Court orders defendant to pay insolvent company's losses and state court costs for failure to provide documents.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court fully granted the administrator's claim for damages against the defendant, who failed to provide requested company documents. The defendant argued for a deadline extension but was found to have significantly obstructed the insolvency process by withholding information. Consequently, the court ordered the payment of the claimed losses, state court costs, and interest on the awarded sum.
Regesto Legislator
Generato dall'IAMaksātnespējas likuma 26. panta 2. daļa; 27. pants; 63. panta 1. un 2. punkts; 65. panta 8. punkts; 72.1. panta 1. un 2. daļa; Civillikuma 1756. pants; 1765. pants; 1770. pants: Failure to provide documents and information to the administrator constitutes significant obstruction of the insolvency process, justifying a full award of damages and state court costs.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:RPT:2023:0405.C29404022.8.S
Lietas Nr.C29404022
Lietas arhīva Nr.C-02870-23/90
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2023.gada 5.aprīlī
Rīgas pilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese K.Vinte-Korme
ar tiesas sēžu sekretāri L.Kudiņu,
piedaloties prasītājas pārstāvei zvērināta advokāta palīdzei Kristai Narbutai,
2023.gada 6.martā atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu maksātnespējīgās SIA “/nosaukums/” prasībā pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Prasītājas maksātnespējīgās SIA “/nosaukums/” (turpmāk – parādnieks) maksātnespējas procesa administratore Jūlija Ulberga (turpmāk –
administratore) 2022.gada 27.jūlijā cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, pēc reorganizācijas 2022.gada 1.augustā Rīgas pilsētas tiesā,
prasību pret atbildētāju /pers. B/ par zaudējumu piedziņu, lūgdama piedzīt no atbildētāja zaudējumus 49 912,70 euro. Kā arī atzīt prasītājas tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus no piedzītās zaudējumu summas.
Prasība pamatota ar Maksātnespējas likuma 26.panta otro daļu, 27.pantu, 63.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, 65.panta 8.punktu, 72.1 panta
pirmo un otro daļu, Komerclikuma 169.pantu un 221.panta pirmo daļu, Grāmatvedības likuma 33.panta otro daļu un Civillikuma 1., 1756., 1765. un
1770.pantu.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2022.gada 26.maija spriedumu civillietā Nr.C29347322
pasludināts parādnieka maksātnespējas process un par parādnieka administratori ir iecelta administratore Jūlija Ulberga.
Ar 2022.gada 30.maija lēmumu Nr.0146/00284/2022-NOS/MPA par parādnieka pārstāvi noteikts /pers. B/, kura piedalīšanās parādnieka
maksātnespējas procesā ir obligāta.
[1.2] Administratore 2022.gada 31.maijā uz parādnieka juridisko adresi, 2022.gada 31.maijā un atkārtoti 2022.gada 15.jūnijā uz atbildētāja
elektroniskā pasta adresi /elektroniskā pasta adrese/ nosūtīja pieprasījumu sniegt ziņas par parādniekam piederošo mantu, grāmatvedības dokumentiem
un nodot administratores rīcībā parādnieka grāmatvedības dokumentus, tajā skaitā personāla lietvedības dokumentus.
Atbildētājs 2022.gada 10.jūnija vēstulē lūdza no parādnieka biroja telpu iznomātāja SIA “/nosaukums/” izprasīt parādnieka dokumentus. Turklāt
2022.gada 27.jūnija vēstulē lūdza pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņu līdz 2022.gada 5.augustam.
[1.3] Atbildētājs ilgstoši nav izpildījis Maksātnespējas likuma 70.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto pienākumu – līdz šī prasības pieteikuma
sastādīšanas dienai nav sniedzis savā rīcībā esošo, pieprasīto informāciju par parādnieku, nav nodevis parādnieka grāmatvedības dokumentus un mantu,
kā arī rakstveidā nav sniedzis izsmeļošas un patiesas atbildes uz visiem jautājumiem par parādnieku, tādējādi būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa
efektīvu norisi. Turklāt ir sniedzis maldinošu informāciju, norādot, ka parādnieka dokumenti atrodas pie telpu iznomātāja SIA “/nosaukums/”, bet
administratorei sazinoties ar SIA “/nosaukums/” noskaidrots, ka parādnieka dokumenti pie viņiem neatrodas.
[1.4] Parādnieka maksātnespējas procesā ir pieteikti un atzīti divi kreditoru prasījumi par kopējo prasījumu summu 66 289,09 euro, tajā skaitā,
galvenie prasījumi jeb pamatparāds 49 912,70 euro un blakus prasījumi 16 376,39 euro. Turklāt parādnieka maksātnespējas procesā administratore ir
sagatavojusi ziņojumu par parādnieka mantas neesamību, kurā tiek sniegta informācija, ka parādnieka aktīvi uz 2022.gada 20.jūliju ir 0,00 euro.
Līdz ar to administratore norāda, ka maksātnespējas procesā atzītais kreditoru prasījumu kopējais pamatparādu apmērs, ko nav iespējams segt no
parādnieces naudas līdzekļiem ir 49 912,70 euro un norādītā summa atzīstama par parādniecei nodarīto zaudējumu apmēru Maksātnespējas likuma 72.1
panta otrās daļas izpratnē.
Atbildētājs nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, vadot SIA “/nosaukums/” un izvairās no savu Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu
izpildes, kas izpaužas pieprasīto parādnieka dokumentu un mantas nenodošanā administratorei un informācijas nesniegšanā, līdz ar to liedzot
administratorei iespēju nodrošināt efektīvu parādnieces maksātnespējas procesa norisi. Līdz ar to norādītais prasīt no atbildētāja atlīdzināt zaudējumus,
saskaņā ar Maksātnespējas likuma 72.1 panta normām.
[2] Rīgas pilsētas tiesā 2022.gada 12.septembrī saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros atbildētājs norāda, ka prasība ir nepamatota un
noraidāma.
Atbildētājs norāda, ka administratori nav iespējams sazvanīt un satikt personīgi. Turklāt administratore nekad nav zvanījusi atbildētajam, kaut gan
atbildētāja telefona numurs bija norādīts parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumā.
Atbildētājs administratorei sniedza četras atbildes un nosūtīja vairākus dokumentus, pavadzīmes, aizpildītas anketas, bankas norēķinu konta
izrakstus, skaidrojumu par 2020.gada bilanci (pamatlīdzekļiem un inventāru). Līdz ar to atbildētājs ir atbildējis uz visiem administratores pieprasījumiem.
Paskaidrojumos norādīts, ka parādniekam ir konflikts ar SIA “/nosaukums/”, līdz ar to nav iespējams no SIA “/nosaukums/” atgūt parādnieka
dokumentāciju. Turklāt dokumentu atjaunošana prasa ļoti daudz laika, līdz ar to atbildētājs lūdza administratorei pagarināt dokumentu iesniegšanas
termiņu.
Līdz ar to atbildētājs nav pārkāpis Maksātnespējas likuma 71.panta prasības.
[3] Rīgas pilsētas tiesā 2022.gada 29.decembrī saņemta prasītājas atsauksme par atbildētāja sniegtajiem paskaidrojumiem.
Administratore norāda, ka līdz atsauksmes sagatavošanas dienai atbildētājs administratorei nav nodevis parādnieka grāmatvedības dokumentus,
nav sniedzis pieprasīto informāciju par parādnieku, nav iesniedzis parādnieka operatīvo bilanci, nav nodevis parādnieka mantu, personālsastāva un
grāmatvedības dokumentus, izņemot parādnieka gada pārskatu par 2019.gadu, kurš ir publiski pieejams. Turklāt administratore atbildētājam, pēc viņa
lūguma, atjaunoja piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmai.
Atbildētāja, kā parādnieka pārstāvja, pienākums nodot mantu un grāmatvedības dokumentus ir centrālais elements administratora maksimāli
efektīvai rīcībai ar aktīviem un mantas atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu palielināšanai. Turklāt situācijā, kurā atbildētājs sniedz tikai selektīvu ar
parādnieka darbību saistīto informāciju un nav nodevis grāmatvedības dokumentus, administratores darbību apšaubīšana ir nepamatota.
[4] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja, lūdzot tiesu to apmierināt un piedzīt no atbildētāja zaudējumus 49 912,70 euro apmērā.
Atbildētājs tiesas sēdē atbildētājs nebija ieradies un nav informējis tiesu par saviem neierašanās iemesliem vai lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Par
lietas izskatīšanas vietu un laiku atbildētājs informēts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
[5] Noklausījusies klātesošo lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka
prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas noteikumiem katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus.
[6] Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2022.gada 26.maija spriedumu civillietā Nr.C29347322
pasludināts SIA “/nosaukums/” juridiskās personas maksātnespējas process un par SIA “/nosaukums/” maksātnespējas procesa administratori iecelta
Jūlija Ulberga.
Ar administratores 2022.gada 30.maija lēmumu Nr.0146/00284/2022-NOS/MPA /pers. B/ noteikts par parādnieka pārstāvi, kura piedalīšanās
SIA “/nosaukums/” maksātnespējas procesā ir obligāta.
Lietā nav strīda, ka laika posmā no 2016.gada 26.janvāra līdz 2022.gada 27.maijam vienīgais SIA “/nosaukums/” /amats/ bija atbildētājs.
[7] Maksātnespējas likuma 70.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka parādnieka pārstāvja pienākums ir sniegt savā rīcībā esošās ziņas par
parādnieku un parādnieka pārstāvis ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod administratoram visu parādnieka mantu, organizatoriskos, personāla un
grāmatvedības dokumentus, rīkojumus, izziņas, pārskatus un saraksti, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu administratora noteiktajā termiņā, kas nevar
būt īsāks par trim dienām un garāks par 10 dienām pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Parādnieka pārstāvja
pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu sarakstu. Parādnieka pārstāvis dokumentus administratoram nodod, sakārtojis tos
atbilstoši lietvedības noteikumiem.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 71.panta pirmo daļu parādnieka pārstāvim ir pienākums tiesas vai administratora pieprasītās ziņas par
parādnieku sniegt nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas.
[7.1] Pēc parādnieka pārstāvja iecelšanas, administratore 2022.gada 31.maijā atbildētājam uz elektroniskā pasta adresi /elektroniskā pasta adrese/
un parādniekam uz juridisko adresi /adrese/, nosūtīja 2022.gada 31.maija informācijas pieprasījumus Nr.0156/00284/2022-NOS/MPA un
Nr.0157/00284/2022-NOS/MPA, kuros lūdza līdz 2022.gada 10.jūnijam iesniegt informāciju par: 1) parādnieka esošajiem un vēsturiskajiem norēķinu
kontiem kredītiestādēs, norēķinu kontos un kasē esošo naudas līdzekļu precīzu apmēru, pievienojot visu norēķinu kontu izdrukas par laika periodu no
2019.gada 26.maija līdz maksātnespējas pasludināšanas brīdim; 2) parādnieka pamatlīdzekļiem, apgrozāmajiem līdzekļiem un citu mantu, to bilances
vērtību un sastāvu; 3) trešajām personām piederošo mantu, kas atrodas parādnieka valdījumā vai turējumā; 4) parādnieka debitoriem pēc grāmatvedības
datiem, norādot: nosaukumu, reģistrācijas numuru, prasījuma pamatojumu, saistību summu, valūtu; 5) parādnieka kreditoriem pēc grāmatvedības datiem,
norādot: nosaukumu, reģistrācijas numuru, saistību summu, valūtu; 6) iesniegt debitoru (norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem) un kreditoru (parādi
piegādātājiem un darbuzņēmējiem) apgrozījumu pārskatu pa partneriem par gadiem: 2019., 2020., 2021., 2022. (par katru gadu atsevišķi), elektroniskā
veidā: excel formāta failos, apstiprinot tos ar elektronisko parakstu. Gadījumā, ja nav iespējams apstiprināt failus ar elektroniski parakstu, tad minētos
datus papildus iesniegt papīra formātā un apliecinātus ar Jūsu parakstu; 7) parādnieka darba ņēmējiem, ar kuriem uz informācijas sniegšanas brīdi pastāv
darba attiecības, norādot: vārdu, uzvārdu, personas kodu, ieņemamo amatu un dzīvesvietas adresi; 8) parādnieka mantu (arī finanšu līdzekļiem vai finanšu
instrumentiem), kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, ir izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei (ja tādi ir); 9) iesniegt
parādnieka apstiprinātu 2021.gada un beidzamā gada pārskata kopiju, UIN deklarāciju; 10) iesniegt parādnieka operatīvo bilanci un peļņas - zaudējumu
aprēķinu ar pielikumiem uz informācijas sniegšanas brīdi; 11) iesniegt Virsgrāmatas (Kontu apgrozījuma pārskatu) par periodu no 01.01.2019. līdz
31.12.2019., no 01.01.2020. līdz 31.12.2020., no 01.01.2021. līdz 31.12.2021., no 01.01.2022. līdz operatīvās bilances sastādīšanas vai informācijas
sniegšanas brīdim; 12) informāciju par to, vai pret parādnieku ir uzsākta parāda piespiedu piedziņa; 13) informāciju par to, vai laika posmā sākot no
2019.gada 26.maija ir tikuši noslēgti izlīgumi, cesijas līgumi, vienošanās par parāda termiņa pagarināšanu; 14) informāciju, vai parādnieks ir izdevis kādas
šobrīd spēkā esošas pilnvaras; 15) informēt un nodot visus šobrīd spēkā esošos līgumus, kur viena no pusēm ir parādnieks; 16) informēt par parādnieka
ārpusbilances saistībām (galvojumi u.tml.), ja šādas ir - nodot visus pamatojošos dokumentus; 17) iesniegt parādnieka pārstāvja kontaktinformāciju
(tālruni, korespondences adresi, elektroniskā pasta adresi).
Kā arī nodot administratores rīcībā parādniekam piederošo mantu; parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;
parādnieka organizatoriskos un grāmatvedības dokumentus un zīmogus; parādnieka personāla lietvedības dokumentus: Darba līgumus, darbinieku
personīgo kontu kartītes vai algu aprēķinus (algu sarakstus), darba laika uzskaites tabeles, ar darbiniekiem saistītos rīkojumus, par pieņemšanu, atlaišanu,
piešķirtajiem atvaļinājumiem un citus ar darbinieku personas lietām saistītos dokumentus no uzņēmuma dibināšanas brīža līdz maksātnespējas procesa
pasludināšanas brīdim.
Tā kā atbildētājs administratorei nesniedza visu informāciju, kas tika pieprasīta 2022.gada 31.maija informācijas pieprasījumā
Nr.0157/00284/2022-NOS/MPA, administratore atkārtoti 2022.gada 15.jūnijā, 2022.gada 30.jūnijā, 2022.gada 27.jūlijā, 2022.gada 10.augustā,
2022.gada 30.augustā,2022.gada 14.septembrī uz atbildētāja elektroniskā pasta adresi /elektroniskā pasta adrese/ nosūtīja 2022.gada 15.jūnija
informācijas pieprasījumu Nr.185/00284/2022-NOS/MPA, 2022.gada 30.jūnija pieprasījumu Nr.0193/00284/2022-NOS/MPA, 2022.gada 27.jūlija
informācijas pieprasījumu Nr.0225/00284/2022-NOS/MPA, 2022.gada 10.augusta informācijas pieprasījumu Nr.0258/00284/2022-NOS/MPA,
2022.gada 30.augusta informācijas pieprasījumus Nr.0278/00284/2022-NOS/MPA un Nr.0280/00284/2022 NOS/MPA, 2022.gada 14.septembra
informācija pieprasījumu Nr.0324/00284/2022-NOS/MPA par informācijas sniegšanu un parādnieka grāmatvedības dokumentu nodošanu
administratorei.
[7.2] Atbildētājs 2022.gada 10.jūnijā, 2022.gada 27.jūnijā, 2022.gada 5.augustā un 2022.gada 29.augustā atbildētājs ir sniedzis atbildes uz
administratores pieprasījumiem, norādot, ka visa parādnieka dokumentācija atrodas pie SIA “/nosaukums/” no kura parādniece īrēja biroja telpas.
Atbildētājs administratorei iesniedzis parādnieces gada pārskatu par periodu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31.decembrim, parādnieka AS
“SEB banka” konta Nr./konta numurs/ pārskats par periodu no 2019.gada 1.novembra līdz 2019.gada 30.novembrim, atskaite bez nosaukuma,
aizpildīta informācijas pieprasīšanas veidlapa (Klients juridiska persona), parādnieka Luminor Bank AS Latvijas filiāle konta Nr./konta numurs/ pārskats
par periodu no 2020.gada 1.jūnija līdz 2021.gada 1.jūnijam.
[7.2] Maksātnespējas likuma 72.1 panta pirmā daļa noteic, parādnieka — kapitālsabiedrības valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem
parādniekam, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt
skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Atbildētājs norādījis, ka visa parādnieka dokumentācija atrodas pie SIA “/nosaukums/” no kura parādnieks īrējā biroja telpas. Līdz ar to
atbildētājs nevar iesniegt administratorei parādnieka grāmatvedības dokumentāciju.
No SIA “/nosaukums/” 2022.gada 20.jūnija atbildes Nr.01-06-2022 administratorei izriet, ka nomas līgums ar parādnieku tika izbeigts 2021.gada
7.janvārī. 2022.gada 28.janvārī SIA “/nosaukums/” par telpām, kuras tika iznomātas parādniecei, noslēdza jaunu nomas līgumu. Tā kā laika posmā no
2021.gada 7.janvāra līdz jaunā līguma noslēgšanas brīdim parādnieka pārstāvji neieradās pēc parādniekam piederošajām mantām, SIA “/nosaukums/”
tās utilizēja.
No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājs 2022.gada 26.augustā iesniedzis Valsts policijas /nosaukums/ iecirknī iesniegumu, kurā norādīts, ka SIA
“/nosaukums/” neatgriež parādniekam piederošo grāmatvedības dokumentāciju.
Tiesa atzīst, ka no iesniegtajiem pierādījumiem nav iespējams konstatēt, ka parādnieka grāmatvedības dokumentācijas atrodas SIA “/nosaukums/”
telpās un SIA “/nosaukums/” tos neatgriež atbildētājam. Atbildētājs nav iesniedzis tiesā nevienu pierādījumu apstāklim, ka laika periodā no 2021.gada
7.janvāra, kad tika izbeigts nomas līgums ar SIA “/nosaukums/”, atbildētājs, kā parādnieka pārstāvis, būtu veicis kādas darbības parādnieka
dokumentācijas atgūšanai no SIA “/nosaukums/”, kā arī pierādījumus tam, ka SIA “/nosaukums/” prettiesiski aizturētu parādnieka grāmatvedības
dokumentāciju.
Apstāklis, ka atbildētājs Valsts policijas /nosaukums/ iecirknī 2022.gada 26.augustā iesniedzis iesniegumu pret SIA “/nosaukums/” nepierāda to, ka
parādnieka grāmatvedības dokumentācija atrodas pie SIA “/nosaukums/”.
Saskaņā ar Komerclikuma 169.panta pirmo daļu atbildētājam kā parādnieka /amats/ savi pienākumi ir jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.
Līdz ar to, ja SIA “/nosaukums/”, kā to norāda atbildētājs, būtu prettiesiski aizturējis parādnieka grāmatvedības dokumentāciju, atbildētājam pieteikums
policijā būtu bijis jāiesniedz vismaz pēc nomas līguma ar SIA “/nosaukums/” izbeigšanas, proti, pēc 2021.gada 7.janvāra, nevis trīs mēnešus pēc
parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Atbildētājs administratorei lūdzis pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņu, lūdzot piekļuvi parādnieka dokumentācijai Valsts ieņēmumu dienesta
EDS sistēmā, lai varētu atjaunot parādnieka grāmatvedības dokumentāciju. No administratores iesniegtās atsauksmes izriet, ka administratore atjaunoja
atbildētājam piekļuvi parādnieces dokumentācijai Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmas.
Kā izriet no administratores sniegtās atsauksmes un prasītāja pilnvarotās pārstāves paskaidrojumiem tiesas sēdē atbildētājs pēc piekļuves
atjaunošanas Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmai, nekādas darbības tajā nav veicis un parādnieka grāmatvedības dokumentus nav precizējis un
atjaunojis.
Tiesa konstatē, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem nav pierādījies apstāklis, ka atbildētājs parādnieka grāmatvedības dokumentāciju
administratorei nevarēja iesniegt tādēļ, ka tie atrodas pie SIA “/nosaukums/” un atbildētājam nebija pietiekoši daudz laika atjaunot parādnieka
grāmatvedības dokumentāciju, jo viņam nebija pieeja Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmai. Pretēji atbildētāja norādītajam, no lietā esošajiem
pierādījumiem, proti, SIA “/nosaukums/” atbildes, administratores sniegtās atsauksmes un prasītāja pilnvarotās pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem
paskaidrojumiem izriet, ka atbildētājs pat nav interesējies par parādnieces dokumentu saņemšanu no SIA “/nosaukums/” un pēc piekļuves atjaunošanas
Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmā nekādas darbības nav veicis.
Turklāt tiesa atzīst, ka atbildētāja iebildumi pret to, ka administratore pieprasījumus atbildētājam nosūtījusi uz elektroniskā pasta adresi
/elektroniskā pasta adrese/, nevis uz parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumā norādīto /amats/ elektroniskā pasta adresi /elektroniskā pasta
adrese/, ir nepamatoti, jo atbildētājs aizpildot informācijas pieprasīšanas veidlapu kā parādnieka pārstāvja e-pastu saziņai maksātnespējas procesa
ietvaros norādījis elektroniskā pasta adresi /elektroniskā pasta adrese/ Kā arī atbildētāja iebildumiem, ka administratori nav iespējas sazvanīt nav būtiskas
un izšķirošas nozīmēs izskatāmajā lietā.
Ievērojot noradīto, tiesa nekonstatē apstākļus, kas pierādītu objektīvus šķēršļus atbildētājam nodot parādnieka grāmatvedības dokumentus
maksātnespējas procesa administratorei, ievērojot, ka viņam, kā /amats/, atbilstoši Komerclikumam bija jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam arī
kārtojot vai nodrošinot parādnieces grāmatvedības dokumentu esamību.
[7.3] Maksātnespējas likuma 72.1 panta otrā daļa noteic, šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos par parādniekam nodarīto zaudējumu apmēru
tiek uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas
procesa ietvaros.
No 2022.gada 4.jūlija parādnieka kreditoru prasījumu reģistra izriet, ka parādnieka maksātnespējas procesā kreditoru prasījumus pieteikuši divi
kreditori, kuru galveno prasījumu kopsumma ir 49 912,70 euro.
Ievērojot norādīto, tiesa konstatē, ka atbildētāja parādniekam nodarīto zaudējumu apmērs ir 49 912,70 euro
[7.4] Latvijas Republikas Augstākā tiesa 2014.gadā ir apkopojusi tiesu praksi lietās par darījumu apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu no
parādnieka pārstāvjiem maksātnespējas procesu ietvaros.
Apkopojuma secinājuma daļā norādīts, ka tāpat kā darījumu apstrīdēšanas prasību gadījumā, piemērojot zaudējumu atlīdzināšanas regulējumu
maksātnespējas procesu ietvaros, ir jāņem vērā institūta mērķis maksātnespējas procesa kontekstā. Proti, zaudējumu atlīdzības prasības mērķis ir atgūt
līdzekļus, no kuriem apmierināt kreditoru prasījumus. Tāpat ir jāņem vērā, ka valdes rīcība, kas novedusi parādnieku līdz maksātnespējai vai esot
faktiskas maksātnespējas stāvokli vēl vairāk to pasliktinājusi, radījusi kaitīgas sekas ne tikai sabiedrībai, bet arī kreditoriem, kuru prasījumus valdes
rīcības dēļ nav iespējams apmierināt tādā apmērā, kā tas būtu iespējams, ja valde būtu rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.
Ievērojot sprieduma 7.1., 7.2. un 7.3.punktā konstatēto, tiesa atzīst, ka lietā ir konstatējami visi zaudējumu atbildības priekšnoteikumi, lai
atbildētājam piemērotu civiltiesisko atbildību par grāmatvedības dokumentu nenodošanu un piedzītu zaudējumus, jo atbilstoši Maksātnespējas likuma
72.1 pantam dokumentu nenodošana ir atzīstama par neatļautu darbību. Savukārt zaudējumu esību pierāda iesniegtie un atzītie kreditoru prasījumi, kurus
administratore parādnieka maksātnespējas procesa laikā nevar segt, jo parādniekam nav mantas.
Līdz ar to prasība ir apmierināma pilnā apmērā un no atbildētāja prasītājas labā piedzenami zaudējumi 49 912,70 euro apmērā.
[8] Prasītāja lūdz tiesu atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet neatmaksātās summas par laiku no lietas izskatīšanas
dienas līdz sprieduma izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ņemot vērā minēto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītājas tiesības par laiku no lietas
izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja 6% gadā no piedzītās summas, ievērojot Civillikuma
1763.panta 1.punkta noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedz kapitāla lielumu.
[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Savukārt Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punkts noteic, ka no tiesas
izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvoti administratori — prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas
maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process, ja šīs personas ir attiecīgā tiesiskā darījuma vai neatļautas darbības, saistībā ar
kuru celta prasība, dalībnieks vai cietušais. Līdz ar norādīto atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajai daļai tiesas izdevumi piedzenami no
atbildētāja valsts ienākumos.
Prasītāja cēlusi prasību par zaudējumu 49 912,70 euro piedziņu, lūdzot nodrošināt celto prasību.
Ievērojot norādīto un to, ka prasība apmierināta pilnībā, valsts nodeva, saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta d)
apakšpunktu un 7.punktu maksājama 1613,29 euro (1543,29 euro + 70 euro) apmērā.
No uzziņas par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem redzams, ka tiesas izskatīšanas gaitā ir radušies tiesas izdevumi 9 euro apmērā, kas
saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos.
Ievērojot, norādīto no atbildētāja /pers. B/ piedzenami tiesas izdevumi 1617,29 euro par labu valstij.
[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, [..] un par tiesāšanās
izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93. – 97., 193. un 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu maksātnespējīgajai SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,
zaudējumus 49 912,70 euro.
Noteikt maksātnespējīgajai SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku no noteiktā sprieduma labprātīgās izpildes
termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (seši procenti)
gadā no piedzītās summas, ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu
daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Noteikt termiņu sprieduma daļā par naudas piedziņu labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 1 613,29 euro apmērā, kas iemaksājama: saņēmējs: Valsts
kase; reģistrācijas Nr.90000050138; konta Nr.LV55TREL1060190911200; saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22; iemaksas mērķis:
valsts nodeva tiesu iestādē lieta Nr.C29404022.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9 euro apmērā, kas iemaksājami:
saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316; konta Nr.LV51TREL2190458019000; saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods:
TRELLV22; iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, lieta Nr.C29404022.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesāšanās izdevumu samaksu valsts ienākumos, maksājumu apliecinoši dokumenti nekavējoties iesniedzami
Rīgas pilsētas tiesā Lomonosova ielā 10, Rīgā, 105.kabinetā vai nosūtāmi pa pastu vai e-pastu rigas.pilseta@tiesas.lv.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.
Tiesnese K.Vinte-Korme
ŠIS DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR DROŠU LEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU