Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420287222 / AA43-0220-24 ECLI:LV:ADAT:2024:0328.A420287222.7.S Generato dall'IA

Court dismisses appeal against tax authority decision to hold sole director liable for company tax arrears.

Numero d'incarto A420287222 / AA43-0220-24
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative Regional Court dismissed the applicant's request to revoke the State Revenue Service's decision holding the sole director personally liable for company tax arrears. The applicant argued that the tax authority incorrectly applied the law by ignoring the director's former co-director's involvement when debts began accumulating. The court ruled that the statute requires the total arrears to exceed a specific monetary threshold, not merely the existence of multiple directors at the time debts started.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Par nodokļiem un nodevām likums 60. panta 1. daļa; 61. panta 1. daļa: Personal liability for corporate tax arrears attaches only if the arrears exceed the statutory minimum wage threshold, regardless of the number of directors involved.

Parole chiave

Generato dall'IA
tax liability corporate director tax arrears threshold personal liability administrative appeal State Revenue Service solidary liability norma SIA

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administratīvā procesa likums 307. panta 4. daļa
Administratīvā procesa likums 309. pants
Administratīvā procesa likums 329. panta 1. daļa
Likums "Par nodokļiem un nodevām" 60. panta 1. daļa
Likums "Par nodokļiem un nodevām" 61. panta 1. daļa

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

ECLI:LV:ADAT:2024:0328.A420287222.7.S

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420287222

AA43-0220-24/18

SPRIEDUMS

L a t v i j a s t a u t a s v ā r d ā

Rīgā 2024.gada 28.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Anita Šteinberga,

tiesneši Māris Birzgalis un Margarita Osmane

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. C/ pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta 2022.gada 11.oktobra lēmuma Nr.31.4/22.11/4922 atcelšanu, sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par

Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 11.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes 2022.gada 10.jūnija

lēmumu Nr.30.4/17.23/57985 pieteicējam /pers. C/ noteikts pienākums atlīdzināt budžetam komercsabiedrības SIA

/Nosaukums A/ nokavētos nodokļu maksājumus 41 537,48 euro (turpmāk – sākotnējais lēmums).

Ar dienesta 2022.gada 11.oktobra lēmumu Nr.31.4/22.11/4922 (turpmāk –lēmums) sākotnējais lēmums tika atstāts

negrozīts.

[2] Pieteicējs lēmumam nepiekrita un iesniedza pieteikumu tiesā par tā atcelšanu. Pieteikumā norādīja šādu pamatojumu.

[2.1] Dienests nepareizi iztulko un piemēro likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmo daļu un 61.panta pirmo

daļu. Nepareiza tiesību normas piemērošana ir pretrunā tiesību normu saprātīgas piemērošanas principam, kas tieši un

nepārprotami uzliek par pienākumu sasniegt taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu.

[2.2] Pieteicējs neapšauba likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktā

norādīto kritēriju konstatēšanas nepieciešamību attiecībā uz komercsabiedrību, kas ir pamats likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 61.panta pirmās daļas piemērošanai, lai uzsāktu procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu

atlīdzināšanu budžetam. Taču apšauba minētās normas attiecināšanu tikai uz pieteicēju kā vienīgo amatpersonu

komercsabiedrībā.

[2.3] Pieteicēja ieskatā dienests sašaurināti interpretē likumā ietverto valdes locekļa definīciju attiecībā uz konkrētajā lietā

konstatētajiem apstākļiem.

[2.4] Lēmuma 8.1.1.apakšpunktā norādīts, ka pieteicējs laikā, kad komercsabiedrībai sāka veidoties nokavētie nodokļu

maksājumi (no 2019.gada 25.novembra), bija valdes loceklis kopā ar valdes priekšsēdētāju /pers. D/ (līdz 2020.gada

29.maijam) un abiem bija tiesības pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi. Tādējādi secināms, ka nokavēto nodokļu

maksājumu daļējā izveidē ir solidāri atbildīgs /pers. D/.

[2.5] Grozījumu, ar ko likums „Par nodokļiem un nodevām” papildināts ar XI nodaļu, anotācijā ir norādīts, ka

grozījumi paredz, ka gadījumā, kad juridiskai personai būs vairāki valdes locekļi, tiem būs pienākums atlīdzināt juridiskās

personas nokavētos nodokļu maksājumus solidāri, tādējādi dienests būs tiesīgs prasīt nokavētos nodokļu maksājumus

atlīdzināt gan visām atbildīgajām amatpersonām kopā, gan no katras atsevišķi, gan pilnā apmērā, gan daļēji

(https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/EB75F1CD6B5CDFF5C2257DA900470C22?OpenDocument).

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta otrā daļa paredz, ja juridiskajai personai ir vairāki valdes locekļi, viņi

par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem saskaņā ar šā panta pirmo daļu atbild solidāri.

[2.6] Pieteicēja ieskatā likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmās daļas 1.punkts interpretējams kopsakarā ar

61.panta pirmo daļu, no kā izriet, ka piedziņa par kavētajiem nodokļiem ir uzsākama pret tām personām (valdi) periodā, kad

nodokļu parāds ir sācis veidoties, šajā lietā no 2019. gada 25. novembra. Savukārt kritērijs, kad nokavēto nodokļu

maksājumu summa pārsniedz 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, ir uzskatāms par termiņu

(laika posmu), no kura dienests var sākt izmantot savas likumā noteiktās tiesības, un nekādi nevar būt attiecināms, kā laika

posms fiksēt atbildīgo personu.

Valdes esība vai neesība komercsabiedrībā uz dienu, kad tiek sasniegts nokavēto nodokļu maksājumu summas

apmērs 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, nav noteicošais apstāklis minētās normas piemērošanā.

No attiecīgās normas tvēruma izriet, ka noteicošais faktors ir personas (valdes) atbildība par periodu, kad sāka veidoties

nodokļa parāds (sākuma posms), līdz nokavēto nodokļu maksājumu summas noteiktā apmēra sasniegšanai (beigu periods).

[2.7] Līdz ar to secināms, ka lēmums neatbilst vienlīdzības un tiesību normu saprātīgas piemērošanas principam, jo

lēmums uzliek pienākumu pieteicējam atlīdzināt valsts budžetam komercsabiedrības nokavētos nodokļu maksājumus tieši

un personīgi, lai gan lietā ir konstatējami apstākļi solidāras atbildības esībai.

[3] Dienests rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzina, pamatojoties uz lēmumā norādīto argumentāciju. Papildus

paskaidroja, ka pieteicējs ir apzināti rīkojies pretēji labas pārvaldības principam un centies izvairīties no nodokļu nomaksas

un atbildības no nodokļu nenomaksāšanas noteiktajā termiņā. Tas vien, ka pieteicējs subjektīvi nepiekrīt lietā esošo

dokumentu un pierādījumu novērtējumam, nenozīmē, ka dienests nav objektīvi noskaidrojis lietas faktiskos un tiesiskos

apstākļus, vai to, ka nav devis tiem atbilstošu juridisko novērtējumu. Apstāklis, ka dienests ir izdarījis pieteicēja viedoklim

pretējus secinājumus, nenozīmē, ka tie nav pamatoti. Dienests lēmumā ir aprakstījis visus apstākļus, kā arī norādījis visas

tiesību normas, kas bija par pamatu tieši šādu secinājumu izdarīšanai.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 11.aprīļa spriedumu pieteikums tika noraidīts. Spriedums motivēts šādi.

[4.1] Lietā ir strīds par to, vai dienests pamatoti pieteicējam uzlika pienākumu atmaksāt komercsabiedrības nokavēto

nodokļu maksājumu parādu.

[4.2] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmo daļu dienestam ir tiesības uzsākt procesu par

juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās

personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies (turpmāk – valdes loceklis), ja

tiek izpildīti visi turpmāk minētie kritēriji:

1) nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu;

2) lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai;

3) ir konstatēts, ka pēc tam, kad pieņemts lēmums par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, nosūtīts paziņojums par

datu atbilstības pārbaudes laikā konstatētajām konkrētajām neatbilstībām starp nodokļu maksātāja iesniegto informāciju un

nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, noformēts tematiskās pārbaudes akts, ja tematiskās pārbaudes laikā

konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī pēc nokavēto nodokļu maksājumu

izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi sev piederošos aktīvus un valdes locekļa darbības vai bezdarbības rezultātā

nav pilnā apmērā veikti juridiskās personas nokavētie nodokļu maksājumi likumā noteiktajos termiņos;

4) ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību;

5) juridiskā persona nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas

maksātnespējas procesa pieteikumu.

Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ja juridiskajai personai ir vairāki valdes locekļi, viņi par juridiskās personas

nokavētajiem nodokļu maksājumiem saskaņā ar šā panta pirmo daļu atbild solidāri.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 61.panta pirmo daļu, ja ir konstatēti iepriekš 60. panta pirmajā daļā

noteiktie kritēriji, dienests triju mēnešu laikā no akta par piedziņas neiespējamību sastādīšanas dienas rakstveidā brīdina

juridisko personu un valdes locekli, kura pilnvaru laikā nokavētie nodokļu maksājumi izveidojušies, par to, ka tiek uzsākts

process par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no attiecīgā juridiskās personas

valdes locekļa. Brīdinājumā norāda periodu, par kādu iesniedzami pierādījumi saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 61.panta trešo daļu.

Tātad atbilstoši minētajām tiesību normām tiesības uzsākt procesu par komercsabiedrības nokavēto nodokļu

maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs komercsabiedrības valdes loceklis laikā, kad attiecīgie

nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies, dienestam ir tad, ja izpildās visi likuma „Par nodokļiem un nodevām”

60.panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji un dienests rakstveidā ir brīdinājis komercsabiedrību un valdes locekli, kura pilnvaru

laikā nokavētie nodokļu maksājumi izveidojušies, par to, ka tiek uzsākts process par juridiskās personas nokavēto nodokļu

maksājumu atlīdzināšanu budžetam no attiecīgā komercsabiedrības valdes locekļa. Ja komercsabiedrībai ir vairāki valdes

locekļi, viņi par komercsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem atbild solidāri.

[4.3] Lēmumā konstatēts, un lietā nav strīda par to, komercsabiedrības valdes priekšsēdētājs no 2019.gada 29.aprīļa

līdz 2021.gada 24.novembrim bija pieteicējs (valdes loceklis līdz 2020.gada 29.maijam, no 2019.gada 10.aprīļa līdz

2021.gada 8.novembrim komercsabiedrības īpašnieks (dalībnieks) un no 2020.gada 29.maija līdz 2021.gada 24.novembrim

patiesā labuma guvējs (kontroli īsteno kā dalībnieks)). Līdz /datums/pieteicējs bija valdes loceklis kopā ar valdes

priekšsēdētāju /pers. D/, abiem bija tiesības pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi. Komercsabiedrībā no 2019.gada

25.novembra sāka veidoties komercsabiedrības nokavētie nodokļu maksājumi (atbilstoši komercsabiedrības dienestā

iesniegtajiem darba devēja ziņojumiem un deklarācijām), kas 2021.gada 23.aprīlī pārsniedza 50 Latvijas Republikā noteikto

minimālo mēnešalgu kopsummu. 2020.gada 25.maijā komercsabiedrība ir atsavinājusi sev piederošus aktīvus, proti,

transportlīdzekli VOLVO XC90, VIN Nr. /numurs/, 2006.gada izlaidums, atsavinājusi SIA /Nosaukums B/, kuras

amatpersona ir /pers. D/.

Ar dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes 2021.gada 6.jūlija lēmumu Nr.30.4-17.20.2/17.20.2/70501 no

komercsabiedrības piedzīti nokavētie nodokļu maksājumi, kas 2021.gada 6.jūlijā ir 31 495,23 euro. 2021.gada 7.decembrī

sastādīts akts Nr.30.4-17.22/NNVP/1653 par nokavēto nodokļu maksājumu parāda, kas 2021.gada 6.decembrī ir

41 486,06 euro, piedziņas no komercsabiedrības neiespējamību. Komercsabiedrība juridiskās personas maksātnespējas

procesa pieteikumu tiesā neiesniedza. 2022.gada 7.martā pieteicējam nosūtīts brīdinājums Nr.30.4-17.23/17.23/32974 un

komercsabiedrībai brīdinājums Nr.30.4-17.23/17.23/32973 par administratīvā procesa uzsākšanu par komercsabiedrības

nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no pieteicēja, kurš bija komercsabiedrības valdes priekšsēdētājs

laikā, kad izveidojās attiecīgie komercsabiedrības nokavētie nodokļu maksājumi.

Lēmumā, izvērtējot konstatētos apstākļus, secināts, un strīda par to lietā nav, ka ir izpildījušies likuma „Par nodokļiem

un nodevām” 60.panta pirmās daļas 1.-5.punktā noteiktie kritēriji.

[4.4] Pieteicējs uzskata, ievērojot, ka laikā, kad komercsabiedrībai sāka veidoties nokavētie nodokļu maksājumi (no

2019.gada 25.novembra), pieteicējs bija valdes loceklis, bet /pers. D/ līdz /datums/bija valdes priekšsēdētājs ar tiesībām

pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi, nokavēto nodokļu maksājumu daļējā izveidē ir solidāri atbildīgs arī /pers. D/.

Šādam pieteicēja argumentam tiesa nepiekrita, pamatojoties uz turpmāk norādīto.

Likumdevēja mērķis, papildinot likumu „Par nodokļiem un nodevām” ar XI nodaļu „Juridiskās personas nokavēto

nodokļu maksājumu atlīdzināšana”, bija paaugstināt nodokļu iekasēšanas un administrēšanas efektivitāti, kā arī paaugstināt

juridisko personu esošo vai bijušo valdes locekļu atbildības līmeni attiecībā uz juridiskās personas nodokļu un citu obligāto

maksājumu samaksu valsts vai pašvaldību budžetā un citu tai normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi. Cita starp

likumdevēja mērķis bija noteiktos gadījumos noteikt valdes locekļa personisko atbildību par juridiskās personas

nokavētajiem nodokļu maksājumiem

(https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/EB75F1CD6B5CDFF5C2257DA900470C22-OpenDocument).

Ar minētajiem grozījumiem noteikts, ka atbildība par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem valdes

loceklim iestājas tikai gadījumos, kad izpildās likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmajā daļā precīzi definētie,

specifiskie kritēriji.

Tātad, lai iestātos valdes locekļa personiskā atbildība par komercsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem, ir

jāizpildās visiem likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmajā daļā noteiktajiem pieciem kritērijiem.

Kā pirmais kritērijs ir noteikts – nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 Latvijas Republikā noteikto

minimālo mēnešalgu kopsummu.

Kā konstatējams no lietas materiāliem, un par to lietā strīda nav, nokavētie nodokļu maksājumi sāka veidoties laikā, kad

komercsabiedrību pārstāvēja pieteicējs kā valdes loceklis un /pers. D/ kā valdes priekšsēdētājs. /pers. D/

komercsabiedrības valdē bija līdz 2020.gada 29.maijam, taču nokavēto nodokļu maksājumu summa 50 Latvijas Republikā

noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu pārsniedza 2021.gada 23.aprīlī, kad komercsabiedrības vienīgais valdes loceklis

bija pieteicējs. Citiem vārdiem, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta pirmajā daļā noteiktais pirmais kritērijs

izpildījās laikā, kad komercsabiedrības valdes loceklis bija pieteicējs. Arī pārējie minētajā tiesību normā noteiktie kritēriji

izpildījās laikā, kad komercsabiedrības valdes loceklis bija pieteicējs. Līdz ar to par komercsabiedrības nokavētajiem

nodokļu maksājumiem personiski atbildīgs ir tieši pieteicējs.

Arī no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta otrās daļas, kas paredz, ja juridiskajai personai ir vairāki valdes

locekļi, viņi par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem saskaņā ar šā panta pirmo daļu atbild solidāri,

izriet, ka valdes locekļu solidārā atbildība iestājas gadījumā, ja izpildās visi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta

pirmajā daļā noteiktie pieci kritēriji, tostarp laikā, kad juridiskajai personai ir vairāki valdes locekļi, nokavēto nodokļu

maksājumu summa pārsniedz 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Pretējā gadījumā tiesa

norādīja, ka varētu izveidoties absurda situācija, kad bijušajam valdes loceklim iestātos solidārā atbildība par

komercsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kaut valdes loceklis laikā, kad nokavētie nodokļu maksājumi sāka

veidoties, bija, piemēram, mēnesi, bet 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu pārsniedza tikai pēc

diviem gadiem.

Likumdevējs, pieņemot minētos grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām”, ir izvērtējis privātpersonas tiesību

ierobežojuma samērīgumu ar mērķi, kuru paredzēts ar tiem sasniegt.

Pieteicējs nav norādījis uz kādiem objektīvi pārbaudāmiem faktiem, ka dienests, pastāvot vienādiem tiesiskajiem un

faktiskajiem apstākļiem, attiecībā uz pieteicēju būtu pieņēmis atšķirīgu lēmumu salīdzinājumā ar kādu citu personu. Līdz ar

to tiesa vienlīdzības principa pārkāpumu nekonstatēja.

Tiesa norādīja, ka izskatāmajā gadījumā, uzliekot pienākumu pieteicējam kā komercsabiedrības valdes loceklim

personisko atbildību par komercsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem, ir sasniegts taisnīgākais un lietderīgākais

rezultāts, jo pieteicējs kā komercsabiedrības valdes loceklis savus ar komercsabiedrības vadīšanu un pārstāvēšanu saistītos

pienākumus nav pildījis ar pienācīgu rūpību un ir pieļāvis situāciju, kad ir izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, kā arī

nav veicis visas nepieciešamās darbības, tostarp nav iesniedzis komercsabiedrības maksātnespējas pieteikumu kā galējo

risinājumu konkrētajā situācijā.

[4.5] Ņemot vērā minēto un izvērtējot lēmumu kopumā, tiesa secināja, ka lēmums ir atzīstams par tiesisku un pamatotu,

bet pieteicēja pieteikums ir noraidāms.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā pieteicējs

atsaucas uz jau pieteikumā norādītajiem argumentiem un norāda, ka nepiekrīt pirmās instances tiesas izdarītajam

secinājumam, ka par izveidojušos nodokļu parādu atbildīgs ir tikai pieteicējs. Likuma „Par nodokļiem un nodevām”

60.panta pirmā daļa attiecināma arī uz bijušajiem valdes locekļiem. Nokavētie nodokļu maksājumi sāka veidoties no

2019.gada 25.novembra, kad par nodokļu samaksu bija atbildīgs arī /pers. D/.

[6] Dienests rakstveida paskaidrojumos lūdz apelācijas sūdzību noraidīt, papildus norādot turpmāk minēto.

[6.1] Pieteicēja viedoklis nav pamatots, jo attiecībā uz /pers. D/ neizpildās visi likuma „Par nodokļiem un nodevām”

60.panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji, lai dienests uzsāktu procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājuma

atlīdzināšanu budžetam no /pers. D/.

[6.2] Likumdevējs ir noteicis, ka nokavēto nodokļu maksājumu summai jāpārsniedz 50 Latvijas Republikas noteikto

minimālo mēnešalgu kopsumma, nevis jākonstatē tikai fakts, ka persona bijusi valdes loceklis brīdī, kad tikai sāka veidoties

nodokļu maksājumu parādi.

Motīvu daļa

[7] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā,

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[8] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus,

identificējusi un piemērojusi tiesību normas, kā rezultātā ir taisījusi pareizu spriedumu. Līdz ar to, pamatojoties uz

Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, apgabaltiesa pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma

motivācijai (sk. šā sprieduma 4.punktu) un to neatkārto.

[9] Pieteicējs uzskata, ka pirmās instances tiesa nav pienācīgi izvērtējusi faktu, ka nokavētie nodokļu maksājumi sāka

veidoties no 2019.gada 25.novembra, kad valdes loceklis (līdz 2020.gada 29.maijam) bija arī /pers. D/, līdz ar to

piemērojama likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.panta otrā daļa, atbilstoši kam, ja juridiskajai personai ir vairāki valdes

locekļi, viņi par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem atbild solidāri.

Pirmās instances tiesa attiecīgo argumentu ir vērtējusi, pamatoti secinot, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām”

60.panta pirmajā daļā lietotais jēdziens „personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie

nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies” ir tulkojams, ievērojot šajā normā turpmāk uzskaitītos kritērijus, citstarp par

to, ka attiecīgā atbildība iestājas, ja nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 Latvijas Republikā noteikto

minimālo mēnešalgu kopsummu.

Lietā nav strīda par to, ka nokavētie nodokļu maksājumi norādīto apmēru pārsniedza 2021.gada 23.aprīlī, kad

komercsabiedrības vienīgais valdes loceklis bija pieteicējs.

[10] Ievērojot minēto, kā arī pievienojoties pirmās instances tiesas secinātajam, Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu

atzīst par nepamatotu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. C/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2022.gada 11.oktobra lēmuma Nr.31.4/22.11/4922

atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) A.Šteinberga

Tiesneši M.Birzgalis

(paraksts) M.Osmane