Insurance claim dismissed for water damage as building manager not liable for internal pipe leaks.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed Seesam Insurance's claim against the building manager for water damage caused by a hot water pipe leak. The defendant argued the incident occurred within the apartment's private boundaries, while the plaintiff contended the manager failed to maintain shared infrastructure. The court ruled that without evidence of the owner's notification or a management contract, the manager could not be held liable for the repair costs.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Law; Property Law: The building manager is not liable for damage arising from defects in internal heating pipes within an apartment unless the owner notified them of the emergency or a management contract exists.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:DAUT:2020:0603.C29522019.6.S
Lieta Nr.C29522019
Lietas arhīva Nr.C-1154-20
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Krāslavā 2020.gada 3.jūnijā
Daugavpils tiesa
tiesnese Ināra Galeja
izskatīja rakstveida procesā civillietu vienkāršotās procedūras lietu Seesam Insurance AS Latvijas filiāles prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu
atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Prasītājas Seesam Insurance AS Latvijas filiāles pilnvarotā pārstāve SIA “JULIANUS INKASSO LATVIJA” iesniedza Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesā prasības pieteikumu vienkāršotajā procedūrā pret atbildētāju SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu, kas radās,
izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar dzīvokļa /adrese A/, applūdināšanu, piedziņu.
[1.1] Prasības pieteikumā norāda, ka starp prasītāju un /pers. D/ tika noslēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta īpašuma apdrošināšanas polise
par dzīvokļa Nr./adrese/, apdrošināšanu. Polises darbības termiņš bija no 2018.gada 17.oktobra līdz 2019.gada 16.oktobrim. Dzīvoklis tika applūdināts
minētās polises darbības laikā, par ko dzīvojamās mājas apsaimniekotājs sagatavoja aktu, norādot, ka applūdināšana notika sakarā ar karstā ūdens
stāvvada bojājumu.
[1.2] Atbildētāja, sniedzot atbildi uz prasītājas pretenziju, norādīja, ka neuzņemas atbildību par notikušo, jo avārija notika dzīvokļa īpašuma
robežās. Prasītāja uzskata, ka atbildētājas iebildumi nav pamatoti.
[1.3] Prasītāja apsekoja salieto dzīvokli, speciālists sagatavoja tāmi un, atskaitot ar polisi noteikto pašrisku, prasītāja samaksāja apdrošināšanas
atlīdzību 1005,66 euro par remonta izmaksām.
[1.4] Dzīvojamo māju, kurā atrodas apdrošinātais dzīvoklis, apsaimniekoja atbildētāja. Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkts
noteic, ka dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi
elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma, ietilpst dzīvojamās mājas kopīpašuma daļā.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.pantā noteikti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi, tostarp noteikts, ka pārvaldīšanas procesa
nepārtrauktība nodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā, savukārt 6.panta otrās daļas
d) apakšpunktā noteikts, ka obligāti veicamā pārvaldīšanas darbība ir dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā
apkope un kārtējais remonts. Līdz ar to atbildētājai jānodrošina pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība, nodrošinot dzīvojamās mājas lietošanas īpašību
(kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā.
Ministru kabineta noteikumu Nr.408 “Dzīvojamas mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” 21.punkts paredz
gadījumus, kad pārvaldniekam ir tiesības papildus noteiktajiem pārvaldīšanas maksājumiem pieprasīt un dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums segt par
ārpuskārtas remontu iztērētos līdzekļus.
[1.5] Lai iestātos zaudējumu atlīdzības pienākums, nav nepieciešams konstatēt, ka zaudējumi būtu nodarīti ar ļaunu nodomu, atbildētājai tīši bojājot
komunikācijas, vai rupju neuzmanību, nepievēršot nekādu vērību komunikāciju stāvoklim un izturoties pilnībā bezatbildīgi un nevērīgi pret acīmredzamu
bojājumu novēršanu. Atbildētājai ar likumu noteikts pienākums rūpēties par komunikācijām, tostarp par komunikāciju tehnisko stāvokli. Pats ūdensvada
bojājuma fakts dod pamatu atzīt, ka atbildētājas pārvaldībā esošās komunikācijas nebija pienācīgā kārtībā, ja bija iespējama avārijas situācijas rašanās.
Prasītāja uzskata, ka komunikāciju bojājums, kas rada ievērojamu ūdens noplūdi, nav atzīstams ne par nejaušu notikumu, ne par nepārvaramu varu, kas
dotu pamatu kvalificēt radītos zaudējumus kā nejaušus saskaņā ar Civillikuma 1773. un 1775.pantu. Uzskata, ka lietas izspriešanā nav nozīmes faktam,
uz kāda tiesiska pamata atbildētāja veic daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanu. Prasītāja norāda, ka dzīvokļa applūdināšana notika 2019.gada 11.
martā, kas izriet no lietā iesniegta apdrošinātāja apskates akta, kuru parakstīja /pers. D/.
[2] Attiecīgi saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu, Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu un Civillikuma 1779.pantu
atbildētājai ir pienākums atlīdzināt prasītājai zaudējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu prasītājai ir tiesības aprēķināt no zaudējuma summas
likumiskos procentus 0,01644 % dienā.
[3] Tā kā atbildētāja neatlīdzināja prasītājai zaudējumus labprātīgi, prasītāja atbilstoši sadarbības līguma nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai
pilnvaroja SIA “JULIANUS INKASSO LATVIJA” piedzīt no atbildētājas minētos zaudējumus, iesniedzot prasību tiesā, līdz ar to prasītājai radās
papildus zaudējumi fiksētās maksas 121 euro apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā
(nepieciešamo dokumentu izprasīšana un to apkopošana, prasības pieteikuma sagatavošana, nosūtīšana utt.). Prasītāja uzskata, ka atbildētājas
pienākums ir atlīdzināt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet arī zaudējumus, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas
administrēšanu tiesvedības procesā. Atsaucas uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedumu lietā Nr.SKC-0093/2015, kurā tika izskatīta
regresa prasība.
[4] Prasības pieteikumā atsaucas uz Zemgales apgabaltiesas 2019.gada 10.oktobra spriedumu civillietā Nr.C29448218, Zemgales apgabaltiesas
2019.gada 10.oktobra spriedumu civillietā Nr.C73530818, Senāta 2019.gada 12.jūlija spriedumu lietā Nr.SKC-173/2019, Senāta 2019.gada
16.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-248/2019, Augstākas tiesas Senāta Civillietu departamenta 2006.gada 15.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-
635, Augstākas tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 2.jūlija spriedumu lietā Nr.SKC-58/2015, Augstākās tiesas 2016.gada 9.novembra spriedumu
lietā Nr.SKC-264/2016 (C28179111), Augstākas tiesas 2017.gada 28.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-120/2017.
Prasības pieteikumā atsaucas uz Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumu “Tiesu prakse civillietās, kas izriet no dzīvojamo māju pārvaldīšanas
tiesiskajām attiecībām” (2013.-2016.gada maijs).
[5] Prasības pieteikumā saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
likuma 4.-6.pantu, Civillikuma 1635., 1652., 1753., 1756., 1775., 1779.pantu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.408 “Dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”, Ministru kabineta noteikumiem Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas
apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām”, Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā aprēķināma
maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” (spēkā līdz 2017.gada 21.jūlijam) un Ministru kabineta noteikumu Nr.905 “Kārtība,
kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības” 2.punktu lūdz piedzīt no atbildētājas par labu
prasītājai galveno parādu 1126,66 euro; likumiskos procentus par laiku no 2019.gada 12.septembra līdz 2019.gada 6.novembrim 8,91 euro, kopā
1135,57 euro, valsts nodevu 170,34 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro. Lūdz noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no galvenā parāda.
[6] 2020.gada 27.janvārī atbildētāja iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumu, kurā norāda, ka prasību neatzīst.
[6.1] Paskaidrojumā norāda, ka prasītājai jāpierāda, ka atbildētāja vainojama zaudējumu nodarīšanā dzīvokļa īpašumam /adrese/.
[6.2] Prasītāja prasībā ir atspoguļojusi tikai daļu no 2019.gada 11.marta aktā par apsekošanu norādītā, noklusējot, ka komisija, veicot dzīvokļa
Nr.65 apsekošanu dzīvokļa īpašnieka klātbūtnē, konstatēja, lai piekļūtu kopīpašumā esošajām ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītajām
inženierkomunikācijām ir nepieciešams demontēt koridorā koka plāksnes l,5 m2 platībā. Šim faktam ir būtiska nozīme lietas izskatīšanā, jo atsevišķos
dzīvokļu īpašumos, kā arī noslēgtās, aizflīzētās šahtās, vizuālās pārbaudēs inženierkomunikāciju bojājumus nav iespējams konstatēt. Apsekojot
inženierkomunikāciju no ārpuses “vizuāli”, vērtējot tiesā iesniegtos pierādījumus to savstarpējā sakarībā saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo
daļu pēc loģikas likumiem un dzīvē gūtiem novērojumiem, aukstā ūdens stāvvada bojājums nebija konstatējams.
[6.3] Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumi Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un
energoefektivitātes minimālajam prasībām” 3.punktu dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko stāvokli
nosaka vizuālajā apskatē. Vizuāli neapskata dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī iekārtu un inženiertīklu daļas, kurām būves tehniskā risinājuma dēļ
nevar piekļūt.
N o 2017.gada 26.aprīļa apsekošanas akta redzams, ka vizuālajā pārbaudē konstatēts, ka aukstā un karstā ūdens un kanalizācijas sistēmas
tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. 2017.gada 12.jūnija aktā par defekta konstatāciju norādīts, ka karstā ūdens apgādes sistēma ir korodējusi. Veikti
atkārtoti karstās ūdens sistēmas augšējās un apakšējās sadales remonta darbi. Apsekošana veikta 2017.gada 15.maijā. 2018.gada 20.jūnijā veikta arī
visas dzīvojamās mājas, tostarp inženierkomunikāciju, vizuālā apsekošana.
Atbildētāja brīdināja dzīvokļu īpašniekus, ka tā neuzņemas atbildību par sekām, kas var iestāties, neveicot konstruktīvo elementu un
inženierkomunikāciju nomaiņu.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.907 3.1punktu dzīvojamās mājas konstrukcijas, koplietošanas iekārtas un inženiertīklu daļas, kas
atrodas dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupās, vizuāli apskata reizi gadā izlases kārtībā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks nodrošinājis šādu iespēju.
Reizi gadā apsekot inženierkomunikācijas, kas atrodas atsevišķos īpašumos, ir iespējams tikai tad, ja to nodrošina īpašuma/dzīvojamās mājas
īpašnieks. Šajā gadījumā dzīvokļa /adrese/, īpašnieks šo inženierkomunikāciju bija nosedzis ar koka plāksnēm.
No Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi kārtējo
remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 13.1punkta izriet mājas pārvaldnieka pienākums vizuāli pārbaudīt inženierkomunikācijas tikai
dzīvojamās mājas koplietošanas telpās.
[6.4] Atbildētāja atsaucas uz Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu,
tehnisko apkopi kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 15. un 17.punktu, Ministru kabineta noteikumu Nr.408 “Dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” 21.punktu, Civillikuma 1068., 1069., 1071., 1776., 2289., 2300., 2305.,
2307.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.pantu un 10.panta trešo daļu.
[6.5] Uzskata, ka nav pierādīta atbildētājas vainojama rīcība par prasītājai nodarītajiem zaudējumiem. Lietas materiāli nesatur pierādījumus
atbildētājas vainojamai rīcībai, kā tikai fakta konstatāciju par karstā ūdens stāvvada bojājumu un tā rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.
Nav strīda par to, ka atbildētājai jāveic inženierkomunikāciju apsekošana, bet tās veikšana vai neveikšana nav ūdens noplūdes iemesls, ja
inženierkomunikācijām ir beidzies ekspluatācijas termiņš un ir nepieciešama to nomaiņa. Inženierkomunikāciju apsekošana nenovērš ūdens noplūdes.
Iedzīvotāji/mājas kopība bija informēti, ka inženierkomunikācijas jānomaina.
Norāda, ka zaudējumi, kas nodarīti vienam no kopīpašniekiem, kas cēlušies nolietojušos inženierkomunikāciju dēļ, kuru nomaiņai nav nodrošināti
līdzekļi, jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.
[6.6] Uzskata, ka prasījums daļā par 121 euro piedziņu noraidāms.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta noteikumiem ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas 2020.gada 12.februāra lēmumu civillieta
Seesam Insurance AS Latvijas filiāles prasībā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu nodota izskatīšanai Daugavpils tiesai.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu,
kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu prasītājai un
atbildētājai ir paziņots datums, kad saīsinātā sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Puses nav iesniegušas lūgumu par lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu tiesa sastādīja saīsināto spriedumu. Prasītājas pārstāvis iesniedza tiesā sprieduma
sastādīšanas lūgumu.
Motīvu daļa
[9] Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.
[10] Lietā nav strīda, ka dzīvoklis Nr./adrese/, bija apdrošināts. No apdrošināšanas polises (lietas 29.-31.lapa) redzams, ka 2018.gada 11.oktobrī
/pers. D/ apdrošināja minēto dzīvokli Seesam Insurance Latvijas filiālē. Apdrošināšanas līguma periods bija no 2018.gada 17.oktobra līdz 2019.gada
16.oktobrim.
Lietā nav arī strīda par to, ka atbilstoši apdrošināšanas līgumam prasītāja 2019.gada 22.maijā samaksāja /pers. D/ apdrošināšanas atlīdzību
1005,66 euro.
[11] Tiesa neapstrīd apdrošinātāja tiesības izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, ja apdrošinātāja rīcībā ir
pietiekami pierādījumi, kas dod pamatu šādai izmaksai, bet pats apdrošināšanas atlīdzības izmaksas fakts nevar būt par pamatu zaudējuma piedziņai
regresa kārtībā, ja netiek pierādīta personas (konkrētajā lietā - atbildētājas) vaina zaudējuma nodarīšanā.
[11.1] Prasītāja ir cēlusi prasību pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, uzskatot, ka konstatējama atbildētājas neattaisnojama darbība, kas
izpaudusies bezdarbībā, proti, atbildētāja nav sekojusi komunikāciju stāvoklim, nav veikusi nepieciešamos remontdarbus vai tehnisko apkopi, kā
rezultātā radās ūdens noplūde stāvvadā. Prasītājas ieskatā, atbildētājai jāatbild par dzīvojamās mājas kopējo komunikāciju avārijas sekām.
Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Tiesību doktrīnā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību
aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais
sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (skat. K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006,
209.lpp.).
[11.2] Tiesas ieskatā, lai varētu secināt, ka atbildētājai ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, pirmkārt, ir jākonstatē, kad ir notikusi dzīvokļa
applūdināšana, kādi pierādījumi to apstiprina, otrkārt, kādā komunikācijā (vietā) ir notikusi ūdens noplūde.
[11.3] Prasītāja norāda, ka dzīvojamās mājas apsaimniekotājs sagatavoja aktu, norādot, ka applūdināšana notika sakarā ar karstā ūdens stāvvada
bojājumu.
Taču lietā ir iesniegts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2019.gada 11.marta akts par apsekošanu (lietas 35.-36.lapa), no kura izriet, ka,
pamatojoties uz /pers. D/ 2019.gada 15.februāra pieteikumu apsekot un sagatavot aktu par dzīvokļa īpašuma bojājumiem, kas nav saistīti ar dzīvokļa
īpašuma bojājumu saliešanas rezultātā, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” darbinieks veica dzīvokļa Nr./adrese/, apsekošanu un konstatēja, lai piekļūtu
kopīpašumā esošajām ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītajām inženierkomunikācijām, ir nepieciešams demontēt koridorā koka plāksni 1,5 m2
platībā. Aktā norādīts, ka dzīvokļa Nr.65 koridorā norobežojošo konstrukciju (sienu un griestu) apdares materiāli demontēti sakarā ar aukstā ūdens
ūdensvada cauruļu nomaiņu, karstā ūdens ūdensvada cauruļu nomaiņu (komunikācijas šahta), kanalizācijas cauruļu nomaiņu.
[11.4] Tiesa uzskata, ka no minētā akta nevar secināt, kad un sakarā ar ko dzīvoklis Nr./adrese/, bija applūdināts. Tieši pretēji no akta izriet, ka
dzīvokļa apsekošana notika sakarā ar dzīvokļa īpašuma bojājumiem, kas nav saistīti ar dzīvokļa īpašuma bojājumu saliešanas rezultātā.
[11.5] Savukārt no Seesam Insurance Latvijas filiāles 2019.gada 2.aprīlī sagatavotā apskates akta (lietas 37.lapa) izriet, ka 2019.gada 11.martā
dzīvoklī Nr./adrese/, notika negadījums – gaitenī aiz stāvvada kārbas bija bojāts aukstā ūdens stāvvads. Bojājums jau ir novērsts, stāvvads daļēji
nomainīts. Atbildētājas pārstāvis nav piedalījies minētā akta sagatavošanā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
[11.6] Tiesa atzīst, ka prasītāja nav iesniegusi pierādījumus par to, kad notika dzīvokļa applūdināšana, kā arī nav iesniegts atbildētājas sagatavots
dokuments, vai dokuments, pie kura sagatavošanas ir piedalījies atbildētājas pārstāvis un kurā būtu konstatēts dzīvokļa applūdināšanas iemesls (aukstā
vai karstā ūdens stāvvada bojājums vai cits iemesls).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 9. un 10.pantā noteiktajam pušu līdztiesības un sacīkstes principam katra puse pierāda tiesai savu prasījumu un
iebildumu pamatotību.
Lieta tika izskatīta rakstveida procesā, bet tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.panta otro daļu izskaidroja, ka pusei jāpierāda savu prasījumu
pamatotība.
[12] Prasītāja uzskata, ka atbildētāja nav ievērojusi Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumus Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās
mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” redakcijā, kas uz avārijas brīdi noteica, ka
atbildētājai bija pienākums vienu reizi mēnesī apsekot visas mājas inženierkomunikācijas, veikt remontu.
Ja dzīvokļa applūdināšana notika 2019.gada februārī vai martā, tad tiesa norāda, ka grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra
noteikumos Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām”
stājās spēkā 2018.gada 21.decembrī un minēto noteikumu 3.1punkts paredz, ka dzīvojamās mājas konstrukcijas, koplietošanas iekārtas un inženiertīklu
daļas, kas atrodas dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupās, vizuāli apskata reizi gadā izlases kārtībā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks nodrošinājis šādu
iespēju. Savukārt minētā punkta redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 20.decembrim, bija noteikts, ka dzīvokļu īpašumos sadalītā dzīvojamā mājā
pārvaldnieks kopīpašuma daļā ietilpstošo iekārtu un inženierkomunikāciju daļas, kas atrodas atsevišķos īpašumos, vizuāli pārbauda pārvaldīšanas līgumā
noteiktajā kārtībā.
[12.1] Turklāt no Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi
kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 13.punkta, kas noteica, ka reizi mēnesī ir veicama inženierkomunikāciju vizuālā pārbaude
un 13.1punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 20.decembrim) izrietēja mājas pārvaldnieka pienākums vizuāli pārbaudīt inženierkomunikācijas
tikai dzīvojamās mājas koplietošanas telpās.
Normatīvie akti nenosaka apsaimniekotāja pienākumu ik mēnesi pārbaudīt inženierkomunikācijas, pie kurām nav brīvas piekļuves.
[13] Prasītāja nav arī norādījusi, vai atbildētāja apsaimnieko dzīvojamo māju, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar Rīgas pilsētas pašvaldību, vai
arī ar dzīvokļu īpašniekiem ir noslēgts pārvaldīšanas līgums, kurā noteikta kārtība, kādā apsaimniekotājam jāveic kopīpašumā esošo, īpašnieku dzīvokļos
iebūvēto, komunikāciju pārbaude.
Tiesa atzīst, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, ka kopīpašuma domājamo daļu īpašnieki ir devuši uzdevumu un noteikuši kārtību, kādā
apsaimniekotājam jāveic kopīpašumā esošo, bet viņu dzīvokļos iebūvēto komunikāciju pārbaude.
Tādējādi nav pamata atzīt, ka atbildētāja nav pildījusi savus pienākumus dzīvokļu īpašumā esošo inženierkomunikāciju vizuālajā apsekošanā un
pieļāvusi bezdarbību. Atbildētāja ir iesniegusi apsekošanas aktus, no kuriem redzams, ka 2017. un 2018.gadā veiktas aukstā un karstā ūdens un
kanalizācijas sistēmas vizuālās pārbaudes (2017.gada 26.aprīļa akts, 2017.gada 12.jūnija akts, 2018.gada 20.jūnija akts).
[14] Lietā nav arī nekādu pierādījumu, ka dzīvokļa Nr./adrese/, īpašniece ir vērsusies pie atbildētājas sakarā ar inženierkomunikācijas bojājumu,
kas rada būtisku apdraudējumu, tādējādi atbildētājai bija nepieciešams rīkoties, lai avārijas situācija tiktu novērsta.
[15] Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasītāja nav pierādījusi, ka dzīvoklim nodarītie zaudējumi sakarā ar applūdināšanu ir cēloniskā sakarā ar
atbildētājas neattaisnojamu darbību vai bezdarbību, proti, ka atbildētājai iestājies pienākums atlīdzināt šādus zaudējumus.
[16] Pirmās instances un apelācijas instances tiesu nolēmumi, uz kuriem atsaucas prasītāja, ir tiesu prakse, taču tos nevar uzskatīt par judikatūru,
turklāt regresa prasībās par zaudējumu piedziņu, faktiski katrā lietā ir atšķirīgi tiesiskie apstākļi.
[16.1] Prasītājas norādītais Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 9.novembra spriedums lietā Nr.SKC-264/2016 (C28179111)
nav attiecināms uz izskatāmo lietu, jo lietā Nr.SKC-264/2016 bija citi tiesiskie apstākļi – lietā bija prasījums par pienākuma noteikšanu sabiedrībai veikt
remontdarbus avārijas situācijas novēršanai. Lietā bija konstatēts, ka pastāv dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu vai inženierkomunikāciju bojājumi,
kas rada būtisku apdraudējumu, tādējādi prasot ātras un efektīvas darbības, lai avārijas situācija tiktu novērsta, bet šādu ārpuskārtas remontdarbu
veikšanai trūkst finansiālā nodrošinājuma. Savukārt izskatāmajā lietā nav konstatēts, ka dzīvokļa Nr.58 īpašnieks būtu ziņojis SIA “Rīgas namu
pārvaldnieks” par avārijas situāciju.
Arī Senāta 2019.gada 12.jūlija spriedumā lietā Nr.SKC-173/2019 (C29661415) konstatēti citi tiesiskie apstākļi, jo dzīvokļa īpašniece bija cēlusi
prasību pret dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību par obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību neizpildi.
Senāta 2019.gada 16.oktobra spriedumā lietā Nr.SKC-248/2019 (C30490616) arī bija citi tiesiskie apstākļi, jo dzīvojamās mājas
apsaimniekotāja veica īpašuma apsaimniekošanu saskaņā ar noslēgto apsaimniekošanas līgumu, savukārt izskatāmajā lietā nav iesniegti pierādījumi par
apsaimniekošanas līguma noslēgšanu.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas izdevumus, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā 121 euro apmērā.
Tiesa atzīst, ka lūgums par šo izdevumu piedziņu ir noraidāms. Prasītāja norāda, ka tai radušies zaudējumi minētajā apmērā par zaudējumu atgūšanas
lietas administrēšanu tiesvedības procesā (nepieciešamo dokumentu izprasīšana un to apkopošana, prasības pieteikuma sagatavošana, nosūtīšana utt.).
Šo prasījumu prasītāja pamato ar starp prasītāju un SIA “JULIANUS INKASSO LATVIJA” noslēgto sadarbības līgumu un izsniegto pilnvaru.
Tiesa atzīst, ka nav pamata prasības apmierināšanai par administrēšanas izdevumu piedziņu, kas radušies zaudējumu atgūšanas lietas tiesvedības
procesā. Prasītājas izdevumi, kas ir samaksāti SIA “JULIANUS INKASSO LATVIJA”, nav atzīstami par zaudējumiem Civillikuma 1775., 1779.panta
izpratnē.
Prasītājas norādītā judikatūra - Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 30.jūnija spriedums lietā Nr.SKC-0093/2015, attiecināma uz
Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tiesībām saņemt izdevumus, kas izlietoti no Garantijas fonda un kuru atlīdzināšanu paredz Sauszemes
transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums.
Tiesa uzskata, ka nav pamata piedzīt no atbildētājas prasītājas izmaksas par procesuālu darbību veikšanu saistībā ar dokumentu sagatavošanu
tiesvedībai, kas noteiktas prasītājas un tās pilnvarotās personas savstarpēji noslēgtajā sadarbības līgumā un pielikumos. Turklāt prasība par zaudējumu
piedziņu netiek apmierināta.
Tā kā lietā nav konstatēti visi nepieciešamie zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi, proti, atbildētājas neattaisnojamā darbība (bezdarbība) un
cēloņsakarība starp zaudējumiem un atbildētājas rīcību, nav pamata zaudējumu piedziņai no atbildētājas.
Ņemot vērā visus minētos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība par zaudējumu un likumisko procentu piedziņu ir noraidāma pilnīgi.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10., 93., 97., 193., 194., 250. pantu tiesa
nosprieda
Noraidīt Seesam Insurance AS Latvijas filiāle prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu
1126,66 euro un likumisko procentu 8,91 euro piedziņu.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2020.gada 30.jūnija - Latgales apgabaltiesai,
apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.
Tiesnese I.Galeja