Court dismisses administrative penalty case due to double jeopardy violation from prior criminal fine.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the administrative penalty case against the defendant for refusing to return a document. Although the police officer claimed the defendant violated administrative rules, the judge found that the defendant had already been criminally fined for the identical act of refusing to comply. The court ruled that imposing a second penalty for the same facts would violate the principle of double jeopardy, thereby terminating the proceedings.
Regesto Legislator
Generato dall'IALAPK 175. panta; LAPK 239. panta 8. punkts: When a person has already been subjected to a coercive measure or penalty in criminal proceedings for the same facts, administrative proceedings for the same facts must be terminated to prevent double jeopardy.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:ZRT:2019:0704.173058419.1.S
Nr. 173058419
Nr. 1-0584-19
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Dobelē 2019. gada 4. jūlijā
Zemgales rajona tiesas tiesnese Inga Putra,
piedaloties Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvei /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē 2019. gada 4. jūlijā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie
administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta.
Aprakstošā daļa
[1] 2019. gada 4. jūnijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA 892298
par to, ka 2019. gada 8. maijā ap plkst. 15.40 /pers. B/Muldavas ielā 14, Dobelē, kriminālprocesa ietvaros tika iepazīstināts ar lēmumu par aresta
uzlikšanu mantai, pēc kā paņēma lēmumu un devās prom, kriminālpolicijas inspektore vairākkārtīgi lūdza /pers. B/ atdot procesuālo dokumentu, taču
/pers. B/ uz to nereaģēja, tādējādi ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām prasībām dienesta pienākumu izpildes laikā. /pers. B/ darbības
kvalificētas pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 175. panta.
Protokols sastādīts bez /pers. B/ klātbūtnes, pamatojoties uz LAPK 248.1 pantu, paskaidrojumi nav sniegti.
[2] Uz tiesas sēdi /pers. B/ neieradās. Par tiesas sēdes vietu un laiku viņam paziņots, nosūtot pavēsti uz deklarēto dzīvesvietu un elektroniskā pasta
adresi. /pers. B/ nav paziņojis par neierašanās iemesliem, lūgumus nav pieteicis. Tiesnese nolēma lietu izskatīt bez /pers. B/ klātbūtnes.
Tiesas sēdē iestādes pārstāve paskaidrojumus nesniedza, norādīja, ka nav tikusi informēta par /pers. B/ kriminālprocesa ietvaros piemēroto
procesuālo sankciju – piespiedu naudu.
Motīvu daļa
[3] Tiesnese, pārbaudījusi visus lietā esošos pierādījumus un novērtējusi tos kopumā un savstarpējā saistībā ar iestādes pārstāves paskaidrojumiem,
atzīst, ka lietvedība izbeidzama.
[4] Saskaņā ar LAPK 175. pantu par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda
sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, uzliek naudas sodu līdz 280 euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.
Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 175. panta, lietā jākonstatē, ka policijas darbinieks, pildot savus dienesta pienākumus,
devis kādai personai likumīgus rīkojumus vai izvirzījis likumīgas prasības, savukārt persona tām ļaunprātīgi nepakļāvās.
[5] Valsts policijas amatpersona lietā ieguvusi šādus pierādījumus /pers. B/ vainīgumam.
[5.1] 2019. gada 4. jūnija administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PA 892298, kurā aprakstīta pārkāpuma būtība.
[5.2] Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes amatpersonas /pers. C/ ziņojums, kurā norādīts, ka 2019. gada 8. maijā plkst. 15.40 /pers. B/
kriminālprocesa Nr. 11200055718 ietvaros ieradās pie procesa virzītājas, kur tika iepazīstināts ar lēmumu par aresta uzlikšanu mantai. /pers. B/ palika
agresīvs, pacēla balsi, procesa virzītāju uzrunāja “meitenīt”, pateica, ka procesa virzītāja nediktēšot viņam noteikumus. /pers. B/ pateica, ka viņam
nekādu mantu nearestēšot. Pēc tam /pers. B/ piecēlās, paņēma lēmumu par aresta uzlikšanu mantai un devās prom. Procesa virzītāja divas reizes lūdza
atdot procesuālo dokumentu, bet /pers. B/ nereaģēja, devās prom un nepakļāvās likumīgajām prasībām. Gaitenī viņu apturēja Valsts policijas
amatpersona /pers. D/. Pēc atkārtotiem norādījumiem /pers. B/ dokumentu atdeva.
[5.3] Līdzīga satura ziņojumu sastādījusi Valsts policijas amatpersona /pers. D/.
[6] Tiesnesei saskaņā ar LAPK 272. pantu, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai
attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir
nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
LAPK 7.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma
pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.
Administratīvo pārkāpumu lietām savas sodošās funkcijas dēļ piemīt krimināltiesisks raksturs, un administratīvo pārkāpumu lietās piemērojamie
principi un procesā iesaistīto personu procesuālās garantijas tiek pielīdzinātas kriminālprocesa principiem un procesuālajām garantijām. Viens no tādiem
principiem ir dubultās sodīšanas aizlieguma princips. Tiesnesei jāpārbauda, vai šis princips nav pārkāpts, jo tam ir būtiska nozīme lietas pareizā izlemšanā.
[7] Administratīvā pārkāpuma protokolā un dienesta ziņojums norādīts, ka /pers. B/ tika iepazīstināts ar procesuālu dokumentu kriminālprocesa
Nr. 11200055718 ietvaros.
Tiesnese, pārbaudot Tiesu informācijas sistēmā pieejamo informāciju par šo kriminālprocesu, konstatē, ka ar Zemgales rajona tiesas izmeklēšanas
tiesneses 2019. gada 10. maija lēmumu šajā kriminālprocesā /pers. B/ nolemts piemērot procesuālo sankciju – piespiedu naudu 50 euro. Procesuālā
sankcija piemērota par to, ka /pers. B/ 2019. gada 8. maijā ap plkst. 15.50 traucēja procesuālās darbības veikšanu, t.i., lēmuma par aresta uzlikšanu
mantai izsniegšanas laikā, nevis iepazinās ar lēmumu, bet agresīvi uzvedās, paņemot lēmumu un dodoties prom. Procesuālo dokumentu atdeva atpakaļ
tikai pēc vairākiem procesa virzītājas lūgumiem un Kriminālpolicijas nodaļas vadības iesaistīšanās.
Tiesnese konstatē, ka kriminālprocesa ietvaros un administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros notikuma faktiskie apstākļi ir identiski. /pers. B/ par
savu prettiesisko rīcību jau ir sodīts, piemērojot speciālo Kriminālprocesa likumā ietverto regulējumu. Tas nozīme, ka personu par tām pašām
prettiesiskajām darbībām administratīvi sodīt nevar, pretējā gadījumā tiktu pārkāpts dubultās sodīšanas aizlieguma princips. Arī iestādes pārstāve tiesas
sēdē atzina, ka dubultā sodīšana nav pieļaujama.
[8] LAPK 239. panta 8. punkts noteic, ka lietvedība jāizbeidz, ja par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības,
jau ir kompetentas institūcijas (amatpersonas) lēmums par administratīvā soda uzlikšanu vai neatcelts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas
izbeigšanu, kā arī ja par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess, citiem vārdiem sakot, šī tiesību norma pēc būtības ietver dubultās sodīšanas aizlieguma
principu, kas tiesneses vērtējumā, kaut arī tieši neaptver šīs lietas situāciju (personai piemērota procesuālā sankcija kriminālprocesa ietvaros), ir
tulkojama paplašināti un piemērojama arī šajā lietā. Ņemot vērā šos būtiskos faktiskos un tiesiskos apstākļus, lietvedība šajā lietā izbeidzama.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7. un 213. pantu, 239. panta 8. punktu, un 289.16 pantu, tiesnese
nosprieda
izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. B/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 175. panta (administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PA 892298).
Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā pēc pilna sprieduma paziņošanas, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales
rajona tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2019. gada 4. jūlijā.
Tiesnese I. Putra