Court convicts defendant for refusing police orders while drunk and orders fine plus test costs.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of an administrative offense for refusing police orders while intoxicated and imposed a 50 euro fine. The defendant argued that police officers used excessive force and special equipment to detain his friend, but the court found no mitigating circumstances. Consequently, the court ruled that the defendant must pay the fine and cover the 15.65 euro cost of the breathalyzer test.
Regesto Legislator
Generato dall'IALatvijas APK 175.pants; Latvijas APK 258.pants; Ministru kabineta noteikumi Nr.915; Ministru kabineta noteikumi Nr.394: A person found guilty of refusing lawful police orders while under the influence of alcohol is liable for a fine and must bear the costs of the breathalyzer test.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. 1-0053-18/2
ECLI:LV:JELT:2018:0226.115005318.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2018.gada 1.martā
Zemgales rajona tiesas tiesnese I.Salaka,
ar tiesas sēdes sekretāri D.Protizāni,
piedaloties
pie administratīvās atbildības saucamai personai /pers. C/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. C/, dzimis /datums/, personas kods: /personas kods/,
deklarētā dzīves vieta: /dzīvesvieta/,
saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 175.panta.
Aprakstošā daļa
2018.gada 6.februārī Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk- VP Zemgales RP) Jelgavas iecirkņa
Kārtības policijas nodaļas inspektora A.Gļinko 2018.gada 2.februārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC Nr.314755 un tam pievienotie
administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2018.gada 1.februārī plkst.21.05 /adrese/ kāpņutelpā /pers. C/, būdams alkohola reibumā (alkohola
koncentrācija izelpas gaisā- 1,86 promiles) nepakļāvās Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas Patruļpolicijas nodaļas inspektoru A.Zahareviča un K.Lāča
likumīgajām prasībām pārtraukt skaļi bļaustīties, nosaukt savus personas datus vai uzrādīt personu apliecinošus dokumentus.
/pers. C/ darbības kvalificētas kā Latvijas APK 175.panta administratīvais pārkāpums.
Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.
Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. C/ ar parakstu apliecināja, ka viņš ir iepazīstināts ar administratīvā pārkāpuma protokola
saturu un viņam izskaidrotas Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, kā arī saņēmis
protokola eksemplāru. Piezīmes par protokola saturu /pers. C/ neizteica.
2018.gada 2.februārī sniegtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 7.lapa) /pers. C/ paskaidroja, ka 2018.gada 1.februārī atnācis pie
drauga /pers. F/, kurš dzīvo /adrese A/, lai uzspēlētu datorspēles un nosvinētu viņa pirmo brīvdienu. Svinēšanas laikā kopā ar viņiem bijis arī /pers. G/.
Svinēšanas laikā visi trīs lietojuši alkoholu. Pats izdzēris aptuveni ½ l degvīna. 2018.gada 1.februārī ap plkst.21.00 pie durvīm izdzirdējuši zvanu.
Dzīvokļa saimnieks /pers. F/ licis viņam un /pers. G/ doties uz virtuvi un palikt tur kamēr viņš pats ar visu tikšot galā. Atverot virtuves durvis, ieraudzījis,
ka policijas darbinieki mēģina aizturēt /pers. F/, izmantojot un pielietojot speciālos cīņas paņēmienus un speclīdzekļus, tajā skaitā roku dzelžus. Pret viņu
un /pers. G/ policijas darbinieki pavērsuši elektrošokam līdzīgu priekšmetu un likuši palikt istabā. Vēlāk tikušas atvērtas istabas durvis un policijas
darbinieki uzlikuši roku dzelžus /pers. G/ un pēc tam arī viņam. Aizturēšanai neesot pretojies. Savus personas datus policijas darbiniekiem esot nosaucis
tad, kad ticis aizturēts un atradies guļus stāvoklī ar seju pret grīdas segumu. Svinēšanas laikā dzīvoklī tikusi skaļi atskaņota mūzika. Neviens neesot
vērsies ar lūgumu vai prasību atskaņot mūziku klusāk. Aizturēšanas laikā policijas darbiniekiem neesot pretojies, kā arī nevienam neesot draudējis.
Aizturēšanas laikā neesot skaļi bļāvis un lamājies. Neko vairāk paskaidrot nevarot.
Tiesas sēdē /pers. C/ savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā neatzina un protokola saturam nepiekrita. Apstiprināja rakstveida
paskaidrojumā sniegto informāciju. Papildus paskaidroja, ka policijas darbinieki nosaukt personas datus lūdza tikai pēc tam, kad viņš jau atradās uz
zemes. Izteikt lūgumus /pers. C/ nevēlējās.
Motīvu daļa
Tiesas sēdē uzklausījusi /pers. C/ paskaidrojumu, kā arī pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese
secina, ka /pers. C/ ir izdarījis Latvijas APK 175.pantā paredzētu administratīvo pārkāpumu, proti, 2018.gada 1.februārī ļaunprātīgi nepakļāvās policijas
darbinieku likumīgajām prasībām.
Minētie secinājumi izdarīti pamatojoties uz turpmāk minētajiem konstatētajiem apstākļiem.
Atbilstoši Latvijas APK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts
administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši
un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas APK 175.panta noteikumi nosaka, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka,
robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanu vai dienesta pienākumus
ir paredzēta administratīvā atbildība.
Lai atzītu, ka persona ir vainojama administratīvajā pārkāpumā pēc minētā panta, jākonstatē, vai policijas darbinieki pildīja dienesta
pienākumus, vai policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā ir bijušas likumīgas un vai nepakļaušanās šim prasībām bijusi ļaunprātīga.
Likuma „Par policiju” 15.panta pirmā daļa nosaka, ka policijas sastāvā ietilpst arī pašvaldības policija. Atbilstoši minētā likuma
19.panta sestajai daļai pašvaldības policijas darbiniekiem savas kompetences ietveros ir visas likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1.-6., 8.-12.,
14.1., 14.3., 15., 17., 20., 21., 24., 26.-28., 31., 32. un 34.punktā minētās tiesības.
Latvijas APK 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi,
personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie
pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.
Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas
pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Administratīvā pārkāpuma lietā tiesnese konstatē šādus pierādījumus:
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta ceturtajai daļai par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kas fiksētas VP Zemgales RP Jelgavas
iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora A.Gļinko sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā PC Nr.314755.
Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1pantu par pierādīšanas līdzekļiem administratīvā pārkāpuma lietā atzīstami /pers. J/ iesniegums (lietas
4.lapa), Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas Patruļpolicijas nodaļas inspektoru A.Zahareviča un K.Lāča ziņojumi (lietas 5.-6.lapa), administratīvās
aizturēšanas protokols Nr.25 (lietas 8.lapa), personas pārbaudes protokols Nr.191 un tam pievienotās alkometra izdrukas (lietas 9.-10.lapa),
protokols par personas ievietošanu medicīniskajā atskurbtuvē Nr.191 (lietas 11.lapa), /pers. K/ un /pers. L/ liecības (lietas 13.-14.lapa), /pers. G/ un
/pers. F/ paskaidrojumi (lietas 15. un 19.lapa) u.c.
Ar administratīvās aizturēšanas protokolu Nr.25 (lietas 8.lapa) konstatēts, ka 2018.gada 1.februārī plkst.21.20 /pers. C/ administratīvi
aizturēts sakarā ar likumpārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 167. un 175.pantā, lai noskaidrotu personību, sastādītu administratīvā pārkāpuma
protokolu un pieņemtu paskaidrojumu.
No lietas materiāliem pievienotā personas pārbaudes protokola Nr.191 un alkometra izdrukām (lietas 9.-10.lapa) redzams, ka
2018.gada 1.februārī ar alkometru Lion Alcolmeter 500 Nr.76526 plkst.21.45 /pers. C/ izelpojamā gaisā konstatētas 1,83 promiles alkohola satura, bet
plkst.22.00- 1,86 promiles alkohola satura. /pers. C/ paraksts uz minētā pārbaudes protokola apliecina, ka viņš piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem,
tos nav apstrīdējis.
Ar protokolu Nr.191 par personas ievietošanu medicīniskajā atskurbtuvē (lietas 11.lapa) konstatēts, ka 2018.gada 1.februārī
plkst.21.45 /pers. C/ ievietots medicīniskajā atskurbtuvē. Veicot personas apskati saskaņā ar Latvijas APK 256.pantu, /pers. C/ konstatēta stipra
alkohola reibuma pakāpe, stipra alkohola smaka no mutes dobuma, streipuļojoša gaita, balstāms, nesakarīga valoda un citas pazīmes. No atskurbtuves
/pers. C/ atbrīvots 2018.gada 2.februārī plkst.09.30.
Ar IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem (lietas 23.lapa) konstatēts, ka /pers. C/
gada laikā administratīvi sodīts vienu reizi- 2017.gada 19.jūnijā pēc Latvijas APK 171.panta pirmās daļas ar naudas sodu 10 euro apmērā, kas izpildīts.
Vērtējot /pers. C/ vainu Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tiesnese atzīst, ka lietā nepastāv strīds
par to, ka policijas darbinieki A.Zaharevičs, K.Lācis un I.Kakteniece pildīja dienesta pienākumus un ieradās pēc izsaukuma, ko apliecina /pers. J/
iesniegums (lietas 4.lapa), /pers. K/ un /pers. L/ liecības (lietas 13.-14.lapa).
No /pers. J/ iesnieguma (lietas 4.lapa) izriet, ka viņa 2018.gada 1.februārī izsaukusi policiju saistībā ar skaļas mūzikas atskaņošanu un
trokšņošanu kaimiņu dzīvoklī /adrese/. Uz policijas darbinieku klauvēšanu durvis atvēris jaunietis, kuram aiz muguras stāvējuši vēl divi jaunieši. Jaunieši
kategoriski atteikušies nosaukt savus personas datus, uzvedušies ļoti agresīvi, apvainojot policijas darbiniekus un draudot ar augstāk stāvošām personām.
Viņas klātbūtnē policijas darbinieki jauniešiem uzlikuši roku dzelžus, lai pārtrauktu viņu agresīvo un huligānisko uzvedību. Policijas darbinieki jauniešus
neesot spārdījuši un situši.
No /pers. K/ liecības (lietas 13.lapa) izriet, ka š.g. 1.februārī, atrodoties savā dzīves vietā, ap plkst. 19.30 sadzirdējusi, ka blakus
dzīvoklī Nr. 12 ļoti skaļi tiek atskaņota mūzika, kas traucēja viņas slimajam bērnam. Skaļas mūzikas atskaņošana turpinājusies ļoti ilgi. Bijis dzirdams, ka
dzīvoklī atrodas vairākas personas, kuras skaļi bļaustījās, iespējams, lietoja alkoholu. Tā kā trokšņošana no minētā dzīvokļa tikai pastiprinājās un kļuva
neizturama, tika izsaukta policija. Ierodoties notikuma vietā, minētā dzīvokļa durvis pēc policijas darbinieku lūguma tika atvērtas tikai pēc ilgas
klauvēšanās. Pēc policijas darbinieku lūguma uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, jaunietis, kurš atradies durvīs, pilnībā atteicies to darīt. Pēc tam no
dzīvokļa iznākuši vēl divi jaunieši stiprā alkohola reibumā, kuri skaļā balsī policijai norādījuši, ka viņiem ir visas tiesības dzīvoklī darīt ko vēlas un pilnībā
atteikušies uzrādīt personu apliecinošus dokumentus. Viens no policijas darbiniekiem vairākkārtīgi izteicis prasību nomierināties un uzrādīt personu
apliecinošu dokumentu, uz ko jaunieši neesot reaģējuši, sākuši ņirgāties par policijas darbiniekiem. Policijas darbinieki aizturējuši dzīvokļa saimnieku, pēc
kā divi jaunieši ar dūrēm lekuši virsū policijas darbiniekiem. Policijas darbinieki šos jauniešus nogāzuši gar zemi un viņiem uzlikuši roku dzelžus. Aizturētie
jaunieši pilnībā ignorējuši policijas darbinieku likumīgās prasības.
No /pers. L/ liecības (lietas 14.lapa) izriet, ka policijas darbiniekiem pēc viņas izsaukuma ierodoties notikuma vietā, visas personas
atteikušās runāt ar policijas darbiniekiem. Uz policijas darbinieku lūgumu dzīvokļa Nr.12 iedzīvotāji atteikušies nosaukt savus personas datus vai uzrādīt
personu apliecinošu dokumentu, lai gan tas ticis lūgts vairākkārtīgi. Policijas darbinieki jauniešiem izskaidrojuši, ka nepakļaušanās policijas darbinieka
likumīgajām prasībām ir administratīvi sodāms pārkāpums, ko jaunieši ignorējuši.
No policijas darbinieku A.Zahareviča un K.Lāča ziņojumiem (lietas 5. un 6.lapa) izriet, ka policijas darbinieki, ierodoties notikuma vietā
pēc izsaukuma un sastopot izsaucēju, devās uz dzīvokli Nr.12, kur notika skaļa mūzikas atskaņošana. Daudzdzīvokļu dzīvojamā nama kāpņu telpā no
saviem dzīvokļiem iznākušas vēl divas sievietes /pers. K/ un /pers. J/. Dzīvokļa durvis atvēris /pers. F/, kurš uzreiz bijis agresīvs un izrādījis
neapmierinātību. No minētā dzīvokļa iznākuši vēl divi jaunieši, /pers. G/ un /pers. C/, kuri bija alkohola reibuma stāvoklī. Uz policijas darbinieka izteikto
prasību nosaukt savus personas datus, /pers. C/ atteicās to darīt. /pers. C/ iznāca no dzīvokļa un mājas kāpņu telpā kopā ar pārējām personām turpināja
skaļi bļaustīties, izrādot necieņu pret sabiedrību, klaji pārkāpjot vispārpieņemtās sabiedrības normas, traucēja nama izdzīvotājiem mieru un atpūtu. Visi
iepriekšminētie vīrieši, tajā skaitā arī /pers. C/, ignorēja inspektora K.Lāča izteikto likumīgo prasību pārtraukt likumpārkāpumu, tas ir trokšņošanu, kā arī
vairākkārtīgi ļaunprātīgi nepakļāvās izteiktajai prasībai nosaukt savus personas datus vai uzrādīt personu apliecinošu dokumentu /pers. C/ sāka vicināties
ar dūrēm vecākās inspektores I.Kaktenieces virzienā, mēģinot viņai iesist un atbrīvot /pers. F/. Lai savaldītu /pers. C/ un lai viņš nenodarītu kaitējumu sev
un apkārtējiem, policijas darbinieki pret viņu pielietoja fizisku spēku un speciālos cīņas paņēmienus, aizliecot roku aiz muguras un plkst.21.22 /pers. C/
uzlikti roku dzelži, pēc kā nogādāts Jelgavas PPP medicīniskajā atskurbtuvē līdz atskurbšanai un personības noskaidrošanai. /pers. C/ roku dzelži
noņemti plkst.21.45.
Lietā atrodas /pers. G/ un /pers. F/ paskaidrojumu kopijas (lietas 15. un 19.lapa), kuros norādīts, ka tajā dienā lietojuši alkoholu un
skaļi klausījušies mūziku. Policijas darbiniekiem neesot pretojušies.
Tiesnese atzīst, ka policijas darbinieku izvirzītās prasības /pers. C/ bija likumīgas, jo atbilstoši likuma “Par policiju” 12.panta pirmās
daļas 1., 2. un 4.punktam policijas darbiniekiem, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc
likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus, pārbaudīt personām,
kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus un likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā viņus
nogādāt policijas iestādē, kā arī sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem.
Tiesnese secina, ka lietā ir iegūti pietiekoši pierādījumi, ka policijas darbinieku likumīgās prasības nosaukt personas datus vai uzrādīt
personu apliecinošu dokumentu un pārtraukt trokšņošanu, tika izteiktas vairākkārtīgi un /pers. C/ tās ignorēja.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka policijas darbinieki A.Zaharevičs, K.Lācis un I.Kakteniece būtu izprovocējuši /pers. C/ uz pretlikumīgu
rīcību un viņa pienākums bija izpildīt policijas darbinieka prasības, jo likuma “Par policiju” 22.panta pirmā un trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieks
ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.
Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība saistoša jebkurai personai, kamēr
amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
Vērtējot policijas darbinieku ziņojumos aprakstītos administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, tiesnese atzīst, ka lietā nav nekādu
ziņu par to, ka policijas darbinieki, aprakstot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, būtu bijuši neobjektīvi vai personiski ieinteresēti, lai /pers. C/ tiktu
nepamatoti saukts pie atbildības par administratīvo pārkāpumu, kuru viņš nav izdarījis. Lai gan policijas darbinieku ziņojumi un lietā sniegtās liecības
pašas par sevi nav uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, tiesneses ieskatā, policijas darbinieku sniegtajām ziņām par notikuma apstākļiem,
kas risinājušies, pildot dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Izdarot šādu secinājumu, tiesnese ņem vērā, ka izskatāmajā lietā
policijas darbinieku sniegtās ziņas par faktiem apstiprina citi lietā iegūtie pierādījumi- /pers. J/ iesniegums, /pers. K/ un /pers. L/ liecības. Turklāt
judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka policijas darbinieku sastādītiem dokumentiem a priori ir publiskā ticamība, ko iespējams apšaubīt, iesniedzot
pierādījumus, kas to apstiprina.
Vērtējot pie administratīvās atbildības saucamās personas /pers. C/ sniegto paskaidrojumu par lietas faktiskajiem apstākļiem, /pers. G/ un
/pers. F/ paskaidrojumus, tiesnese tiem piešķir ticamību tiktāl, cik tas nav pretrunā ar citiem lietā iegūtajiem pierādījumiem. Savas vainas neatzīšanu
tiesnese vērtē kā pie administratīvās atbildības saucamās personas aizstāvības pozīciju, izskaidrojot to ar vēlmi izvairīties no administratīvās atbildības un
iespējamā soda bardzības.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka /pers. C/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš
konstatētajiem faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka /pers. C/ ir izdarījis Latvijas APK 175.pantā paredzētu administratīvo
pārkāpumu, proti, protokolā norādītajā laikā un vietā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.
Neskatoties, ka pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. C/savu vainu pārkāpumā neatzina, tiesnese atzīst, ka viņa vaina
Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar administratīvās lietas materiāliem kopumā, proti, administratīvā
pārkāpuma protokolu PC Nr.314755, Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas Patruļpolicijas nodaļas inspektoru A.Zahareviča un K.Lāča ziņojumiem,
/pers. J/ iesniegumu, administratīvās aizturēšanas protokolu Nr.25, personas pārbaudes protokolu Nr.191 un tam pievienotās alkometra izdrukām,
protokolu par personas ievietošanu medicīniskajā atskurbtuvē Nr.191, /pers. K/ un /pers. L/ liecībām, daļēji /pers. G/ un /pers. F/ paskaidrojumiem,
paša /pers. C/ paskaidrojumiem, IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem un citiem lietā esošajiem
rakstveida pierādījumiem.
Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas
garā, /pers. C/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 175.pantā paredzētās soda sankcijas ietvaros.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, vainas pakāpi un mantisko
stāvokli, proti, algotu darbu nestrādā, bezdarbnieks, apgādājamo nav, administratīvi sodīts. Atbildību mīkstinošie apstākļi saskaņā ar Latvijas APK
33.pantu netika konstatēti, bet par atbildību pastiprinošo apstākli saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 6.punktu tiesnese atzīst to, ka
pārkāpumu persona izdarījusi alkoholisko dzērienu iespaidā.
Izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķi ir iespējams sasniegt
/pers. C/ piemērojot naudas sodu, kas ir samērīgs ar izdarītā pārkāpuma raksturu un smagumu. Nosakot soda mēru, tiesnese ņem vērā lietā konstatēto
atbildību pastiprinošo apstākli un atbildību mīkstinošo apstākļu neesamību.
Latvijas APK 258.panta trešā daļa nosaka pienākumu personai, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā
segt izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.
Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumiem Nr.915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar
alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” un Latvijas APK 274.panta otrās
daļas 12.punktu, institūcija (amatpersona) lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, nosaka ar
alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru un to atlīdzināšanas
pienākumu, ja persona ir atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.
Savukārt Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes
kārtība” 14.punkts nosaka, ja izelpotajā gaisā konstatētā alkohola koncentrācija ir 0,5 promiles vai lielāka, pārbaudes izdevumus Ls 15,65 euro
apmērā sedz pārbaudāmā persona.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 213., 244., 270., 272., 274., 289.6 - 289.7 , 289.13 ., 289.16 -289.18 un
299.pantu, tiesnese
no s p r ie d a
atzīt par vainīgu /pers. C/, personas kods: /personas kods/, Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un
sodīt ar naudas sodu 50,- euro apmērā.
Uzlikt par pienākumu /pers. C/ 30 dienu laikā no dienas, kad spriedums stājies spēkā, labprātīgi segt tajā norādītos izdevumus 15,65
euro apmērā, par alkohola koncentrācijas veikto pārbaudi.
Pilns nolēmums sastādīts 2018.gada 1.martā.
Spriedumu desmit darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā ir tiesības pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai,
apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no nolēmuma saņemšanas dienas, naudas sodu iemaksājot to sekojošā kontā: kods 0551
naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.
Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.
Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Zemgales rajona tiesā 202.kabinetā.
Izdevumi par alkohola koncentrācijas konstatēšanai veikto pārbaudi iemaksājami 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad nolēmums stājies spēkā, to
iemaksu veicot sekojošā kontā: Saņēmējs: Jelgavas pašvaldības policija, Reģ.Nr.90000031705, kods UNLALV2X, konta Nr.LV09UNLA0008010130566.
Maksājuma dokumentā uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs un administratīvā pārkāpuma protokola numurs.
Tiesnese I.Salaka