Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C68401819 / C-0172-22 ECLI:LV:RPPT:2022:0125.C68401819.5.S Generato dall'IA

Court orders heir to pay utility debts incurred after inheritance acceptance under Latvian Civil Law.

Numero d'incarto C68401819 / C-0172-22
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the defendant's defense regarding inheritance liability limits and ordered the heir to pay outstanding utility debts. The plaintiff proved the defendant inherited the apartment and failed to register the property, creating a debt for management services. Since the debt arose after inheritance acceptance, the court ruled that the Civil Code provision limiting liability to the estate's value did not apply, resulting in a judgment for the full amount plus interest.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civillikuma 711. pants; Civillikuma 10., 13., 1587., 1765., 1838. panti; Civillikuma 193., 195., 2041. panti; Civilprocesa likuma 1., 8., 36., 41., 93., 97., 128., 129., 193., 195., 2041. panti: An heir who accepts an estate with inventory rights is liable for debts incurred after acceptance, not limited to the estate's value.

Parole chiave

Generato dall'IA
heir liability utility debts inheritance acceptance Civil Code property management documenti mancanti titolari di conti bancari nozione di consumatore

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civillikuma 711. pants
Civillikuma 10., 13., 1587., 1765., 1838. panti
Civilprocesa likuma 1., 8., 36., 41., 93., 97., 128., 129., 193., 195., 2041. panti
Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13. panti

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. C-0172-22/9

ECLI:LV:RPPT:2022:0125.C68401819.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 25.janvārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnesis J. Stūrmanis

rakstveida procesā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, izskatīja civillietu SIA “Civinity Mājas Jūrmala” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2019.gada 5.jūlijā tiesā saņemts SIA “Civinity Mājas Jūrmala” (iepriekšējais nosaukums Jūrmalas namsaimnieks)

(turpmāk prasītājs) prasības pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasībā norādīts, ka saskaņā ar Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/ierakstu, /pers. C/ ir

dzīvokļa Nr. /adrese/ īpašnieks. /pers. C/ miris /miršanas datums/.

Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas zvērināta notāra Zanes Ernštreites Iesniegumu par apstiprināšanu mantojumu tiesībās, kas iereģistrēts aktu un

apliecinājumu reģistrā ar Nr. /numurs/, /pers. B/ tikusi apstiprināta mantojuma tiesībās uz /datums/mirušā /pers. C/ atstāto mantojumu. Mantinieks

mantojumu ir pieņēmis un norādījis šādu mantas sastāvu: dzīvokļa īpašums Nr. /adrese/.

Atbildētājas mantojuma apliecību nav izņēmis, arī nav veicis visas nepieciešamās darbības, lai mantoto nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr.

/adrese/, iereģistrētu zemesgrāmatā.

Prasītājs norāda, ka atbildētājs uz šodienu ir atzīstams par nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju, kas nozīmē, ka uz atbildētāju ir attiecināmi visi

dzīvokļa īpašnieka pienākumi, kas izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma normām, t.i. atbildētājam ir pienākums segt izdevumus par pārvaldīšanas un

komunālajiem pakalpojumiem.

2019.gada 25.janvārī prasītājs nosūtīja atbildētājam brīdinājumu, kurā informēja par parāda apmēru, lūdzot to samaksāt, vienlaikus brīdināja par

sekām, kādas iestāsies, ja parāds noteiktajā termiņā netiks samaksāts. Atbildētājs ar prasītāju nesazinājās un parādu nesamaksāja, kas ir par pamatu šai

prasības celšanai tiesā.

Atbildētājam kā mantiniekam laika periodā no 2008.gada 01.novembra līdz 2019.gada 28.februārim ir izveidojies parāds 4266,85 EUR.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantiem Civillikuma 1587. pantu, Civilprocesa likuma 1., 26., 128.,

129.pantiem, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Civinity Mājas Jūrmala” vien. reģ. Nr.

40003426429, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu 4266,85 EUR (četri tūkstoši divi simti sešdesmit seši eiro un 85 centi), kā arī

tiesāšanās izdevumus, atzīt tiesības saņemt procentus — 6% (seši procenti) apmērā no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu.

2019.gada 9.augustā atbildētājs sniedzis paskaidrojumus par celto prasību, kuros norāda, ka prasību neatzīst, jo laika periodā no 2010.gada 01

janvāra līdz 2019.gada 25.janvārim atbildētājs nav saņēmis nevienu prasītāja vai kādas citas personas brīdinājumus, atgādinājumus vai ko citu, par šo

saistību izpildi.

Ar 2010.gada 1.janvārī spēkā stājušos Komerclikuma D daļu tika noteikts, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja

likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Ņemot vērā, ka Komerclikuma noteikumi attiecībā uz komercdarījumiem kā lex specialis attiecināmi pret

Civillikumā vispārīgi noteikto 10 gadu noilguma termiņu, tad komercdarījumiem piemērojami Komerclikuma noteikumi.

Komerclikuma D daļas 388.pantā noteikts, ka komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību.

Savukārt Komerclikuma D daļas 389.pantā noteikts, ka, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi

par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos

likumos nav noteikts citādi.

Ievērojot minētās tiesību normas atzīstams, ka vispirms vērtējamas prasītāja prasījuma tiesības atbilstoši Komerclikuma normām, kas nosaka, kādā

kārtībā komercdarījumu dalībnieki var aizsargāt savas aizskartās tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tajā skaitā tiesību normas, kas nosaka

prasības noilgumu.

Saskaņā ar Komerclikuma D daļas 406.pantu, no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma

termiņš. Minētā likuma Pārejas noteikumu 16.pants nosaka, ka, ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais noilguma

termiņš nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no

2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņā izbeidzas tajā dienā, kad tas

būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.

No minētā secināms, ka noilguma termiņš no komercdarījuma izrietošajiem prasījumiem, kuri slēgti, piemēram, līdz 2010.gadam var iestāties

2013.gada 1.janvārī, jo normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.

Prasītāja nav iesniegusi Komerclikumā noteiktā prasības celšanas noilguma pārtraukšanai nepieciešamos pierādījumus lai atbilstoši Civillikuma

1905.pantam varētu uzskatīt, ka pastāv noilguma pārtraukums.

Civillikuma 1893.pants noteic, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā. Savukārt

Civillikuma 1910.pants nosaka, ka ar noilguma termina notecējumu izbeidzas ne vien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība. Tādēļ noilgušu

prasījumu nevar izlietot arī kā ierunu, piemēram, ieskaitam.

Vērā ņemams arī tas, ka Prasītāja ir komersante, kuras pamatdarbības veids ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību. Tātad ir

acīmredzams, ka daudzdzīvokļu mājas un zemes, kas atrodas /adrese/, pārvaldīšana notikusi tās plānotas komercdarbības ietvaros. Līdz ar to konkrētajā

situācijā ir konstatējamas komercdarījuma pazīmes, kas ir priekšnosacījums Komerclikuma 406.panta piemērošanai, kas nozīmē, ka no komercdarījuma

izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā.

Ievērojot minēto, var pamatoti secināt, ka prasījumam ir iestājies noilgums un tas ir noraidāms.

Papildus minams, ka kopš 2008.gada 01.novembra, kad pēc Prasītājas prasības pieteikumā norādītā, iestājās Prasītājas tiesība celt prasījumus

pret atbildētāju, līdz brīdim, kad Prasītāja nosūtījusi Atbildētājai vienīgo brīdinājumu par parādu t.i. 2019.gada 25.janvārī. ir pagājuši vairāk kā desmit

gadi un ir iestājies arī vispārējais civiltiesiskais noilgums šim prasījumam.

Ievērojot minēto, var pamatoti secināt, ka prasījumam ir iestājies noilgums un tas ir noraidāms.

Kritiski vērtējama arī Prasītājas prasības pieteikumā iekļautā atsauce uz Civillikuma 701.pantā ietverto normu šādu apsvērumu dēļ:

Saskaņā ar Atbildētājas iesniegumu par mantojuma pieņemšanu un apstiprināšanu mantojuma tiesībās, kas iereģistrēts Rīgas apgabaltiesas

zvērinātas notāres Zanes Ernštreites aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr./numurs/, Atbildētāja, kā mantiniece ir pieņēmusi /pers. C/ mantojumu ar

inventāra tiesību.

Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres Zanes Ernštreites prasītājai izsniegto mantojuma apliecību, Reģistra Nr./numurs/ (mantojuma

lieta Nr./numurs/), Atbildētāja, kā mantiniece ir pieņēmusi mirušā mantojuma atstājēja /pers. C/, personas kods /personas kods/, mantojumu ar inventāra

tiesību.

Saskanā ar Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres Zanes Ernštreites prasītājai izsniegto mantojuma apliecībā, Reģistra Nr./numurs/ (mantojuma

lieta Nr./numurs/), norādīto informāciju ir šādi mantojamās mantas sastāva aktīvi:

- nekustamais īpašums dzīvoklis Nr.86 (astoņdesmit seši), ar kopējo platību 51,5 kv.m., kā arī 515/102043 kopīpašuma domājamām daļām no

daudzdzīvokļu mājas un zemes, kas atrodas /adrese/ (trīsdesmit pieci), kadastra Nr./numurs B/, EUR 15139,00 piecpadsmit tūkstoši viens simts

trīsdesmit devini euro) vērtībā,

-naudas līdzekļi, kas atrodas "Swedbank" AS krājkontā Nr./konta numurs/, kā atlikums uz 17.04.2019. ir EUR1200 (viens tūkstotis divi simti

euro).

Ņemot vērā to, ka tika izmantota inventāra tiesība, Atbildētāja, kā mantiniece ir atsvabināta no pienākuma atbildēt par mantojuma atstājēja

parādiem ar savu paša mantu. Saskaņā ar Civillikuma 711.pantu inventāra tiesības izlietošana pasargā Atbildētāju, kā mantinieci no atbildības par

mantojuma atstājēja saistībām virs mantotās mantas apmēra.

Ar Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Everitas Ancānes 2019.gada 18.aprīļa lēmumu lietā Nr.3-12/1672-19, apmierināts AS

Swedbank 2019.gada 12.aprīlī, Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļā iesniegtais pieteikums, par saistību piespiedu bezstrīdus izpildīšanu pret Atbildētāju,

kā /datums/mirušā mantojuma atstājēja /pers. C/, personas kods /personas kods/, mantinieci un nolemts nodot bezstrīdus izpildei Atbildētājas saistību,

pēc 2006.gada 20.jūnija hipotēkas līguma Nr.06-076532-PK/1, kas noslēgts starp /pers. C/ un AS Swedbank, neatmaksātās pamatsummas 43492,43

EUR samaksai, kas savukārt izriet no 2006.gada 20.jūlija aizdevuma līguma Nr.06-076532-PK, kas noslēgts starp /pers. C/ un AS Swedbank.

Ar augstāk minēto lēmumu saistības izpildi, nolemts vērst uz /pers. C/ piederējušo nekustamu īpašumu - dzīvoklis Nr./numurs/ (astoņdesmit seši), ar

kopējo platību 51,5 kv.m., kā arī 515/102043 kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemes, kas atrodas /adrese/ (trīsdesmit

pieci), kadastra Nr./numurs B/, uz kuru Atbildētāja savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav nostiprinātas un tā nekad nav bijusi šī nekustamā īpašuma

valdītāja.

Uz šīs prasības celšanas brīdi, Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Everitas Ancānes 2019.gada 18.aprīļa lēmums lietā Nr.3-12/1672-

19, AS Swedbank jau nodevusi izpildei Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītājam.

2020.gada 8.oktobrī ar precizējumu 2022.gada 13.janvārī prasītājs palielina prasības apmēru līdz laika periodam 2019.gada 30.oktobrim, lūdzot

piedzīt parādu 4608,83 EUR.

Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu, tiesa atzina, ka civillietu iespējams izskatīt rakstveida procesā, par ko

lietas dalībniekiem paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu un iebildumu

pamatojumu. Prasītājam jāpierāda sava prasība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

2010.gada 28.oktobra likuma „Dzīvokļa īpašuma likums”, kurš stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī, 10.pantā ir noteikti dzīvokļa īpašnieka

pienākumi, tajā skaitā piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā,

norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana).

Civillikuma 1071.pantā noteikts, ka uz kopējo lietu gulstošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām.

Ar lietas materiālos iesniegto 2008.gada 29.maija Iesniegumu par mantojuma pieņemšanu un apstiprināšanu mantojumu tiesībās, kas iereģistrēts

aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr./numurs/, pierādīts, ka /pers. B/ tikusi apstiprināta mantojuma tiesībās uz 2008.gada 02.aprīlī mirušā /pers. C/ atstāto

mantojumu. Mantinieks mantojumu ir pieņēmis un norādījis šādu mantas sastāvu: dzīvokļa īpašums Nr. /adrese/.

Saskaņā ar Civillikuma 701.pantu ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar

viņa personu, pāriet uz mantinieku. Civillikuma 382.pants noteic, ka mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem

atdodamās tiesības un saistības.

Nekustamā īpašuma īpašnieka nāves gadījumā īpašuma tiesības pāriet uz mantiniekiem ar īpašnieka nāvi (Civillikuma 1034.pants). Tiesības uz

mantojumu mantiniekiem rada mantojuma pieņemšana (Civillikuma 687., 688., 691.pants). Mantojuma pieņemšanas rezultātā radušās tiesiskās sekas ir

neatgriezeniskas, jo saskaņā ar Civillikuma 781.pantu, kad aicinātais mantojumu jau pieņēmis, viņš nevar vairs to atraidīt.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītā daļa nosaka, ka pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo

māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Tādējādi

prasītājs, veic Jūrmalas pilsētā esošo īpašumu apsaimniekošanu, kā arī ir tiesīgs celt tiesā prasības par parāda piedziņu no dzīvokļu īpašniekiem.

Prasītājs ar atbildētāju nav noslēdzis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu.

Atbildētājs ir saņēmis visus ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītos pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu, tādējādi, atbildētājam, saņemot visus pakalpojumus ir pienākums veikt samaksu par pakalpojumiem, proti, izpildīt savas

saistības pret prasītāju.

Ar lietas materiāliem pievienotajiem norēķinu pārskatiem pierādīts, ka atbildētājs nepilda pienākumus, kurus viņam kā dzīvokļa īpašniekam uzliek

likums, jo apsaimniekotāja piestādītos rēķinus nav apmaksājis pilnā apmērā un rēķinos noteiktajā termiņā, līdz ar ko ir izveidojies parāds par dzīvojamās

ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem 4608,83 EUR apmērā par laika periodu no 2008.gada 1.novembra

līdz 2019.gada 30.oktobrim, kas piedzenams no atbildētāja par labu prasītājam.

Tiesa atzīst, ka lietā nav iestājies Komerclikuma D daļas 406.pantā paredzētais noilgums, jo lietā nav strīda par to, ka visu laiku no 2008.gada

novembra mēneša prasītājs katru mēnesi piegādājis atbildētājam rēķinus par apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem, bet atbildētājs pēc

mantojuma pieņemšanas nav veicis nevienu rēķina apmaksu. Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā nav bijis pakalpojumu sniegšanas pārtraukums no kura varētu

sākt skaitīt noilgumu.

Attiecīgi lietā nav iestājies arī Civillikuma 1895.pantā norādītais noilguma termiņš.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs mantojumu pieņēmis ar inventāra tiesību.

Saskaņā ar Civillikuma 711.pantu, mantinieks, kas pieņēmis mantojumu ar inventāra tiesību, atbild par mantojuma atstājēja parādiem un citiem

prasījumiem pret to tikai šā mantojuma apmērā, un bez tam viņam ir tiesība atvilkt no tā vajadzīgās summas mantojuma atstājēja apbedīšanai, inventāra

sastādīšanai un citiem tiesu izdevumiem. Viņa paša prasījumi neizbeidzas, bet tie nolīdzināmi no mantojuma pēc to priekšrocībām.

Šajā gadījumā prasītājs nelūdz piedzīt mantojuma atstājēja parādus, bet gan mantojuma pieņēmēja parādus, kas izveidojušies pēc mantojuma

pieņemšanas, tāpēc tiesa atzīst, ka lietā nav piemērojams Civillikuma 711.pants.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav dzēsts, tādējādi ir tiesisks pamats piedzīt

no atbildētāja prasītāja labā parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem 4608,83 EUR

apmērā.

Bez tam, prasītājs lūdz arī atzīt tiesības saņemt likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās parāda, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt

likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, tādējādi prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva 418,99 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20

EUR, kopā 422,19 EUR.

Ievērojot Civilprocesa likuma 2041.panta noteikumus, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 36., 41., 93., 97., 193., 195., 2041.pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Civinity Mājas Jūrmala” reģistrācijas Nr.40003426429, apsaimniekošanas un

komunālo maksājumu parādu 4608,83 EUR, un tiesas izdevumus 422,19 EUR, kopā 5031,02 EUR (pieci tūkstoši trīsdesmit viens euro, 02 centi)

pārskaitot līdzekļus uz norēķinu kontu: LV55PARX0007040550003 – AS “Citadele banka”.

Noteikt SIA “Civinity Mājas Jūrmala”, reģistrācijas Nr.40003426429, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas

kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no neatmaksātā parāda.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2022.gada 25.janvārī.

Tiesnesis J.Stūrmanis