Court partially allowed appeal against first instance dismissal of compulsory rent claim against apartment owners.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Court of Appeal partially allowed the plaintiff's appeal against the first instance court's dismissal of a claim for compulsory rent. The plaintiff argued that the lower court failed to properly evaluate the case circumstances and apply the law correctly regarding the legal relationship between owners and the property management company. The court found the first instance decision unjustified and ordered partial payment of damages and costs from three defendants while dismissing the claim against two others.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Procedure Law Art. 5(6); Civil Procedure Law Art. 432-434, 454(1), (2): The court must consider relevant case law; if the first instance court fails to properly evaluate circumstances or apply the law, the appeal may be partially allowed to correct the unjustified dismissal.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. CA-2200-20/35
ECLI:LV:RAT:2020:1204.C30801518.13.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020.gada 4.decembrī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:
tiesnese – referente Sandra Krūmiņa,
tiesnese Dace Kantsone,
tiesnese Svetlana Beļajeva,
izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras civillietu akciju sabiedrības “Latzemes aktīvi” prasībā pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un
/pers. D/ par zaudējumu atlīdzības piedziņu sakarā ar akciju sabiedrības “Latzemes aktīvi” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesas 2019.gada 25.jūnija spriedumu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
[1] Akciju sabiedrībai “Latzemes aktīvi” (iepriekšējās firmas – akciju sabiedrība “Latzemes nekustamie īpašumi”, akciju sabiedrība “REVERSED”,
turpmāk – AS “Latzemes aktīvi”) laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam piederēja 1/3 domājamā daļa no zemes nekustamā īpašuma
/adrese A/, ierakstīta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, sastāvoša no zemes gabala 23 163 m2 platībā ar kadastra Nr./numurs B/.
Uz zemes gabala atrodas vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, t.sk. dzīvojamā mājā /adrese B/, ierakstīta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas
nodalījumā Nr./numurs C/.
Laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam /pers. A/ piederēja dzīvokļa īpašums /adrese C/, ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas
nodalījumā Nr./numurs D/, /pers. D/ – dzīvokļa īpašums /adrese D/, ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs E/, /pers. C/ –
dzīvokļa īpašums /adrese E/, ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs F/, /pers. B/ – dzīvokļa īpašums /adrese F/, ierakstīts Rīgas
pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs G/.
Starp zemes nekustamā īpašuma īpašniekiem SIA “Latzeme”, AS “Latzemes aktīvi” un /pers. E/ 2010.gada 4.jūnijā noslēgts nekustamā īpašuma
lietošanas kārtības un apsaimniekošanas līgums, kas paredz, ka prasības tiesā par zemes nomas maksas parādu piedziņu visu kopīpašnieku vietā ceļ
AS “Latzemes nekustamie īpašumi”, kurai uz īpašuma tiesības un cesijas pamata piekrīt ar tiesas nolēmumiem piedzītie parādi un kura pēc faktiski veikto
izdevumu atskaitīšanas veic norēķināšanos par cesiju.
AS “Latzemes aktīvi” 2011.gada 7.oktobrī cēlusi tiesā prasību pret SIA “Tomo Nami” par zemes nomas tiesisko attiecību noteikšanu un parāda
piedziņu. Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 21.janvāra spriedumu lietā Nr.C30716311 atzīts, ka starp zemes gabala /adrese A/
īpašniekiem un vairāku dzīvojamo māju, t.sk. dzīvojamās mājas /adrese B/, pārvaldnieci SIA “Tomo Nami” pastāv zemes gabala 16 878 m2 platībā
likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības, ka nomas maksa ir 6 % gadā no zemes gabala kadastrālās vērtības un ka nomniekam ir pienākums
kompensēt zemes īpašniekiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, kā arī no atbildētājas piedzīts zemes nomas maksas parāds un nekustamā
īpašuma nodokļa kompensācija par laiku no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 21.jūlija spriedumu lietā Nr.C30471915 pasludināts SIA “Tomo Nami”
maksātnespējas process. Komercsabiedrības maksātnespējas process izbeigts 2018.gada 31.maijā, tā ir likvidēta un 2018.gada 6.jūnijā izslēgta no
Komercreģistra.
AS “Latzemes aktīvi” 2016.gada 15.janvārī cēlusi tiesā prasību pret /pers. C/ par zemes nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa
kompensācijas par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim piedziņu. Ar Jelgavas tiesas 2016.gada 23.novembra spriedumu civillietā
Nr.C30425816 daļēji apmierināta AS “Latzemes aktīvi” prasība pret /pers. C/, piedzenot zemes nomas maksas parādu un nekustamā īpašuma nodokļa
kompensāciju par laiku no 2012.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 31.oktobrim, bet prasība daļā par zemes nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma
nodokļa kompensācijas par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam noraidīta. Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ir
atteikusies ierosināt apelācijas tiesvedību sakarā ar AS “Latzemes aktīvi” apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīta
prasība par zemes nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas par laiku no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam
piedziņu, un ar 2018.gada 6.marta spriedumu ir noraidījusi prasību daļā par zemes nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas
par 2010.gadu piedziņu.
AS “Latzemes aktīvi” 2016.gada 28.janvārī cēlusi tiesā prasību pret /pers. D/ par zemes nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa
kompensācijas par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim piedziņu. Ar Rēzeknes tiesas 2016.gada 18.oktobra spriedumu civillietā
Nr.C30448416 daļēji apmierināta AS “Latzemes aktīvi” prasība, piedzenot no /pers. D/ zemes nomas maksas parādu un nekustamā īpašuma nodokļa
kompensāciju par 2010.gadu un par laiku no 2012.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 31.oktobrim, bet prasība daļā par zemes nomas maksas parāda un
nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas par laiku no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam noraidīta. Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģija, izskatījusi AS “Latzemes aktīvi” apelācijas sūdzību, 2017.gada 1.martā ir taisījusi spriedumu, ar kuru noraidījusi prasību daļā par zemes nomas
maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas par laiku no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam piedziņu.
AS “Latzemes aktīvi” 2016.gada 28.janvārī cēlusi tiesā prasību pret /pers. B/ par zemes nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa
kompensācijas par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim piedziņu. Ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada
3.maija spriedumu civillietā Nr.C29366616 daļēji apmierināta AS “Latzemes aktīvi” prasība pret /pers. B/, piedzenot zemes nomas maksas un
nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu par laiku no 2012.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 31.oktobrim, bet prasība daļā par zemes nomas
maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam noraidīta.
AS “Latzemes aktīvi” 2016.gada 21.jūnijā cēlusi tiesā prasību pret /pers. A/ par zemes nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa
kompensācijas par laiku no 2011.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim piedziņu. Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada
28.marta spriedumu civillietā Nr.C30628616 daļēji apmierināta AS “Latzemes aktīvi” prasība pret /pers. A/, piedzenot zemes nomas maksas parādu un
nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par laiku no 2012.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 31.oktobrim, bet prasība daļā par zemes nomas maksas
parāda un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas par laiku no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam noraidīta.
[2] AS “Latzemes aktīvi” 2018.gada 1.novembrī cēlusi tiesā prasību pret /pers. A/, /pers. D/, /pers. C/ un /pers. B/, kas tiesvedības laikā
precizēta, ar kuru lūgts piedzīt no atbildētājiem zaudējumu atlīdzību kopā 1 310,85 EUR – no /pers. A/ 270,64 EUR, no /pers. D/ 261,26 EUR, no
/pers. C/ 451,18 EUR, no /pers. B/ 327,77 EUR.
Prasītāja prasības pieteikumā atsaukusies uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu,
54.panta pirmo daļu, likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta piekto daļu, 12.panta otro, otro prim daļu un 13.pantu, Dzīvokļa
īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmo daļu, Civillikuma 1778., 1069., 1071., 1624., 1838.pantu un
prasību pamatojusi ar šādiem apstākļiem.
Starp zemes gabala /adrese A/ īpašniekiem no vienas puses un dzīvojamās mājas /adrese B/ dzīvokļu īpašniekiem no otras puses pastāv dzīvojamai
mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala 2 813 m2 platībā likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības. Zemes nomas tiesisko attiecību būtiskie
noteikumi – zemes gabala platība, nomas maksas apmērs (6 % gadā no zemes gabala kadastrālās vērtības) un nomnieka pienākums kompensēt
nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, tika noteikti ar tiesas 2015.gada 21.janvāra spriedumu lietā Nr.C30716311 AS “Latzemes aktīvi” prasībā
pret vairāku dzīvojamo māju pārvaldnieci SIA “Tomo Nami” par zemes nomas tiesisko attiecību noteikšanu un parāda piedziņu. Ar šo tiesas spriedumu
no SIA “Tomo Nami” tika piedzīts zemes nomas maksas parāds par laiku no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam un nekustamā īpašuma
nodokļa kompensācija, bet spriedumu nav izdevies pilnīgi izpildīt, jo parādniecei tika pasludināts maksātnespējas process, kā rezultātā tā tika likvidēta un
ir izslēgta no Komercreģistra. Fakts, ka piedzītā summa nav pilnībā saņemta, apstiprinās ar tiesas 2018.gada 31.maija lēmumu par SIA “Tomo Nami”
maksātnespējas procesa izbeigšanu lietā Nr.C30471915.
Prasītāja ir cēlusi tiesā prasības pret dzīvokļu īpašniekiem par zemes nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas
piedziņu, bet tās tika noraidītas, motivējot, ka tādas pašas prasības jau tika celtas pret dzīvojamās mājas pārvaldnieci. Līdz ar to prasītāja ceļ tiesā
prasību par zaudējumu atlīdzības piedziņu. Judikatūrā ir norādīts, ka gadījumā, ja ir izsmeltas visas likumā paredzētās iespējas un pastāv objektīvi šķēršļi
izpildīt likumīgā spēkā stājušos spriedumu pret dzīvojamās mājas pārvaldnieku, zemes īpašniekam saglabājas tiesības vērsties pret dzīvokļu īpašniekiem
un nesaņemto atlīdzinājumu par īpašuma lietošanu prasīt kā zaudējumus.
Zemes nomas līguma slēgšana ir viena no obligātajām pārvaldīšanas darbībām un dzīvokļu īpašnieku pienākums ir nodrošināt tam attiecīgu
finansējumu. Šī pienākuma neizpilde rada zaudējumu atlīdzināšanas saistību.
Atbildētāju kā dzīvokļu īpašnieču prettiesiskā rīcība izpaudusies kā bezdarbība – viņas ir lietojušas citai personai piederošu zemi dzīvojamās mājas
uzturēšanai un apsaimniekošanai, bet nav vienojušās ar zemes īpašniekiem par zemes nomas būtiskajiem noteikumiem, nav maksājušas zemes nomas
maksu vai nav nodrošinājušas, ka dzīvojamās mājas pārvaldniece maksājumus tālāk pārskaita zemes īpašniekiem, kā arī nav prasījušas pārvaldniecei
norēķinu. Piedziņu no pārvaldnieces nav bijis iespējams pilnībā panākt tāpēc, ka dzīvokļu īpašnieki nav nodrošinājuši tai pienācīgu finansējumu, t.sk. nav
pienācīgi maksājuši zemes nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju. Likums neparedz sveša īpašuma bezmaksas lietošanu. Saskaņā
ar Civillikuma 1838.pantu samaksas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Maksājumu neveikšanas rezultātā zemes īpašnieki nav saņēmuši viņiem uz likuma pamata pienākošos maksājumus. Zaudējumu apmēru veido
nesaņemtā zemes nomas maksa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija proporcionāli katrai atbildētājai piederošajai kopīpašuma domājamai daļai
no dzīvojamās mājas, konkrēti, no /pers. A/ un /pers. D/ nesaņemtie maksājumi par 2011.gadu un 2012.gada pirmo pusgadu, no /pers. B/ un /pers. C/
nesaņemtie maksājumi par 2010., 2011.gadu un 2012.gada pirmo pusgadu.
[3] Atbildētājas/pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ ir sniegušas līdzīgus rakstveida paskaidrojumus, ar kuriem prasību nav atzinušas, norādot šādus
iebildumus.
[3.1] Zemes īpašniekiem ir tiesības celt tiesā prasību par zemes nomas tiesisko attiecību būtisko noteikumu noteikšanu, zemes nomas maksas
parāda un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas piedziņu pret dzīvokļu īpašniekiem vai pret dzīvojamās mājas pārvaldnieci. Prasītāja prasību par
zemes nomas tiesisko attiecību noteikšanu, zemes nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kompensācijas par laiku no
2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam ir cēlusi pret SIA “Tomo Nami”, tātad ir izvēlējusies savas aizskartās tiesības aizstāvēt, prasot izpildījumu
no dzīvojamās mājas pārvaldnieces, un prasība tika apmierināta, t.sk. nomas tiesiskās attiecības tika nodibinātas ar SIA “Tomo Nami”. Zemes īpašnieki
nav tiesīgi celt tiesā prasību par tādu pašu priekšmetu un uz tāda paša pamata arī pret dzīvokļu īpašniekiem.
AS “Latzemes aktīvi” jau ir cēlusi tiesā prasības pret dzīvokļu īpašniekiem par zemes nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļu
maksājumu kompensācijas par strīdus periodu piedziņu, bet prasības tika noraidītas.
Ņemot vērā minēto, tiesai būtu jāizbeidz tiesvedība šajā lietā.
[3.2] Bez tam prasītāja nav pamatojusi, ka pastāv visi priekšnoteikumi zaudējumu atlīdzības piedziņai – zaudējumu esamība, atbildētāju prettiesiska
rīcība un cēloniskais sakars starp atbildētāju prettiesisko rīcību un zaudējumiem.
Atbildētājas ir maksājušas dzīvojamās mājas pārvaldniecei SIA “Tomo Nami” zemes nomas maksu un ir paļāvušās, ka tā ir tālāk pārskaitīta zemes
īpašniekiem. Prasītāja pati ir norādījusi, ka tā daļu no parāda SIA “Tomo Nami” maksātnespējas procesā ir atguvusi.
Ne dzīvojamās mājas pārvaldniece, ne zemes īpašnieki līdz 2016.gadam nav informējuši atbildētājas par parāda esamību.
[3.3] Nav pamata secinājumam, ka prasītāja ir izsmēlusi visas iespējas parāda atgūšanai un ka ir pamats vadīties no Augstākās tiesas spriedumā
lietā Nr.SKC-226/2016 izteiktajām atziņām.
Pret SIA “Tomo Nami” pārstāvjiem ir uzsākts kriminālprocess par krāpšanu, piesavināšanos, dokumentu viltošanu un iznīcināšanu, līdz ar to
prasītājai pastāv iespēja prasīt zaudējumu atlīdzību kriminālprocesa ietvaros.
[3.4] Jāņem vērā, ka citās līdzīgās lietās AS “Latzemes aktīvi” prasības pret dzīvokļu īpašniekiem ir noraidītas un apelācijas instances tiesa ir
atteikusies ierosināt apelācijas tiesvedības, bet tiesiskās vienlīdzības princips prasa, lai līdzīgi gadījumi tiktu izlemti līdzīgi.
[3.5] /pers. C/ papildus norādījusi, ka prasībai ir iestājies Komerclikuma 406.pantā noteiktais trīs gadu noilgums.
[4] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 25.jūnija spriedumu AS “Latzemes aktīvi” prasība pilnīgi noraidīta.
Spriedumā norādīti šādi argumenti.
[4.1] Saskaņā ar Civillikuma 1775., 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis un
kas nav nejauši. Lai panāktu zaudējumu atlīdzības piedziņu, prasītājam ir jāpierāda, ka vienlaikus pastāv šādi priekšnoteikumi: 1) prettiesiska rīcība; 2)
zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem.
[4.2] Nesamaksātā zemes nomas maksa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija ir parāds, nevis zaudējumi Civillikuma 1770.panta izpratnē
(mantiski novērtējams pametums). Nekonstatējot vienu no priekšnoteikumiem zaudējumu atlīdzības piedziņai – zaudējumu esamību, prasība kā
nepamatota noraidāma, nevērtējot pārējo priekšnoteikumu esamību.
[4.3] Tiesai nav tiesiska pamata skatīt lietu par parāda piedziņu, jo Civilprocesa likuma 192.pants paredz, ka spriedums taisāms par prasībā
noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas.
Turklāt prasītāja jau agrāk ir cēlusi tiesā prasības pret atbildētājām par parāda par strīdus laika posmu piedziņu, kuras tiesa ir noraidījusi, motivējot,
ka tādas pašas prasības tika celtas pret dzīvojamās mājas pārvaldnieci SIA “Tomo Nami” un tika apmierinātas, bez tam tiesa ir konstatējusi, ka nomas
tiesiskās attiecības pastāv starp zemes īpašniekiem un dzīvojamās mājas pārvaldnieci.
[4.4] Lai arī dzīvojamās mājas pārvaldniecei SIA “Tomo Nami” tika pasludināts un izbeigts maksātnespējas process, kā rezultātā tā ir likvidēta un
izslēgta no Komercreģistra, nav pamata celt prasību par zaudējumu atlīdzību. Prasītāja SIA “Tomo Nami” maksātnespējas procesā ir pieteikusi
nenodrošinātā kreditora prasījumu, kas tika atzīts, un daļa no parāda maksātnespējas procesā tika segta. Prasītāja nav pierādījusi, ka ar šo naudas
summu nav segta atbildētāju maksājamā zemes nomas maksa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija.
[5] AS “Latzemes aktīvi” iesniegusi apelācijas sūdzību, ar kuru pārsūdzējusi pirmās instances tiesas spriedumu pilnā apmērā.
Apelācijas sūdzībā norādīti prasības pieteikumā jau norādītie apstākļi un šādi iebildumi pret pirmās instances tiesas spriedumu.
Tiesa ir nepareizi piemērojusi Civillikuma 1775., 1779.pantu, kā arī nav ņēmusi vērā judikatūru.
Prasītāja ir iesniegusi tiesā pierādījumus tam, ka ir veikusi un izsmēlusi visas likumā paredzētās darbības nomas maksas un nekustamā īpašuma
nodokļa kompensācijas saņemšanai, ka ir objektīvi šķēršļi izpildīt likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu pret dzīvojamās mājas pārvaldnieci par
parāda piedziņu un ka tai līdz ar to ir tiesības vērsties pret dzīvokļa īpašniekiem, lai neatgūto parādu piedzītu kā zaudējumus, kā tas norādīts Latvijas
Republikas Augstākās tiesas spriedumā lietā Nr.SKC-266/2016.
Judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības primāri pastāv starp zemes īpašnieku un dzīvokļu
īpašniekiem, ka tieši dzīvokļu īpašnieki ir atbildīgi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, t.sk. zemes nomas līguma slēgšanu, savukārt dzīvojamās mājas
pārvaldnieks ir tikai dzīvokļu īpašnieku pilnvarnieks.
Tiesa nav ņēmusi vērā, ka prasītāja nevar pierādīt negatīvu faktu, ka tā nav saņēmusi no atbildētājām pienākošos zemes nomas maksu un
nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu kompensāciju.
[6] /pers. B/ un /pers. C/ savos rakstveida paskaidrojumos apelācijas sūdzību nav atzinušas, izsakot viedokli, ka pirmās instances tiesas spriedums
ir pamatots, un norādot rakstveida paskaidrojumos jau minētos apsvērumus.
[7] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020.gada 24.februāra lēmumu tiesvedība civillietā izbeigta, pamatojoties uz Civilprocesa
likuma 223.panta 3.punktu (tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts strīdā starp tām pašām pusēm,
par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata).
Lēmumā norādīti šādi argumenti.
Konkrētās prasības priekšmets un pamats ir tas pats, kas civillietās Nr.C30425816, Nr.C30448416, Nr.C29366616 un Nr.C30628616, kurās
spriedumi ir stājušies likumīgā spēkā. Šajās lietās prasības pret atbildētājām tika noraidītas ar apsvērumu, ka ar tiesas 2015.gada 21.janvāra spriedumu
civillietā Nr.C30716311 ir atzītas AS “Latzemes aktīvi” tiesības zemes nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par strīdus laika
posmu saņemt no citas personas – dzīvojamās mājas pārvaldnieces SIA “Tomo Nami”. Apstāklis, ka SIA “Tomo Nami” maksātnespējas dēļ šo
spriedumu nav iespējams pilnībā izpildīt, neietekmē tiesas secinājumu, ka izskatāmās prasības priekšmets un pamats ir tas pats, kas pret dzīvokļu
īpašniecēm noraidītajās prasībās.
[8] Latvijas Republikas Senāts, izskatījis AS “Latzemes aktīvi” blakus sūdzību, ar 2020.gada 30.jūnija lēmumu ir atcēlis apelācijas instances tiesas
2020.gada 24.februāra lēmumu un ir nodevis lietu jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Senāts norādījis, ka pārsūdzētais apelācijas instances tiesas lēmums ir pretējs judikatūrai, konkrēti, Augstākās tiesas 2016.gada 22.novembra
spriedumam lietā Nr.SKC-226/2016 (C30458513), un tajā nav argumentācijas, kāpēc notikusi atkāpšanās no tiesu prakses.
[9] /pers. C/ savā rakstveida paskaidrojumā izteikusi viedokli, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, un norādījusi rakstveida
paskaidrojumos jau minētos apsvērumus.
M o t ī v u d a ļ a
[10] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzībā un pārsūdzētajā pirmās instances tiesas spriedumā norādītos
argumentus, lietai pievienotos pierādījumus, ņemot vērā Latvijas Republikas Senāta lēmumā šajā lietā sniegtos norādījumus par tiesību normu
piemērošanu, atzīst, ka AS “Latzemes aktīvi” apelācijas sūdzība un prasība ir daļēji pamatotas šādu apsvērumu dēļ.
[10.1] Lietā nav strīda par to, ka starp zemes gabala /adrese A/īpašniekiem un dzīvojamās mājas /adrese B/ dzīvokļu īpašnieku kopību pastāv
zemes gabala 2 813 m2 platībā piespiedu nomas tiesiskās attiecības uz likuma (likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada,
mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas, likuma “Par zemes reformu Latvijas
Republikas pilsētās” 12.panta otrās prim daļas un likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta pirmās daļas) pamata, ka
nomas objekts ir zemes gabals 2 813 m2 platībā, ka dzīvokļu īpašniekiem 2010. – 2012.gadā bija pienākums maksāt zemes īpašniekiem zemes nomas
maksu 6 % gadā no zemes gabala kadastrālās vērtības proporcionāli katram piederošajām kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un
kompensēt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus. Minētais ir arī konstatēts ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 21.janvāra
spriedumu civillietā Nr.C30716311 AS “Latzemes aktīvi” prasībā pret dzīvojamās mājas pārvaldnieci SIA “Tomo Nami” par zemes nomas tiesisko
attiecību noteikšanu un parāda piedziņu.
Neskatoties uz to, ka tiesas 2015.gada 21.janvāra spriedumā atzīts, ka zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības pastāv starp zemes
gabala īpašniekiem un dzīvojamās mājas pārvaldnieci, pēc likuma zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību īstie subjekti ir zemes īpašnieki un dzīvokļu
īpašnieku kopība, bet dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir tikai pilnvarnieks, kas rīkojas dzīvokļu īpašnieku vietā un vārdā, veicot tam uzdotās pārvaldīšanas
darbības. Minētais izriet no likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrās prim daļas un likuma “Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punkta, kas paredz ēkas īpašniekam (kopīpašniekiem) pienākumu pašam noslēgt vai pilnvarot
dzīvojamās mājas pārvaldnieku noslēgt zemes nomas līgumu, no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmās daļas un 6.panta otrās daļas
4.punkta, kas paredz, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums un ka viena no obligāti veicamām
pārvaldīšanas darbībām ir dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala nomas līguma slēgšana. Šādas atziņas ir izteiktas arī judikatūrā (sk. Latvijas
Republikas Augstākās tiesas 2016.gada 22.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-226/2016 (C30458513), 2016.gada 20.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-
5/2016 (C29859011)).
Prasība pret dzīvojamās mājas pārvaldnieci tika celta, ņemot vērā tiesu praksē izteikto viedokli, ka prasību par zemes nomas tiesisko attiecību
atzīšanu un nomas maksas parāda piedziņu ir iespējams vērst pret dzīvojamās mājas pārvaldnieci (sk., piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas
2018.gada 27.jūnija spriedumu lietā Nr.SKC-5/2018 ( ECLI:LV:AT:2018:0627.C39102313.1.S)).
Lietā nav strīds par zemes nomas maksas un nekustamā nodokļa kompensācijas, kas atbildētājām kā dzīvokļu īpašniecēm bija jāmaksā par 2010.,
2011.gadu un 2012.gada pirmo pusgadu, aprēķinu.
Lietā ir strīds par to, vai atbildētājām ir pienākums segt zemes īpašniekiem zaudējumus, kuri tam radušies, nesaņemot zemes nomas maksu un
nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju no dzīvojamās mājas pārvaldnieces SIA “Tomo Nami” apstākļos, kad maksājumu parāds par 2011.gadu un
2012.gada pirmo pusgadu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu jau ir piedzīts no pārvaldnieces.
[10.2] Saskaņā ar Civillikuma 1775., 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis un
kas nav nejauši. No Civillikuma 1774., 1773.panta izriet, ka nav jāatbild tikai par nejaušu zaudējumu, kura cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvarama
vara, t.i., tādi apstākļi, kuri atrodas ārpus tās kontroles un kurus tā, ievērojot pienācīgu rūpību, nav spējīga novērst.
Tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi: 1) tiesību aizskārēja
neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp
zaudējumiem un neatļauto darbību (sk. K.Torgāns. Saistību tiesības I daļa. Rīga, 2006., 209.lpp.).
[10.3] Kā izriet no likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmās daļas, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmās daļas, 6.panta
otrās daļas 4.punkta, 10.panta trešās daļas, tieši dzīvokļu īpašniekiem ir noteikta atbildība par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, kā arī noteikts pienākums
nodrošināt pārvaldīšanai nepieciešamo finansējumu un segt pārvaldīšanas izdevumus atbilstoši katram piederošajai kopīpašuma domājamai daļai.
Dzīvojamās mājas pārvaldnieks saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1.panta 5.punktu un 16.panta pirmo daļu ir tikai pilnvarnieks, kas
rīkojas dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā – veic dzīvokļu īpašnieku kopības uzdotās pārvaldīšanas darbības, izmantojot dzīvokļu īpašnieku nodrošināto
finansējumu, un ir atbildīgs dzīvokļu īpašniekiem par viņam dotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi.
Fakts, ka dzīvokļu īpašnieki ir nolēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanu uzticēt citai personai, nenozīmē, ka viņi ir atbrīvojušies no atbildības par
dzīvojamās mājas pienācīgu pārvaldīšanu, t.sk. par norēķināšanos ar zemes īpašnieku par dzīvojamai mājai piesaistītā zemes gabala lietošanu. Saskaņā ar
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 15.panta otro daļu, Civillikuma 2305.pantu dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības prasīt dzīvojamās mājas pārvaldniekam
norēķinu – pārskatu par pārvaldīšanas uzdevumu veikšanu, t.sk. par tam nodoto finanšu līdzekļu izlietošanu, un gadījumā, kad pārvaldnieks nepienācīgi
veic pārvaldīšanas darbības, prasīt no tā atbildību vai izskatīt jautājumu par cita pārvaldnieka iecelšanu. Līdz ar to nav pamata secinājumam, ka dzīvokļu
īpašnieki nevar kontrolēt, kā dzīvojamās mājas pārvaldniece veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumu, t.sk. norēķinās ar zemes īpašniekiem par
zemes lietošanu. Tas ir pat viņu kā dzīvojamās mājas kopīpašnieku pienākums.
Likumā noteikto pienākumu nepildīšana – zemes nomas maksas nemaksāšana zemes īpašniekam neatkarīgi no tā, vai dzīvokļu īpašnieki šos
maksājumus veic tieši vai ar pilnvarnieka starpniecību, ir uzskatāma par prettiesisku rīcību un ir viens no priekšnoteikumiem, kas rada zaudējumu
atlīdzināšanas saistību (sk. arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2016.gada 22.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-226/2016 (C30458513)).
[10.4] Saskaņā ar Civillikuma 1770., 1772.pantu zaudējums ir katrs mantiski novērtējams pametums (mantas samazinājums vai sagaidāmās peļņas
atrāvums).
Vadoties no minētā, nomas maksa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija, kas zemes īpašniekam saskaņā ar likumu pienākas, bet ko viņš
nav saņēmis, ir uzskatāmi par zaudējumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu (ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo) tieši atbildētājām jāpierāda tas, ka viņas par strīdus
laika posmu ir samaksājušas zemes nomas maksu un ka zemes īpašnieks viņu veiktos maksājumus ar dzīvojamās mājas pārvaldnieces starpniecību ir
saņēmis.
[10.5] Prasītāja starp citu ir lūgusi piedzīt no /pers. B/ un /pers. C/ zaudējumus, ko sastāda nesaņemtā zemes nomas maksa un nekustamā īpašuma
nodokļa kompensācija par 2010.gadu, konkrēti, no /pers. B/ – zaudējumus 137,19 EUR, ko sastāda nesaņemtā nomas maksa 128,38 EUR un
nesaņemtā nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija 8,81 EUR, no /pers. C/ – zaudējumus 188,85 EUR, ko sastāda nesaņemtā nomas maksa
176,72 EUR un nesaņemtā nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija 12,13 EUR.
Lietā nav ziņu, ka AS “Latzemes aktīvi” ir piedzinusi no dzīvojamās mājas pārvaldnieces SIA “Tomo Nami” parādu par 2010.gadu, līdz ar to
secināms, ka zemes īpašniece, lai saņemtu tai pienākošos maksājumus par šo laika posmu, ir izvēlējusies vērsties ar prasību tiesā tieši pret dzīvokļu
īpašniecēm.
Kā izriet no lietai pievienotajiem tiesu spriedumiem – Zemgales apgabaltiesas 2018.gada 6.marta sprieduma lietā Nr.C30425816 un Zemgales
apgabaltiesas 2018.gada 3.maija sprieduma lietā Nr.C29366616, AS “Latzemes aktīvi” jau 2016.gada janvārī ir cēlusi tiesā prasības pret dzīvokļu
īpašniecēm /pers. C/ un /pers. B/ par zemes nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda, t.sk. parāda par 2010.gadu,
piedziņu, kas pamatotas ar to, ka starp zemes īpašniekiem un dzīvokļu īpašniekiem pastāv zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības, bet
atbildētājas ar zemes īpašniekiem nav vienojušās par zemes nomas noteikumiem, kā arī nav maksājušas likumā noteikto zemes nomas maksu un nav
kompensējušas nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus. Ar minētajiem spriedumiem, kuri stājušies likumīgā spēkā, prasības daļā par parāda par
2010.gadu piedziņu ir noraidītas.
Secināms, ka strīds starp zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašniecēm /pers. C/ un /pers. B/ par naudas summu, ko sastāda nesaņemtā zemes nomas
maksa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par 2010.gadu, pēc būtības ir izspriests. Fakts, ka prasītāja, ceļot tiesā konkrēto prasību,
nesaņemto naudas summu nosaukusi par zaudējumiem, nenozīmē, ka prasība ir par citu priekšmetu.
Civilprocesa likuma 203.panta trešā daļa nosaka, ka pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietas dalībnieki nav tiesīgi citā procesā apstrīdēt
tiesas nodibinātos faktus, kā arī no jauna celt tiesā prasību par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, līdz ar to ir pamats izbeigt tiesvedību lietā šajā
daļā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 3.punktu (tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts
strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata).
[10.6] Prasītāja ir arī lūgusi piedzīt no visām atbildētājām zaudējumus, ko sastāda nesaņemtā zemes nomas maksa un nekustamā īpašuma nodokļa
kompensācija par 2011.gadu un 2012.gada pirmo pusgadu, konkrēti, no /pers. C/ – zaudējumus 262,33 EUR, ko sastāda nesaņemtā nomas maksa
237,75 EUR un nesaņemtā nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija 24,58 EUR, no /pers. B/ – zaudējumus 190,58 EUR, ko sastāda nesaņemtā
nomas maksa 172,72 EUR un nesaņemtā nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija 17,86 EUR, no /pers. D/ – zaudējumus 261,26 EUR, ko sastāda
nesaņemtā nomas maksa 237,69 EUR un nesaņemtā nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija 24,57 EUR, no /pers. A/ – zaudējumus 269,64 EUR
(prasības pieteikumā ir pieļauta aprēķina kļūda un kopējā summa norādīta 270,64 EUR), ko sastāda nesaņemtā nomas maksa 244,37 EUR un
nesaņemtā nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija 25,27 EUR.
Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 21.janvāra spriedumu lietā Nr.C30716311 apstiprinās, ka zemes nomas maksa un
nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par šo laika posmu ir piedzīta no dzīvojamās mājas pārvaldnieces SIA “Tomo Nami”.
Prasībai pret dzīvokļu īpašniekiem ir tas pats priekšmets, kas prasībai lietā Nr.C30716311 – saņemt naudas summas, ko sastāda nesaņemtā zemes
nomas maksa un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par 2011.gadu un 2012.gada pirmo pusgadu, kas konkrētajā lietā nosaukta par
zaudējumiem, bet ir cits pamats. Prasība pamatota ar to, ka ir stājies spēkā tiesas spriedums par parāda piedziņu pret dzīvojamās mājas pārvaldnieci, bet
ir objektīvi šķēršļi to izpildīt, jo pārvaldniecei tika pasludināts un vēlāk izbeigts maksātnespējas process, kā rezultātā tā ir likvidēta un izslēgta no
Komercreģistra, un ir izsmeltas visas likumā paredzētās iespējas parāda atgūšanai. Prasītāja norādījusi, ka piedziņas neiespējamība no mājas
pārvaldnieces iestājusies tāpēc, ka dzīvokļu īpašnieki nav nodrošinājuši pienācīgu finansējumu un nav prasījuši pārvaldniecei norēķinu.
Judikatūrā ir norādīts, ka gadījumā, ja ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu parāds piedzīts no dzīvojamās mājas pārvaldnieces, bet
piedzinējs ir izsmēlis visas likumā paredzētās iespējas un pastāv objektīvi šķēršļi spriedumu izpildīt, prasītājam saglabājas tiesības vērsties pret dzīvokļa
īpašniekiem un nesaņemto atlīdzinājumu par īpašuma lietošanu prasīt kā zaudējumus (sk. Latvijas Republikas Augstākā tiesas spriedumu līdzīgā lietā
Nr.SKC-226/2016 (C30458513)).
Līdz ar to nav pamata secinājumam, ka ir pamats izbeigt tiesvedību lietā šajā daļā. Prasība šajā daļā izskatāma pēc būtības, pārbaudot, vai prasītāja
ir pamatojusi savus paskaidrojumus, ka tā ir izsmēlusi visas likumā paredzētās iespējas parāda piedziņai no dzīvojamās mājas pārvaldnieces un ka ir
objektīvi šķēršļi izpildīt spēkā stājušos tiesas spriedumu pret pārvaldnieci, un vai atbildētājas ir pamatojušas savus iebildumus, ka viņas savu pienākumu
pret zemes īpašniekiem samaksāt zemes nomas maksu un kompensēt nekustamā īpašuma nodokli par laiku no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada
30.jūnijam ir izpildījušas.
AS “Latzemes aktīvi” ir pamatojusi, ka tā ir izsmēlusi visas likumā paredzētās iespējas un ka ir objektīvi šķēršļi izpildīt spriedumu pret SIA “Tomo
Nami”, jo ar lietai pievienotajiem dokumentiem apstiprinās, ka SIA “Tomo Nami” pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas ir likvidēta un ir izslēgta no
Komercreģistra, ka prasītāja bija iesniegusi SIA “Tomo Nami” maksātnespējas procesa administratoram kreditora prasījumu, kas tika atzīts, bet tika
apmierināts tikai daļēji – 27 075,54 EUR apmērā, un ka nesegtā prasījuma summa ir 174 795,43 EUR. Atbildētāju apsvērumi, ka prasītāja zaudējumu
atlīdzību var prasīt no SIA “Tomo Nami” bijušajām amatpersonām, nav pamatoti, jo bijušās amatpersonas nav juridiskās personas tiesību un saistību
pārņēmējas.
/pers. C/ ir pamatojusi, bet pārējās atbildētājas nav pamatojušas, ka ir norēķinājušās ar zemes īpašniekiem par zemes lietošanu 2011.gadā un
2012.gada pirmajā pusgadā.
Civilprocesa likuma 203.panta trešā daļa paredz, kāpēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietas dalībnieki nav tiesīgi citā procesā apstrīdēt tiesas
nodibinātos faktus.
Jelgavas tiesa 2016.gada 23.novembra spriedumā civillietā Nr.C30425816, ar kuru noraidīta AS “Latzemes aktīvi” prasība pret /pers. C/ daļā par
zemes nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam piedziņu, ir
konstatēts fakts, ka atbildētāja savas saistības un pienākumus pret prasītāju ir izpildījusi un ka viņai par laika posmu no 2010.gada 1.janvāra līdz
2012.gada 30.jūnijam zemes nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda nav. Tiesa šādus secinājumus izdarījusi, izvērtējot
prasītājas tiesā iesniegtos SIA “Tomo Nami” laikā no 2010.gada 7.jūnija līdz 2012.gada 31.decembrim izrakstītos rēķinus, kuros iekļauti maksājumi
“zemes nomas maksa”, “nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija” un “uzkrājumi zemes nomai un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijai”, no
kuriem izriet, ka parādu par iepriekšējiem mēnešiem nav, kā arī ņemot vērā no lietai pievienotajiem dokumentiem izrietošo, ka AS “Latzemes aktīvi”
SIA “Tomo Nami” maksātnespējas procesā ir atguvusi naudas summu 27 075,54 EUR. Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ir atteikusies
ierosināt apelācijas tiesvedību sakarā ar AS “Latzemes aktīvi” apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība
par zemes nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas par laiku no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam piedziņu,
līdz ar to pirmās instances tiesas spriedums šajā daļā ir stājies likumīgā spēkā un tajā konstatētais fakts, ka /pers. C/ par strīdus laika posmu nav parādu
pret AS “Latzemes aktīvi”, šajā tiesas procesā nav apstrīdams.
Līdz ar to prasība pret /pers. C/ kā nepamatota noraidāma.
Attiecībā uz pārējām atbildētājām tiesa citos procesos šādus konkrētus secinājumus par maksāšanas saistību izpildi nav izdarījusi, kā arī strīdus
naudas summu samaksas fakts neapstiprinās ar šajā lietai pievienotajiem dokumentiem.
Kā izriet no Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 3.maija sprieduma civillietā Nr.C29366616 un Rīgas apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 28.marta sprieduma civillietā Nr.C30628616, AS “Latzemes aktīvi” prasības pret /pers. B/ un /pers. A/ daļā par
zemes nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas par laiku no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam piedziņu
noraidītas tāpēc, ka parāds jau ir piedzīts no citas personas – dzīvojamās mājas pārvaldnieces. Rīgas apgabaltiesa savā spriedumā ir konstatējusi tikai to,
ka /pers. A/ 2012.gadā ir samaksājusi zemes nomas maksu 77,43 EUR, un par minēto summu ir samazinājusi zemes nomas maksas parādu par
2012.gada otro pusgadu.
Ņemot vērā minēto, AS “Latzemes aktīvi” prasība pret /pers. A/, /pers. D/ un /pers. B/ par zaudējumu atlīdzības, ko sastāda nesaņemtā zemes
nomas maksa un nesaņemtā nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par laiku no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam, piedziņu ir
pamatota un apmierināma, piedzenot zaudējumu atlīdzību no /pers. A/ 269,64 EUR, no /pers. D/ 261,26 EUR, no /pers. B/ 190,58 EUR.
[10.7] Atbildētāja/pers. C/ pamatoti norādījusi, ka, tā kā viens no zemes nomas tiesisko attiecību subjektiem – zemes īpašniece, ir komersante,
izvirzītajiem prasījumiem piemērojams Komerclikuma 406.pantā noteiktais no komercdarījumiem izrietošais triju gadu noilguma termiņš. Arī judikatūrā
norādīts, ka Komerclikuma 406.panta regulējums piemērojams zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, kurās zemes īpašnieks ir komersants,
kurš zemi īpašumā ieguvis komercdarījuma rezultātā, pie kam nav nekādas juridiskas nozīmes tam, vai saistība rodas uz likuma vai darījuma pamata (sk.
Latvijas Republikas Augstākā tiesa 2019.gada 30.maija spriedumu lietā Nr.SKC-104/2019 ( ECLI:LV:AT:2019:0530.C30524615.3.S).
Vienlaikus norādāms, ka nav pamata secinājumam, ka AS “Latzemes aktīvi” prasībai ir iestājies noilgums.
Komerclikums neregulē noilguma iesākumu, līdz ar to šajā jautājumā piemērojamas Civillikuma normas. Civillikuma 1896.pants nosaka, ka
noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību.
Konkrētajā gadījumā prasības noilguma tecējums sācies 2018.gada 6.jūnijā, kad SIA “Tomo Nami”, no kuras tika piedzīts parāds, ir izslēgta no
Komercreģistra un ir kļuvis skaidrs, ka sprieduma izpilde pret šo personu vairs nav iespējama, līdz ar to 2018.gada 1.novembrī, kad celta konkrētā
prasība tiesā, noilgums nebija iestājies.
[10.8] Tiesa piekrīt atbildētājām, ka tiesu prakse, kas saistīta ar prasību izskatīšanu pret daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem un
dzīvojamās mājas pārvaldniekiem par zemes likumisko (piespiedu) nomas tiesisko attiecību noteikšanu un parādu piedziņu ir diezgan pretrunīga, kas
izskaidrojams gan ar tiesiskā regulējuma nepilnībām, gan ar neskaidrībām tiesību normu piemērošanā un to, ka šīs prasības pārsvarā tiek skatītas
vienkāršotās procedūras lietās tikai divās instancēs un parasti līdz Augstākajai tiesai nenonāk, bet pēdējā laikā ir sākusi veidoties stabila judikatūra.
Civilprocesa likuma 5.panta sestā daļa nosaka, ka tiesai, piemērojot tiesību normas, ir jāņem vērā judikatūra, uz ko norādīts arī Latvijas Republikas
Senāta lēmumā šajā lietā.
[10.9] Pirmās instances tiesa nav pienācīgi izvērtējusi lietas apstākļus, nav pareizi piemērojusi tiesību normas, kā rezultātā taisījusi nepamatotu
spriedumu par prasības pilnīgu noraidīšanu.
[10.10] Daļēji apmierinot AS “Latzemes aktīvi” prasību, no atbildētājām /pers. A/, /pers. D/ un /pers. B/ saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta
pirmo daļu piespriežami prasītājas samaksātās valsts nodevas par prasības pieteikuma un apelācijas sūdzības iesniegšanu (kopā 393,26 EUR)
proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram – no /pers. A/ 80,89 EUR, no /pers. D/ 78,38 EUR, no /pers. B/ 57,17 EUR, kā arī ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi (9,81 EUR) – no katras 3,27 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu, pirmās daļas 1.punkta apakšpunktu no atbildētājām /pers. A/, /pers. D/ un /pers. B/
piespriežami prasītājas izdevumi advokāta palīdzības samaksai 200 EUR, t.i. no katras 66,67 EUR.
Secināms, ka no /pers. A/ par labu prasītājai piespriežami tiesāšanās izdevumi kopā 150,83 EUR, no /pers. D/ – kopā 148,32 EUR, no /pers. B/
127,11 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432. – 434.pantu, 454.panta pirmo, otro daļu, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
n o s p r i e d a
AS “Latzemes aktīvi” prasību pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par zaudējumu atlīdzības piedziņu daļēji apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latzemes aktīvi”, reģistrācijas Nr.40003347400, zaudējumu atlīdzību
269,64 EUR un tiesāšanās izdevumus 150,83 EUR, kopā 420,47 EUR.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latzemes aktīvi”, reģistrācijas Nr.40003347400, zaudējumu atlīdzību
190,58 EUR un tiesāšanās izdevumus 127,11 EUR, kopā 317,69 EUR.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latzemes aktīvi”, reģistrācijas Nr.40003347400, zaudējumu atlīdzību
261,26 EUR un tiesāšanās izdevumus 148,32 EUR, kopā 409,58 EUR.
Piedzītās naudas summas ieskaitāmas AS “Latzemes aktīvi” bankas kontā Nr.LV27RIKO0002013175934.
Noraidīt AS “Latzemes aktīvi” prasību pret /pers. B/ daļā par zaudējumu atlīdzības 137,19 EUR piedziņu un prasību pret /pers. C/ par zaudējumu
atlīdzības 451,18 EUR piedziņu.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesneses S.Krūmiņa
D.Kantsone
S.Beļajeva