Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C30563618 / CA-1758-19 ECLI:LV:RAT:2019:1120.C30563618.7.S Generato dall'IA

Court allows partial claim for interest on debt where plaintiff withdrew main claim but not interest claim.

Numero d'incarto C30563618 / CA-1758-19
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The appellate court partially allowed the plaintiff's claim for interest on a debt while dismissing the main principal amount claim. Although the plaintiff withdrew the request for the principal sum, the court found the defendant had breached the contract by failing to pay within the agreed term, thereby triggering a statutory obligation to pay interest. Consequently, the court ordered the defendant to pay the calculated interest and the plaintiff's litigation costs.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likums 41. p., 44. p., 204.1 p.: A party who withdraws a claim is not entitled to court costs unless the opposing party has voluntarily satisfied the withdrawn claim; however, a separate claim for interest on a debt remains valid if the underlying breach of contract occurred prior to withdrawal.

Parole chiave

Generato dall'IA
partial claim withdrawal interest on debt litigation costs allocation contractual breach voluntary satisfaction soddisfacimento del credito mandato di credito termine di pagamento

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civilprocesa likums 41. p.
Civilprocesa likums 44. p.
Civilprocesa likums 204.1 p.

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. CA-1758-19/16

ECLI:LV:RAT:2019:1120.C30563618.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 20.novembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Valdis Vazdiķis,

tiesneses Madara Ābele un Gunta Ozoliņa

ar tiesas sēžu sekretāri Kristīni Vaļeiku,

piedaloties prasītāja /pers. A/ pārstāvei zvērinātai advokātei Dacei Vasiolekai un atbildētāja /pers. B/ pārstāvim zvērinātam

advokātam Valdim Tīkmanim,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 15.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 15.februāra spriedumu apmierināta prasība daļā par likumisko

procentu piedziņu, pārējā prasības daļā tiesvedība izbeigta. No /pers. B/ par labu /pers. A/ piedzīti likumiskie procenti 17 779,19 euro

par laika periodu no 2010.gada 20.janvāra l ī dz 2018.gada 8.maijam un tiesāšanās izdevumi 2171,11 euro, kopā piedzenot

19 950,29 euro.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka tiesvedība daļā par galvenā parāda piedziņu 35 706,94 euro ir izbeidzama, jo prasītājs ir

atteicies no prasības šajā daļā.

Vienlaikus pirmās instances tiesa atzinusi, ka prasība daļā par likumisko procentu piedziņu ir pamatota, jo, neveicot samaksu pušu

līgumā noteiktajā termiņā, atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, līdz ar to viņam ir iestājies likumā noteiktais pienākums maksāt

likumiskos nokavējuma procentus. Par pareizu un Civillikumam atbilstošu pirmās instances tiesa atzinusi prasītāja veikto likumisko

procentu aprēķinu par laika periodu no 2010.gada 20.janvāra līdz 2018.gada 8.maijam ar likmi 6 % gadā, kas ir 17 779,19 euro.

[2] Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 15.februāra spriedumu atbildētājs iesniedzis apelācijas sūdzību,

norādot, ka pārsūdz spriedumu daļā par likumisko procentu piedziņu. Atbildētājs norādījis, ka tiesa nav vērtējusi prasības pamatā esošā

dokumenta saturu un secīgi pušu gribu, noslēdzot un izpildot aizdevuma līgumu. Nauda tika aizdota, nenosakot procentus par tās

lietošanu. Puses vienojoties pieļāva līguma termiņa pagarināšanu un padarīja to atkarīgu no kreditora gribas atprasīt savu naudu pēc

nepieciešamības. Atbildētājs uzteikumu saņēma 2018.gada 25.aprīlī ar uzteikuma termiņu 2018.gada 3.maijs, tāpēc līdz 2018.gada

3.maijam nav iestājies parādnieka nokavējums. Kavēšanās celt prasību tiešā veidā ietekmē procentu pieaugumu, tālab prasītājs ir

rīkojies pretēji labas ticības principam, nepieņemot atbildētāja piedāvājumu maksāt nokavējuma procentus no 2018.gada 3.maija līdz

pamatsummas samaksai 2019.gadā.

[3] Prasītājs rakstveida paskaidrojumā par apelācijas sūdzību norādījis, ka apelācijas sūdzību neatzīst un uzskata par nepamatotu.

[4] Apelācijas instances tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzēja pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību, pamatojoties uz tajā

ietvertajiem argumentiem un apsvērumiem.

Apelācijas instances tiesas sēdē prasītāja pārstāve uzturēja prasību daļā par nokavējuma procentu piedziņu, bet apelācijas sūdzību

neatzina un lūdza noraidīt.

Motīvu daļa

[5] Izskatījusi lietu pēc būtības, uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus

kopsakarībā ar apelācijas sūdzību, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka prasība daļā par nokavējuma procentu piedziņu ir pamatota un

apmierināma, bet apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības

sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav

apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Pirmās instances tiesas spriedums prasības daļā, kurā izbeigta tiesvedība nav ticis pārsūdzēts un stājies likumīgā spēkā, līdz ar to

apelācijas instances tiesai iztrūkst tiesisks pamats revidēt pirmās instances tiesas spriedumu šajā daļā.

Pārbaudot lietas materiālus kopsakarībā ar apelācijas sūdzību, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka lietā ir strīds par to, kad

atbildētājam iestājies pienākums samaksāt parādu un cēloniski, no kura brīža iestājies atbildētāja parāda samaksas nokavējums.

[7] Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic – gadījumā, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas

spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās

instances tiesas sprieduma motivācijai, šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā šādā gadījumā

var nenorādīt.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada

15.februāra sprieduma daļā par nokavējuma procentu piedziņu ir pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietas apstākļus un rakstveida

pierādījumus to savstarpējā kopsakarībā, līdz ar ko taisījusi pamatotu spriedumu par prasības apmierināšanu šajā daļā, tādēļ Civillietu

tiesas kolēģija pievienojas šī sprieduma motivācijai un neatkārto tajā minētos argumentus.

[8] Izvērtējot atbildētāja apelācijas sūdzībā ietvertos iebildumus un argumentus Civillietu tiesas kolēģija atzīs tos par

nepamatotiem un noraidāmiem šādu iemeslu dēļ.

[8.1] Civillietu tiesas kolēģija nepiekrīt apelācijas sūdzībā izteiktajam iebildumam, ka pirmās instances tiesa nav vērtējusi

2007.gada 19.janvāra naudas aizdevuma līgumā Nr.GA/007 EUR (turpmāk arī – Aizdevuma līgums) ietverto pušu gribu, jo tas ir

pretrunā pirmās instances tiesas spriedumam saturam.

Tas vien, ka tiesas izdarītie slēdzieni un secinājumi nesakrīt ar atbildētāja viedokli pats par sevi nenozīmē, ka pirmās instances

tiesa pušu patieso gribu nav noskaidrojusi.

[8.2] Apelācijas sūdzībā izteikti iebildumi pirmās instances spriedumam, pamatojoties uz to, ka puses Aizdevuma līgumā nav

pielīgušas procentus par aizdevuma lietošanu, līdz ar ko neesot pamata apmierināt prasību daļā par procentu piedziņu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt

1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Pamatojoties uz minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka, lai arī Aizdevuma līgumā nav tieši pielīgti procenti par aizdevuma

lietošanu, kreditors var Civillikuma 1756.pantā paredzētajā parādnieka saistību izpildes nokavējuma gadījumā piedzīt likumiskos

procentus tiesas ceļā, kā to arī ir izdarījusi pirmās instances tiesa izskatāmajā lietā.

Līdz ar to šis apelācijas sūdzības iebildums atzīstams par nepamatotu.

[8.3] Civillietu tiesas kolēģija nevar piekrist apelācijas sūdzības iebildumam, ka, sistēmiski tulkojot Aizdevumu līgumu,

konstatējams – ja saistība nav izpildīta Aizdevuma līgumā noteiktajā termiņā, Aizdevuma līguma termiņš automātiski tiek pagarināts

(neiestājas saistības izpildes nokavējums) līdz brīdim, kad kreditors brīdina parādnieku par saistību neizpildi (uzteic līgumu).

Civillikuma 1828.pants noteic – ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu, bet tāpat viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Aizdevuma līguma 2.1.punktā noteikts, ka aizdevums ir jāatmaksā līdz 2010.gada 19.janvārim. Tas nozīmē, ka saistības izpildes

termiņš Aizdevuma līgumā ir precīzi noteikts.

Aizdevuma līguma 3.1.punkts noteic, ka, ja /pers. B/ līdz 2010.gada 19.janvārim (ieskaitot) nav atgriezis naudu, /pers. A/ jābrīdina

/pers. B/ par līguma Nr.GA/007/EUR neizpildi.

Līguma 3.5.punkts noteic, ka jebkuras izmaiņas līguma noformējamas rakstiski un stājas spēkā pēc pušu parakstīšanas, ja nav

noteikts citādi.

Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka puses būtu rakstveidā vai mutvārdos vienojušās par Aizdevuma līguma grozīšanu. Līgums

nesatur nekādas norādes par līguma automātisku pagarināšanos, ja parādnieks termiņā parādu nesamaksā.

Pamatojoties uz minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētāja pienākums bija bez jebkāda atgādinājuma samaksāt parādu

ne vēlāk kā 2010.gada 19.janvārī, un šī nosacījuma neizpildes gadījumā iestājas parādnieka nokavējums.

Savukārt Aizdevuma līguma 3.1.punktā norādītais brīdinājums pēc savas juridiskās dabas atbilst pirmstiesas brīdinājumam, bet nav

uzskatāms par Aizdevuma līguma uzteikumu, jo uzteikums ir iespējams tikai beztermiņa līgumiem, bet Aizdevuma līgums ir terminēts

līgums.

Līdz ar to šis apelācijas sūdzības arguments ir nepamatots.

[8.4] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka prasītājs tikai 2018.gada 24.aprīlī nosūtījis brīdinājumu un šis uzteikums nesatur citus

prasījumus kā vien par pamatsummas atmaksu.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka minētais arguments nevar kalpot par pamatu prasības noraidīšanai, jo, atbilstoši

privātautonomijas principam, tā ir kreditora tiesība – prasīt no parādnieka likumiskos nokavējuma procentus, pamatojoties uz

Civillikuma 1756.pantu saistību izpildes nokavējuma gadījumā. Bez tam, kā jau Civillietu tiesas kolēģija norādīja iepriekš, Aizdevuma

līguma 3.1.punktā paredzētais brīdinājums nav uzskatāms par Aizdevuma līguma uzteikumu.

[8.5] Atbildētājs apelācijas sūdzībā norādījis, ka prasītājs apzināti kavējies ar prasības celšanu tiesā pēc brīdinājuma nosūtīšanas,

līdz ar ko pārkāpis Civillikuma 1.pantā ietverto labas ticības principu.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst šo argumentu par nepamatotu, jo tieši atbildētājs nav izpildījis no Aizdevuma līguma izrietošu

saistību, ar to pārkāpjot tiesību normas un principus (līgumi ir jāpilda).

Tieši no paša atbildētāja ir bijis atkarīgs tas, cik lielu apmēru sasniegusi nokavējuma procentu summa, jo tā ir izveidojusies tieši

atbildētāja ilgstošas saistību neizpildes dēļ, nevis prasītāja brīdinājuma neiesniegšanas un prasības necelšanas dēļ.

Pamatojoties uz minēto, šis apelācijas sūdzības arguments ir noraidāms kā nepamatots; apelācijas sūdzība ir noraidāma, bet

prasība daļā par nokavējuma procentu piedziņu ir apmierināma.

[9] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Savukārt šī paša panta otrās daļa noteic – ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam

radušos izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājas neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus

prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja

samaksātos tiesas izdevumus.

Prasītājs, ceļot prasību, samaksājis valsts nodevu 1867,90 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro (lietas 7.-

9.lapa). Pie šādiem apstākļiem no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi 1871,10 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam,

ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc

prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

Lietas materiāliem pievienota maksājuma kvīts (lietas 62.lapa), atbilstoši kurai prasītājs ir smaksājis 300 euro par advokātes

palīdzību lietā.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta atlīdzības samaksai 300 euro

apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 1,12 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu

piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 432. – 434.pantu, 204.1 pantu, Civillietu tiesas kolēģija,

nosprieda

apmierināt /pers. A/ prasību pret /pers. B/ daļā par nokavējuma procentu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma

procentus par laika posmu no 2010.gada 20.janvāra līdz 2018.gada 8.maijam 17 779,19 euro un tiesāšanās izdevumus 2 171,11 euro,

kopā piedzenot 19 950,29 euro (deviņpadsmit tūkstoši deviņi simti piecdesmit euro 29 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,12 euro (viens euro 12

centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami: Tiesu administrācijai, reģistrācijas Nr.90001672316, Valsts kase, BIC kods:

TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī norāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kodu – 21499 un

lietas Nr.C30563618. Dokuments, kas apliecina minēto izdevumu samaksu, iesniedzams Rīgas apgabaltiesas kancelejā.

Noteikt, ka spriedums daļā par naudas summu piedziņu labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas Augstākās tiesas Senāta

Civillietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Vazdiķis

Tiesnese M.Ābele

Tiesnese G.Ozoliņa