Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C29273220 / C-2732-20 ECLI:LV:RLPT:2020:1111.C29273220.3.S Generato dall'IA

Court orders payment of debt, interest, penalty, and costs against company and guarantor in contract dispute.

Numero d'incarto C29273220 / C-2732-20
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court fully granted the plaintiff's claim for debt collection against the defendant company and its guarantor. The plaintiff successfully proved a valid contract, delivery of goods, and the defendant's failure to pay the outstanding balance of 4,707.96 EUR. Consequently, the court ordered payment of the principal, statutory interest, contractual penalty, and litigation costs, while also setting a deadline for voluntary performance.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likuma 39. panta 5. punkts; Civilprocesa likuma 41. panta 1. punkts; Civilprocesa likuma 189., 193., 195. un 204.1 pants: The court must order the losing party to pay the winner's litigation costs, including state fees and expenses related to court proceedings, when the claim is fully supported by evidence.

Parole chiave

Generato dall'IA
contract dispute debt collection guarantor liability litigation costs statutory interest contractual penalty voluntary performance azione estimatoria

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civilprocesa likuma 39. panta 5. punkts
Civilprocesa likuma 41. panta 1. punkts
Civilprocesa likuma 189. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civillikuma 1763. panta 1. punkts

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada 8. februāra spriedums lietā Nr. SKC-36/2012
ECLI:LV:RLPT:2020:1111.C29273220.3.S
Court orders payment of debt, interest, penalty, and costs against company and guarantor in contract dispute.
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

ECLI:LV:RLPT:2020:1111.C29273220.3.S

Lietas Nr.C29273220

Lietvedības Nr.C-2732-20/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2020.gada 11.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

tiesnese Inese Bērziņa,

ar tiesas sēdes sekretāri Sintiju Ostrovsku,

piedaloties SIA “Baltic Metal Corporation” valdes loceklei /pers. B/ un pilnvarotam pārstāvim /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē Lomonosova ielā 10, Rīgā izskatīja civillietu SIA “Baltic Metal Corporation” prasībā pret SIA “/nosaukums/” un /pers. D/ par

parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts SIA “Baltic Metal Corporation” (turpmāk – prasītājs) prasības pieteikums pret SIA

“/nosaukums/” (turpmāk – atbildētājs) un /pers. D/ (turpmāk – galvinieks) par parāda piedziņu.

Prasībā norādīti šādi argumenti.

2019.gada 7.maijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr.190507. Saskaņā ar līguma 1.1.punkta nosacījumiem prasītājs apņēmās

pārdot atbildētajam preces, kuru sortiments, daudzums, apmaksas termiņš, cena tirdzniecības atlaides un citi nosacījumi, kuri nav aprunāti šajā līgumā, ir

norādīti preču pavaddokumentā. Prasītājs savas saistības izpildīja pilnā apmērā un piestādīja atbildētājam pavadzīmes par piegādātiem precēm.

Atbildētājs pieņēma preci un parakstīja preces saņemšanas pavadzīmes bez iebildumiem, bet līdz šim brīdim netika apmaksāti rēķini par kopējo summu

4 707,96 EUR apmērā. Uz prasības pieteikuma sastādīšanas brīdi likumisko procentu apmērs sastāda 177,56 EUR par laika periodu no 2019.gada

6.oktobra līdz 2019.gada 10.septembrim. Līguma 5.1. punkts paredz, ka ja atbildētāja vainas dēļ apmaksa tiek uz laiku aizkavēta. atbildētājam papildus

jāsamaksā prasītājam līgumsods 0,5% apmērā no laikā nesamaksātās summas par katru nokavēto kalendāro dienu pirmās 10 (desmit) nokavētas dienās,

tupamākajās dienās līdz parāda segšanai 1 % (viens) apmērā. Šajā gadījumā samaksāta nauda vispirms tiek ieskaitīta līgumsoda dzēšanai un tikai pēc tam

atlikusī summa tiek ieskaitīta kā preces apmaksa. Līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no līguma noteikto saistību izpildīšanas. Uz prasības

pieteikuma sastādīšanas bridi līgumsods sastāda 470,80 EUR.

Kopējā parada summa sastāda 5 356,32 EUR

Līgumu, kā galviniece parakstīja galvinieks /pers. D/.

Līguma 5.7. punkts paredz, ka galvinieks saskaņā ar Civillikuma 1692.-1715.pantu uzņemas atbildēt prasītājam kā pats parādnieks par parādu

(t.sk., līgumsodu un tiesvedības izdevumiem), kas var rasties gadījumā, ja atbildētājs nepilda šī līgumā noteiktās saistības.

Ka bija minēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada 8.februāra spriedumā lietā Nr.SKC -36/2012

galvojuma līguma iekļaušana citā rakstveidā izteiktā formā neietekmē galvojuma spēkā esamību un nav pretrunā ar Civillikuma 1695.panta prasībām.

Civillikuma 1431.pants noteic, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu šim

aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesības.

Vispārpieņemts ir uzskats, ka jebkurā gadījumā paraksts, kas izdarīts bez rakstiskas ierunas, pauž parakstītāja piekrišanu.

Pamatojoties uz minēto, prasītājam ir tiesības uzreiz vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par parada piedziņu arī pret galvinieku.

Prasībā lūgts piedzīt solidāri no atbildētāja un no galvinieka par labu prasītājam parādu 4 707,96 EUR apmērā, likumiskos procentus 177,56 EUR

apmērā un līgumsodu 470,80 EUR apmērā, kopā 5 356,32 EUR; atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja un galvienieka likumiskos procentus 6%

no piedzītās prasības pamatsummas par laika periodu no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei; piedzīt solidāri no

atbildētāja un galvinieka par labu prasītājam visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1587., 1756., 1757., 17765., 1760., 1716., 1692., 1695., 1698., 1702.pantu.

[2] Tiesā tika saņemti atbildētāja un galvinieka rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atzīst prasību daļēji, norādot, ka iebildumi ir par

pamatparāda summu. Proti, kopējā parāda summa ir 3 833,99 EUR, jo 2020.gada 5.februārī prasītāja pārstāvis atbrauca un paņēma materiālu, kura

vērtība ir 873,96 EUR.

[3] Tiesā tika saņemta prasītāja atsauksme, kurā norādīts, ka no paskaidrojumiem saprotams, ka pēc atbildētāju viedokļa prasītājam ir

nenokārtotas saistības pret atbildētāju.

Civilprocesa likuma 136.panta pirmā daļa paredz, ka atbildētājs ir tiesīgs līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta, pirmās instances

tiesā celt pret prasītāju pretprasību.

Ņemot vērā minēto gadījumā, ja atbildētājs uzskata, ka prasītājam ir nenokārtotas saistības pret atbildētāju, viņš ir tiesīga iesniegt lietā pretprasību,

kura tiks izskatīta kopā ar sākotnējo prasību.

[4] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītā pamata un apstākļiem, lūdza prasību apmierināt.

Atbildētājs un galvinieks uz tiesas sēdi neieradās. Tiesā tika saņemts atbildētāja un galvinieka lūgums izskatīt civillietu bez minēto personu klātbūtnes

tiesas sēdē. Tiesa atzina atbildētāja un galvinieka neierašanos par neattaisnojošu. Ņemot vērā, ka atbildētājs un galvinieks aicināti uz tiesas sēdi atbilstoši

Civilprocesa likumā noteiktajam, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos obligātos lietas atlikšanas pamatus, tiesa atzina par iespējamu

izskatīt lietu bez atbildēja un galvinieka klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, uzklausījusi prasītāja pārstāvja paskaidrojumus un apsvērusi prasības pieteikumā izklāstītos

argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Prasībā lūgts piedzīt solidāri no atbildētāja un galvinieka par labu prasītājam parādu 4 707,96 EUR apmērā, likumiskos procentus 177,56 EUR

apmērā un līgumsodu 470,80 EUR apmērā, kopā 5 356,32 EUR.

[6] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesība rodas vai nu tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Civillikuma

1425.pantā noteikts, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas izpildījumu, pat arī

tad, ja tās priekšmets ir dalāms.

Atbilstoši Civillikuma 1511.pantam līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.

No lietas materiāliem konstatējams, ka 2019.gada 7. maijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr.190507 (lietas 12.-14.lapa).

Saskaņā ar līguma 1.1.punkta nosacījumiem prasītājs apņēmās pārdot atbildētajam preces, kuru sortiments, daudzums, apmaksas termiņš, cena

tirdzniecības atlaides un citi nosacījumi, kuri nav aprunāti šajā līgumā, ir norādīti preču pavaddokumentā.

Lietā nav strīda, ka prasītājs savas saistības izpildīja pilnā apmērā un piestādīja atbildētājam pavadzīmes par piegādātām precēm (lietas 15.-

25.lapa). No lietas materiāliem konstatējams, ka atbildētājs pieņēma preci un parakstīja preces saņemšanas pavadzīmes bez iebildumiem.

Līguma 3.2.punkts paredz, ka atbildētajam par nopirktajām precēm jānorēķinās 30 dienu laikā, pārskaitot naudu uz prasītāja bankas kontu, kurš

norādīts preču pavaddokumentā.

Kā redzams no parāda aprēķina (lietas 6.lapa), atbildētājs netika apmaksājis rēķinus par kopējo summu 4 707,96 EUR apmērā.

2019.gada 26.septembrī atbildētājs iesniedza prasītajam garantijas vēstuli, kurā garantēja parādsaistību nokārtošanu līdz 2019.gada 31.oktobrim

(lietas 26.lapa). Saskaņā ar prasībā norādīto atbildētājs neizpildīja apsolīto.

2019.gadā 8.novembrī atbildētajam tika nosūtīts brīdinājums uz e-pastu: /elektroniskā pasta adrese/ ar lūgumu nekavējoties apmaksāt parādu

(lietas 27.lapa).

2019.gadā 6.decembrī atbildētājam atkārtoti tika nosūtīts brīdinājums pa pastu (lietas 29.lapa).

Civillikuma 1. pants paredz, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts

līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību

atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietā nav strīda, ka parāds netika atmaksāts. Atbilstoši prasības pieteikumam pievienotajam parāda aprēķinam atbildētāja saistības sastāv no

aizdevuma pamatsummas 4 707,96 EUR.

Civillikuma 1828.pants noteic, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai

pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda

savu iebildumu pamatotība.

Tiesa uzskata, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem ir pierādīti apstākļi un fakti, kādi norādīti prasības pieteikumā. Tiesa nekonstatē,

ka atbildētājs būtu apstrīdējis noslēgtos un pušu parakstītos līgumus. Atbildētājs nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, nav apstrīdējis

parāda un procentu apmēru, kā arī nav iesniedzis pierādījumus, ka saistības būtu izpildītas.

Tiesā tika saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atzīst prasību daļēji, taču iebilst par pamatparāda summu, norādot, ka

kopējā parāda summa ir 3 833,99 EUR. Proti, atbildētājs paskaidro, ka 2020.gada 5.februārī prasītāja pārstāvis atbrauca un paņēma materiālu, kura

vērtība ir 873,96 EUR. Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav pierādījis savu iebildumu pamatotību. Civilprocesa likuma 136.panta pirmā daļa paredz, ka

atbildētājs ir tiesīgs līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta, pirmās instances tiesā celt pret prasītāju pretprasību. Atbildētājs lietā

pretprasību netika iesniedzis.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja argumentu, ka atbildētājs nav atmaksājis aizdevuma pamatsummu, ko atbildētājs pēc būtības nav apstrīdējis

un nav iesniedzis jebkādus pierādījumus par to, ka viņš ir pilnībā samaksājis līgumā paredzētos maksājumus.

[7] Civillikuma 1692.pants nosaka, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu. Civillikuma

1697.pants nosaka, ka no galvinieka var prasīt vienīgi to, ko viņš uzņēmies. Atbilstoši Civillikuma 1698.pantam galvinieks atbild ne vien par pašu galveno

parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieks vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem. Atbilstoši Civillikuma

1702.pantam kreditors ir tiesīgs celt prasību pret galvinieku, ja galvinieks ir uzņēmies saistības kā pats parādnieks.

Atbilstoši Civillikuma 1702.pantam, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja

piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja

galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Kā redzams no lietas materiāliem, līgumu kā galvinieks parakstīja atbildētāja /pers. D/. Līguma 5.7.punkts paredz, ka galvinieks saskaņā ar

Civillikuma 1692.-1715.pantu uzņemas atbildēt prasītājam kā pats parādnieks par parādu (t.sk., līgumsodu un tiesvedības izdevumiem), kas var rasties

gadījumā, ja atbildētājs nepilda šī līgumā noteiktās saistības.

Pamatojoties uz minēto, atzīstams, ka prasītājam ir tiesības uzreiz vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par parāda piedziņu arī pret galvinieku.

[8] Vienlaikus norādāms, ka prasītāja prasība piedzīt no atbildētāja un galvinieka parādu solidāri ir pretrunā ar Civillikuma normām, kas regulē

solidāru saistību nodibināšanu.

Atbilstoši Civillikuma 1670.pantam par solidāru saistība kvalificējama tad, kad katram no vairākiem parādniekiem ir pienākums izpildīt apsolīto.

Savukārt, kā jau tika norādīts šā sprieduma 7.punktā, galvojums saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram

par trešās personas parādu, neatsvabinot pēdējo no viņas parāda.

Šajā normā sniegtā definīcija rada pamatu atzinumam, ka galvojums ir līgums starp galvinieku un kreditoru, tā ir akcesora saistība, kas kalpo par

citas saistības nodrošinājumu, un galvinieks uzņemas subsidiāru atbildību par parādnieka saistību, jo galvojums pats par sevi - arī tad, ja tas ir

ekspromisoriskais (galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks atbilstoši Civillikuma 1702.panta otrajai daļai) – nenodibina galvinieka un parādnieka

solidāru saistību pret kreditoru Civillikuma 1670. un 1672.panta izpratnē.

Senāts paplašinātā sastāvā, 2013.gada 14.jūnijā izskatīdams faktisko un tiesisko apstākļu ziņā līdzīgu lietu jautājumā par solidāras saistības starp

galvinieku un galveno parādnieku nodibināšanas juridiskiem aspektiem, norādījis, ka, vērtējot, vai galvenais parādnieks un galvinieks ir solidāri atbildīgi

par aizdevuma līguma saistību izpildīšanu, jāņem vērā galvojuma būtība. Ja kāda naudas summa tiktu aizdota nedalīti divām personām, tad nebūtu loģiski

vienu uzskatīt par parādnieku, bet otru - par galvinieku. Abiem būtu jābūt solidāriem parādniekiem no paša sākuma. Iespējama arī kopīga aizņemšanās,

nosakot katra daļu, piemēram, katram puse. Šādu saistību vēlāk aizņēmēji ar atsevišķu līgumu var pārveidot par solidāru un par to paziņot kreditoram.

Solidārais parādnieks pēc tam, kad apmierinājis kreditora prasījumu, var prasīt no pārējiem atbilstošu atlīdzību (Civillikuma 1686.pants). Divu solidāru

parādnieku gadījumā tas nozīmē atlīdzināto summu dalīt uz pusēm. Turpretim galvojuma attiecībās atbilstoši Civillikuma 1692.pantam galvinieks, kas

sedzis parādu, var no galvenā parādnieka prasīt regresa kārtībā visu samaksāto (sk., Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 14.jūnija sprieduma lietā

Nr.SKC-161/2013 (C12155810) 6.2.punktu). Tādējādi Senāts apstiprinājis iepriekš jau 2012.gada 7.marta spriedumā izteikto atziņu, ka galvojuma un

solidārām saistībām kopēja ir tāda iezīme, ka prasījumu var vērst gan pret vienu, gan otru (pie tam galvojumā tas nav vispārējs noteikums), un to varētu

saukt par procesuālu līdzību, taču ekonomiski, no materiālo tiesību viedokļa, atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie nes atbildību, ko vēlāk dala savā starpā,

turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā (sk., Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 7.marta

sprieduma lietā Nr.SKC-115/2012 (C39054210) 7.3.punktu).

Turklāt apstāklis, ka puses līgumos iekļāvušas nosacījumus par galvinieka un parādnieka solidāru saistību pret kreditoru, nevar mainīt galvojuma

institūta akcesoro raksturu un nodibināt solidāru saistību. Šādu atziņu Senāts jau vairākkārt ir paudis un nostiprinājis savos spriedumos (sk. Senāta

2013.gada 14.jūnija sprieduma lietā Nr.SKC-161/2013 (C12155810) 6.punktu, 2013.gada 8.oktobra sprieduma lietā Nr.SKC-247/2013

(C26100610) 6.punktu; Augstākās tiesas 2015.gada 30.septembra sprieduma lietā Nr.SKC-191/2015 (C33246710) 11.punktu, 2015.gada

19.oktobra sprieduma lietā Nr.SKC-185/2015 (C16058310) 8.4.punktu, 2015.gada 21.oktobra sprieduma lietā Nr.SKC-206/2015 (C28322210)

11.punktu, 2015.gada 23.oktobra sprieduma lietā Nr.SKC- 192/2015 (C24076810) 9.punktu, 2017.gada 17.februāra sprieduma lietā Nr.SKC-

45/2017 (C04217310) 7.punktu).

Ja atbilstoši Civillikuma 1673.pantam līdzējiem ir skaidri un tieši jāizsaka griba nodibināt solidāru saistību, tad līgumam jābūt noslēgtam starp

personām, kas šādu saistību pret kādu kreditoru uzņemas. Proti, galvinieks privātautonomijas ietvaros var noslēgt vienošanos ar galveno parādnieku par

solidāras saistības nodibināšanu, tādējādi būtībā pārtopot par līdzaizņēmēju (kopparādnieku), taču tas nozīmētu tiesisko attiecību pārveidojumu, kurā

galvojums beidz pastāvēt.

Ņemot vērā minēto, no atbildētāja prasītāja labā piedzenams galvenais parāds 4 707,96 EUR apmērā, bet piedziņas neiespējamības gadījumā

parāds piedzenams no galvinieka.

[9] Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1757.pants

paredz, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti (1765.p.). Civillikuma

1765.pants paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos

procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Civillikuma 1760.pants paredz, ka likumiskie procenti (1759.p.) prasāmi nevis atsevišķi, bet reizē ar

galveno saistību, un tādēļ tos nevar prasīt vēlāk, ja attiecīgā laikā par tiem bijis noklusēts vai galvenā parāda samaksa pieņemta bez piebilduma.

No prasības pieteikumā norādītā aprēķina redzams, ka prasītājs ir aprēķinājis likumiskos procentus 177,56 EUR par laika periodu no 2019.gada

10.jūlija līdz 2019.gada 8.novembrim (lietas 7.lapa). Atbildētājs procentu aprēķināšanas kārtību un apmēru nav apstrīdējis, pretējus pierādījumus tiesai

nav iesniedzis.

Tā kā atbildētājam ir saistoši līguma noteikumi un atbildētājs nav veicis samaksu atbilstoši minētajiem noteikumiem, tiesa atzīst, ka no atbildētāja

prasītāja labā piedzenami likumiskie procenti 177,56 EUR par laika periodu no 2019.gada 10.jūlija līdz 2019.gada 8.novembrim, bet piedziņas

neiespējamības gadījumā likumiskie procenti piedzenami no galvinieka.

[10] Līguma 5.1.punkts paredz, ka ja atbildētāja vainas dēļ apmaksa tiek uz laiku aizkavēta, atbildētājam papildus jāsamaksā prasītājam līgumsods

0,5% apmērā no laikā nesamaksātās summas par katru nokavēto kalendāro dienu pirmās 10 (desmit) nokavētas dienās, tupamākajās dienās līdz parāda

segšanai 1 % (viens) apmērā. Šajā gadījumā samaksātā nauda vispirms tiek ieskaitīta līgumsoda dzēšanai un tikai pēc tam atlikusī summa tiek ieskaitīta kā

preces apmaksa. Līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no līguma noteikto saistību izpildīšanas.

Civillikuma 1716.pants paredz, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu)

vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10

procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

No prasības pieteikumā norādītā aprēķina redzams, ka prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu 470,80 EUR apmērā par laika periodu no 2019.gada

10.jūlija līdz 2019.gada 8.novembrim (lietas 7.lapa).

Atbildētājs līgumsoda aprēķināšanas kārtību un apmēru nav apstrīdējis, pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis.

Tā kā atbildētājam ir saistoši līguma noteikumi un atbildētājs nav veicis samaksu atbilstoši minētajiem noteikumiem, tiesa atzīst, ka no atbildētāja

prasītāja labā piedzenams līgumsods 470,80 EUR apmērā par laika periodu no 2019.gada 10.jūlija līdz 2019.gada 8.novembrim, bet piedziņas

neiespējamības gadījumā līgumsods piedzenams no galvinieka.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētāja, 6% no simta gadā no

nesamaksātā pamatparāda (4 707,96 EUR) līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles noslēguma dienai).

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi, kā arī ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi.

Prasītājs ir samaksājis valsts nodevu 448,89 EUR (lietas 10.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,57 EUR (lietas 11.lapa).

Prasība apmierināta pilnā apmērā, līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 448,89 EUR un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 8,57 EUR, piedziņas neiespējamības gadījumā piedzenot tos no galvinieka.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam un galviniekam nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas. Tiesas ieskatā sprieduma labprātīgas izskatīšanas termiņš konkrētajā lietā nosakāms 10 dienas.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu, 41.panta pirmo daļu, 189., 193.,195. un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu SIA “Baltic Metal Corporation”, reģistrācijas Nr.40203032674,

galveno parādu 4 707,96 EUR, likumiskos procentus 177,56 EUR par laika periodu no 2019.gada 10.jūlija līdz 2019.gada 8.novembrim, līgumsodu

470,80 EUR apmērā par laika periodu no 2019.gada 10.jūlija līdz 2019.gada 8.novembrim, valsts nodevu 448,89 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 8,57 EUR, kopā piedzenot 5 813,78 EUR (pieci tūkstoši astoņi simti trīspadsmit euro un 78 centi), bet piedziņas neiespējamības gadījumā

piedzenot no /pers. D/, personas kods /personas kods/.

Samaksa veicama uz SIA “Baltic Metal Corporation”, reģistrācijas Nr.40203032674, kontu SWIFT: HABALV22, konta

Nr.LV94HABA0551042772609.

Noteikt SIA “Baltic Metal Corporation”, reģistrācijas Nr.40203032674, tiesības saņemt no SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas (4 707,96 EUR), ievērojot

Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Datums, kad spriedums pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma

pasludināšanas datumu. Spriedums pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 11.novembrī.

Tiesnese I.Bērziņa