Administrative court dismissed prisoner's claim for damages regarding prison administration's failure to provide information kiosk access.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the prisoner's request for compensation for non-material damage caused by the prison administration's alleged failure to provide information kiosk access and writing materials. The prison administration argued that the prisoner had not formally requested the kiosk visit in advance, which is required to schedule the service, and thus no administrative fault occurred. The court found no evidence of intentional or negligent misconduct by the administration and therefore rejected the claim for damages.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvā procesa likuma 126. panta ceturto daļu; tiesa noraida pieteikumu par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, ja nav pierādījumu par iestādes faktiskās rīcības prettiesiskumu vai kaitējuma izraisīšanu.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
RĒZEKNES TIESU NAMS
Lietas arhīva Nr. A42-00468-23/43
ECLI:LV:ADRJRTN:2023:0210.A420214722.7.S
S P R I E D U
LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Rēzeknē 2023. gada 10. februārī
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs,
piedaloties pieteicējam /pers. D/, atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvim /pers. E/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicēja /pers. D/ pieteikumu par Daugavgrīvas cietuma
administrācijas faktiskās rīcības, izsniedzot pieteicējam Administratīvās apgabaltiesas un Veselības ministrijas korespondenci atvērtā veidā, 2022. gada
15. aprīlī un 18. aprīlī nenodrošinot pieteicējam informācijas kioska apmeklējumu, neizsniedzot pieteicējam rakstāmpapīru par cietuma līdzekļiem,
atzīšanu par prettiesisku un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) 2022. gada 22. aprīlī tika saņemts pieteicēja 2022. gada 19. aprīļa iesniegums, kurā
pieteicējs norādīja, ka ir neapmierināts ar Daugavgrīvas cietuma administrācijas rīcību, proti, viņš netika izvests uz interneta kiosku (15.04.2022. un
18.04.2022.) un pieteicējam netiek izsniegts rakstāmpapīrs, kas ierobežo pieteicēja saziņas iespējas. Par minēto pieteicējs lūdza atlīdzināt viņam nodarīto
nemantisko kaitējumu 1000 euro.
Ar Pārvaldes 2022. gada 20. maija vēstuli Nr. N-1-2022-08277 pieteicējs tika informēts, ka Daugavgrīvas cietums nodrošina ieslodzītajiem
iespēju iepazīties ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un normatīviem aktiem aktuālā redakcijā, kā arī iegūt aktuālo informāciju likumdošanas
jomā, apmeklējot informācijas kiosku Daugavgrīvas cietuma mācību centrā.
Daugavgrīvas cietuma administrācija informēja Pārvaldi, ka pieteicējam tika nodrošināta iespēja individuāli apmeklēt informācijas kiosku un
patstāvīgi pieslēgties mājas lapu adresēm (atbilstoši informācijas kioska apmeklēšanas grafikam par 2022. gada aprīli).
Savukārt, lai nodrošinātu ieslodzīto informācijas kioska apmeklēšanu, ieslodzītajam (arī /pers. D/) ir jāvēršas ar rakstisku/mutisku iesniegumu pie
Resocializācijas daļas vecākā inspektora (vēlams divas dienas pirms apmeklēšanas), izsakot lūgumu par informācijas kioska apmeklēšanu. Minētais
nosacījums nepieciešams, lai savlaicīgi sagatavotu informācijas kioska apmeklēšanas grafiku. Daugavgrīvas cietuma amatpersona (Resocializācijas daļas
vecākais inspektors) informēja Pārvaldi, ka pieteicējs nebija vērsies ar lūgumu apmeklēt informācijas kiosku 15.04.2022. un 18.04.2022.
Pārvalde norāda, ka Daugavgrīvas cietuma administrācija konkrētajā gadījumā nav veikusi rīcību pret pieteicēju, kura būtu vērtējama kā iestādes
faktiskā rīcība, līdz ar to nav konstatēta prettiesiska Daugavgrīvas cietuma administrācijas rīcība Administratīvā procesa likuma izpratnē, kas būtu vērsta
pret pieteicēju. Sakarā ar to, ka nebija konstatēta faktiskā rīcība, Pārvaldei nav tiesiska pamata izvērtēt /pers. D/a prasījumu par nodarītā kaitējuma
atlīdzinājumu un izdot administratīvo aktu.
[2] Pārvaldē 2022. gada 28. aprīlī tika saņemta pieteicēja 2022. gada 28. aprīļa sūdzība par to, ka pieteicējs ir saņēmis Administratīvās
apgabaltiesas vēstuli atvērtā veidā. Par minēto pieteicējs lūdza Pārvaldi atlīdzināt viņam morālo kaitējumu 500 euro.
Ar Pārvaldes 2022. gada 20. maija vēstuli Nr. N-1-2022-08232 pieteicējs tika informēts, ka nav konstatēta Daugavgrīvas cietuma administrācijas
prettiesiska faktiskā rīcība, 2022. gada 28. aprīlī izsniedzot pieteicējam Administratīvās apgabaltiesas vēstuli.
Līdz ar to nepastāv tiesiskie apstākļi administratīvā akta izdošanai par zaudējumu atlīdzināšanu /pers. D/.
[3] Pārvaldē 2022. gada 13. maijā tika saņemts pieteicēja 2022. gada 11. maija iesniegums, kurā pieteicējs norādīja uz iespējamo Daugavgrīvas
cietuma administrācijas prettiesisko rīcību, proti, izsniedzot pieteicējam korespondenci no Veselības ministrijas atvērtā veidā. Par minēto pieteicējs lūdza
noteikt nemantiskā kaitējuma kompensāciju.
Ar Pārvaldes 2022. gada 24. maija vēstuli Nr. N-1-2022-08478 pieteicējs tika informēts, ka sakarā ar to, ka uz Veselības ministrijas vēstules
nebija norādīts sūtītājs un Daugavgrīvas cietumā ieslodzīto personu korespondences (kas pakļauta pārbaudei) aprite notiek saskaņā ar Pārvaldes 2020.
gada 2. aprīļa iekšējiem noteikumiem Nr. 1/10.-n.-4 “Apcietināto un notiesāto personu korespondences pārbaudes, aizturēšanas, izsniegšanas,
nosūtīšanas un informācijas par ieslodzītā korespondenci, kas pakļauta pārbaudei, fiksēšanas kārtība ieslodzījuma vietās” (turpmāk - Noteikumi), proti,
Noteikumu 9. punkts nosaka, ka cenzors pārbauda ieslodzītajam adresēto korespondenci, to atverot. Cenzors, atverot ieslodzītajam adresēto
korespondenci, pārbauda aploksni un aploksnē esošo saturu.
Daugavgrīvas cietuma administrācija, atverot vēstuli, konstatēja, ka vēstules nosūtītājs ir Veselības ministrija, par konstatēto faktu 2022. gada
10. maijā Daugavgrīvas cietuma administrācija sastādīja aktu.
Līdz ar to nav konstatēta Daugavgrīvas cietuma administrācijas prettiesiska faktiskā rīcība, izsniedzot pieteicējam Veselības ministrijas vēstuli
atvērtā veidā un nepastāv tiesiskie apstākļi administratīvā akta izdošanai par zaudējumu atlīdzināšanu /pers. D/.
[4] Nepiekrītot minētajām Pārvaldes atbildēm, pieteicējs iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Daugavgrīvas cietuma
administrācijas faktiskās rīcības, izsniedzot pieteicējam Administratīvās apgabaltiesas un Veselības ministrijas korespondenci atvērtā veidā, 2022. gada
15. aprīlī un 18. aprīlī nenodrošinot pieteicējam informācijas kioska apmeklējumu, neizsniedzot pieteicējam rakstāmpapīru par cietuma līdzekļiem,
atzīšanu par prettiesisku un nemantiskā kaitējuma 2500 euro atlīdzināšanu.
Pieteicējs norāda, ka Administratīvās apgabaltiesas vēstuli ir saņēmis atvērtā veidā, bet paraksta veidlapā ir parakstījies tāpēc, ka viņam
piedraudēja vēstuli neatdot vispār.
Pieteicējs arī nav apmierināts ar to, ka Veselības ministrijas vēstuli arī saņēma atvērtā veidā. Pieteicējs uzskata, ka šāda Daugavgrīvas cietuma
administrācijas rīcība bija prettiesiska.
[5] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Pārvalde pieteicēja pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt apstrīdētajos lēmumos minēto apsvērumu
dēļ.
Papildus Pārvalde norāda, ka, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta ceturtajai daļai, valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai
amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Minētā panta trešajā daļā noteikts, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības
interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Līdz ar to, cietuma administrācijai kā valsts
pārvaldes organizētas vienotas hierarhiskas sistēmas sastāvdaļai nav un nevar būt savu subjektīvu interešu attiecībā pret notiesātajām personām, tajā
skaitā attiecībā pret apzinātu iesniedzēju subjektīvo tiesību aizskārumu un disciplināro sodīšanu.
[6] Pieteicējs tiesas sēdē pieteikumu daļā par Daugavgrīvas cietuma administrācijas faktiskās rīcības, neizsniedzot pieteicējam rakstāmpapīru par
cietuma līdzekļiem, atzīšanu par prettiesisku neuzturēja, jo minētais prasījums tiek skatīts citas administratīvās lietas ietvaros. Pārējā daļā pieteicējs
pieteikumu uzturēja pēc tajā norādītajiem motīviem.
Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz apstrīdētajos lēmumos norādītajiem apsvērumiem.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un pārbaudot lietā esošos pierādījumus, secina,
ka pieteikums daļā ir noraidāms, bet daļā tiesvedība ir izbeidzama.
Pieteicējs 2023. gada 26. janvāra tiesas sēdē atteicas no pieteikuma daļā par Daugavgrīvas cietuma administrācijas faktiskās rīcības, neizsniedzot
pieteicējam rakstāmpapīru par cietuma līdzekļiem, atzīšanu par prettiesisku, līdz ar to tiesvedība šajā daļā izbeidzama, pamatojoties uz Administratīvā
procesa likuma 282. panta 4. punktu.
[8] Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – Kodekss) 49. panta pirmā daļa noteic, ka notiesātajiem atļauts nosūtīt un saņemt vēstules un
telegrammas bez skaita ierobežojumiem. Lai novērstu ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošības apdraudējumu, kā arī neatļautu priekšmetu vai vielu
nodošanu notiesātajiem, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pārbauda notiesāto saraksti, izņemot saraksti ar šā kodeksa 50. panta trešajā daļā
minētajiem adresātiem. Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātajam adresēto vai viņa adresātam nosūtāmo vēstuli pārbauda, to atverot. Ja
brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai rodas pamatotas aizdomas, ka sarakstes saturs var apdraudēt ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošību,
krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par drošību atbildīgā brīvības
atņemšanas iestādes amatpersona notiesātajam adresēto vai viņa adresātam nosūtāmo vēstuli pārbauda, to arī izlasot.
Atbilstoši Kodeksa 50. panta trešajā daļā noteiktajam pārbaudei nav pakļauta notiesāto sarakste ar valsts un pašvaldību institūcijām, Tiesībsarga
biroju, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Padomes cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru,
tiesu, aizstāvi, procesa virzītāju, ārstniecības iestādi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību
vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses.
No minētajām tiesību normām izriet brīvības atņemšanas iestādes tiesības pārbaudīt notiesāto saraksti, izņemot saraksti ar Kodeksa 50. panta
trešajā daļā minētajiem adresātiem.
[9] Pieteicējs norāda, ka 2022. gada 27. aprīlī ir saņēmis Administratīvās apgabaltiesas vēstuli atvērtā veidā.
No lietas materiāliem konstatējams, ka Administratīvās apgabaltiesas vēstule pieteicējam tika izsniegta 2022. gada 27. aprīlī. Par Administratīvās
apgabaltiesas vēstules saņemšanu pieteicējs ir parakstījies uz Administratīvās apgabaltiesas pavadraksta (lietas 61. lapa) un uz paraksta veidlapas (lietas
62. lapa). No paraksta veidlapas ir redzams, ka pieteicējs ar savu parakstu ir apliecinājis, ka viņš Administratīvās apgabaltiesas vēstuli ir saņēmis slēgtā
aploksnē.
Pieteicēja tiesas sēdē norādīto, ka viņš paraksta veidlapu parakstījis tāpēc, ka viņam Daugavgrīvas cietuma amatpersonas piedraudēja
Administratīvās apgabaltiesas vēstuli neatdot vispār, ja viņš neparakstīsies paraksta veidlapā, tiesa vērtē kritiski. Lietas materiālos atrodas paraksta
veidlapa par Veselības ministrijas vēstules saņemšanu ( lietasnbsp; 65. lapa), un uz minētās veidlapas ir pieteicēja pašrocīgi rakstītais teksts, ka
pieteicējs Veselības ministrijas vēstuli ir saņēmis atvērtā veidā.
Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicēja norādītais par to, ka viņš 2022. gada 27. aprīlī ir saņēmis Administratīvās apgabaltiesas vēstuli atvērtā veidā,
neatbilst patiesībai un nav konstatējama Daugavgrīvas cietuma administrācijas prettiesiska faktiskā rīcība, 2022. gada 27. aprīlī izsniedzot pieteicējam
Administratīvās apgabaltiesas vēstuli.
[10] Pieteicējs arī norāda, ka 2022. gada 10. maijā ir saņēmis Veselības ministrijas vēstuli atvērtā veidā.
Kā jau tiesa norādīja iepriekš, atbilstoši Kodeksa 50. panta trešajā daļā noteiktajam pārbaudei nav pakļauta notiesāto sarakste ar valsts un
pašvaldību institūcijām.
Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka 2022. gada 10. maijā Daugavgrīvas cietuma administrācija saņēma ierakstītu vēstuli Nr.
RR904312312LV, adresētu pieteicējam (lietas 66. lapa).
Ņemot vērā to, ka uz vēstules nebija norādīts sūtītājs un Daugavgrīvas cietumā ieslodzīto personu korespondences (kas pakļauta pārbaudei) aprite
notiek saskaņā ar Noteikumiem, proti, Noteikumu 9. punkts nosaka, ka Cenzors pārbauda ieslodzītajam adresēto korespondenci, to atverot. Cenzors,
atverot ieslodzītajam adresēto korespondenci, pārbauda aploksni un aploksnē esošo saturu.
Daugavgrīvas cietuma administrācija, atverot minēto vēstuli, konstatēja, ka vēstules nosūtītājs ir Veselības ministrija, un par konstatēto faktu 2022.
gada 10. maijā Daugavgrīvas cietuma administrācija sastādīja aktu (lietas 68. lapa).
Izsniedzot vēstuli pieteicējam, Daugavgrīvas cietuma administrācija paraksta veidlapā (lietas 65. lapa) norādīja iemeslu, kāpēc vēstule pieteicējam
tiek izsniegta atvērtā veidā. Par iepriekš minēto tika informēts pieteicējs, ko apliecina pieteicēja paraksts paraksta veidlapā 2022. gada 10. maijā un
norāde, ka vēstule tiek saņemta atvērtā veidā.
Izvērtējot Daugavgrīvas cietuma administrācijas rīcības pamatotību, atverot valsts institūcijas Veselības ministrijas pieteicējam sūtīto vēstuli, tiesa
norāda, ka saskaņā ar Pasta likuma 1. pantā ietvertajiem terminu skaidrojumiem sūtītājs ir privātpersona vai publiskas personas institūcija, kura uz pasta
sūtījuma norādījusi sevi par pasta sūtījuma nosūtītāju (34. punkts), savukārt adresāts ir pasta sūtījuma adresē norādītā privātpersona vai publiskas
personas institūcija, kurai jāpiegādā pasta sūtījums (1. punkts).
Atbilstoši Pasta likuma 51. panta pirmajā daļā noteiktajam, noformējot pasta sūtījumu, sūtītājam ir pienākums ievērot adreses norādīšanas prasības.
Saskaņā ar minētā panta otro daļu, kārtību, kādā adresāta un sūtītāja adreses norādāmas uz pasta sūtījuma, nosaka Ministru kabinets.
Kārtība, kādā adresāta un sūtītāja adrese norādāma uz pasta sūtījuma, ir paredzēta Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumos Nr. 392
“Noteikumi par kārtību, kādā adresāta un sūtītāja adrese norādāma uz pasta sūtījuma”. Minēto noteikumu 2. punkts paredz, ka adresāta un sūtītāja
adrese šo noteikumu izpratnē ir pasta sūtījuma adrese (turpmāk – adrese), kas ietver šādus elementus: 2.1. adresāta un sūtītāja vārdu un uzvārdu vai
nosaukumu; 2.2. adresāta un sūtītāja adresi, kas saskaņā ar adresācijas sistēmas noteikumiem identificē adresāta un sūtītāja atrašanās vietu; 2.3. pasta
indeksu, kas ir piegādes zonas burtu, ciparu un zīmju apzīmējums saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu prasībām pasta jomā.
Konkrētajā gadījumā Veselības ministrija sarakstē ar pieteicēju ir uzskatāma par sūtītāju, līdz ar to atbilstoši iepriekš norādītajām tiesību normām
Veselības ministrijas vēstule bija noformējama, uz vēstules aploksnes norādot sūtītāja nosaukumu, kā arī adresi, kas ļauj identificēt sūtītāja atrašanās vietu
(ietverot arī pasta indeksu).
Taču, kā tas ir konstatējams no lietas materiāliem, Veselības ministrija ir nosūtījusi pieteicējam vēstuli, uz aploksnes minēto informāciju nenorādot, ir
norādīts tikai svītru kods, kurš iespējams satur informāciju par sūtītāju, bet svīru koda nolasīšanai ir nepieciešama speciāla ierīce, kuras Daugavgrīvas
cietuma administrācijas rīcībā nav un nav jābūt.
Līdz ar to konstatējams, ka Veselības ministrijas rīcība, nenorādot informāciju par sūtītāju, neatbilst tiesību normām.
Savukārt Daugavgrīvas cietuma administrācijas rīcība, atverot Veselības ministrijas vēstuli, uz kuras nav norādīta informācija par sūtītāju ir atzīstama
par tiesisku.
[11] Pieteicējs ir norādījis, ka Daugavgrīvas cietuma administrācija prettiesiski 2022. gada 15. aprīlī un 18. aprīlī nenodrošināja pieteicējam
informācijas kioska apmeklējumu.
No lietas materiāliem izriet, ka Daugavgrīvas cietuma administrācija informēja Pārvaldi, ka pieteicējam ir nodrošināta iespēja individuāli apmeklēt
informācijas kiosku un patstāvīgi pieslēgties mājas lapu adresēm (atbilstoši informācijas kioska apmeklēšanas grafikam par 2022. gada aprīlī).
No minētās informācijas izriet, ka, lai nodrošinātu ieslodzīto informācijas kioska apmeklēšanu, ieslodzītajam (arī pieteicējam) ir jāvēršas ar
rakstisku/mutisku iesniegumu pie Resocializācijas daļas vecākā inspektora (vēlams divas dienas pirms apmeklēšanas), izsakot lūgumu par informācijas
kioska apmeklēšanu. Minētais nosacījums nepieciešams, lai savlaicīgi sagatavotu informācijas kioska apmeklēšanas grafiku.
Daugavgrīvas cietuma amatpersona (Resocializācijas daļas vecākais inspektors) informēja Pārvaldi, ka pieteicējs nebija vērsies ar lūgumu apmeklēt
informācijas kiosku 15.04.2022. un 18.04.2022.
Tiesa piešķir ticamību tam, ka pieteicējs 15.04.2022. un 18.04.2022. nebija vērsies ar lūgumu apmeklēt informācijas kiosku.
Arī tiesas sēdē pieteicējs norādīja, ka viņš mutiski “pagarināja” iepriekš rakstītos iesniegumus par nepieciešamību apmeklēt informācijas kiosku.
Minēto tiesa vērtē kritiski.
Pieteicējs arī nav norādījis uz negatīvām sekām sakarā ar informācijas kioska neapmeklēšanu 15.04.2022. un 18.04.2022.
Pieteicējs tikai vispārīgi norādījis, ka sakarā ar informācijas kioska neapmeklēšanu 15.04.2022. u n 18.04.2022., viņam tika liegta iespēja
sagatavoties tiesas sēdēm.
Pārbaudot tiesu informācijas sistēmas datus tiesa konstatēja, ka laika periodā no 01.04.2022. līdz 30.04.2022. nebija nozīmēta izskatīšanai
neviena lieta ar pieteicēja līdzdalību.
Līdz ar to tiesa secina, ka sakarā ar pieteicēja informācijas kioska neapmeklēšanu 15.04.2022. un 18.04.2022 nav konstatējama Daugavgrīvas
cietuma administrācijas prettiesiska faktiskā rīcība.
[12] Administratīvā procesa likuma 92. pants noteic, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai
nemantisko kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Minētās tiesības izriet no Satversmes 92. panta, tās noteic
arī Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likum (turpmāk - Atlīdzināšanas likums).
Atlīdzināšanas likuma 1. pantā ir noteikts, ka likuma mērķis nodrošināt privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās
tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku
administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību. Konkrētajā gadījumā nav konstatēta Daugavgrīvas cietuma administrācijas prettiesiska faktiskā rīcība
vai prettiesiski izdots administratīvais akts, līdz ar to nav arī konstatēts zaudējums. Ievērojot minēto, tiesa norāda, ka nepastāv Atlīdzināšanas likumā (4.,
5., 6.pants) noteiktais zaudējumu atlīdzināšanas pamats, līdz ar to pieteicēja prasība par nodarītā nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu ir nepamatota un ir
noraidāma.
[13] Administratīvā procesa likuma 124. panta pirmā daļa noteic, ka par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā maksā valsts nodevu 30 euro
apmērā.
Administratīvā procesa likuma 126. panta ceturtā daļa noteic, ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai daļēji
atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma
stāšanās spēkā. Šādos gadījumos tiesa pieteicēja pienākumu samaksāt valsts nodevu attiecīgajā apmērā norāda sprieduma rezolutīvajā daļā. Ja pieteicējs
triju mēnešu laikā neiesniedz tiesai valsts nodevas apmaksu apliecinošu dokumentu, tiesa par sprieduma izpildi paziņo tiesu izpildītājam.
Savukārt Administratīvā procesa likuma 126. panta piektā daļa noteic, ka šā panta ceturtajā daļā paredzētais pieteicēja pienākums pieteikuma
noraidīšanas gadījumā samaksāt valsts nodevu nav attiecināms uz tiem pieteicējiem, kuri pieteikumu iesnieguši par administratīvo aktu sociālās drošības
jomā (pensijas, pabalsti u.tml.). Ņemot vērā to tiesību un interešu nozīmīgumu, kuras pieteicējs bija vēlējies aizsargāt, izņēmuma kārtā tiesa (tiesnesis) arī
citos gadījumos ar motivētu lēmumu var atbrīvot pieteicēju no pienākuma samaksāt valsts nodevu, ja pieteikums tiek noraidīts.
Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2022. gada 7. jūnija lēmumu pieteicējs pilnīgi atbrīvots no valsts nodevas samaksas par pieteikuma
iesniegšanu (lietas 2. - 4. lapa). Ievērojot to, ka pieteikums nav iesniegts par administratīvo aktu sociālās drošības jomā (pensijas, pabalsti u.tml.), un to,
ka pieteikums nav atzīstams par izņēmumu, lai pieteicēju varētu atbrīvot no pienākuma samaksāt valsts nodevu pilnā apmērā, kā arī to, ka pieteikums tiek
noraidīts, pieteicējam ir uzliekams pienākums samaksāt valstij nesamaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta ceturto daļu, 246.-251. pantu, 282. panta 4. punktu, 289.-291. pantu, Administratīvā
rajona tiesa
nosprieda
noraidīt pieteicēja /pers. D/ pieteikumu daļā par Daugavgrīvas cietuma administrācijas faktiskās rīcības, izsniedzot pieteicējam Administratīvās
apgabaltiesas un Veselības ministrijas korespondenci atvērtā veidā, 2022. gada 15. aprīlī un 18. aprīlī nenodrošinot pieteicējam informācijas kioska
apmeklējumu, atzīšanu par prettiesisku un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.
Izbeigt tiesvedību daļā par Daugavgrīvas cietuma administrācijas faktiskās rīcības, neizsniedzot pieteicējam rakstāmpapīru par cietuma līdzekļiem,
atzīšanu par prettiesisku.
Uzlikt par pienākumu /pers. D/ samaksāt nesamaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā, iesniedzot
tiesai valsts nodevas apmaksu apliecinošu dokumentu.
Spriedumu un tajā ietverto lēmumu par tiesvedības izbeigšanu daļā var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.
Spriedumā ietverto lēmumu par tiesvedības izbeigšanu atsevišķi var pārsūdzēt 14 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas Administratīvajā
apgabaltiesā, iesniedzot blakus sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.
Tiesnesis S. Linkevičs