Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420325614 / SKA-0326-17 ECLI:LV:AT:2017:1228.A420325614.2.S Generato dall'IA

Court dismisses public procurement appeal for unclear evaluation criteria and undisclosed scoring factors.

Numero d'incarto A420325614 / SKA-0326-17
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Supreme Court of Latvia dismissed the procurement authority's appeal against a lower court ruling that declared a tender decision invalid. The authority argued that evaluation criteria P2 and P3 were vague, while the court found the authority had implicitly used the number of service descriptions as a scoring factor not explicitly stated in the tender documents. Consequently, the court held that the evaluation process violated the principle of transparency and fairness under the Public Procurement Law.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Public Procurement Law s. 8.2; s. 2: The procurement authority must establish clear and unambiguous evaluation criteria for all bidders at the outset; failure to do so or reliance on undisclosed factors renders the evaluation procedure invalid.

Parole chiave

Generato dall'IA
public procurement law evaluation criteria transparency principle tender decision administrative review

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Public Procurement Law s. 8.2
Public Procurement Law s. 2
Administrative Procedure Law s. 348
Administrative Procedure Law s. 351

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

ECLI:LV:AT:2017:1228.A420325614.2.S

Lieta Nr. A420325614

SKA?326/2017

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

SPRIEDUMS

Rīgā 2017.gada 28.decembrī

Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Rudīte Vīduša

tiesnese Anita Kovaļevska

tiesnese Veronika Krūmiņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Balto Link” pieteikumu par Jelgavas novada pašvaldības

iepirkumu komisijas 2014.gada 18.jūnija lēmuma (iepirkuma komisijas sēdes protokols Nr. 4) atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar Jelgavas novada

domes kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 28.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Jelgavas novada pašvaldība (turpmāk – pasūtītāja) Publisko iepirkumu likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017.gada 28.februārim) 8.2pantā

noteiktajā kārtībā rīkoja publisko iepirkumu apdrošināšanas brokeru pakalpojumu iegādei uz diviem gadiem. Ar pasūtītājas 2014.gada 18.jūnija lēmumu

(iepirkuma komisijas sēdes protokols Nr. 4) līguma slēgšanas tiesības piešķirtas SIA „IIzi Brokers”.

Pieteicēja SIA „Balto Link” pārsūdzēja pasūtītājas lēmumu, norādot citastarp to, ka nolikumā iekļautie saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma

noteikšanas kritēriji „P2” un „P3” ir neskaidri un subjektīvi un ka pasūtītāja piedāvājumu novērtēšanā nav ievērojusi publisko iepirkumu principus, jo par

vienādiem vai līdzīgiem piedāvājumu nosacījumiem pretendentiem piešķīrusi atšķirīgu punktu skaitu.

[2] Administratīvā rajona tiesa ar 2016.gada 28.februāra spriedumu pieteikumu apmierināja, pamatojot spriedumu ar turpmāk minētajiem

argumentiem.

[2.1] Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 8. 2panta trešajai un devītajai daļai pasūtītājai nolikumā bija jānosaka skaidras un nepārprotamas

prasības attiecībā uz pretendentiem un iepirkuma priekšmetu, jānorāda kritēriji, kas tiks ņemti vērā, lai izvēlētos visizdevīgāko piedāvājumu, un uzvarētājs

jāizraugās atbilstoši nolikumā noteiktajām prasībām un kritērijiem.

[2.2] Kā pretendentu izvēles kritērijs noteikts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums.

Atbilstoši nolikuma 7.3.4.1.apakšpunktam piedāvājumu vērtēšanas kritērijs „P1” ir pretendenta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisē

paredzētais pašrisks. Par to paredzēts piešķirt maksimums 40 punktus. Savukārt kritēriji „P2” un „P3” ir pretendenta apdrošināšanas starpniecības

pakalpojumu piedāvājums attiecīgi līdz apdrošināšanas līgumu noslēgšanai un pēc līgumu noslēgšanas līdz līgumu termiņa beigām. Šajos kritērijos

paredzēts izvērtēt pretendentu piedāvāto pakalpojumu aprakstus, piešķirot maksimālo punktu skaitu (30 punktus katrā kritērijā) pretendentam, kurš

nodrošinās plašāko un profesionālāko apkalpošanu konkrētajā posmā atbilstoši tehniskās specifikācijas prasībām un kura piedāvātie pakalpojumi

vispilnīgāk atbildīs un (vai) kvalitatīvi paplašinās pasūtītājas definētajām vajadzībām nepieciešamo pakalpojumu klāstu. Tehniskās specifikācijas 3.punktā

norādīti 13 pasūtītājai nepieciešamie apdrošināšanas brokera pakalpojumi.

Pasūtītāja norādījusi, ka minētie kritēriji izveidoti, lai novērtētu pretendentu piedāvājumu kvalitātes raksturojumu konkrētajā līguma izpildes posmā.

Pasūtītājai neesot zināmas visu ieinteresēto pretendentu iespējas, tāpēc katra pretendenta individualizētais pakalpojumu piedāvājums tiks vērtēts, cerot,

ka iepirkumā piedalīsies pretendenti, kas spēj sniegt ne tikai minimālajām prasībām atbilstošāko, bet arī plašāku piedāvājumu par specifikācijās noteikto.

Tātad vienīgais pasūtītājas izvirzītais vērtēšanas kritērijs ir „vispilnīgāk atbildīs un/vai kvalitatīvi paplašinās definētās vajadzības”, kuram piešķirams

ievērojamākais punktu skaits (60 punkti no 100). Nenorādot paplašinājumā ietvertos vērtējamos pakalpojumus un nenorādot, kas tiks vērtēts, kādā

veidā un apmērā tiks vērtēts, tiek pilnībā ignorēti Publisko iepirkumu likuma 2.pantā norādītie mērķi. Netiek nodrošināts iepirkuma procedūras atklātums,

līdz ar to radot potenciālu apdraudējumu piegādātāju brīvai konkurencei, kā arī vienlīdzīgai un taisnīgai attieksmei pret tiem.

[2.3] No iepirkuma dokumentiem izriet, ka piedāvājumi faktiski tika novērtēti pēc kritērija „apdrošināšanas brokera īpaši nozīmīgi (problēmu)

risinājumi”, kas nav definēts nolikumā, un novērtējums veikts pēc nolikumā nedefinētas metodoloģijas. Turklāt nav saprotams, ko pasūtītāja uzskatījusi

par īpaši nozīmīgu (problēmu) risinājumu, jo punkti piešķirti par tādiem pakalpojumiem, piemēram, par darbinieku konsultēšanu par jebkura veida

apdrošināšanu, kas neattiecas uz iepirkuma priekšmetu, proti, veselības un īpašuma apdrošināšanu. Tādējādi pasūtītāja nav ievērojusi arī Publisko

iepirkumu likuma 8.2panta devīto daļu.

[3] Pasūtītāja par tiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, norādot turpmāk minētos apsvērumus.

[3.1] Tiesa nepareizi interpretējusi Publisko iepirkumu likuma 2.pantu kopsakarā ar likuma 8.2pantu. Likuma 8.2pants neparedz speciālus

nosacījumus attiecībā uz vērtēšanas kritēriju vai vērtēšanas metodoloģijas definēšanu, ciktāl tie nav pretrunā ar panta trešajā daļā noteikto. Likumdevējs

8.2pants kārtībā veiktajos iepirkumos ir piešķīris pasūtītājam lielāku izvēles brīvību.

[3.2] Tiesa nav konstatējusi apstākļus, kas liecinātu, ka ar nolikuma prasībām nav ievēroti publisko iepirkumu principi. Nav konstatēts, ka prasības

slēptas no pretendentiem vai ka ir pieļauti iepirkuma izziņošanas pārkāpumi. Nav arī konstatēts, ka kāds no pretendentiem nepamatotu prasību vai

kritēriju dēļ būtu nostādīts labākā situācijā.

[4] Pieteicēja paskaidrojumos kasācijas sūdzību neatzīst un norāda, ka pretēji Publisko iepirkumu likuma 46.pantam iepirkumā nebija noteikta

vērtēšanas kārtība un metodoloģija. Pieteicēja arī norāda, ka pretēji kasācijas sūdzībā minētajam tiesa ir konstatējusi likuma 2.panta pārkāpumu, jo

pasūtītāja nav definējusi vērtēšanas kritērijus un nav norādījusi, kādā veidā tiks vērtēti piedāvājumos ietvertie pakalpojumi.

Motīvu daļa

[5] Lietā nav strīda par to, ka konkrētais iepirkums bija veicams Publisko iepirkumu likuma 8.2pantā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.2panta trešo daļu iepirkuma komisija nosaka pamatotas un objektīvas prasības attiecībā uz pretendentiem

un iepirkuma priekšmetu, nodrošinot, ka minētās prasības nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā. Iepirkuma komisija arī nosaka

kritērijus, ko ņems vērā, lai no prasībām atbilstošajiem piedāvājumiem izvēlētos visizdevīgāko piedāvājumu. Likuma 8.2panta devītās daļas pirmais un

otrais teikums noteic, ka pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām iepirkuma komisija izvērtē iesniegtos piedāvājumus un izvēlas vienu vai vairākus

piedāvājumus; iepirkuma komisija par uzvarētāju iepirkumā atzīst pretendentu, kurš izraudzīts atbilstoši noteiktajām prasībām un kritērijiem un nav

izslēdzams no dalības iepirkumā saskaņā ar šā panta piekto daļu.

Sīkāks regulējums attiecībā uz to, kā iepirkuma dokumentos nosakāmi izdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriji un kā jāveic piedāvājumu

novērtēšana un salīdzināšana, minētajā pantā nav ietverts.

Pieteicēja atsaucas uz Publisko iepirkumu likuma 46.pantu. Minētā panta trešajā daļā reglamentēts, kā nosakāmi piedāvājumu vērtēšanas kritēriji

un novērtēšanas kārtība, taču minētā norma nav piemērojama iepirkumiem, kas veikti saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.2pantu.

[7] Likumdevējs t.s. mazos iepirkumus jeb Publisko iepirkumu likuma 8.2pantā noteiktajā kārtībā rīkotos iepirkumus izšķīries neregulēt tik

detalizēti, kā iepirkumus, kas tiek veikti par lielākām summām. Līdz ar to var piekrist pasūtītājai, ka šajos iepirkumos pasūtītājiem ir atstāta salīdzinoši

lielāka izvēles brīvība, ko un kā noteikt piedāvājumā. Tomēr jāņem vērā, ka uz Publisko iepirkumu likuma 8. 2pantā noteiktajā kārtībā veiktajiem

iepirkumiem jebkurā gadījumā attiecas visi no Publisko iepirkumu likuma 2.panta izrietošie pamatprincipi. Tādējādi, nosakot kritērijus Publisko iepirkumu

likuma 8.2pantā noteiktajā kārtībā veiktā iepirkumā, ir ievērojams atklātības princips, nedrīkst tikt ierobežota piegādātāju brīva konkurence, kā arī ir

nodrošināma vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret piegādātājiem, izmantojot efektīvi valsts un pašvaldību līdzekļus un maksimāli samazinot pasūtītāja

risku.

Eiropas Savienības Tiesa, aplūkojot šos principus saistībā ar piedāvājumu novērtēšanu, ir atzinusi, ka vienlīdzīgas attieksmes princips un

pārskatāmības pienākums nozīmē, ka pretendentiem ir jābūt vienlīdzīgā situācijā gan brīdī, kad tie sagatavo savus piedāvājumus, gan brīdī, kad šos

piedāvājumus izvērtē līgumslēdzēja iestāde. Publiskā iepirkuma līguma priekšmets un piešķiršanas kritēriji ir skaidri jānosaka jau publiskā iepirkuma

procedūras sākumā, un līgumslēdzēja iestāde nevar piemērot piešķiršanas kritērijiem tādus apakškritērijus, kas iepriekš nav darīti zināmi pretendentiem.

Tāpat arī līgumslēdzējai iestādei ir pienākums vienādi interpretēt piešķiršanas kritērijus visas procedūras laikā (Eiropas Savienības Tiesas 2016.gada

14.jūlija sprieduma lietā TNS Dimarso, C-6/15, ECLI:EU:C:2016:555, 22. un 23.punkts).

Tātad tiesai, konstatējot, ka vērtēšanas kritēriji nav noteikti procedūras sākumā, ja tie nav skaidri vai ir mainīti procedūras gaitā, ir pamats atzīt

iepirkuma rezultātus par prettiesiskiem.

Pirmās instances tiesa šajā lietā konstatējusi, ka no nolikuma nav saprotams, kas un kā tiks vērtēts saistībā ar pasūtītājas definēto vajadzību

paplašināšanu. Turklāt tiesa arī konstatējusi, ka pasūtītāja piedāvājumus faktiski novērtējusi pēc citiem, sākotnēji neminētiem kritērijiem. Šādi apstākļi var

būt pamats procedūrā pieļautu publisko iepirkumu principu pārkāpumu konstatēšanai. Līdz ar to ir noraidāms pasūtītājas kasācijas sūdzības arguments,

ka tiesa nav konstatējusi tādus apstākļus, kas varētu norādīt uz publisko iepirkumu principu pārkāpumiem.

[8] Pasūtītāja uzskata, ka tiesa nepareizi interpretējusi Publisko iepirkumu likuma 2.pantu kontekstā ar likuma 8.2panta jēgu un mērķi, un

nepamatoti izvēlējusies piemērot visstingrākās prasības pret pasūtītāju, kas izriet no tiesību normām, kas neattiecas uz konkrēto iepirkumu.

Augstākā tiesa šādam apgalvojumam nevar piekrist. Pirmās instances tiesa nav piemērojusi citas Publisko iepirkumu likuma normas, kā vien tās,

kas izriet no likuma 8.2panta, un principus, kas izriet no likuma 2.panta. Publisko iepirkumu principu izpratni un piemērošanu neietekmē tas, kādā kārtībā

tiek veikts konkrētais iepirkums. Citiem vārdiem, tas, ka uz konkrēto iepirkumu attiecas likuma 8.2pantā noteiktā kārtība, nenozīmē, ka šā iepirkuma

kontekstā citādāk uztverami publisko iepirkumu principi. Līdz ar to pasūtītājas pārmetums, ka tiesa nav pareizi interpretējusi likuma 2.pantu (nav to

interpretējusi kopsakarā ar 8.2pantu) ir noraidāms.

[9] Nolikumā attiecībā uz strīdus kritērijiem noteikts, ka tiks vērtēts pretendenta apdrošināšanas starpniecības pakalpojumu piedāvājums līdz

apdrošināšanas līgumu noslēgšanai (kritērijs „P2”) un pēc apdrošināšanas līgumu noslēgšanas (kritērijs „P3”). Nolikumā norādīts, ka iepirkuma komisijas

locekļi salīdzina un izvērtē pretendentu piedāvāto pakalpojumu aprakstus, piešķirot lielāko punktu skaitu pretendentam, kurš nodrošinās plašāko un

profesionālāko apkalpošanu konkrētajā posmā atbilstoši tehniskās specifikācijas prasībām, un kura piedāvātie pakalpojumi vispilnīgāk atbildīs un/vai

kvalitatīvi paplašinās pasūtītāja definētajām vajadzībām nepieciešamo pakalpojumu klāstu.

Pirmās instances tiesa secinājusi, ka pēc būtības vienīgais vērtēšanas kritērijs ir „vispilnīgāk atbildīs un/vai kvalitatīvi paplašinās definētās

vajadzības”, taču formāli tam nevar piekrist. Pasūtītāja paredzējusi vērtēt arī piedāvāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisē paredzēto pašrisku

(kritērijs „P1”).

Vienlaikus jāņem vērā, ka strīdus kritērijiem ir ievērojams īpatsvars kopvērtējumā, proti, par to izpildi kopā paredzēts piešķirt maksimums 60

punktus no kopējā maksimālā punktu skaita – 100. Augstākā tiesa iepriekš citā lietā punktu skaitam piešķīrusi būtisku nozīmi, norādot, ka prasība pēc

skaidrības un iespējami lielas precizitātes noteiktajos kritērijos ir jo svarīgāka gadījumā, ja strīdīgā kritērija vērtējumam tā relatīvās nozīmes kopējā

punktu skaitā dēļ var būt izšķiroša nozīme līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā. Citiem vārdiem, jo lielāks svars ir kādam kritērijam, jo skaidrāk definētam

tam jābūt (Augstākās tiesas 2015.gada 2.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-52/15 (A420602012) 9.punkts).

Bez ievērības nevar atstāt arī to, ka pretendenti šajā iepirkumā vispār nekonkurē ar cenu. Proti, pasūtītāja ir noteikusi maksimālo pieļaujamo

līgumcenu – 41 999,99 euro – un nav paredzējusi salīdzināt un vērtēt pretendentu piedāvātās cenas. (Šajā sakarā papildus jāatzīmē, ka gan cenas

apmērs, kas noteikts tieši par vienu centu mazāks, nekā summa, kuru līgumcenai sasniedzot, būtu jāpiemēro standarta iepirkuma procedūras, gan arī

piedāvātās cenas neņemšana vērā rada iespaidu, ka pasūtītāja nav reāli izsvērusi ne savas vajadzības, ne arī finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu, un

paredzamā līgumcena noteikta, lai varētu piemērot salīdzinoši vienkāršāku iepirkuma procedūru, nevis procedūra izvēlēta atkarībā no līgumcenas).

Šādos apstākļos, ņemot vērā kritēriju un piedāvājumu vērtēšanas formulējumu nolikumā, pretendentiem objektīvi var būt neiespējami saprast, kādi

varētu būt tie pakalpojumu aspekti, ar kuriem tie savstarpēji konkurēs, un tieši šos neparedzamos aspektus plānots vērtēt ar ievērojamu punktu skaitu.

Nav saprotams, ko pati pasūtītāja domā ar „vajadzību kvalitatīvu paplašinājumu”, kā to objektīvi varētu novērtēt un cik tālu šim paplašinājumam

pieļaujams sniegties. Līdz ar to pirmās instances tiesas secinājums, ka nolikuma noteikumi attiecībā uz piedāvājumu novērtēšanu nav noteikti atbilstoši

publisko iepirkumu principiem.

[10] Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka pasūtītāja piedāvājumu novērtēšanas gaitā faktiski izvirzījusi jaunu vērtēšanas kritēriju, kas sākotnēji

nav bijis norādīts iepirkuma dokumentos. Piedāvājumu vērtēšanas tabulas virsrakstā norādīts: „Piedāvātie apdrošināšanas brokera īpaši nozīmīgi

(problēmu) risinājumi”. Šis virsraksts varētu norādīt uz sākotnēji neminēta kritērija izvirzīšanu, kā secinājusi pirmās instances tiesa, tomēr, vērīgi

ieskatoties vērtēšanas dokumentos, nav viennozīmīgi secināms, vai minētajam tabulas nosaukumam vispār ir bijusi kāda nozīme piedāvājumu

salīdzināšanā.

Vērtēšanas tabula veidota tādējādi, ka iepretim katram tehniskajā specifikācijā minētam pakalpojumam norādīts katra pretendenta piedāvājumā

sniegtais šī pakalpojuma apraksts. Tabulas beigās norādīts kopējais katra pretendenta piedāvāto pakalpojumu skaits. Atsevišķā tabulā norādīti iepirkuma

komisijas locekļu vērtējumi punktos attiecībā uz katra pretendenta piedāvājumu.

Piemēram, atbilstoši tehniskās specifikācijas 3.7.apakšpunktam pasūtītājai nepieciešams, lai pakalpojumu sniedzējs sagatavo apdrošināšanas

iepirkuma dokumentāciju atbilstoši pasūtītājas prasībām un nosacījumiem pasūtītājas norādītajā termiņā. Vērtēšanas tabulā atspoguļoti pretendentu

piedāvājumos ietvertie apraksti attiecībā uz šī pakalpojuma sniegšanu. Tā SIA „IIzi Brokers” piedāvājumā norādīts, ka pēc iespējas vairāk ārvalstu

apdrošinātāju varētu iesniegt savus piedāvājumus. Tāpat norādīts, ka vērtēšanas kritēriji varētu tikt izteikti matemātiski, lai minimizētu subjektīva

vērtējuma risku. Savukārt pieteicējas piedāvājumā norādīts, ka pakalpojums tiks veikts piecās darba dienās.

Tehniskās specifikācijas 3.3.apakšpunktā norādīts, ka pasūtītājai ir nepieciešama tās ar apdrošināšanu saistīto vēlmju un vajadzību apzināšana.

Vērtēšanas tabulā atspoguļotas pretendentu piedāvājumos iekļautās norādes, ka šī pakalpojuma sniegšanai tiks veiktas atbildīgo darbinieku aptaujas

Augstākā tiesa no minētajiem piemēriem secina, ka vērtēšanas tabulā ietvertā un rezultātu noteikšanā vērā ņemtā informācija no pretendentu

piedāvājumiem ir vienīgi vispārīgs apraksts attiecībā uz to, kā pretendenti plāno sniegt pasūtītājai nepieciešamos tehniskajās specifikācijās norādītos

pakalpojumu. Šie apraksti objektīvi nav uztverami kā patstāvīgi pakalpojumi (ko, iespējams, pasūtītāja varētu vērtēt kā pakalpojumu klāsta

paplašinājumu) vai kā īpaši nozīmīgi problēmu atrisinājumi (kā norādīts tabulas virsrakstā). Ņemot vērā vērtēšanas tabulā ietvertos pakalpojumu

aprakstus kopsakarā ar tabulas beigās norādītajiem skaitļiem, rodas iespaids, ka pasūtītāja ir saskaitījusi katra pretendenta piedāvājumā norādītos

aprakstus (to daudzumu) un atkarībā no tā piešķīrusi punktus, taču arī šāds kritērijs – pakalpojumu sniegšanas apraksta plašums – iepirkuma

dokumentos sākotnēji nebija norādīts un līdz ar to nevarēja tikt izmantots piedāvājumu novērtēšanā.

Turklāt apstāklis, ka pasūtītāja galu galā vadījusies pēc sākotnēji neminētiem kritērijiem, vēl vairāk apstiprina tiesas viedokli, ka nolikumā noteiktie

kritēriji un piedāvājumu novērtēšanas kārtība ir pārlieku nekonkrēta, proti, pēc tiem piedāvājumus nevarēja objektīvi novērtēt un salīdzināt.

[11] Apkopojot minēto, pasūtītāja procedūras sākumā nav noteikusi visiem pretendentiem skaidrus un saprotamus vērtēšanas kritērijus (tie bijuši

nekonkrēti) un piedāvājumu novērtēšanas gaitā vadījusies no vēl citiem, sākotnēji neminētiem kritērijiem. Tādējādi pirmās instances tiesas secinājums, ka

pasūtītāja nav ievērojusi Publisko iepirkumu likuma 8.2panta devīto daļu un Publisko iepirkumu likuma 2.pantā minētos principus, ir pareizs. Lietā nav

saskatāmi pasūtītājas kasācijas sūdzībā norādītie tiesību normu pārkāpumi. Tādēļ pirmās instances tiesas spriedums ir atstājams negrozīts, bet pasūtītājas

kasācijas sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta pirmās daļas 1.punktu un 351.pantu, Augstākā tiesa

nosprieda

Atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 28.februāra spriedumu, bet Jelgavas novada domes kasācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese R.Vīduša

Tiesnese A.Kovaļevska

Tiesnese V.Krūmiņa