Court convicts defendant of fraud and orders compensation for victim's financial loss in criminal case.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of fraud under Article 180 of the Criminal Law and sentenced them to three years and eight months in prison. The defendant, acting with an accomplice, used a forged identity to steal a mobile phone worth 275.76 EUR from Tele2. The court ruled that the victim's claim for compensation was substantiated and ordered the defendant to pay the full amount within 30 days.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 353. panta 1. punkts: The court may order criminal compensation for material losses caused by the defendant's criminal act when the victim has not been indemnified.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:RLPT:2020:1204.11088248416.2.S
Lietas Nr.11088248416
Lietas arhīva Nr.K29-1118-20/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020.gada 4.decembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese D.Dzērviniece izskatīja rakstveida procesā krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods
/personas kods/, apsūdzēta pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.
Aprakstošā daļa
/pers. A/ izdarīja krāpšanu nelielā apmērā, un proti:
2016.gada 18.novembra vakarā, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, /pers. A/ pie tirdzniecības centra "Origo" Stacijas laukumā 2, Rīgā, satika
pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotu personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, un uzsāka ar viņu sarunu. Sarunas gaitā
pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotā persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, atgādināja, ka /pers. A/ ir viņai parādā naudu, un,
mantkārīgu tieksmju vadīta, ierosināja /pers. A/, izmantojot svešas personas pasi, izkrāpt no SIA "Tele2" mobilo telefonu, lai atdotu to viņai, un nebūtu vairs
parādā. /pers. A/ šādam piedāvājumam labprātīgi piekrita. Lai /pers. A/ varētu izdarīt noziedzīgo nodarījumu, pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotā
persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, iedeva /pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotā veidā iegūto LR pilsoņa pasi, kas
izdota uz /pers. B/ vārda. Pēc tam, 2016.gada 18.novembrī ap plkst.20.45, /pers. A/, mantkārīgu tieksmju vadīta, nolūkā ar viltu iegūt mobilo telefonu, iegāja
SIA “Tele2” tirdzniecības vietā Stacijas laukumā 2, Rīgā, kur SIA „Tele2" darbiniekam, stādoties priekšā kā /pers. B/ un uzrādot LR pilsoņa pasi, kas izdota
uz /pers. B/ vārda, noslēdza SIA "Tele2" klienta līgumu uz /pers. B/, personas kods /personas kods/, vārda Nr.C9102823946 par pieslēguma numura /numurs/
izmaiņām un līgumu Nr.C9102823946-D par mobilā telefona Samsung Galaxy A3 (IMEI /numurs/), kura vērtība 275,76 EUR, iegādi uz nomaksu. Pēc tam
viņai tika izsniegts norādītais mobilais telefons un viņa ar to aizgāja no notikuma vietas. Tādā veidā /pers. A/ ar viltu, prettiesiski ieguva - izkrāpa SIA “Tele2”
piederošo mantu 275,76 EUR vērtībā. Izkrāpto mobilo telefonu /pers. A/ atdeva pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotai personai, pret kuru
kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā.
Tādējādi /pers. A/ kā noziedzīgā nodarījuma izdarītāja līdzdalībā ar pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotu personu, pret kuru kriminālprocess
izdalīts atsevišķā lietvedībā, kā noziedzīgā nodarījuma organizētāju izdarīja krāpšanu nelielā apmērā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Motīvu daļa
Tiesas tiesvedībā atrodas krimināllieta /pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.
No lietas materiāliem un lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādītās informācijas izriet, ka apsūdzētā /pers. A/ pirmstiesas procesā savu
vainu viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā, pabeidzot pirmstiesas procesu norādīja, ka lūdz lietu tiesā izskatīt bez pierādījumu
pārbaudes, apliecināja, ka viņai ir saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas, kas norādītas Kriminālprocesa likuma
499.panta trešajā un ceturtajā daļā, kā arī ir norādīja, ka advokāts tiesā viņai nav vajadzīgs.
2020.gada 6.novembra Ministru kabineta rīkojuma Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.19.5. punktā noteikts, ka krimināllietas, kas
nodotas tiesai paātrinātā procesa kārtībā vai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, pirmās instances tiesā izskata rakstveida procesā.
Tiesa, nekonstatējot apstākļus, kas norādītu, ka rakstveida procesā nebūtu iespējams nodrošināt procesa dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu,
atzina par iespējamu iztiesāt lietu rakstveida procesā, par ko procesa dalībniekiem paziņots 2020.gada 11.novembrī, izskaidrojot tiesības pieteikt
noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru, un
citiem ar spriedumu saistītajiem jautājumiem.
Apsūdzētā /pers. A/, cietušie SIA “Tele2” un /pers. B/, nav izmantojuši savas tiesības un noraidījumu tiesai nav pieteikuši, iebildumus lietas
iztiesāšanai rakstveida procesā nav izteikuši, kā arī nav iesnieguši viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru, un citiem ar spriedumu saistītajiem
jautājumiem.
2020.gada 23.novembrī tiesā saņemts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūras prokurores D.Nusbaumas viedoklis lietā, kurā norādīts,
ka prokurorei nav noraidījumu tiesas sastāvam un nav iebildumu lietas izskatīšanai rakstveida procesā.
Prokurore izsaka viedokli, ka nosakot sodu, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs,
radītais kaitējums, kā arī vainīgā personība. Atbilstoši Krimināllikuma 7.panta trešajā daļā noteiktajai noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai Krimināllikuma
180.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums, par kura izdarīšanu /pers. A/ apsūdzēta, ir atzīstams par mazāk smagu noziegumu. Par
Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu Krimināllikums paredz tādus sodus kā brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam
gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Papildus prokurore norāda, ka ar apsūdzētās izdarīto noziedzīgo nodarījumu tika
aizskartas cietušās SIA “Tele2” mantiskās intereses, nodarot zaudējumus 275,76 EUR apmērā, norādītajā apmērā kriminālprocesā cietusī SIA “Tele2” ir
iesniegusi kaitējuma kompensācijas pieteikumu.
Savā viedoklī prokurore norāda, ka par apsūdzētās /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņa dzimusi /datums/, Rīgā, Latvijas Republikas
nepilsone, ieguvusi 11.klašu izglītību, nestrādā, precējusies, kriminālprocesā norādītā dzīves vieta /adrese/, agrāk kopumā bijusi 14 reizes notiesāta,
pēdējo reizi notiesāta 2019.gada 18.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas, piemērojot
Krimināllikuma 50.panta pirmo, otro un piekto daļu, sodīta ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 6 mēnešiem, spriedums stājās likumīgā spēkā 2019.gada
1.oktobrī, sods nav izciests, pašreiz izcieš norādīto brīvības atņemšanas sodu Iļģuciema cietumā (sodāmība nav dzēsta).
Prokurore norāda, ka izvērtējot lietas apstākļus, tajā skaitā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas raksturu, to, ka /pers. A/ ir izdarījusi mazāk smagu
noziegumu, kā rezultātā cietušajai SIA “Tele2” nodarīti materiāli zaudējumi 275,76 EUR apmērā, ņemot vērā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas
apstākļus, to, ka /pers. A/ noziedzīgo nodarījumu izdarījusi nedzēstas sodāmības laikā, turklāt pavisam neilgi pēc tam, kad bija izcietusi īslaicīgo brīvības
atņemšanu, kas viņai bija noteikta ar 2016.gada 5.maija Aizkraukles rajona tiesas lēmumu, aizstājot iepriekš piespriesto sodu – piespiedu darbs, jo /pers.
A/ ļaunprātīgi izvairījās no tā izciešanas (pēc īslaicīgās brīvības atņemšanas soda izciešanas /pers. A/ atbrīvojās 2016.gada 11.augustā, bet jau 2016.gada
18.novembrī izdarīja jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, par kuru apsūdzēta šajā kriminālprocesā). Turklāt pēc noziedzīgā nodarījuma, par kuru viņa
apsūdzēta šajā kriminālprocesā, izdarīšanas /pers. A/ ir turpinājusi izdarīt jaunus tīšus noziedzīgus nodarījumus. Nedzēsta sodāmība, atrodoties brīvībā,
nav atturējusi /pers. A/ no jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Prokurore uzskata, ka /pers. A/ joprojām nav izdarījusi attiecīgus secinājumus, lai
dzīvotu likumpaklausīgi, nav nostājusies uz labošanās ceļa. Ievērojot norādīto, kā arī /pers. A/ attieksmi pret tādu soda veidu kā piespiedu darbs, no kura
viņa iepriekš ir ļaunprātīgi izvairījusies, turklāt apsūdzētā nestrādā un viņai nav patstāvīgu ienākumu, sods /pers. A/ nosakāms brīvības atņemšanas veidā,
jo tikai ar šādu soda veidu būs sasniedzams soda mērķis, uzskata, ka vieglāka soda veida piemērošana nesasniegtu soda mērķi un neatturētu apsūdzēto
no turpmāku tīšu noziedzīgu nodarījuma izdarīšanas.
Prokurore norāda, ka nosakot soda mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu jāņem vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie
apstākļi.
Prokurores ieskatā, par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, atzīstams tas, ka viņa ir vaļsirdīgi
atzinusies un nožēlojusi izdarīto, savukārt par ar /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu,
atzīstams tas, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Kā arī prokurore norāda, ka noziedzīgo nodarījumu, par kuru /pers. A/ apsūdzēta, viņa izdarījusi pirms 2019.gada 18.septembra Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesas sprieduma spēkā stāšanās, līdz ar to galīgais sods viņai nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas
nosacījumiem, piemērojot daļēju soda saskaitīšanas principu, turklāt soda laikā ieskaitāms sods, kas daļēji jau izciests pēc norādītā sprieduma
Ievērojot visu minēto, prokurore lūdz atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā
daļā, un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem. Galīgo sodu /pers. A/ noteikt saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem,
daļēji saskaitot noteikto sodu ar sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 18.septembra spriedumu, un galīgo sodu
/pers. A/ noteikt - brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 8 mēnešiem. Soda laikā lūdz ieskaitīt sodu, kas daļēji jau izciests pēc norādītā sprieduma, proti, laiku
no 2019.gada 2.aprīļa līdz 2019.gada 4.aprīlim, no 2019.gada 6.aprīļa līdz 2019.gada 8.aprīlim, no 2019.gada 23.maija līdz 2019.gada 24.maijam un no
2019.gada 2.jūlija līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā. Cietušās SIA “Tele2” iesniegto materiālā kaitējuma kompensāciju 275,76 EUR apmērā lūdz
apmierināt pilnībā, kā arī lūdz CD disku ar videoierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135.panta
otro daļu uzskatīt par dokumentu un atstāt glabāties pie krimināllietas materiāliem.
Tiesa atzīst, ka pastāv Kriminālprocesa likuma 499.pantā noteiktais pamats lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes un tiesai pēc iepazīšanās
ar lietas materiāliem nav radušās šaubas par apsūdzētās vainu.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētās /pers. A/ vaina viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā,
izdarīšanā ir pilnībā pierādīta ar visiem krimināllietas materiāliem, to kopumā un savstarpējā saistībā, viņas darbības ir kvalificētas pareizi, pierādījumu
analīze un uzskaitīšana tiesas spriedumā nav nepieciešama, un par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētā /pers. A/ ir sodāma.
Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta nosacījumus un saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā
noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, viņa atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētās /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta
pirmajā daļā, ir klasificējams kā mazāk smags noziegums.
Pārbaudot apsūdzētās /pers. A/ (iepriekš – /uzvārds/) personu raksturojošos datus, noskaidrots, ka viņa agrāk ir vairākkārtīgi sodīta, sodāmība
nav dzēsta. Pēdējo reizi notiesāta ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 18.septembra spriedumu pēc Krimināllikuma 253.2panta
pirmās daļas (četri noziedzīgi nodarījumi), un, piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmo, otro un piekto daļu, sodīta ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs)
gadiem 6 (sešiem) mēnešiem. Soda laikā ieskaitīta pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 19.jūnija sprieduma ieskaitītā aizturēšana
kriminālprocesā no 2019.gada 2.aprīļa līdz 2019.gada 4.aprīlim, no 2019.gada 6.aprīļa līdz 2019.gada 8.aprīlim, no 2019.gada 23.maija līdz 2019.gada
24.maijam un izciestā soda daļa no minētā sprieduma spēkā stāšanās dienas 2019.gada 2.jūlija līdz šā sprieduma taisīšanas dienai 2019.gada
18.septembrim (lietas 45.lapa, 70.-76.lapa, 86.-94.lapa, 126.-130.lapa ,132.-133.lapa), ar 11 klašu izglītību, nestrādā, precējusies, ziņu par apgādībā
esošām personām nav, kriminālprocesā paziņotā adrese – /adrese/, deklarētās dzīvesvietas nav (lietas 69.lapa, 85.lapa).
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par apsūdzētās /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli, tiesa atzīst to, ka viņa ir pilnībā atzinusi savu
vainu un izdarīto nožēlo.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, par apsūdzētās /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli, tiesa atzīst to, ka izdarītais
noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa nosaka, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda
mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
Nosakot sodu apsūdzētajai /pers. A/ tiesa ņem vērā, ka soda mērķis ir ne tikai sodīt, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrības drošību,
resocializēt vainīgo personu, atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas. Soda mērķis ir sasniedzams ar saprātīgiem un demokrātiskiem līdzekļiem,
katrā no gadījumiem izvērtējot apsūdzētā vainu un attieksmi pret nodarījumu, sociālo stāvokli, sabiedrisko bīstamību un to, vai obligāta un kategoriska
brīvības atņemšanas soda piemērošana ir galējais un nepieciešamais līdzeklis šī mērķa sasniegšanai.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2007./2008.gada apkopojumā par sodu piemērošanas praksi norādīts, ka, lai atjaunotu taisnīgumu,
kriminālsodam jāatbilst izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ar to radītajam apdraudējumam un nodarītajam kaitējumam. Pirms izlemt par
piemērojamā kriminālsoda veidu un mēru, jāizvērtē visi apstākļi un fakti, kas attiecas uz konkrēto noziedzīgo nodarījumu, likumpārkāpēju, cietušo un
sabiedrību. Piemērotais sods nedrīkst būt nesamērīgi bargs vai viegls; iespēju robežās ar sodu jācenšas atjaunot tādu tiesisko stāvokli, kāds pastāvēja
pirms noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.
Ņemot vērā augstāk norādīto, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, to, ka apsūdzētās /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēti
Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, apdraud personu mantiskās intereses, radīto kaitējumu, visus apsūdzētās atbildību mīkstinošos un pastiprinošos
apstākļus, apsūdzētās personu raksturojošos datus, tiesa uzskata, ka soda mērķa sasniegšanai, kas ir ne tikai vainīgo personu sodīt par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu, bet arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kā arī lai
aizsargātu sabiedrības drošību un šajā lietā panāktu krimināltiesisko taisnīgumu, /pers. A/ ir sodāma ar reālu brīvības atņemšanu, ko paredz arī viņai
inkriminētā panta sankcija.
Tiesa uzskata, ka nav pamata piemērot Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā paredzētos alternatīvos sodus (piespiedu darbs un naudas
sods), jo brīvības atņemšanai alternatīvie soda veidi nesasniegtu soda mērķi un neaizsargātu sabiedrības drošību no jaunu noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas, par ko liecina apsūdzētās personība. Apsūdzētajai /pers. A/ jau ir bijis piemērots sods piespiedu darba veidā, taču /pers. A/ ļaunprātīgi
izvairījās no tā izciešanas un ar Aizkraukles rajona tiesas 2016.gada 5.maija lēmumu neizciestais sods tika aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Turklāt
tiesa nevar atstāt bez ievērības faktu, ka pēc minētā, īslaicīgās brīvības atņemšanas soda izciešanas /pers. A/ atbrīvojās 2016.gada 11.augustā, bet jau
2016.gada 18.novembrī izdarīja jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, par kuru apsūdzēta šajā kriminālprocesā, kā arī turpināja izdarīt jaunus tīšus
noziedzīgus nodarījumus.
Tiesa apsūdzēto novērtē kā personu, kurai ir grūtības likumpaklausības principu ievērošanā, jo /pers. A/, būdama agrāk sodīta, nepieciešamos
secinājumus nav izdarījusi, nav resocializējusies, un ir turpinājusi izdarīt likumpārkāpumus.
Tiesa atzīst, ka brīvības atņemšanas soda noteikšana ir samērīga un atbilst soda mērķim un pievienojas juridiskajā literatūrā paustajam viedoklim,
”...ja sods par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav samērīgs un adekvāts izdarītajam, tas gan vainīgajam, gan citām personām var radīt pārliecību, ka
valsts reakcija uz likuma pārkāpšanu ir saudzējoša un sekas, kas iestājas par to, ir nesalīdzināmas“ (skat. V.Liholaja “Par sodu taisnīgumu un
samērīgumu”, Jurista vārds, 11.februāris 2014./Nr.6(808)).
Nosakot sodu apsūdzētajai /pers. A/ reālas brīvības atņemšanas veidā, tiesa ņem vērā, ka Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcija paredz
brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu (saskaņā ar Krimināllikuma 38.panta otro prim daļu - uz laiku līdz
trim mēnešiem).
Tiesa ņem vērā, ka soda mērķis nav pakļaut personu ilgstošam brīvības atņemšanas sodam un izstumt viņu no sabiedrības, kā arī sods nav valsts
atriebība par nodarīto, izvērtē apsūdzētās /pers. A/ attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, to, ka viņa ir sapratusi savas rīcības sekas un nožēlojusi
izdarīto, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktam ir izvēlējusies vienkāršāko procesa veidu - pierādījumu pārbaudes
neizdarīšanu un tāda veidā sekmējusi ātrāku un taisnīgāku krimināltiesisko attiecību noregulējumu, un uzskata, ka soda mērķa sasniegšanai nav
nepieciešama apsūdzētās ilgstoša izolācija no sabiedrības, tomēr tiesas ieskatā, atbildību pastiprinošu apstākļu esamība ir pamats bargāka soda mēra
piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros un liedz tiesai tiesības piespriest minimālo sodu, jo pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinošu
apstākļu esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu
departamenta 2006.gada 8.februāra lēmumā lietā Nr.SKK01-74/06).
Nosakot apsūdzētajai /pers. A/ galīgo sodu, tiesa ņem vērā 2008.gada 01.jūlija Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un
Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumā “Sodu piemērošanas politika” norādīto, ka nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem
nodarījumiem, vispārējos gadījumos piemērojama piespriesto sodu daļēja saskaitīšana. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu
smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, var tikt piemērota īpašos gadījumos.
Tiesa nekonstatē īpašus apstākļus, kas būtu par pamatu galīgā soda noteikšanai, piemērojot pilnīgas piespriesto sodu saskaitīšanas principu.
Galīgais sods apsūdzētajai /pers. A/ ir nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem, ar šo spriedumu noteiktajam
sodam daļēji pieskaitot sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 18.septembra spriedumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 52.panta piekto daļu soda izciešanā /pers. A/ ieskaitāms sods, kas jau daļēji izciests pēc Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 18.septembra sprieduma: no 2019.gada 2.aprīļa līdz 2019.gada 4.aprīlim, no 2019.gada 6.aprīļa līdz
2019.gada 8.aprīlim, no 2019.gada 23.maija līdz 2019.gada 24.maijam, un no 2019.gada 2.jūlija līdz šī sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Izskatāmajā kriminālprocesā /pers. A/ drošības līdzeklis nav piemērots.
Krimināllietā tika pieteikts SIA “Tele2” pieteikums par radītā mantiskā zaudējuma 275,67 EUR apmērā kompensāciju.
Apsūdzētā /pers. A/ nav izteikusi iebildumus par cietušās SIA “Tele2” noteikto mantisko zaudējumu apmēru, turklāt saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 351.panta 41.daļu, kompensācijas pieteikums ir izskatāms neatkarīgi no cietušā klātbūtnes.
Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēts pamatprincips – personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās
morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālas iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un
saņemšanai.
Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar
noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu,
savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz
tiesas nolēmuma pamata.
Tiesa uzskata, ka cietušās SIA “Tele2” par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs ir pamatots, mantiski zaudējumi cietušajai ir
nodarīti apsūdzētās /pers. A/ noziedzīgu darbību rezultātā un nav atlīdzināti, līdz ar ko cietušās SIA “Tele2” pieteikums par radītā mantiskā zaudējuma
275,67, EUR kompensāciju ir apmierināms.
Kompensācijas samaksāšanas pienākums cietušajai, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu, uzliekams apsūdzētajai
/pers. A/.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta trešo daļu, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir
tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Spriedumam stājoties likumīgā spēkā dokumentus: 1 (vienu) CD disku ar videoierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas, - pamatojoties uz
Kriminālprocesa likuma 135.panta otro daļu un 374.panta pirmo daļu, - turpināt glabāt pie krimināllietas materiāliem.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 520., 530.pantu, Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojuma Nr.655, 5.19.5.punktu, tiesa
nosprieda:
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2016.gada
18.novembrī), un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar šo spriedumu noteiktajam sodam daļēji pieskaitīt sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas 2019.gada 18.septembra spriedumu, un galīgo sodu /pers. A/ noteikt – brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem 8 (astoņiem)
mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 52.panta piekto daļu soda izciešanā /pers. A/ ieskaitīt sodu, kas jau daļēji izciests pēc Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 18.septembra sprieduma: no 2019.gada 2.aprīļa līdz 2019.gada 4.aprīlim, no 2019.gada 6.aprīļa līdz
2019.gada 8.aprīlim, no 2019.gada 23.maija līdz 2019.gada 24.maijam, un no 2019.gada 2.jūlija līdz šī sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “Tele2” mantisko zaudējumu 275,76 EUR (divi simti septiņdesmit pieci euro, 76 centi) apmērā.
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kaitējuma kompensāciju atlīdzināšanu – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas, maksājumu veikšanas faktu apliecinošu dokumentu iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Spriedumam stājoties likumīgā spēkā dokumentus: 1 (vienu) CD disku ar videoierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas, - uzglabāt kopā ar lietu.
Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju, rīcību ar mantu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt vai
noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot
apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Pilns spriedums sagatavots un pieejams 2021.gada 11.janvārī.
Tiesnese D.Dzērviniece