu, vai papildu informāciju (lietas 1.sējuma

33.-39.lapa). Pieteicēja minēto paziņojumu atstāja bez ievērības.

[10] Valsts ieņēmumu dienests apšaubīja strīdus darījumus, jo /Valsts nosuakums/ uzņēmumu noformētajās

CMR konstatējami trūkumi, līdz ar to nav iespējams pārbaudīt, vai to parakstījusī persona ir konkrētās juridiskās

personas amatpersona vai darbinieks; CMR norādītie transportlīdzekļi darījumu dokumentos norādītajos datumos

Latvijas robežu nav šķērsojuši; pieteicējas amatpersona sniegusi vispārīgu sadarbības ar /Valsts nosuakums/

uzņēmumiem apliecinājumu (nav sniegts skaidrojums par darījumu partneru izvēli, nav iesniegti preču pasūtījumu

un piedāvājumu dokumenti); nevar izsekot un gūt apstiprinājumu strīda rēķinos norādīto kabeļu izmantošanai

pieteicējas objektos. Turklāt strīdus darījumu partneri nesadarbojas ar /Valsts nosuakums/ nodokļu administrāciju,

nav konstatēta šo uzņēmumu reāla saimnieciskās darbības veikšana un tie izslēgti no Pievienotās vērtības nodokļa

maksātāju reģistra, kas liecina par formālu dokumentu noformēšanu minēto uzņēmumu vārdā.

[11] Izvērtējot apstrīdēto darījumu partneru noformētos rēķinus un CMR, konstatējamas nepilnības

dokumentu noformēšanā. Proti, /MB Nosaukums/ noformētajos rēķinos nav norādīta persona, kura preces saņēmusi

(sprieduma 9.4.apakšpunkts). /MB Nosaukums/ noformētajās CMR (sprieduma 9.5.apakšpunkts) nav norādīts, kura

persona preci ir saņēmusi un kad, savukārt no /UAB Nosaukums/ noformētajās CMR norādītā (sprieduma

9.3.apakšpunkts) nav konstatējama ne preci izsniegusī, ne saņēmusī persona, izņemot atsevišķus CMR (lietas

1.sējuma 193., 195. un 196.lapa), kurās norādīts, ka preci saņēmis /Persona B/.

Senāts ir atzinis, ka nav atsevišķas normas, kas noteiktu, ka CMR noformējuma trūkumi vai pārkāpumi būtu

pamats ierobežot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, tomēr šādi trūkumi vai pārkāpumi var liecināt par fiktīviem

darījumiem un ļaunprātīgu nodokļu sistēmas izmantošanu, kas savukārt ir pamats tiesību uz priekšnodokļa

atskaitīšanu ierobežošanai (Senāta 2023.gada 28.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-71/2023

(ECLI:LV:AT:2023:1128.A420341117.19.S) 12.punkts).

[11.1] No lietas materiāliem konstatējams, ka Valsts ieņēmumu dienests izvērtēja CMR norādīto

transportlīdzekļu īpašnieku sniegtos paskaidrojumus un TLKAIS datus, kā rezultātā secināja, ka preču transporta

pavaddokumenti neapstiprina reāli notikušas piegādes.

/MB Nosaukums/ noformētajās CMR norādīts, ka prece transportēta ar transportlīdzekli /Transportlīdzeklis

B/ , valsts reģistrācijas Nr./Numurs/. Minētā transportlīdzekļa īpašnieks /Persona D/ paskaidrojumā Valsts

ieņēmumu dienestam norādīja, ka 2023.gada martā un aprīlī transportlīdzeklis tika izmantots tikai personiskām

vajadzībām un netika iznomāts (lietas 1.sējuma 72.lapa). Savukārt attiecībā uz preces pārvadāšanu CMR

norādītajos datumos 2022.gada 17., 24. un 30.augustā ar minēto transportlīdzekli Valsts ieņēmumu dienests

konstatēja, ka Latvijas robeža nav šķērsota. d_171" data-original-text="/UAB Nosaukums/" data-tag-

name="Organisation" class="anon">/Organizācija B/ ine-height: 115%; font-family: 'Times New Roman',

serif;">/UAB Nosaukums/ noformētajās CMR norādīts, ka prece transportēta ar transportlīdzekli

/Transportlīdzeklis D/ , valsts reģistrācijas Nr./Numurs A/. Minētā transportlīdzekļa īpašnieks /Persona C/

paskaidrojumā Valsts ieņēmumu dienestam norādīja, ka strādāja /UAB Nosaukums/ un ar savu automašīnu

piegādāja preces no /Valsts nosuakums/ uz Latviju (lietas 1.sējuma 75.lapa). Valsts ieņēmumu dienests konstatēja,

ka Latvijas robežu minētais transportlīdzeklis CMR norādītajos datumos nav šķērsojis.

2025.gada 3.aprīļa tiesas sēdē /Persona C/, nopratināts kā liecinieks, liecināja, ka strādāja uzņēmumā/UAB

Nosaukums/, preci veda ar savu transportu, preci pieņēma /Persona B/. Lieciniekam nav zināms, cik darbinieku

strādāja uzņēmumā, kurā tobrīd bija nodarbināts.

No liecinieka /Persona C/ sniegtās liecības izriet, ka liecinieks vispārīgi apliecina preces transportēšanu

/UAB Nosaukums/uzdevumā. Tomēr liecinieka /Persona C/ sniegtā liecība vērtējama kritiski, jo tā ir pretrunā ar

lietā konstatētajiem apstākļiem. Atbilstoši TLKAIS datiem transportlīdzeklis /Transportlīdzeklis D/, valsts

reģistrācijas Nr./Numurs A/, kā arī transportlīdzeklis /Transportlīdzeklis B/, valsts reģistrācijas Nr./Numurs/,

attiecīgajos CMR norādītajos datumos Latvijas robežu nav šķērsojuši (lietas 1.sējuma 61.-69.lapa). Minētais

liecina par to, ka darījumi nav norisinājušies tā, kā tas atspoguļots noformētajos darījumu dokumentos.

[11.2] Valsts ieņēmumu dienests izvērtēja /Valsts nosuakums/ nodokļu administrācijas sniegto informāciju,

kurā norādīts, ka /MB Nosaukums/ juridiskajā adresē nav atrodama, nekomunicē ar /Valsts nosuakums/ nodokļu

administratoru, pieprasīto informāciju neiesniedza. /MB Nosaukums/ laika posmā no 2022.gada 1.augusta līdz

2023.gada 31.martam deklarēja preču piegādes ar pieteicēju 35 550euroapmērā. Saskaņā ar bankas konta

izrakstiem pieteicēja laika periodā no 2022.gada 1.augusta līdz 2023.gada 31.martam veica samaksu 35 550euro

apmērā /MB Nosaukums/.

/Valsts nosuakums/ nodokļu administratora datubāzēs informācija par saistītajiem uzņēmumiem ar /MB

Nosaukums/ nav. /MB Nosaukums/ 2022.gadā strādāja divi darbinieki. Saistībā ar iespējamo pievienotās vērtības

nodokļa krāpšanu /Valsts nosuakums/ nodokļu administrators plāno veikt/MB Nosaukums/ kontroles darbības.

Informācijas par transportlīdzekļiem, kas reģistrēti uz /MB Nosaukums/ vārda, /Valsts nosuakums/ Republikas

sauszemes transportlīdzekļu reģistrā nav. /MB Nosaukums/ laikā no 2022.gada 1.augusta līdz 2023.gada 31.martam

pievienotās vērtības nodokļa faktūrrēķinu reģistrā ir deklarējusi pieteicējas preču piegādes par 35 550euro (lietas

1.sējuma 93.-103.lapa).

Par /UAB Nosaukums//Valsts nosuakums/ nodokļu administrācija sniegusi informāciju, ka /UAB

Nosaukums/nav saistītu uzņēmumu. 2021.gadā bija nodarbināti četri darbinieki, darbinieku vidējā alga bija

543,74euro; no 2022.gada janvāra līdz 2022.gada jūnijam trīs darbinieki, alga 0euro; no 2022.gada jūlija līdz

2022.gada augustam viens darbinieks, alga 0euro; no 2022.gada augusta nav darbinieku, uzņēmums neizpildīja

nodokļu administratora norādījumus iesniegt dokumentus. Uzņēmums iekļauts riska uzņēmumu sarakstā, nepilda

nodokļu administratora norādījumus, neiesniedz dokumentus nodokļu pārbaudei, no 2020.gada neiesniedz finanšu

pārskatus, 2023.gada 22.martā pēc nodokļu administratora iniciatīvas izreģistrēts no pievienotās vērtības nodokļa

maksātāju reģistra, no 2022.janvāra darbiniekiem neizmaksā algas./UAB Nosaukums/ nebija reģistrēts kā strīdus

transportlīdzekļu turētājs, kā arī uz uzņēmuma vārda nav reģistrētu transportlīdzekļu. /UAB Nosaukums/ vadītājs

nepilda nodokļu administratora norādījumus un nav sasniedzams. /UAB Nosaukums/laikā no 2022.gada 1.februāra

līdz 2022.gada 31.maijam deklarēja nezināmu preču pārdevumu pieteicējai, ar darījumu vērtību 45 100euro

apmērā. Nav informācijas par to, no kurienes un kādas preces /UAB Nosaukums/ iegādājās, kuras pārdeva

pieteicējai, kā arī nav informācijas, kā veikti pasūtījumi (lietas 1.sējuma 156.-166.lapa).

Izvērtējot iepriekš konstatēto, tiesa atzīst par pamatotu pārsūdzētajā lēmumā secināto, ka no /Valsts

nosuakums/ nodokļu administrācijas sniegtās informācijas nav gūstams apstiprinājums /Valsts nosuakums/

uzņēmumu reālas saimnieciskās darbības veikšanai. Šo uzņēmumu rīcība liecina par formālu dokumentu

noformēšanu (izvairīšanās iesniegt dokumentus un sniegt informāciju par noformētajiem darījumiem, /MB

Nosaukums/ nesasniedzamība juridiskajā adresē, /UAB Nosaukums/ gada pārskatu neiesniegšana, formāla

darbinieku deklarēšana, izslēgšana no PVN maksātāju reģistra).

Pieteikumā norādīts, ka sadarbības partneri strīdus darījumus ir deklarējuši, tādējādi darījumus atzinuši par

notikušiem. Uz minēto norādāms, ka darījumu partnera savas saimnieciskās darbības un konkrēto darījumu

apstiprinājums pats par sevi neizslēdz fiktīvi noformēta darījuma iespējamību (Senāta 2016.gada 16.jūnija

sprieduma lietā Nr.SKA-70/2016 (A420799410) 5.punkts). Darījumu deklarēšanas fakts nedz apstiprina, nedz

noliedz, ka darījumi ir bijuši patiesi. Tas tikai dara zināmu nodokļu administrācijai, ka darījumi ir noformēti

(Senāta 2016.gada 11.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-650/2016 (A420519111) 12.punkts).

[12] Pieteicējas amatpersonas Valsts ieņēmumu dienestam sniegtajā paskaidrojumā norādīts, ka prece tika

saņemta /Adrese A/,pārbaudīta arī tās atbilstība specifikācijai un pasūtītajam apjomam. Prece izmantota darbiem

objektā /Adrese A/, bet pāri palikusī prece izmantota citu objektu būvniecībā (sprieduma 9.7.apakšpunkts).

Apstrīdēšanas iesniegumā papildus minētajam pieteicējas amatpersona norādījusi, ka pieteicēja nevar

atbildēt par darījumu partneru sadarbību ar nodokļu administrāciju, tai nav zināmi TLKAIS dati un pieteicējai tie

nav jāpārbauda. Pieteicēja norāda, ka tai nav jāveic padziļināta preces piegādātāja izpēte, ja prece tiek iegādāta ar

pēcapmaksas nosacījumiem, kā arī, ka iegādātās preces gabarīti ir salīdzinoši nelieli un nav nepieciešama noliktava

kabeļu uzglabāšanai (lietas 1.sējuma 47.lapa).

Savukārt pieteikumā tiesai norādīts, ka objektā paredzēto kabeļu izmēri neatbilst rēķinos norādītajiem

kabeļu izmēriem, jo tāmē vienīgais kritērijs kabeļiem tika norādīts – šķērsgriezums , tāpēc pieteicēja tāmē norādīto

aizstāja ar analogu, kas bija ekonomiski izdevīgāks.

Izvērtējot pieteicējas sniegto paskaidrojumu kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa atzīst par

pamatotu pārsūdzētajā lēmumā secināto, ka pieteicēja nav sniegusi ticamu un dokumentāri pamatotu informāciju

par preču izmantošanu, objektīvi pamatotu skaidrojumu par darījumu partneru izvēli. Turklāt objektā paredzēto

kabeļu izmēri neatbilst strīdus darījumu partneru vārdā noformētajos rēķinos norādītajiem kabeļu izmēriem.

[12.1] Līguma ar /AS Nosaukums F/ pielikumā pievienotajā tāmē norādīts, ka objektā nepieciešami kabeļi

ar vara dzīslām šķērsgriezumā 4x10 mm2 (8 m), 4x6 mm2 (8 m), 5x4 mm2 (367 m), 5x2,5 mm2 (20 m), 7x1,5 mm2

(363 m), 4x10 mm2 (8 m), 4x10 mm2 (2290 m) un 3x1,5 mm2 (765 m) (sprieduma 9.1.apakšpunkts).

No /UAB Nosaukums/ izrakstītajiem rēķiniem redzams, ka tie izrakstīti par CYKY 5x6 mm2 (2000 m);

CYKY 5x6 mm2 (200 m); CYKY 5x10 mm2(2500 m); ELSRMI1080 pašregulējošo kabeli 20 W/k (1000 m);

CYKY 5x10 mm2 (1000 m); CYKY 5x10 mm2 (800 m); CYKY 5x6 mm2 (350 m); CYKY 5x6 mm2 (1000 m).

No /MB Nosaukums/ izrakstītajiem rēķiniem redzams, ka tie izrakstīti par CYKY 5x6 mm2 (2000 m);

CYKY 5x5 mm2 (3000 m) un CYKY 5x10 mm2 (1500 m).

Savukārt no /UAB Nosaukums/ noformētajām CMR redzams, ka piegādes noformētas par kabeļa CYKY

5x6 mm2; ELSRMI1080 pašregulējošo kabeli 20 W/k; CYKY 5x10 mm2; kabeļu CYKY 5x10 mm2; CYKY 5x10

mm2; CYKY 5x8 mm2; CYKY 5x8 mm2; CYKY 5x6 mm2. No /MB Nosaukums/ noformētajām CMR redzams, ka

piegādes noformētas par kabeļu CYKY 5x6 mm2; CYKY 5x6 mm2; CYKY 5x10 mm2 piegādi.

Tādējādi saskaņā ar rēķinos norādīto kopējais kabeļu izmērs un apjoms ir šāds: CYKY 5x6 mm2 (5550 m);

CYKY 5x10 mm2 (5800 m); CYKY 5x5 mm2 (3000 m); ELSRMI1080 pašregulējošā kabeļa 20 W/k (1000 m).

Atbilstoši tāmē norādītajam minētajā objektā nepieciešami kabeļi 3829 m, bet rēķini izrakstīti ievērojami lielākā

apjomā, tas ir par 15 350 m, turklāt izmēri neatbilst tāmē norādītajiem.

Pieteicējas pārstāvis /Persona B/ norādīja, ka ir pārbaudījis piegādātās preces atbilstību specifikācijai un

pasūtītajam apjomam. Tomēr, kā redzams no noformētajiem darījumu dokumentiem, pieteicējai kabeļa CYKY 5x6

mm2 (200 m) (lietas 1.sējuma 211.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 219.lapa); CYKY 5x6 mm2

(350 m) (lietas 1.sējuma 209.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 217.lapa) vietā piegādāts kabelis

CYKY 5x8 mm2 (lietas 1.sējuma 196.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 205.lapa; lietas 1.sējuma

198.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 207.lapa), kabeļa CYKY 5x5 mm2 (3000 m) piegādāts

kabelis CYKY 5x6 mm2 (lietas 1.sējuma 185.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 186.lapa; lietas

1.sējuma 179.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 182.lapa), kam uzmanība nav pievērsta.

[12.2] Atbilstoši noformētajās CMR norādītajam prece piegādāta /Adrese A/. Pieteicēja norāda, ka prece

izmantota darbiem objektā/Adrese A/, bet pāri palikusī prece izmantota citu objektu būvniecībā.

Kā redzams no sākotnēji /AS Nosaukums F/ sniegtā paskaidrojuma, materiāluslielākoties iegādājās un

apmaksāja tieši /AS Nosaukums F/ (lietas 1.sējuma 31.lapa). Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka 2023.gada

28.novembrī /AS Nosaukums F/ informēja, ka materiālus ārējo tīklu izbūvei iegādājas pieteicēja. Slēdzot līgumu,

tika plānots, kamateriālus iegādāsies /AS Nosaukums F/, taču materiāli tika iekļauti pakalpojumā cenā, un /AS

Nosaukums F/ tos apmaksāja, saņemot rēķinu par sniegto pakalpojumu. Valsts ieņēmumu dienests konstatēja, ka

līguma slēgšanas dienā pieteicēja ir izrakstījusi rēķinu par avansa maksājumiem, kuru /AS Nosaukums F/

samaksāja pēc divām dienām.

Vērtējot /AS Nosaukums F/ sniegtos paskaidrojumus, secināms, ka tie ir pretrunīgi un lielāka ticamība

piešķirama /AS Nosaukums F/ sākotnēji sniegtajam paskaidrojumam, ka materiālus lielākoties iegādājās un

apmaksāja tieši /AS Nosaukums F/, jo no iepriekš norādītā izriet, ka līguma slēgšanas dienā puses ir vienojušās, ka

materiālus iegādāsies /AS Nosaukums F/. Puses ir vienojušās, ka /AS Nosaukums F/ uzdod un pieteicēja apņemas

organizēt un ar saviem darba rīkiem, ierīcēm un darbaspēku pienācīgā kvalitātē izpildīt darbus objektā (līguma

1.punkts). Līguma 3.1.1.apakšpunktā norādīta kopējā līguma cena, 3.1.2.apakšpunktā norādīts, ka pirms darbu

uzsākšanas pieteicēja izraksta avansa rēķinu par materiāliem, savukārt 3.1.3.apakšpunktā norādīts, ka pirms katra

darba etapa /AS Nosaukums F/ apņemas nopirkt nepieciešamos materiālus. Tāmē iekļautā materiālu cena norādīta

tikai līguma 3.1.5.apakšpunktā minētās samaksas aprēķināšanai (lietas 1.sējuma 58.lapa).

Nav loģiski, ka gadījumā, ja līguma slēgšanas brīdī /AS Nosaukums F/ paši plānoja iegādāties materiālus,

pieteicēja tajā pašā dienā izraksta rēķinu par objektā nepieciešamajiem kabeļiem, un /AS Nosaukums F/ rēķinu

apmaksā.

2025.gada 3.aprīļa tiesas sēdē nopratinātais liecinieks /Persona A/, kurš parakstīja līgumu no /AS

Nosaukums F/ puses, liecināja, ka visi grozījumi par materiālu iegādēm ir fiksēti vienošanās un protokolos, ja /AS

Nosaukums F/nopirka materiālus, tas no tāmes tika izslēgts un objektā ievestie materiāli tika pārbaudīti. Atbildot uz

dienesta pārstāves jautājumu, liecinieks liecināja, ka kabeļu izmēru izmaiņas netika fiksētas, jo tas nav būtiski.

Tiesa secina, ka liecinieka liecība ir vispārīga, lietā nav iesniegti nekādi pierādījumi, no kuriem varētu

secināt, kādā apjomā objektā veicamo darbu izpildei /AS Nosaukums F/ iegādājās kabeļus un kādā apjomā tos

iegādājās pieteicēja. Strīdus darījumu rezultātā iegādāto kabeļu izmēri neatbilst objekta tāmē norādītajiem

izmēriem. 2025.gada 25.jūnija tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis norādīja, ka kabeļu izmēru neatbilstības tika

saskaņotas, kas redzams būvdarbu žurnālā. Kā redzams no pieteikumā norādītā, pieteicēja attiecībā uz Valsts

ieņēmumu dienesta norādītajiem iebildumiem par to, ka tāmē norādīto kabeļu izmēri neatbilst piegādātajiem, ir

norādījusi, ka tāmē vienīgais kritērijs kabeļiem tika norādīts – šķērsgriezums, tāpēc pieteicēja tāmē norādīto

aizstāja ar analogu, kas bija ekonomiski izdevīgāks. Līdz ar to, ja šādas izmaiņas būtu saskaņotas, tad arī loģiski

būtu sagaidāms, ka pieteicēja par to būtu norādījusi jau sākotnēji.

Attiecībā uz pieteicējas norādi, ka iegādātās preces netika izmantotas tikai /AS Nosaukums F/ objektā, bet

arī citos objektos, tiesa secina, ka pārsūdzētajā lēmumā šie apstākļi ir pārbaudīti, savukārt pieteicēja pārbaudāmus

iebildumus par minēto nav izteikusi. 2025.gada 30.janvāra tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis norādīja, ka pieteicēja

var iesniegt atbilstošu dokumentāciju, tomēr nekādi pierādījumi tiesai netika iesniegti.

[12.3] Pieteicēja argumentē, ka visa strīdus prece tika vesta uz objektu /Adrese A/, un iegādātās preces

gabarīti ir salīdzinoši nelieli un nav nepieciešama noliktava kabeļu uzglabāšanai. Tiesas vērtējumā nav loģiski, ka

visa iegādātā prece tiek vesta uz objektu, ja šīs preces apjoms ievērojami pārsniedz minētajā objektā nepieciešamo,

un tiesa nepiekrīt pieteicējas norādei, ka preces gabarīti ir salīdzinoši nelieli. Atbilstoši pieteicējas pārstāvja norādei

par kabeli 5x6 mm2 (500 m) uztītas spoles svars ir ap 400 kg (lietas 2.sējuma 22.-25.lapa) un atbilstoši darījumu

dokumentos norādītajam iegādātās preces svars ir mērāms tonnās. Par citiem (pārsūdzētajā lēmumā neminētiem)

objektiem, kur būtu izmantota strīdus prece, pieteicēja nav norādījusi.

[12.4] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus savstarpējā kopsakarā secināms, ka daļu tāmē norādīto kabeļu

iegādājās /AS Nosaukums F/ (sākotnēji sniegtajā paskaidrojumā ir norādīti uzņēmumi, no kuriem materiāli

iepirkti), bet daļu pieteicēja. Atbilstoši lietā esošajām pavadzīmēm pieteicēja kabeli (4x10 mm2), kurš norādīts

objekta /Adrese A/, tāmē, ir iegādājusies no /SIA Nosaukums E/ un pavadzīmēs kā preču saņemšanas vieta norādīta

/Adrese A/ (lietas 1.sējuma 54. un 55.lapa). Līdz ar to pieteicējas rīcībā bija daļa minētajā objektā nepieciešamo

kabeļu darbu izpildei un to izmēri atbilst objekta tāmē norādītajiem. No lietā esošajiem pierādījumiem un

pieteicējas pretrunīgajiem un vispārīgajiem paskaidrojumiem par strīdus darījumu norisi, secināms, ka darījumi nav

notikuši kā norādīts dokumentos. Ievērojot iepriekš konstatēto, tiesa atzīst par pamatotu pārsūdzētajā lēmumā

secināto, ka konkrētajā gadījumā notikusi dokumentu noformēšana par neesošiem darījumiem.

[12.5] Pieteicēja norāda, ka pieteicēja nevar atbildēt par darījumu partneru sadarbību ar nodokļu

administrāciju, tai nav zināmi TLKAIS dati un pieteicējai tie nav jāpārbauda. Uz minēto norādāms, ka pieteicēja

netiek vainota par darījumu partneru rīcību un no pieteicējas arī netiek prasīts, ka tai būtu jāpārbauda TLKAIS dati.

Konkrētajā gadījumā, izvērtējot lietā esošos pierādījumus savstarpējā kopsakarā, secināms, ka darījumi nav

norisinājušies tā, kā tas atspoguļots darījumu dokumentos.

Šaubu par darījumu īstumu gadījumā tā dalībniekiem, tostarp pieteicējai, ir jāspēj detalizēti un konkrēti

pastāstīt, kā darījumi notikuši faktiski. Pašas pieteicējas pienākumu piedalīties pierādījumu iesniegšanā jeb savu

apgalvojumu pierādīšanā noteic gan Administratīvā procesa likums, gan likums „Par nodokļiem un nodevām”.

Tiesas ieskatā pieteicēja atbilstoši savām spējām nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka strīdus darījumi

faktiski ir notikuši. Šajā gadījumā pati pieteicēja nav sniegusi objektīvi pamatotu skaidrojumu par darījumu norisi,

pieteicējas pārstāvja sniegtais skaidrojums ir vispārīgs.

Lietas izskatīšanas laikā pieteicēja norāda, ka detalizētāku skaidrojumu Valsts ieņēmumu dienestam

nesniedza, jo uzskatīja, ka sniegtais skaidrojums ir pietiekams. Tomēr arī pieteikumā tiesai sniegts vispārīgs

skaidrojums par darījumu norisi, nesniedzot nekādus apsvērumus par pārsūdzētajā lēmumā ietverto pamatojumu.

2025.gada 30.janvāra sēdē pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka par darījumu partneriem uzzinājis būvobjektā,

Latvijā bijis cenu kāpums materiāliem un tie nebija pieejami, tāpēc /SIA Nosaukums D/ pārstāvis ieteicis /Valsts

nosuakums/ uzņēmumus. Pirms katras piegādes veiktas cenu aptaujas, materiāli nepieciešami vairāk, jo iespējama

projektētāju kļūda aprēķinos, kabeļu pārrāvumi, materiālus nepieciešams iegādāties ar rezervi. Sarakste ar /Valsts

nosuakums/ uzņēmumu pārstāvjiem notikusi e-pastā, bet šī sarakste vairs nav pieejama. Par to, ka pierādījumi par

cenu aptaujām pastāvētu, bet tos nav iespējams iegūt, pieteicēja norāda tikai lietas izskatīšanas laikā tiesā. Pat, ja

šādus pierādījumus pieteicējai nebija iespēju iegūt, pieteicēja Valsts ieņēmumu dienestam nav sniegusi nekādu

skaidrojumu par darījumu partneru izvēli. Tiesa neapšauba, ka darbu gaitā iespējama projektētāju pieļauta kļūda

aprēķinos, kabeļu pārrāvumi un materiālus nepieciešams iegādāties ar rezervi, tomēr konkrētajā gadījumā kopumā

objektā nepieciešamo materiālu apjoms ir 3829 m, bet atbilstoši darījumu dokumentos norādītajam iegādāta prece,

kas vairākkārt pārsniedz šo apjomu (15 350 m). Tiesa jau iepriekš konstatēja, ka šajā gadījumā notikusi dokumentu

noformēšana par neesošiem darījumiem.

[13] No lietas materiāliem nav konstatējams, ka Valsts ieņēmumu dienests nebūtu ņēmis vērā kādus

būtiskus apstākļus, kas varētu skaidrot darījumu norisi un apstiprināt rēķinos norādītās preces saņemšanu. Tādējādi

tiesa piekrīt Valsts ieņēmumu dienesta secinājumam, ka pieteicējas deklarētie darījumi ar /MB Nosaukums/ un

/UAB Nosaukums/ nav notikuši. Savukārt pieteicējas amatpersonas nespēja izskaidrot darījumu apstākļus nerada

šaubas, ka pieteicējai darījumu fiktīvais raksturs bija zināms.

Pieteicēja grāmatvedības reģistros ir iegrāmatojusi saimnieciskās darbības realitātei neatbilstošus (faktiski

nenotikušus) darījumus ar /MB Nosaukums/ un /UAB Nosaukums/. Tiesa pārsūdzēto lēmumu atzīst par tiesisku un

pamatotu, savukārt pieteicējas pieteikumu par noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /SIA Nosaukums A/pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2024.gada 14.marta lēmuma

Nr./Numurs/ atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajai apgabaltiesai viena mēneša laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese S.Blūma

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.