Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C71203820 / C-2038-20 ECLI:LV:VRT:2020:1009.C71203820.5.S Generato dall'IA

Court orders payment of debt, damages, and court costs to plaintiff against defendant company.

Numero d'incarto C71203820 / C-2038-20
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court ordered SIA "BAZALTS" to pay SIA "ISG" a total of 3,056.10 EUR for the breach of a construction contract, along with legal damages and court costs. The plaintiff successfully proved that the defendant failed to pay the remaining balance after receiving goods, despite acknowledging the debt in prior communications. The court applied statutory caps on attorney fees and set a ten-day deadline for voluntary performance of the judgment.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1 panti: The court must order payment of the proven debt, liquidated damages, and court costs, while strictly adhering to statutory limits on attorney fee reimbursement based on case complexity and instance level.

Parole chiave

Generato dall'IA
contract breach debt collection attorney fees liquidated damages court costs voluntary performance statutory caps norma SIA

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Procedure Law Article 8
Civil Procedure Law Article 41
Civil Procedure Law Article 97
Civil Procedure Law Article 193
Civil Procedure Law Article 195
Civil Procedure Law Article 204.1
Civil Procedure Law Article 44(4)
Civil Procedure Law Article 44(5)
Civil Code Article 1763

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. C-2038-20/19

ECLI:LV:VRT:2020:1009.C71203820.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2020.gada 9.oktobrī

Vidzemes rajona tiesa šādā sastāvā

tiesnese I.Puriņa,

ar tiesas sēdes sekretāri J. Āboliņu,

piedaloties prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ISG” pilnvarotajām pārstāvēm zvērinātai advokātei I. Saatčianei, /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē 2020.gada 17.septembrī izskatīja prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ISG” prasību par parāda piedziņu pret

atbildētāju sabiedrību ar ierobežotu atbildību “BAZALTS”.

Aprakstošā daļa

2020.gada 30. martā Vidzemes rajona tiesā Valmierā, bet 2020.gada 2.aprīlī Vidzemes rajona tiesā Alūksnē saņemts prasītājas sabiedrības ar

ierobežotu atbildību “ISG” (turpmāk – SIA “ISG”) iesniegtais prasības pieteikums par parāda piedziņu pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību

“BAZALTS” (turpmāk – SIA “BAZALTS”) un par prasības nodrošināšanu pret SIA “BAZALTS”.

Pieteikumā norādīts, ka 2019.gada 6.augustā pušu starpā noslēgts uzņēmuma līgums Nr. 2019-38. Saskaņā ar līguma 1.1. punktu atbildētāja kā

pasūtītāja uzdeva, bet prasītāja apņēmās par atlīdzību izgatavot preces – dažādas metāla durvis un ugunsdrošās lūkas. Līguma summa noteikta

10 225 EUR, neieskaitot PVN. Atbildētājai bija jāsamaksā avanss – 50% apmērā no līguma summas, t.i. 5112,50 EUR. Saskaņā ar līguma 1.2. punktu

atbildētāja apņēmās pieņemt preci un par to samaksāt.

Prasītāja savas saistības izpildīja un saskaņā ar 2019.gada 18.septembra pavadzīmi ISG2019 1247 piegādāja atbildētājai izgatavotās preces.

Atbildētāja preces saņēma 2019.gada 19.septembrī. Pēc preces saņemšanas atbildētājai bija jāveic atlikušais maksājums 5112,50 EUR apmērā.

Līguma 5.2. punktā bija noteikts, ka atbildētājai atlikušo līguma summu bija jāsamaksā piecu darba dienu laikā pēc gatavās preces saņemšanas,

saņemot no prasītājas rēķinu/pavadzīmi.

Atbildētāja par izgatavoto preci ir veikusi četrus maksājumus kopā 8112,50 EUR apmērā (2019.gada 23.augustā, 14.novembrī, 6.,17.decembrī).

Uz atbildētājas atgādinājumu par saistību izpildi, prasītāja 2019.gada 5.novembrī izsniegusi garantijas vēstuli, kurā garantē apmaksu veikt secīgi pa

daļām līdz 2019.gada 30.novembrim.

Atbildētāja arī atsūtīja prasītājai ar drošu elektronisko parakstu parakstītu elektronisko vēstuli Nr. 241/2019, kurā norādīja, ka atzīst savas

parādsaistības un plāno tās samaksāt līdz 2019.gada 20.decembrim.

Tā kā atbildētāja savas saistības neizpildīja, prasītāja 2020.gada 21.februārī nosūtīja pirmstiesas brīdinājumu Nr. 2020/02. Uz to atbildētāja atsūtīja

ar drošu elektronisko parakstu parakstītu vēstuli Nr. 37/2020, kurā norādīja, ka tā konstatējusi brāķi durvju slēdzeņu mehānismos un tāpēc nepieņem

šos darbus.

2020.gada 28.februārī prasītāja nosūtīja atbildētājai vēstuli Nr. 2020/04, kurā lūdza izpildīt saistības un veikt atlikušo maksājumu.

Līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai atbildētāja nav atvedusi prasītājai it kā izbrāķētās slēdzenes, lai prasītāja varētu veikt to pārbaudi.

Līdz ar to prasītājai ir pamatotas šaubas par to, ka izgatavotajās durvīs varētu būt slēdzeņu brāķi.

Prasītāja lūdz tiesu :

1. Nodrošināt prasību un apķīlāt tos maksājumus, kuri pienākas SIA “BAZALTS” no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļus

kredītiestādēs SIA “BAZALTS” kontā Nr. LV92UNLA0018000467532, AS SEB Banka) un citās finanšu institūcijās, prasības summas

2688,52 EUR apmērā;

2. Piedzīt no SIA “BAZALTS” par labu SIA “ISG” 2688,52 EUR, naudu pārskaitot uz SIA “ISG” kontu Nr. LV86HABA0551036127671,

AS Swedbank;

3. Noteikt SIA “ISG“ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% no simta gadā no nesamaksātās piedzenamās

summas;

4. Piedzīt no SIA “BAZALTS” par labu SIA “ISG” visus tiesāšanās un ar lietas vešanu saistītos izdevumus naudu pārskaitot uz SIA “ISG”

kontu Nr. LV86HABA0551036127671, AS Swedbank;

5. Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar Vidzemes rajona tiesas tiesneses 2020.gada 3.aprīļa lēmumu prasības pieteikums atstāts bez virzības, prasītājai uzdots novērst lēmumā minētos

trūkumus līdz 2020.gada 3.maijam.

2020.gada 15.aprīlī tiesā saņemts prasības pieteikums pēc trūkumu novēršanas.

Prasītāja lūdz tiesu :

1. Nodrošināt prasību un apķīlāt tos maksājumus, kuri pienākas SIA “BAZALTS” no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļus

kredītiestādēs (SIA “BAZALTS” konta Nr. LV92UNLA0018000467532, AS SEB Banka) un citās finanšu institūcijās, prasības summas

2112,50 EUR apmērā;

2. Piedzīt no SIA “BAZALTS” par labu SIA “ISG” 2112,50 EUR, naudu pārskaitot uz SIA “ISG” kontu Nr. LV86HABA0551036127671,

AS Swedbank;

3. Noteikt SIA “ISG“ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% no simta gadā no nesamaksātās piedzenamās

summas;

4. Piedzīt no SIA “BAZALTS” par labu SIA “ISG” visus tiesāšanās un ar lietas vešanu saistītos izdevumus naudu pārskaitot uz SIA “ISG”

kontu Nr. LV86HABA0551036127671, AS Swedbank;

5. Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

2020.gada 16.aprīlī prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta Nr. C71203820.

Ar Vidzemes rajona tiesas tiesneses 2020.gada 17.aprīļa lēmumu (lietas 44.-46.lapa) apmierināts prasītājas pieteikums par prasības nodrošināšanu

– apķīlājot maksājumus, kuri atbildētājai pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs, tajā skaitā kontā Nr.

LV92UNLA0018000467532 AS SEB Banka, un citās finanšu institūcijās prasības summas 2112,50 EUR apmērā.

Ar Vidzemes rajona tiesas 2020.gada 18.jūnija lēmumu atteikts atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu (lietas 114.-116.lapa) .

Atbildētāja sniegusi paskaidrojumu lietā (lietas 85. – 88.lapa), kurā norāda, ka prasību neatzīst pilnībā.

Paskaidrojumā norādīts, ka tieši prasītāja pati nepilda 2019.gada 6.augusta līgumu Nr. 2019-38, kura nepildīšanā vaino atbildētāju. Pati prasītāja

nav nodrošinājusi pasūtīto preču pienācīgu kvalitāti atbilstoši 2019.gada 6.augustā noslēgtā līguma Nr. 2019-38 7.3.punktam, kā arī kopš 2019.gada

30.septembra ir atteikusies novērst atklātos defektus un tādējādi izpildīt 2019.gada 6.augustā noslēgtā līguma Nr. 2019-38 7.1. un 7.2. punktu prasības.

Atbildētāja, izpildot savu klientu uzdevumu, pasūtīja prasītājai izgatavot vairākas metāla durvis, kuras bija paredzēts uzstādīt renovējamā ēkā

/adrese/. Saskaņā ar 2019.gada 6.augusta līgumu Nr. 2019-38 un tam pievienoto tāmi Nr. 170719 prasītāja apņēmās izgatavot un pārdot atbildētājai

25 metāla durvis un 5 metāla lūkas par kopējo summu 10 225 EUR, neieskaitot PVN 21%. Ar šo līgumu prasītāja uzņēmās garantēt, ka preces pilnībā

atbildīs visiem līguma nosacījumiem, kvalitātes prasībām un Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Durvis tika izgatavotas un nodotas atbildētājai, kura par saviem līdzekļiem veikusi durvju montāžu objektā. Montāžas darbus veicis šādiem

montāžas darbiem sertificēts darbinieks.

Pieņemot durvis, atbildētājas pārstāvji pārliecinājušies par durvju un lūku vizuālu defektu neesamību un tādi netika atklāti, bet durvju pieņemšanas

brīdī nav iespējams pārbaudīt durvju slēptus defektus, kas radušies durvju izgatavošanā, izmantojot nekvalitatīvus materiālus vai detaļas, kā piemēram,

pieņemot durvis, vienmēr nav iespējams konstatēt, ka slēdzenes vai rokturi ir nekvalitatīvi un ātri salūst, vai durvis savērpsies. Šādi defekti parādās vēlāk,

uzsākot ekspluatāciju.

Atbilstoši Civillikuma 1612.pantam, atsavinātājs atbild nevien par atsavinātās lietas vainām vai trūkumiem, ko viņš zinājis un nav uzrādījis, bet arī

par viņam nezināmiem apslēptiem trūkumiem. Puses 2019.gada 6.augusta līgumā Nr.2019-38 vienojās, ka prasītāja garantē izgatavotu preču kvalitāti 24

mēnešus no preču pavadzīmes abpusējās parakstīšanas brīža. Pie tam, garantijas laikā prasītājas pienākums ir novērst radušos defektus un nepilnības par

saviem līdzekļiem, ja tās ir radušās prasītājas nekvalitatīva darba rezultātā vai izmantojot nekvalitatīvus materiālus un izejvielas, vai arī pieļauto tehnisko

kļūdu rezultātā.

Neskatoties uz likuma normu prasībām un pušu vienošanās noteikumiem, prasītāja ilgstoši nenovērš atklātos pārdotās lietas trūkumus. Starp pusēm

pastāv ilgstoša komunikācija par neatbilstību novēršanu un patiesībai neatbilst prasības pieteikumā tiesai norādītais, ka par pretenzijām ir saņēmusi

informāciju tikai pēc 2020.gada 21.februāra. Pirmais defekts parādījies drīz pēc durvju uzstādīšanas un tas nebija saistīts ar durvju furnitūru, bet gan ar

konstrukciju – durvis bija savērpušās un normāli nevērās. Pēc tam sekojusi atbildētājas pārstāvja komunikācija ar prasītāju, kas uz pretenzijām reaģējis

augstprātīgi un atbildētājas izteiktās pretenzijas nekādi nerisinājis. Mazliet vēlāk sākušās problēmas ar durvju slēdzenēm – tās vienkārši lūzušas.

Atbildētāja, lai risinātu problēmas ar durvīm un labāk izskaidrotu faktiskos apstākļus, sagatavojusi video, kas nosūtīts prasītājai. Tobrīd citi komunikācijas

veidi ar prasītāju bija nonākuši strupceļā. Prasītāja atteikusies novērst brāķi, jo gaidījusi no atbildētājas atlikušo samaksu, bet atbildētāja, apzinoties, ka

defekti, visticamāk, netiks novērsti, atteikusies maksāt pilnu summu par līgumam neatbilstošām un brāķētām durvīm. Tādējādi maksājums netiekot veikts

nevis atbildētājas kāda kavējuma dēļ, bet gan pašas prasītājas vainas dēļ, tai pašai neizpildot līguma prasības.

Līgumā noteikto maksājumu termiņa atlikšana notikusi saskaņoti ar prasītāju, tai akceptējot atbildētājas Garantijas vēstules par maksājumu

veikšanu līdz 2019.gada 30.novembrim un vēlāk līdz 20.decembrim. Šajā laikā atklāti durvju defekti jeb apslēpti trūkumi, kuri nebija fiksējami sākotnēji

pieņemot durvis un tie prasītājai, atbilstoši līgumam, esot jānovērš uz sava rēķina, lai uzskatītu, ka prasītāja ir pienācīgi izpildījusi līgumu. Tādējādi

atbildētāja uzskata, ka prasītāja pati nepilda 2019.gada 6.augusta līguma Nr.2019-38 1.1.punktu, kas noteic, ka izpildītājs apņemas par atlīdzību

izgatavot preces, kas definētas šī līguma Pielikumā Nr.1, un 7.3.punktu, kas noteic, ka izpildītājs garantē, ka preces pilnībā atbildīs visiem līguma

nosacījumiem, kvalitātes prasībām un Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Defekti netika konstatēti uzreiz pēc durvju saņemšanas un uzstādīšanas, jo durvis tika iegādātas nevis atbildētājas pašu lietošanai, bet gan pēc tās

pasūtītāja, renovējamas mājas īpašnieka, pieprasījuma. Atbildētāja šajā objektā /adrese/ veikusi ēkas renovācijas darbus. Bet nekavējoties pēc tam, kad

pasūtītājs bija informējis atbildētāju par defektiem, tā lūdza prasītāja defektus novērst.

Prasītāja kopš 2019.gada 30.septembra ir atteikusies novērst atklātos defektus un izpildīt pušu 2019.gada 6.augusta noslēgtā līguma Nr.2019-38

7.1.un 7.2.punktu prasības. Pie tam šajā laikā prasītājai norādīts, ka galīgā samaksa netiks veikta pirms netiks novērsti konstatētie defekti. Tā vietā

prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka viņiem atbildētāja nav atvedusi brāķētās slēdzenes vai durvis, kas ir absurda prasība, jo tikai konkrētajās

durvju ailēs ir redzams kā durvis veras un kas tajās ir labojams. Turklāt 2019.gada 6.augusta līgums Nr.2019-38 paredz to, ka prasītājai ir pienākums

novērst radušos defektus un nepilnības par saviem līdzekļiem. Tādējādi prasība atbildētājai kaut ko demontēt un vest ir ne vien neloģiska, bet arī

pretrunā ar līguma noteikumiem. Sākotnēji samaksas kavējums par saņemtajām durvīm bijis tādēļ, ka atbildētājas pasūtītājs neplānoti aizkavēja samaksu,

taču vēlāk atbildētāja samaksu neveica konstatēto defektu dēļ, kurus prasītāja nenovērš un prasītājai tas esot zināms. Atbildētāja uzskata, ka vēršanās

tiesā ir saistīta ar prasītājas iekšējo darba organizāciju konkrētajā pasūtījumā.

Tā kā prasītāja nav ilgstoši novērsusi piegādāto10 durvju defektus jeb trūkumus, atbildētāja ir vērsusies pie cita līdzīgu produktu piegādātāja SIA

“Žalūzijas”, ar lūgumu novērst durvju defektus. Tādējādi tieši prasītājas vainas dēļ, atbildētāja bija spiesta meklēt citu risinājumu, kā novērst prasītājas

piegādāto durvju defektus.

SIA “Žalūzijas”, novērtējot pasūtīto durvju defektus, ir sagatavojusi tāmi, kurā ir norādīts veicamo darbu apjoms un izmaksas, kas veido kopējo

summu 2358,47 EUR (bez pievienotās vērtības nodokļa – 1949,15 EUR).

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu, ar zaudējumu ir saprotams katrs mantiski vērtējams pametums un Civillikuma 1771.pants nosaka, ka

zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu.

Konkrētajā situācijā tas ir priekšā stāvošs zaudējums.

Atbildētāja aicina prasītāju steidzamā kārtā novērst durvju defektus vai atbilstoši samazināt lietas cenu saskaņā ar Civillikuma 1625.pantu, pretējā

gadījumā atbildētāja prasīs prasītājai atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

Ievērojot augstāk minēto atbildētāja lūdz tiesu prasību ierosinātajā tiesvedībā noraidīt.

2020.gada 11.augustā Vidzemes rajona tiesā saņemts prasības pieteikuma papildinājums.

Prasības pieteikuma papildinājumā norādīts, ka prasītāja vēlas papildināt prasības pieteikumu ar sekojošo:

Civillietas materiāliem pievienots starp prasītāju un atbildētāju 2019.gada 6.augustā noslēgtais uzņēmuma līgums Nr. 2019-38 .

Saskaņā ar līguma 1.2. punktu atbildētāja apņēmās pieņemt preci un par to samaksāt. Saskaņā ar līguma 2.1.punktu līguma summa noteikta

10 225 EUR, neieskaitot PVN.

Līguma 5.1. punktā bija paredzēts, ka atbildētājai bija jāsamaksā avanss – 50% apmērā no līguma summas, t.i. 5112,50 EUR.

Līguma 5.2. punktā bija noteikts, ka atbildētājai atlikušo līguma summu bija jāsamaksā piecu darba dienu laikā pēc gatavās preces saņemšanas,

saņemot no prasītājas rēķinu/pavadzīmi.

Saskaņā ar līguma 6.3. punktu atbildētājai bija jāmaksā līgumsods 0,1% apmērā no kavētā maksājuma par katru dienu, ja tiek kavēts līguma 5.2.

punktā paredzētais maksājums.

Saskaņā ar līguma Nr. 2019-38 6.4.punktu – par līgumsodu maksājumu izraksta atsevišķu rēķinu, kurš apmaksājams piecu darba dienu laikā no tā

saņemšanas brīža.

Prasītāja 07.04.2020. elektroniski nosūtījusi atbildētājai 07.04.2020. rēķinu Nr. P2020000028, kurā tika norādīts līgumsoda apmērs

599,26 EUR par laika periodu no 2019.gada 24.septembra līdz 2020.gada 7.aprīlim. Taču atbildētāja nav šo rēķinu apmaksājusi un nav sniegusi

nekādu atbildi. Pielikumā pievienots līgumsoda aprēķins par laika periodu no 2019.gada 24.septembra līdz 2020.gada 7.aprīlim.

Līdz prasības pieteikuma papildinājumu iesniegšanas dienai atbildētāja nav sazinājusies ar prasītāju, līgumsods nav samaksāts, tāpēc prasītājai ir

pamats celt prasību par līgumsoda 599,26 EUR piedziņu.

Prasītājai bija nepieciešama juridiskā konsultācija šajā lietā, bija nepieciešams sagatavot prasības pieteikumu, kā arī būs nepieciešams nodrošināt

juridisku palīdzību tiesas sēdē. Tāpēc prasītāja uzskata, ka prasības apmierināšanas gadījumā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.,44.pantu

prasītājai ir pamats lūgt tiesu piedzīt tās labā tiesāšanās izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus, kuru apmērs tiks precizēts lietas izskatīšanas

gaitā.

1. Piedzīt no SIA “BAZALTS” par labu SIA “ISG” līgumsodu 599,26 EUR, naudu pārskaitot uz SIA “ISG” kontu Nr.

LV86HABA0551036127671, AS Swedbank;

2. Noteikt SIA “ISG“ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% no simta gadā no nesamaksātās piedzenamās

summas;

3. Piedzīt no SIA “BAZALTS” par labu SIA “ISG” visus tiesāšanās un ar lietas vešanu saistītos izdevumus naudu pārskaitot uz SIA “ISG”

kontu Nr. LV86HABA0551036127671, AS Swedbank;

4. Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas;

5. Noteikt atbildētājai paskaidrojuma iesniegšanas termiņu – 15 dienas no prasības pieteikuma precizējumu nosūtīšanas dienas.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotās pārstāves iesniedza prasības pieteikuma papildinājumu, par līgumsoda pieaugumu 344,34 EUR apmērā, kopā

lūdzot piedzīt līgumsodu 943,44 EUR apmērā, uzturēja spēkā prasību precizētajā apmērā un papildus paskaidroja, ka prasītāja pēc pušu starpā

2019.gada 6.augustā noslēgtā uzņēmuma līguma izgatavoja atbildētājas pasūtītās metāla durvis un lūkas. 2019.gada 19.septembrī izgatavotās durvis tika

nodotas atbildētājai, kura tās pieņēma un nekādas pretenzijas neizteica.

Noslēgtais līgums paredzēja, ka 50% no nolīgtās summas jeb 5112,50 EUR bija jāsamaksā kā priekšapmaksa, bet atlikusī summa – 5112,50

EUR apmērā bija jāsamaksā piecu darba dienu laikā pēc preces saņemšanas.

Atbildētāja par preci ir samaksājusi daļēji – 3000 EUR. Nav samaksāti 2112,50 EUR. Atbildētāja nav samaksājusi arī līgumsodu par rēķina

samaksas kavējumu, par ko tika izrakstīti atsevišķi rēķini.

Atbildētāja vairākas reizes prasītājai aizbildinājās ar samaksas grūtībām, bet rakstveidā garantēja, ka pilnībā norēķināsies par piegādāto preci līdz

2019.gada 20.decembrim.

Iebildumi par it kā konstatētajiem defektiem prasītājas izgatavotajās durvīs (brāķis slēdzeņu mehānismos) tika paziņoti tikai 2020.gada februārī.

Prasītāja līdz šim no atbildētājas nav saņēmusi dokumentu, kurā būtu fiksēti konkrēti defekti tās izgatavotajās durvīs. Par durvju kvalitāti iebildumus

ir izteikusi tikai atbildētāja, bet neviena cita no būvniecība iesaistītajām personām.

2020.gada 4.jūnijā tika nofotografētas mājas /adrese/ durvis. Ir redzams, ka visas durvis, rokturi un slēdzenes, aizvērēji atrodas savās vietās.

Ja tiešām būtu konstatēti defekti durvju slēdzenēs, rokturos vai citās detaļās, prasītāja nekad nav atteikusies to nomainīt. Prasītāja nevar uzņemties

atbildību par durvju montāžas defektiem, jo durvis tika piegādātās nesaliktā veidā, to montāžu veica pati atbildētāja.

Atbildētājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2020.gada 17.septembrī tiesā saņemts atbildētājas lūgums izskatīt lietu bez tās pārstāvja

klātbūtnes tiesas sēdē. Atbildētāja norāda, ka prasību neatzīst un ir iesniegusi paskaidrojumu, kura saturs ir analoģisks 2020.gada 18.maijā tiesā

saņemto paskaidrojumu saturam (lietas 139.-142. lapa).

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu iespējams izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes

tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Uzklausījusi prasītājas pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma sekojošu iemeslu dēļ.

Lietā nav strīda par to, ka 2019.gada 6.augustā pušu starpā noslēgts uzņēmuma līgums Nr. 2019-38 (lietas 14.-16.lapa). Saskaņā ar

līguma 1.1. punktu atbildētāja kā pasūtītāja uzdeva, bet prasītāja apņēmās par atlīdzību izgatavot preces – dažādas metāla durvis un ugunsdrošās lūkas

(tāme 05/719 lietas 17.lapā). Līguma summa noteikta 10 225 EUR, neieskaitot PVN.

Līguma 5.1. punktā bija paredzēts, ka atbildētājai bija jāsamaksā avanss – 50% apmērā no līguma summas, t.i. 5112,50 EUR. Nav strīda par to,

ka prasītāja ir samaksājusi atbildētājai līgumā noteikto avansa summu (maksājuma uzdevums lietas 21.lapā).

Nav strīda par to, ka prasītāja piegādāja atbildētājai izgatavotās durvis, kā tas izriet no 2019.gada 18.septembra pavadzīmes Nr. ISG2019 1247

(lietas 19.-20.lapa), bet atbildētāja izgatavotās durvis pieņēma.

Saskaņā ar līguma 1.2. punktu atbildētāja apņēmās pieņemt preci un par to samaksāt. Pēc preces saņemšanas atbildētājai bija jāveic atlikušais

maksājums 5112,50 EUR apmērā. Līguma 5.2. punktā bija noteikts, ka atbildētājai atlikušo līguma summu bija jāsamaksā piecu darba dienu laikā pēc

gatavās preces saņemšanas, saņemot no prasītājas rēķinu/pavadzīmi.

Atbildētāja par izgatavoto preci ir veikusi četrus maksājumus kopā 8112,50 EUR apmērā – 2019.gada 23.augustā veikts avansa maksājums

5112,50 EUR, bet pēc preces saņemšanas – 2019.gada 14.novembrī, 6.,17.decembrī veikti maksājumi kopā par 3000 EUR (maksājuma uzdevumi

lietas 22.-24.lapā).

No minētā izriet, ka atbildētāja par prasītājas piegādāto preci ir norēķinājusies daļēji – nav samaksāts 2112,50 EUR (5112,50 EUR - 3000 EUR

= 2112,50 EUR).

Prasītāja ir cēlusi prasību pret atbildētāju par parāda (pamatsumma) 2112,50 EUR apmērā piedziņu par piegādātajām durvīm.

Atbildētāja norāda, ka daļa no piegādātajām durvīm, slēdzenēm un rokturiem ir ar defektiem, bet prasītāja atsakās novērst trūkumus, tāpēc tā

nepiekrīt veikt atlikušo samaksu par izgatavotajām un piegādātajām durvīm.

Prasītāja uzskata, ka atbildētāja ir pieņēmusi izgatavotās durvis, trūkumi, ja tādi ir, radušies montāžas laikā. Tāpēc atbildētājai ir pienākums

samaksāt visu atlikušo summu par izgatavotajām durvīm.

No minētā izriet, ka pušu starpā pastāv strīds par to, vai atbildētājai kā pasūtītājai ir tiesisks pienākums samaksāt prasītājai kā izpildītājai līgumā

noteikto atlikušo summu par izgatavotajām durvīm.

Civillikuma 2212.panta pirmajā daļā ir noteikts – ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem

un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasūtījumu, bet 2213.pants paredz, ka uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar

līgumu un jānodod pasūtītājam.

Civillikuma 2222.pants noteic, ka pasūtītāja jāpieņem no uzņēmēja tā izpildītais pasūtījums, pretējā gadījumā viņš atbild par visām nokavējuma

sekām. Šī paša panta otrajā daļā ir paredzēts – ja pasūtītājs ir pielīdzis sev vai kādam citam tiesības iepriekš pārbaudīt pasūtījumu, tad šis pārbaudījums

jāizdara.

Puses nolīgušas šādu preču pieņemšanas kārtību (Līguma 4.2. punkts) – pieņemot preces, pasūtītājs pārbauda to kvalitāti un atbilstību šī līguma

noteikumiem. Ja, pieņemot preces, pasūtītājs konstatē neatbilstību ar šī līguma pielikumos noteikto, vai ja pasūtītājam ir pretenzijas pret preču kvalitāti,

par to detalizēta pretenzija iesniedzama izpildītājam piecu dienu laikā no preču saņemšanas brīža.

Lietā nav strīda par to, ka līguma 4.2. punktā paredzēto pretenziju par izgatavoto durvju vai to detaļu neatbilstību ar šī līguma pielikumos noteikto,

vai pretenzijas pret preču kvalitāti atbildētāja prasītājai nav iesniegusi ne šajā punktā norādītājā termiņā, ne arī pēc tam.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts – katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savu prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Ja atbildētāja apgalvo, ka izgatavotās durvis bijušas ar defektiem, tai jāiesniedz pierādījumi saviem apgalvojumiem.

Attiecībā par durvju trūkumiem lietā iesniegti šādi dokumenti. Lietas 58.lapā atrodas atbildētājas 30.09.2019. elektroniskā pasta vēstule

prasītājai, kurā norādīts, ka vienām ārdurvīm vērtne ir līka, nepieguļ durvju aplodai. Visām durvīm eņģu pusē parastā durvju blīvgumija, nevis silikona

(..).

Lietas 28.lapā atrodas atbildētājas elektroniski parakstīta vēstule uz prasītājas 21.02.2020. pēdējo pirmstiesas brīdinājumu. Tajā norādīts –

objekta pasūtītājs un SIA “BAZALTS” konstatēja brāķi durvju slēdzeņu mehānismos, kā rezultātā slēdzenes nedarbojas un pasūtītājs nepieņem šos

darbus.

Citi dokumenti tiesā nav iesniegti. No minētajiem dokumentiem nav iespējams secināt, konkrēti cik un kādi defekti ir konstatēti izgatavotajās

durvīs, kāds speciālists to konstatējis un kādu iemeslu dēļ tie ir radušies – vai durvis ir izgatavotas ar trūkumiem, vai defekti ir radušies durvju montāžas

rezultātā.

Bez tam tiesa atzīst, ka atbildētāja bez tiesiska pamata atsakās maksāt par prasītājas izgatavotajām durvīm. Pušu noslēgtajā līgumā nav

paredzētas atbildētājas vienpusējas tiesības nemaksāt par izgatavoto preci, arī tajā gadījumā, ja tiktu konstatēti defekti.

Līguma 7.1. punktā ir paredzēts, ka izpildītājs garantē izgatavotu preču kvalitāti 24 (divdesmit četru) mēnešus no preču pavadzīmes abpusējas

parakstīšanas brīža, bet 7.2. punkts noteic, ka garantijas laikā izpildītājai ir pienākums novērst radušos defektus un nepilnības par saviem līdzekļiem, ja

tās ir radušās izpildītājs nekvalitatīva darba rezultātā vai izmantojot nekvalitatīvu materiālus un izejvielas, vai arī pieļauto tehnisko kļūdu rezultātā.

No minētā izriet, ka noteiktajā preču garantijas laikā prasītājai ir pienākums novērst defektus par saviem līdzekļiem, ja tās ir radušās izpildītājs

nekvalitatīva darba rezultātā vai izmantojot nekvalitatīvu materiālus un izejvielas, vai arī pieļauto tehnisko kļūdu rezultātā. Arī šajā gadījumā atbildētājai ir

jāiesniedz pierādījumi par konkrētiem durvju defektiem un šo defektu rašanos tieši prasītājas vainas dēļ.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja prasītājas izgatavotās durvis ir pieņēmusi un iestājas Civillikuma 2223.panta pirmajā daļā paredzētās sekas – tiklīdz

pasūtījums izpildīts un atzīts par labu esam, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa.

Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds 2112,50 EUR par izgatavotajām durvīm.

Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu kopā 943,60 EUR (lietas 124.-127., 145.-147.lapa).

Līgumsods aprēķināts saskaņā ar līguma 5.2. punktu, kur noteikts, ka atbildētājai atlikusī līguma summa bija jāsamaksā piecu darba dienu laikā

pēc gatavās preces saņemšanas, saņemot no prasītājas rēķinu/pavadzīmi. Saskaņā ar līguma 6.3. punktu atbildētājai jāmaksā līgumsods 0,1% apmērā no

kavētā maksājuma par katru dienu, ja tiek kavēts līguma 5.2. punktā paredzētais maksājums.

Saskaņā ar līguma Nr. 2019-38 6.4.punktu – par līgumsodu maksājumu izraksta atsevišķu rēķinu, kurš apmaksājams piecu darba dienu laikā no tā

saņemšanas brīža.

Prasītāja izrakstījusi un nosūtījusi atbildētājai rēķinus par līgumsodu – 2020.gada 7.aprīlī 599,26 EUR par periodu no 2019.gada 24.septembra

līdz 2020.gada 7.aprīlim (lietas 130., 131.lapa), 2020.gada 6.augustā 253,50 EUR par periodu no 2020.gada 8.aprīļa līdz 6.augustam (lietas

150.,151.lapa) un 2020.gada 16.septembrī 90,84 EUR par periodu no 2020.gada 7.augusta līdz 15.septembrim

(lietas 152.,153.lapa).

Civillikuma 1716.pantā ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). (..) Līgumsods par saistību pienācīgu neizpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs,

taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu – līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu – kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildījumu, ja tā tieši bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts

ne tik daudz par izpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Līguma 6.5.punktā paredzēts – šī līguma 6.3. un 6.4. punktā paredzētā līgumsoda kopējais apmērs par katru atsevišķu pārkāpumu nevar pārsniegt

10% no līguma summas. No minētā izriet, ka puses līgumā ir noteikušas līgumsoda apmēra ierobežojumu, t.i. līgumsods nevar būt lielāks par 10% no

līguma summas.

Atbilstoši līguma 2.1. punktam līguma summa ir 10 225 EUR. Attiecīgi līgumsoda apmērs nevar pārsniegt 1022,50 EUR un konkrētajā gadījumā

tas nav pārsniegts.

Līdz ar to prasītājas labā no atbildētājas piedzenams līgumsods 943,60 EUR.

Kopā prasītājas labā no atbildētājas piedzenami 3056,10 EUR.

Prasītāja lūgusi atzīt tiesības saņemt no atbildētājas 6% gadā no nesamaksātās piedzenamās summas par laika posmu līdz sprieduma izpildes dienai.

Civilprocesa likuma 195.pantā ir noteikts – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Latvijas Republikas Augstākas tiesas Civillietu departaments 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 norādījis arī, ka likumiskie

procenti līdz tiesas sprieduma izpildei pēc sava satura vairs nav prasījums par uzturlīdzekļu maksāšanas, kredīta neatdošanas, preču vai pakalpojumu

samaksas kavējuma sekām, bet gan prasījums sakarā ar tiesas sprieduma izpildīšanas kavējumu.

Līdz ar to nosakāmas prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no piedzītās summas 3056,10 EUR sākot ar šī sprieduma spēkā

stāšanās dienu pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecēšanas līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto ierobežojumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu – pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītāja ir cēlusi mantiska rakstura prasību, prasības summa ir 3056,10 EUR, par ko samaksājusi valsts nodevu 342,19 EUR + 64,58 EUR

+51,56 EUR, kopā 458,33 EUR (lietas 9.,128.,148. lapa).

Valsts nodeva samaksāta par sākotnējo prasību un iesniegtajiem prasības pieteikuma papildinājumiem par līgumsoda pieaugumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 1.punktam prasības summa prasībās par naudas piedziņu ir piedzenamā summa, t.i.

konkrētajā gadījumā parāda summa un līgumsods.

Līdz ar to, prasītājai, vairākas reizes iesniedzot prasības pieteikuma papildinājumus par līgumsoda pieaugumu, bija jāaprēķina kopējā prasības

summa un attiecīgi no šīs summas maksājamā nodeva.

No prasības summas 3056,10 EUR bija jāmaksā valsts nodeva 356,88 EUR. Tā kā prasība apmierināta pilnā apmērā, samaksātā valsts

nodeva 356,88 EUR piedzenama prasītājas labā.

Prasītājai ir tiesības pieprasīt atmaksāt pārmaksāto valsts nodevu Civilprocesa likuma 37.pantā noteiktajā kārtībā .

Par prasības nodrošināšanu samaksāta valsts nodeva 70 EUR (lietas 10.lapa). Tā kā prasība daļā par prasības nodrošinājumu apmierināta pilnībā,

tad valsts nodeva 70 EUR apmērā piedzenama no atbildētājas pilnā apmērā.

Prasītāja samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumu 5,37 EUR ( lietas 11.lapa).

Prasītāja lūdz piedzīt ar prasības nodrošināšanu saistītos izdevumus, kas samaksāti tiesas izpildītājai 3,63 EUR+86,52 EUR+3 EUR kopā

93,15 EUR (maksājuma uzdevumi lietas 166.-168.lapa).

Līdz ar to prasītājas labā no atbildētāja piedzenami tiesas izdevumi 525,40 EUR (356,88 EUR + 70 EUR + 5,37+ 93,15 EUR).

No lietas 169.-174. lapās esošajiem rēķiniem un maksājumus apliecinošajiem dokumentiem redzams, ka prasītājai radušies ar lietas vešanu

saistītie izdevumi 910 EUR apmērā par zvērinātas advokātes pakalpojumiem (orderis lietas 78.lapā)

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkta noteikumiem izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,

kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no

prasījumu apmierinātās daļas.

Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa noteic, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra, savukārt panta piektā daļa noteic, ka tiesa var

noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar

lietu saistītos apstākļus, it īpaši – lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek

izskatīta.

Izvērtējot lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, to, ka lieta tika izskatīta divās tiesas sēdēs, ievērojot samērīguma un taisnīguma principu, tiesa

atzīst, ka no atbildētājas piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi 458,42 EUR (30% no 3056,10 EUR = 916,83 EUR, bet 50% no 916,83 EUR =

458,42 EUR).

Kopā no atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesāšanās izdevumi 983,82 EUR apmērā.

Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī nosakāms šī

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

Apmierināt SIA “ISG” prasību pret SIA “BAZALTS” par parāda piedziņu.

Piedzīt no SIA “BAZALTS”, reģistrācijas Nr. 44103000378, juridiskā adrese: Stacijas laukums 7, Valmiera, par labu SIA “ISG”, reģistrācijas

Nr.40103646387, juridiskā adrese: Baldones iela 1, Rīga, parādu 3056,10 EUR (trīs tūkstoši piecdesmit seši euro 10 centi), tajā skaitā, pamatparādu

2112,50 EUR (divi tūkstoši viens simts divpadsmit euro 50 centi), līgumsodu 943,60 EUR (deviņi simti četrdesmit trīs euro 60 centi), kā arī tiesāšanās

izdevumus 983,82 EUR (deviņi simti astoņdesmit trīs euro 82 centi), tajā skaitā, valsts nodeva 426,88 EUR (četri simti divdesmit seši euro 88 centi) un

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 98,52 EUR (deviņdesmit astoņi euro 52 centi), ar lietas vešanu saistītos izdevumus 458,42 EUR (četri simti

piecdesmit astoņi euro 42 EUR).

Atzīt SIA “ISG”, reģistrācijas Nr. 40103646387, tiesības saņemt no SIA “BAZALTS”, reģistrācijas Nr. 44103000378 6% (sešus procentus)

gadā no piedzītās summas 3056,10 EUR (trīs tūkstoši piecdesmit seši euro 10 centi) no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz sprieduma pilnīgai

izpildei, ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteiktos procentu ierobežojumus.

Piedzītās summas iemaksājamas prasītājas norēķinu kontā Nr.LV86HABA0551036127671, AS “Swedbank”.

Noteikt SIA “BAZALTS” sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums sastādīts 2020.gada 9.oktobrī.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Vidzemes rajona tiesā (Alūksnē).

Tiesnese I.Puriņa