Court convicts defendant of administrative offense for resisting police and imposes fine for drunk driving.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court found the defendant guilty of an administrative offense under Article 175 of the Administrative Offences Code for resisting police officers and attempted escape. Evidence included a police protocol, witness statements, and breathalyzer results showing high alcohol concentration. The court upheld the conviction and imposed a €50 fine, noting the offense was aggravated by the defendant's prior administrative record and intoxication.
Regesto Legislator
Generato dall'IALatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pants; 34.pants: The court established that objective proof of resisting law enforcement during duty execution constitutes a valid administrative offense, with liability enhanced by prior records and intoxication.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. 1-0534-20/38
ECLI:LV:RVPT:2020:0924.130053420.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020.gada 24.septembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,
tiesnese Linda Dīzenberga,
izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības
pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.
Aprakstošā daļa
2020.gada 13.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kārtības policijas vecākā inspektore Agnita Dreiblathena
sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC102305 par to, ka 2020.gada 17.jūnijā plkst.22.15 /adrese/, kāpņu telpā /pers. A/ sāka grūstīt
policijas darbiniekus, kā arī mēģināja izrauties no satvēriena, cenšoties iesist policijas darbiniekam pildot dienesta pienākumus, nepakļāvās policijas
darbinieku likumīgajām prasībām. Pret /pers.A/ tika pielietoti cīņu paņēmieni – noguldīts uz kāpņu telpas grīdas un administratīvi aizturēts. /pers. A/
konstatēta alkohola koncentrācijas izelpā 3,41 promiles un 3,87 promiles.
Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 175. pantā.
Lietas dalībnieki informēti par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu rakstveida procesā, kā arī par tiesībām iesniegt paskaidrojumus, pieteikt
noraidījumu, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.
Noraidījums tiesnesei nav pieteikts, paskaidrojumi, lūgumi un pieteikumi tiesā nav iesniegti.
Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie
administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 175.panta.
Motīvu daļa
Latvijas APK 175.pants noteic, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai
zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, - uzliek
naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Saskaņā ar likuma “Par policiju” 12.panta noteikumiem policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir
tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi [..].
Tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas APK 175.panta ir
pierādīta ar:
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC102305 (lietas 4.lapa);
ar policijas darbinieku ziņojumiem, no kuriem izriet, ka 2020.gada 17.jūnijā saņēma izsaukumu uz adresi /adrese A/, kur norisinājās ģimenes
konflikts. Ierodoties norādītajā adresē policijas darbinieki satika izsaucēju /pers. B/, kura norādīja uz savu dēlu – /pers. A/, kurš viņu esot sitis, un viņa
vēlas griezties policijā ar iesniegumu. /pers. A/ tika paskaidrots, ka sakarā ar minētajiem apstākļiem viņš tiek aizturēts un nogādāts uz policijas iecirkni.
Izejot no dzīvokļa, kāpņu telpā, aizturētā persona sāka uzvesties agresīvi, centās iekļūt atpakaļ dzīvokli, taču policijas darbinieks viņu satvēra aiz rokas un
neļāva to izdarīt. Pēc kā aizturētā persona centās izrauties no satvēriena, grūstīja policijas darbinieku un mēģināja viņam iesist. Pēc kā tika pieņemts
lēmums pielietot speciālu cīņas paņēmienu, aizturētā persona tika noguldīta uz grīdas, un viņam tika uzlikti roku dzelži (lietas 7-8.lapa);
ar aizturēšanas protokolu (lietas 9.lapa);
ar personas pārbaudes protokolu Nr.52, no kura izriet, ka /pers. A/ ir konstatēta alkohola koncentrācija izelpā 3,41 promiles, atkārtotā pārbaudē
3,87 promiles (lietas 10-12.lapa).
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā 2006.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr.SKA-454/2006 atzina par pareizu
viedokli, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš ir izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda
(sk. Austākas tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 14.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-454/2006 10.punktu).
Šis apgalvojums atbilst arī likuma “Par policiju” 22.panta pirmajai un trešajai daļai, kurā noteikts, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un
likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas
darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma [..]. Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas
pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
No minētā panta izriet prezumpcija, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums vai prasība, ko viņš izdevis, pildot dienesta vai sabiedriskās kārtības
sargāšanas pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas acīmredzami nav pretlikumīgs.
Likuma “Par policiju” 12.panta pirmās daļas 7.punkts noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta
kompetencei, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu vai
administratīvo pārkāpumu izdarīšanu.
Tiesa atzīst, ka policijas darbinieku prasība /pers. A/ doties uz policijas iecirkni un nepretoties aizturēšanai, bija likumīga. Tas apstiprinās ar lietā
esošajiem pierādījumiem, proti, protokolu, policijas darbinieku ziņojumiem.
Jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas
nav acīmredzami pretlikumīgs. Savukārt, rīkojuma pretlikumīguma acīmredzamībai jāpamatojas uz tādu objektīvu apstākli, kas nosakāms uzreiz, proti,
kurš būtu pretlikumīgs jebkuros apstākļos, nevis uz personas subjektīvo attieksmi pret policijas rīkojumu. Tiesa lietā nav konstatējusi apstākļus, kas
norādītu uz acīmredzamām pretlikumībām policijas darbinieku rīcībā.
Lietā nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti, vai liecinātu par viņu ieinteresētību lietas iznākumā
personisku motīvu dēļ, vai kļūdām attiecībā uz viņu izklāstītajiem faktiem dienesta ziņojumā.
Tādējādi tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka konkrētajos lietas apstākļos, policijas darbiniekiem, pildot dienesta pienākumus, bija pamats /pers. A/
aizturēt, savukārt /pers. A/ bija pienākums policijas darbinieku likumīgajām prasībām pakļauties.
Tādējādi tiesa atzīst, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts
administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Nosakot sodu saskaņā ar Latvijas APK 32.panta otro daļu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs – izdarītais pārkāpums vērsts pret
noteikto pārvaldes kārtību, pārkāpēja personība – agrāk administratīvi sodīts, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis – nav zināms.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu tiesa nekonstatē pie atbildības saucamās personas atbildības mīkstinošus apstākļus.
Atbilstoši Latvijas APK 34.pantam pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka pārkāpums
izdarīts alkoholisko dzērienu iespaidā.
Ņemot vērā minētos apstākļus un administratīvā soda mērķi, /pers. A/ sods nosakāms naudas soda veidā Latvijas APK 175.panta sankcijas
ietvaros, pietuvinot soda minimālai robežai.
Latvijas APK 299.panta pirmā daļa noteic, ka pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam
izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas,
kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.
Latvijas APK 258.panta trešā daļa nosaka, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas
saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto, un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantu, 289.13 pantu, 289.16 pantu tiesa
nosprieda
atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 175.pantā, un sodīt ar naudas sodu 50 (piecdesmit) euro apmērā.
Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts
Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.130 0534 20. Pēc naudas soda nomaksas, nekavējoties kvīti
iesniegt tiesā.
Piedzīt no /pers. A/ par labu Valsts policijai izdevumus 15,65 euro apmērā par pārbaudi alkohola koncentrācijas konstatēšanai, nosakot labprātīgi
segt izdevumus 30 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā šādā kontā – saņēmējs: Valsts policija, reģistrācijas Nr.90000099040, bankas kods:
TRELLV22, konta Nr.LV96TREL2140091033000, iemaksas mērķis: /pers. A/, personas kods /personas kods/, 2020.gada 13.augusta administratīvā
pārkāpuma protokols Nr.PC102305.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 24.septembrī.
Tiesnese Linda Dīzenberga