Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420333917 / A42-01291-18 ECLI:LV:ADRJVTN:2018:0419.A420333917.2.S Generato dall'IA

Court allows building permit for existing land unit, ruling new construction rules do not apply to 2007-created plots.

Numero d'incarto A420333917 / A42-01291-18
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative Court of the Valmiera Regional Court ordered the State Environmental Service to issue building permits to the applicant. The applicant argued the authority ignored the 2006 land separation and planning documents, claiming the land unit was not newly created. The court found the land unit was established in 2007, meaning the strict new construction rules did not apply, and granted the request.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administratīvā procesa likums; Apbūves noteikumi: If a land unit was legally established prior to the enactment of new building regulations, subsequent construction rules do not retroactively invalidate the right to continue existing non-compliant use.

Parole chiave

Generato dall'IA
building permits land unit creation retroactive regulations environmental service administrative review protezione della natura e del paesaggio scienze della terra diritto fondiario

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administratīvā procesa likums 124. panta 1. daļa
Administratīvā procesa likums 126. panta 1. daļa
Administratīvā procesa likums 246. - 251. pants
Administratīvā procesa likums 254. panta 1. un 3. daļa
Administratīvā procesa likums 289. - 294. pants
Apbūves noteikumi 13. punkts
Apbūves noteikumi 303. punkts
Apbūves noteikumi 303.1 apakšpunkts
Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra noteikumi Nr. 85

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. A42-01291-18/46

ECLI:LV:ADRJVTN:2018:0419.A420333917.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Valmierā 2018.gada 19.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Solveiga Pone,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz pieteicēja /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta –

tehnisko noteikumu individuālās dzīvojamās mājas būvniecībai nekustamajā īpašumā /Nosaukums A/, zemes kadastra Nr./numurs A/, Raiskuma pagastā,

Pārgaujas novadā, izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2017.gada 12.decembrī saņemts pieteicēja pieteikums. Ar Administratīvās rajona tiesas

tiesneses 2017.gada 14.decembra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta Nr.A420333917.

[2] Lietā konstatējami turpmāk minētie apstākļi.

[2.1] 2017.gada 19.augustā Valsts vides dienesta Valmieras reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) saņemts pieteicēja iesniegums

tehnisko noteikumu individuālās dzīvojamās mājas būvniecībai nekustamajā īpašumā /Nosaukums A/, kadastra Nr./numurs A/, Raiskuma pagastā,

Pārgaujas novadā, saņemšanai, atkārtoti, novēršot trūkumus, iesniegums iesniegts 2017.gada 30.augustā (sk. lietas 43.-44., 52.-53.lapu).

[2.2] Ar Pārvaldes 2017.gada 20.septembra lēmumu – Atteikumu Nr.VA17TA0277 – pieteicējam atteikts izsniegt tehniskos noteikumus

dzīvojamās mājas būvniecībai nekustamajā īpašumā /Nosaukums A/, kadastra Nr./numurs A/, Raiskuma pagastā, Pārgaujas novadā (sk. lietas 61.-

62.lapu).

[2.3] Pieteicējs Pārvaldes 2017.gada 20.septembra Atteikumu Nr.VA17TA0277 apstrīdējis (sk. lietas 41.-42.lapu).

[2.4] Ar Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk – Birojs) 2017.gada 8.novembra lēmumu Nr.66s (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) apstrīdētais

lēmums atstāts negrozīts (sk. lietas 12.-15.lapu).

[3] Pieteicējs pieteikumā norāda turpmāk minētos argumentus.

Pārvalde nav ņēmusi vērā faktisko īpašuma atdalīšanas un veidošanas laiku 2006.gadā, kā arī šajā laika periodā spēkā esošo normatīvo aktu

regulējumu un pašvaldības pieņemto lēmumu par zemes sadalīšanu, t.sk. 2005.gada 1.decembra Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu, Ministru

kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumus Nr.4 9 6 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu

noteikšanas un maiņas kārtība”, Cēsu rajona Raiskuma pagasta padomes 2006.gada 21.decembra lēmumu (protokols Nr.14, 3.5.) un Vēsu rajona

Raiskuma pagasta teritorijas plānojumu 2008. – 2020.gadam (turpmāk – Raiskuma pagasta teritorijas plānojums).

1995.gadā 31.oktobrī nekustamais īpašums /adrese A/, Raiskuma pagastā, Cēsu rajonā, kadastra Nr./numurs B/, reģistrēts Cēsu zemesgrāmatas

nodaļas nodalījumā Nr.118, tā sastāvā ir zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /numurs C/. Ņemot vērā nekustamā īpašuma īpašnieka iesniegumu,

Raiskuma pagasta padome 2006.gada 21.decembrī pieņēma lēmumu (protokols Nr.14, 3.5.) par nekustamā īpašuma sadali piecās zemes vienībās,

piešķirot katrai zemes vienībai nosaukumu /Nosaukums B/ 5, /Nosaukums B/ 6, /Nosaukums B/ 7, /Nosaukums B/ 8, /Nosaukums B/ 9. Saskaņā ar

Raiskuma pagasta padomes 2006.gada 21.decembra lēmumu (protokols Nr.14, 3.5.) jaunizveidotajām zemes vienībām tika noteikts nekustamā īpašuma

lietošanas mērķis – vienģimeņu, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve (kods 0601). Ar Raiskuma pagasta padomes 2006.gada 21.decembra lēmumu

(protokols Nr.14, 3.5.) noteikts, ka jaunizveidotās zemes vienības izmantojamas apbūvei atbilstoši Noteikumu Nr.496 16.1.apakšpunktam.

Ņemot vērā to, ka pēc Raiskuma pagasta padomes 2006.gada 21.decembra lēmuma (protokols Nr.14, 3.5.) zemes vienībām tika veikta

uzmērīšana un 2007.gada 10.jūlijā, Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālā nodaļa izsniegusi īpašumam zemes robežu plānu, kurā noteikta zemes

kopplatība - 0,52 ha un kadastra Nr./numurs B/ (turpmāk – Robežu plāns). Līdz ar to var secināt, ka īpašums kā patstāvīgs kadastra objekts tika

izveidots un reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastrā jau 2006.gadā kā apbūves zeme. Pārvalde nepamatoti uzskata, ka īpašums tika izveidots

2017.gadā līdz ar tā ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Pēc īpašuma izveidošanas stājās spēkā Raiskuma pagasta teritorijas plānojums, saskaņā ar kuru īpašuma atļautais (plānotais) izmantošanas veids ir

apbūves zeme vienģimeņu māju un saimniecības ēku apbūve. Līdz ar to pašvaldība ārējā normatīvā akta līmenī nostiprināja iepriekš pieņemto Raiskuma

pagasta padomes 2006.gada 21.decembra lēmumu (protokols Nr.14, 3.5.) par konkrētās teritorijas atļauto plānoto izmantošanu. Ar 2013.gada

16.maija pieņemto Pārgaujas novada teritorijas plānojumu 2013. - 2024. gadam (turpmāk – Pārgaujas novada teritorijas plānojums) īpašuma

izmantošanas veids tika mainīts uz lauksaimniecības teritoriju. Iepriekš minētā tiesisko apstākļu maiņa neietekmē iesniedzēja tiesības apbūvēt īpašumu,

neraugoties uz to, ka īpašums nonāca iesniedzēja īpašumā tikai 2017.gadā, jo apbūve ir pieļaujama arī lauksaimniecības teritorijās, un Pārgaujas novada

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – Apbūves noteikumi) 303.1.apakšpunkta prasība par jaunveidojamo zemes vienību minimālo

platību lauksaimniecības teritorijās neattiecas uz īpašumu, kas savu tiesisko statusu ieguvis 2006.gadā.

[4] Birojs tiesā iesniegtajā paskaidrojumā norāda, ka neatzīst pieteicēja pieteikumu, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem un turpmāk

minētajiem argumentiem.

Birojs atsaucas uz Zemesgrāmatu likuma 1.pantu un Kadastra likuma 6.panta otro daļu un norāda, ka zemes vienība ar kadastra numuru /numurs

A/ pirmo reizi zemesgrāmatās ir tikusi reģistrēta tikai atklājot jaunu nodalījumu /Nosaukums A/, ar zemes kadastra Nr./numurs A/, Raiskuma pagastā,

Pārgaujas novadā.

Gaujas nacionālā parka likuma 9.panta otrajā daļā noteikts, ka ainavu aizsardzības zonā būvniecību atļauts veikt tikai regulējošos normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošos normatīvos aktus.

Atbilstoši Pārgaujas novada teritorijas plānojuma (2013. - 2024. gadam) Grafiskajai daļai īpašums neatrodas ciema un pilsētu teritorijā, tā lielākā

daļa atrodas funkcionālajā zonā „Lauksaimniecības teritorija (L)”, savukārt neliela daļa no īpašuma atrodas funkcionālajā zonā „Mežu teritorija (M)”.

Saskaņā ar Pārgaujas novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 303.1.apakšpunktu jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība

lauksaimniecības teritorijā ir 2 ha, bet saskaņā ar šo noteikumu 316.1.apakšpunktu jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība meža teritorijās ir 3

ha. Saistošie noteikumi Nr.12 „Par Pārgaujas novada teritorijas plānojuma 2013. – 2024.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un

Grafisko dalu’’ ir stājušies spēkā 2013.gada 9.jūlijā, kas nepārprotami nosaka zemes vienību sadalīšanas ierobežojumu, tādejādi arī ietekmē

zemesgrāmatās nostiprinātās tiesības. Proti, līdz ierobežojumu nostiprināšanai kadastra sistēmā izdarītās izmaiņas nebija nostiprinātas zemesgrāmatā, tādēļ

persona nevar atsaukties uz tiesībām, ko tā atbilstoši nav nostiprinājusi zemesgrāmatās.

Pārvalde tiesā iesniegtajā paskaidrojumā norāda, ka neatzīst pieteicēja pieteikumu, pamatojoties uz sākotnējā lēmumā norādītajiem argumentiem.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112. panta pirmo un ceturto daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez

tiesas sēdes, ja vien par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē tiesu nav lūdzis pieteicējs, trešā persona vai šā likuma 29.pantā minētais tiesību

subjekts.

Izskatāmajā lietā pieteicējs nav lūdzis lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē, līdz ar to lieta izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[7] Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 3.panta pirmajā daļā noteikts, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastrs ir vienota uzskaites sistēma,

kas, realizējot administratīvus, organizatoriskus un tehnoloģiskus procesus, nodrošina datu iegūšanu par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem

īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, nomniekiem, kā arī minēto datu uzturēšanu un

izmantošanu. Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka, lai nodrošinātu Kadastra darbību, tiek uzturēta un pilnveidota Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēma (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma).

Kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrēti dati par kadastra objektiem (Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 4.panta pirmā daļa).

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.panta 6.punktā noteikts, ka kadastra objekts ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā

reģistrēts nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa. Proti, kadastra objekts

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma izpratnē ir gan nekustamie īpašumi, gan šos nekustamos īpašumus veidojošie objekti (zemes vienība, būve,

telpu grupa), kā arī zemes vienības daļa (piemēram, nomas vajadzībām noteikta zemes vienības teritorija, kas nav patstāvīgs nekustamā īpašuma

objekts).

[8] Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 10.panta pirmo un otro daļu, 16.panta 1.punktu zemes vienība ir kadastra objekts –

nekustamā īpašuma objekts, kas tiek noteikts Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma noteiktajā formēšanas procesā.

Nekustamā īpašuma objekta noteikšana ir pabeigta pēc nekustamā īpašuma objekta reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā un noteikšanas

dokumentu nodošanas Valsts zemes dienesta arhīvā (Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 23.pants).

Reģistrējot nekustamā īpašuma objektu Kadastra informācijas sistēmā, saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 40.pantu, 61. pantu

un 63.pantu nekustamā īpašuma objektam tiek piešķirts identifikators – kadastra apzīmējums.

Savukārt kadastra objekts – jauns nekustamais īpašums – tiek veidots no Kadastra informācijas sistēmā reģistrētiem nekustamā īpašuma

objektiem, kuri neietilpst neviena nekustamā īpašuma sastāvā, vai mainot Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nekustamā īpašuma sastāvu, piemēram,

sadalot Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu nekustamo īpašumu (Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 23.pants). Reģistrējot Kadastra

informācijas sistēmā nekustamo īpašumu, tam tiek piešķirts identifikators – kadastra numurs (Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 23.pants,

52.panta 1.punkts, 61.pants, 62.pants).

[9] Lai novērstu neskaidrības likuma piemērošanā attiecībā par kadastra identifikatora (kadastra apzīmējuma un kadastra numura) piešķiršanu

Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nekustamā īpašuma sadalīšanu, izveidojot jaunu nekustamo īpašumu, un nekustamā īpašuma objekta sadalīšanu,

nosakot jaunu nekustamā īpašuma objektu, likumdevējs ar 2010.gada 17.jūnija likumu „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” ir iekļāvis

likumā papildus tiesību normas - 63.1 pantu.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 63.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka, sadalot nekustamo īpašumu divos vai vairākos nekustamajos

īpašumos, Kadastra informācijas sistēmā jaunizveidotajiem nekustamajiem īpašumiem piešķir jaunus kadastra numurus (kadastra identifikatorus),

vienlaikus reģistrētajam (atlikušajam) nekustamajam īpašumam saglabājot tā kadastra numuru.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 63.1 panta otrajā daļā noteikts, ka, sadalot nekustamā īpašuma objektu divos vai vairākos nekustamā

īpašuma objektos, Kadastra informācijas sistēmā tos reģistrē kā jaunus nekustamā īpašuma objektus, kuriem piešķir jaunus kadastra apzīmējumus

(kadastra identifikatorus).

[10] Ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējam atteikts izsniegt tehniskos noteikumus dzīvojamās mājas būvniecībai nekustamajā īpašumā /Nosaukums A/,

kadastra Nr./numurs A/, kas sastāv no zemes vienības 0,52 ha platībā, jo zemes vienība ir izveidota, neievērojot Pārgaujas novada teritorijas plānojuma

2013. – 2014.gadam (Pārgaujas novada 2013.gada 27.jūnija saistošie noteikumi Nr.12 „Par Pārgaujas novada teritorijas plānojuma 2013. – 2024.

gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Grafisko daļu”) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk - Apbūves

noteikumi) 303.1 apakšpunktā noteikto jaunveidojamās zemes vienības minimālo platību – 2 ha.

[11] Saskaņā ar Apbūves noteikumu 303.punkta 303.1.apakšpunktu teritorijā, kuras galvenais izmantošanas veids ir lauksaimnieciska

izmantošana (lauksaimniecības teritorija), jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir 2 ha, bet atļauta esošas viensētas ar pagalma atdalīšanu no

pārējās zemes vienības, neievērojot minimālo platību, ja viensētai ir nodrošināta piekļuve.

Zemes vienība Apbūves noteikumu izpratnē saskaņā ar Apbūves noteikumu 10.120 apakšpunktu ir nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums. Minētais termina „zemes vienība” skaidrojums ir identisks

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.panta 11.punktā noteiktajam, tādējādi secināms, ka termins „zemes vienība” Apbūves noteikumos ir lietots

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma izpratnē.

Savukārt, ņemot vērā šā sprieduma 8.punktā minēto, secināms, ka Apbūves noteikumu 303.1 apakšpunktā noteiktais minimālās platības

ierobežojums ir attiecināms uz nekustamā īpašuma kadastra objektu – zemes vienību.

[12] No valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem konstatējams, ka 2017.gada 10.aprīlī Valmieras rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas

Raiskuma pagasta zemesgrāmatā ir atvērts jauns nodalījums Nr., kurā ierakstīts nekustamais īpašums /Nosaukums A/, kadastra numurs /numurs A/, kas

sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs A/ 0,52 ha platībā. Minētā nodalījuma I daļas 1.iedaļas ierakstā Nr.1.2. norādīts, ka zemes

vienība atdalīta no nekustamā īpašuma, kas ierakstīts Raiskuma pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/.

Kā nekustamā īpašuma īpašnieks, pamatojoties uz 2017.gada 24.marta pirkuma līgumu, norādīta Sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums

D/. Pamatojoties uz 2017.gada 29.maija pirkuma līgumu 2017.gada 15.jūnija īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu nostiprinātas pieteicējam (II

daļas 1.iedaļas ieraksti Nr.2.1.-Nr.2.3) (sk. arī Zemesgrāmatas apliecību lietas 10.lapā).

Raiskuma pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1995.gada 31.oktobrī ir ierakstīts nekustamais īpašums ar kadastra numuru /numurs B/, adrese:

/adrese A/, kā arī nostiprinātas /pers. G/ īpašuma tiesības uz minēto īpašumu. Minētā zemesgrāmatu nodalījuma I daļas 2.iedaļā 2017.gada 10.aprīlī

izdarīts ieraksts Nr.4.1.:„Atdalīta zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /numurs A/. Tai atvērts jauns zemesgrāmatas nodalījums Nr.. Pamats 2017.gada

24.marta pirkuma līgums.” (sk. arī zemesgrāmatu apliecību lietas 55.-56.lapā).

[13] Zemesgrāmatu likuma 1.pantā noteikts, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības.

Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Zemesgrāmatu likuma 4.pantā noteikts, ka zemesgrāmatās nostiprina

(koroborē) tiesības uz nekustamiem īpašumiem, saprotot ar tiesībām arī tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus, ja no likuma satura un tiešā jēguma

neizriet pretējais.

No minētā izriet, ka zemesgrāmatas ir publiskas grāmatas, kas nodibinātas tiesību koroborācijai uz nekustamu īpašumu.

Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 56. un 121.pantu tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā (arī izmaiņu īpašuma objekta sastāvā) līdz 2015.gada

1.janvārim tika veikta tikai pamatojoties uz ieinteresētās personas nostiprinājuma lūguma pamata. Tādēļ dati par nekustamajiem īpašumiem Kadastra

informācijas sistēmā varēja atšķirties no zemesgrāmatu datiem (Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 6.panta otrā daļa). Ar 2014.gada 30.oktobra

likumu „Grozījumi nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums tika

papildināts ar 24.1 pantu. Saskaņā ar minētā likuma panta pirmo daļu, ierosinot Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu un zemesgrāmatā ierakstītu

zemes vienību sadali, zemes īpašnieks iesniedz Valsts zemes dienestam iesniegumu, kas vienlaikus adresēts arī zemesgrāmatu nodaļai. Tādējādi tiek

nodrošināts, ka, reģistrējot zemes vienību sadalīšanu Kadastra informācijas sistēmā, informācija par veikto sadali nekavējoties tiek aktualizēta arī

zemesgrāmatā.

Tādēļ aktuālā informācija par izmaiņām nekustamā īpašuma sastāvā, par nekustamā īpašuma objektiem, kas veiktas līdz 2015.gada 1.janvārim,

iegūstama no Kadastra informācijas sistēmas.

[14] Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 2.pantu, Kadastra informācijas sistēmā tiek nodrošināta aktuālā informācija par

kadastra objektiem, tādēļ informācija par nekustamā īpašuma ar kadastra numuru /numurs A/ izveidošanu un tā sastāvā ietilpstošās zemes vienības

noteikšanu nav iegūstama no Kadastra informācijas sistēmas. Šāda informācija būtu pieprasāma Valsts zemes dienestam. Taču, izvērtējot lietā iesniegtos

pierādījumus, tiesa atzīst, ka tie ir pietiekami lietā esošā strīdus izšķiršanai.

Proti, lietā ir iesniegts Cēsu rajona Raiskuma pagasta nekustamā īpašuma /Nosaukums A/, kadastra numurs /numurs A/, Zemes robežu plāns.

Zemes robežu plānā norādīts, ka robežas noteiktas atbilstoši Cēsu rajona Raiskuma pagasta padomes 2006.gada 21.decembra sēdes lēmumam,

protokols Nr.14, 3.5.punkts. Uz minētā Zemes robežu plāna ir Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas Cēsu biroja vadītāja atzīme par

zemes robežu plāna reģistrāciju.

No minētā secināms, ka 2007.gada 10.jūlijā Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts kadastra objekts – nekustamais īpašums /Nosaukums A/,

saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 63.pantu ir piešķirts kadastra numurs (nevis kadastra apzīmējums, kā tas būtu zemes vienības

reģistrēšanas gadījumā). Turklāt no minētā savukārt izriet, ka pirms minētā nekustamā īpašuma izveidošanas ir ticis izveidots un Kadastra informācijas

sistēmā reģistrēts kadastra objekts – zemes vienība ar kadastra apzīmējumu Nr./numurs A/.

[15] Lietā iesniegts arī Cēsu rajona Raiskuma pagasta padomes 2006.gada 21.decembra sēdes protokola Nr.14 izraksts (protokola 3.5.punkts).

No minētā izraksta konstatējams, ka Cēsu rajona Raiskuma pagasta padomes 2006.gada 21.decembra sēdē (protokols Nr.14, 3.5.punkts)

nolemts:

1) piekrist, ka /pers. G/ nekustamais īpašums /Nosaukums E/, kadastra numurs /numurs C/, platība 3,4 ha, tiek sadalīts 5 zemes vienībās, katra

aptuveni 0,68 ha platībā un piešķirt jaunus nosaukumus /Nosaukums F/, /Nosaukums G/, /Nosaukums A/, /Nosaukums H/ un /Nosaukums I/;

2) lūgt Valsts zemes dienesta Cēsu biroju atdalītajām zemes vienībām piešķirt jaunus kadastra numurus;

3) noteikt zemes lietošanas mērķi – vienģimeņu, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve – kods 0601 (sk. lietas 8.lapu).

[16] Cēsu rajona Raiskuma pagasta padomes 2006.gada 21.decembra lēmuma pieņemšanas brīdī Raiskuma pagastam teritorijas plānojums vēl

nav izstrādāts. Cēsu rajona Raiskuma pagasta teritorijas plānojums ir izstrādāts 2008.gadā (Pārgaujas novada Raiskuma pagasta padomes saistošajiem

noteikumiem Nr.7 „Raiskuma pagasta teritorijas plānojums 2008-2020.gadam”, Pārgaujas novada saistošie noteikumi Nr.7 „Par Pārgaujas novada

teritorijas plānojumiem”, Pārgaujas novada domes 2009.gada 21.septembra sēdes protokols Nr.7, 28§). Tādēļ 2016.gada 21.decembrī, Cēsu rajona

Raiskuma pagasta padomei, lemjot par /pers. G/ piederošā īpašuma sadalīšanu, nebija piemērojams arī iepriekš minētais teritorijas plānojums, kura

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, līdzīgi kā Apbūves noteikumi, paredzēja ierobežojumu lauksaimniecībā izmantojamo zemju dalīšanai.

Norādāms, ka minētā Raiskuma pagasta teritorijas plānojuma Plānotās (atļautās) izmantošanas kartē īpašuma ar kadastra numuru /numurs B/ teritorija ir

iezīmēta kā mazstāvu dzīvojamo māju apbūves teritorija, kā tas arī ir noteikts Cēsu rajona Raiskuma pagasta padomes 2006.gada 21.decembra lēmumā.

[17] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējam piederošais nekustamais īpašums, kā arī nekustamais īpašums, no kura tika atdalīta zemes vienība ar

kadastra apzīmējumu Nr. un izveidots nekustamais īpašums ar kadastra numuru /nosaukums B/, atrodas Gaujas nacionālā parka ainavu aizsardzības

zonā. Taču arī 1999.gada 16.decembra Gaujas nacionālā parka likumā, kas bija spēkā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 3.jūnijam (nekustamā

īpašuma ar kadastra numuru /nosaukums B/ sastāvā ietilpstošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu Nr. sadalīšanas laikā), nebija noteikti zemes

dalīšanas ierobežojumi.

[18] Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /nosaukums A/ un nekustamais īpašums ar kadastra

numuru /numurs A/ tika izveidoti un reģistrēti Kadastra informācija sistēmā 2007.gadā, atdalot to no nekustamā īpašuma ar kadastra numuru /nosaukums

B/sastāvā ietilpstošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs C/. Nekustamā īpašuma ar kadastra numuru /nosaukums B/ sadalīšanas laikā

(zemes vienība ar kadastra apzīmējumu ir /nosaukums A/ izveidošanas laikā) tiesību normās nebija spēkā esošs Raiskuma pagasta teritorijas plānojums,

kas ierobežotu zemes vienību dalīšanu, kā arī šādi ierobežojumu nebija noteikti saistībā ar īpašuma atrašanos īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

Ņemot vērā, ka zemes vienība ar kadastra apzīmējumu ir /nosaukums A/ tika izveidota jau 2007.gadā, šī zemes vienība nav uzskatāma par

jaunveidojamu zemes vienību Apbūves noteikumu 303.punkta izpratnē. Saskaņā ar Apbūves noteikumu 13.punktu ir atļauts turpināt zemes vienības

neatbilstošu izmantošanu, kas neatbilst vēlāk apstiprinātā teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktajam. Jebkura jauna

izmantošana un būvniecība, tai skaitā pārbūve vai nojaukšana, jāveic atbilstoši spēkā esošajam Teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai

detālplānojumam, kā arī citu normatīvo aktu prasībām.

[19] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Apbūves noteikumu 303.1 apakšpunkts izskatāmajā gadījumā nav piemērojams. Ne Valsts vides dienesta

Valmieras reģionālā nodaļa, ne arī Birojs pārsūdzētajā lēmumā nav minējis citus šķēršļus tehnisko noteikumu individuālās dzīvojamās mājas būvniecībai

nekustamajā īpašumā /Nosaukums A/, kadastra Nr./numurs A/, izdošanai, kā arī, ņemot vērā Pārvaldes sniegto atzinumu (sk. lietas 59.lapu), tiesa

atzīst, ka pieteicēja prasījums ir apmierināms un ir uzdodams Valsts vides dienesta Valmieras reģionālajai nodaļai izdot pieteicējam prasītos tehniskos

noteikumus.

[20] Administratīvā procesa likuma 124.panta pirmajā daļā noteikts, ka par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā maksā valsts nodevu 30 euro

apmērā.

Par pieteikumu par lietas ierosināšanu pieteicējs 2017.gada 1.decembrī ir samaksājis valsts nodevu 30 euro (sk. lietas 7.lapu).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu

pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Ņemot vērā šā sprieduma 19.punktā norādīto, pieteicēja samaksātā valsts nodeva 30 euro ir piespriežama no Latvijas Republikas par labu

pieteicējam. Piespriestā valsts nodeva saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā

iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu izmaksājama pieteicējam no Vides pārraudzības valsts

biroja budžeta līdzekļiem

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 254.panta pirmo un trešo daļu, 289.-294.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta – tehnisko noteikumu individuālās dzīvojamās mājas būvniecībai nekustamajā

īpašumā /Nosaukums A/, zemes kadastra Nr./numurs A/, Raiskuma pagastā, Pārgaujas novadā, izdošanu;

uzdot Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā nodaļai izdot tehniskos noteikumus individuālās dzīvojamās mājas būvniecībai nekustamajā

īpašumā /Nosaukums A/, zemes kadastra Nr./numurs A/, Raiskuma pagastā, Pārgaujas novadā mēneša laikā no šā sprieduma spēkā stāšanās dienas;

piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. A/ viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Tiesnese S.Pone