Court dismisses asylum applicant's request to review previous refusal due to lack of new evidence.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court of Rēzekne rejected the applicant's request to order the Migration Agency to review a previous asylum refusal. The applicant had previously left the asylum seeker center without contact and submitted a new application claiming only general threats without specific new evidence. The court found no significant change in circumstances since the original decision and dismissed the request as inadmissible.
Regesto Legislator
Generato dall'IAPatvēruma likuma 35. panta 1. daļa; 30. panta 1. daļa 4. punkts; 41. panta 3. punkts: An asylum seeker must provide specific evidence of significantly changed circumstances since the previous decision; a general claim of danger without new facts or proof does not constitute a basis for reviewing the original refusal.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. A420235325
A42-02353-25/42
ECLI:LV:ADRJRTN:2025:1027.A420235325.3.S
Administratīvā rajona tiesa
Rēzeknes tiesu nams
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rēzeknē 2025. gada 27. oktobrī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Māris Šļakota,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona B/ (/Persona B/)
pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izskatīt pēc būtības pieteicēja
atkārtoto iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicējs /Persona B/ ieceļoja Latvijas Republikā un, norādot, ka ir /valsts/ Republikas (turpmāk – /valsts /)
pilsonis, lūdza patvēruma piešķiršanu. Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) 2025. gada
19. maija lēmumu Nr. 360/PLN/2025 atteikts piešķirt pieteicējam bēgļa vai alternatīvo statusu. Pieteicējs minēto
lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, taču ar tiesas 2025. gada 30. jūnija lēmumu pieteikums atstāts
bez izskatīšanas saskaņā ar Patvēruma likuma 49. panta trešo daļu, jo pieteicējs ir atstājis patvēruma meklētāju
/Nosaukums A/ un pēc tā atstāšanas ar minētā centra darbiniekiem nav sazinājies. Tiesa secināja, ka pieteicējs nav
izpildījis savu pienākumu sadarboties ar patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām, tostarp tiesu.
[2] Pieteicējs 2025. gada 17. septembrī iesniedza atkārtotu iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu
Latvijas Republikā. Ar pārvaldes 2025. gada 2. oktobra lēmumu Nr. 1402/PLN/2025 (turpmāk – pārsūdzētais
lēmums) pieteicēja iesniegums atstāts bez izskatīšanas, norādot turpmāk minēto pamatojumu.
[2.1] Saskaņā ar Patvēruma likuma 35. pantā noteikto personai ir pienākums atkārtotajā iesniegumā norādīt
pierādījumus, kas liecina, ka ir ievērojami mainījušies apstākļi, kuri tika vērtēti, pieņemot galīgo lēmumu.
Pieteicējs atkārtotajā iesniegumā norādījis tikai to, ka lūdz piešķirt viņam patvērumu Latvijā, jo viņa dzīvība un
veselība /valsts/ esot apdraudēta politisku iemeslu dēļ.
Pieteicēja lūgums piešķirt viņam patvērumu un viņam pastāvošais apdraudējums jau tika vērtēts pārvaldes 2025.
gada 19. maija lēmumā, nekonstatējot individuālos apstākļus, kuru dēļ pieteicējam /valsts/ būtu pastiprināts risks
saskarties ar vajāšanas darbībām vai smagu kaitējumu Patvēruma likuma izpratnē.
[2.2] Pārvalde izvērtēja, vai pēc atkārtotā iesnieguma iesniegšanas patvēruma meklētājam izcelsmes valstī pastāv
smagi un individuāli draudi dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautiska vai iekšēju bruņotu
konfliktu gadījumā. Laikā pēc pārvaldes 2025. gada 19. maija lēmuma pieņemšanas saasinājās gadu desmitgadēm
ieilgušais konflikts starp /valsts/ un /valsts B/, kas 2025. gada 13. jūnijā izvērtās 12 dienu ilgā karadarbībā, un abām
iesaistītajām pusēm rezultējās ar civiliedzīvotāju upuriem. Kopš 24. jūnija ir spēkā nestabils, ASV un Kataras
panākts pamiers, kas jau ticis pārkāpts. Neskaidrie nosacījumi un atšķirīgās prasības uztur augstu nenoteiktību un
konflikta atsākšanās risku reģionā, ja /valsts/ nepiekāpsies kodolprogrammas jautājumā. /valsts/ gatavojas ilgstošai
konfrontācijai, noraida konflikta pārtraukšanu un plāno turpināt urāna bagātināšanu. Pēc tam, kad ANO Drošības
padome 28. septembrī atjaunoja sankcijas par kodolvienošanās saistību nepildīšanu, /valsts/ atlika sadarbību ar
Starptautisko Atomenerģijas aģentūru, saglabājot augstu reģionālo spriedzi.
Tomēr, lai gan reģionā pastāv konflikta eskalācijas risks, ne /valsts/, ne /valsts B/ vai tās sabiedrotie nav izrādījuši
iniciatīvu tā atsākšanai. Tāpēc pārvaldes vērtējumā drošības situācija /valsts/ tostarp /pilsēta /, kas ir pieteicēja
dzīvesvieta, ir relatīvi stabila. Pārvaldei nav pamata uzskatīt, ka pieteicējam, atgriežoties /valsts/, pastāv smagi un
individuāli draudi viņa dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pārvalde nekonstatē jaunu un līdz šim nezināmu informāciju par pieteicēja
individuālajiem apstākļiem, kas liecinātu, ka viņš pēc atgriešanās /valsts/ varētu saskarties ar vajāšanas darbībām
vai smagu kaitējumu Patvēruma likuma izpratnē.
[2.3] Atkārtotā iesnieguma būtība ir dot iespēju personai vēlreiz pretendēt uz bēgļa vai alternatīvā statusa
saņemšanu, ja pēc viņa lietas izskatīšanas un negatīva lēmuma pieņemšanas ir radušies jauni apstākļi, kas nebija
zināmi sākotnējās lietas izskatīšanas laikā, kuri var apdraudēt patvēruma meklētāja dzīvību, ja viņš tiktu atgriezts
savā valstī. Atkārtota iesnieguma mērķis nav sniegt iespēju personai jebkurā laikā apstrīdēt vai labot tās ieskatā
nepareizu sākotnējo lēmumu vai tiesas spriedumu, kā arī aizkavēt vai novērst tāda lēmuma izpildi, ar kuru īsteno
personas izraidīšanu no Latvijas teritorijas. Pieteicējs apzināti iesniedzis atkārtoto iesniegumu ar mērķi aizkavēt
pārvaldes Personu statusa kontroles nodaļas 2025.gada 17.septembrī izdotā lēmuma Nr. 2951/2025 par piespiedu
izraidīšanu izpildi, kā arī viņš nav sniedzis informāciju par apstākļiem, kuri būtu ievērojami mainījušies par labu
viņam, un, kas varētu būt pamats bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai Patvēruma likuma 37. pantā un 40. pantā
noteikto iemeslu dēļ.
[3] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par pienākuma uzlikšanu pārvaldei izskatīt pēc
būtības atkārtoto iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. Pieteikumā norādīja,
ka nepiekrīt pārvaldes lēmumam, jo pieteicējam tagad ir jauna informācija un ir notikušas būtiskas izmaiņas
pieteicēja personīgajā situācijā, kas iepriekšējā patvēruma procedūrā netika apsvērtas un nebija pieejamas. Šie
jaunie apstākļi var tieši ietekmēt vērtējumu par pieteicējam nepieciešamo aizsardzību.
[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pārvalde neatzina pieteikumu, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā
ietverto pamatojumu. Norādīja, ka pārsūdzētajā lēmumā pārvalde ir vērtējusi visu pieteicēja sniegto informāciju un
nav konstatējusi tādus pieteicēja individuālos apstākļus, kuru dēļ viņam /valsts/ būtu pastiprināts risks saskarties ar
vajāšanas darbībām vai smagu kaitējumu Patvēruma likuma izpratnē. Tāpat pieteicējs savā pieteikumā nav sniedzis
jaunu, pārvaldei iepriekš nezināmu informāciju, kas varētu norādīt uz jaunu apstākļu esību pieteicēja lietā.
Pieteicējs nav arī norādījis, kā izpaužas pārsūdzētā lēmuma nepareizība. Jāņem vērā, ka pieteicējs atkārtoto
iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā iesniedzis 2025. gada 17. septembrī,
t.i., tajā pašā dienā, kad pārvaldes Personu statusa kontroles nodaļa izdeva lēmumu par pieteicēja piespiedu
izraidīšanu no Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas un vienlaikus noteica ieceļošanas aizliegumu Latvijas
Republikā uz trīs gadiem. Minētās pieteicēja darbības liecina, ka pieteicējs ļaunprātīgi izmanto patvēruma
procedūru.
[5] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka lietas materiāli ir pietiekami un lietu ir iespējams izskatīt rakstveida
procesā. Līdz ar to, pamatojoties uz Patvēruma likuma 49. panta otro daļu, lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[6] Saskaņā ar Patvēruma likuma 35. panta pirmo daļu persona, attiecībā uz kuru pieņemts galīgais lēmums par
atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, ir tiesīga iesniegt Valsts robežsardzei atkārtotu iesniegumu.
Personai ir pienākums atkārtotajā iesniegumā norādīt pierādījumus, kas liecina, ka ir ievērojami mainījušies
apstākļi, ar kuriem tika pamatots attiecīgais lēmums.
Atbilstoši Patvēruma likuma 30. panta pirmās daļas 4. punktam lēmumu par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas
pieņem, ja patvēruma meklētājs Latvijas Republikā ir iesniedzis atkārtotu iesniegumu pēc tam, kad pieņemts
galīgais lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, un tajā nav minēti apstākļi, kas būtu
ievērojami mainījušies par labu patvēruma meklētājam un varētu būt par pamatu bēgļa vai alternatīvā statusa
piešķiršanai.
No šīm tiesību normām secināms, ka gadījumā, ja ir spēkā stājies lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai
alternatīvo statusu, personai ir tiesības iesniegt atkārtotu iesniegumu, norādot uz nozīmīgiem apstākļiem (jauniem
faktiem vai pierādījumiem), kas ir ievērojami mainījušies un šobrīd varētu būt pamats bēgļa vai alternatīvā statusa
piešķiršanai. Ja atkārtotais iesniegums šādu informāciju nesatur, pārvaldei ir pienākums atkārtoto iesniegumu atstāt
bez izskatīšanas.
[7] Pieteicējam tika atteikts piešķirt gan bēgļa, gan alternatīvo statusu ar spēkā stājušos pārvaldes 2025. gada 19.
maija lēmumu Nr. 360/PLN/2025. Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda, vai pieteicējs atkārtotajā iesniegumā norādīja
tādus nozīmīgus apstākļus, kas mainījušies pieteicējam par labu kopš minētā lēmuma spēkā stāšanās brīža un kas
varētu būt par pamatu, lai pieteicējam piešķirtu bēgļa vai alternatīvo statusu.
[8] Atkārtotajā iesniegumā pieteicējs norādīja, ka lūdz piešķirt viņam patvērumu Latvijā, jo viņa dzīvība un
veselība /valsts/ ir apdraudēta politisku iemeslu dēļ. Citus, arī izvērstākus, paskaidrojumus pieteicējs nesniedza, kā
arī neiesniedza pierādījumus.
Savukārt tiesai iesniegtajā pieteikumā pieteicējs tikai vispārīgi apgalvo, ka viņam tagad ir jauna informācija un ir
notikušas būtiskas izmaiņas pieteicēja personīgajā situācijā, kas iepriekšējā patvēruma procedūrā netika apsvērtas
un nebija pieejamas. Tomēr šo jauno informāciju pieteicējs nav atklājis.
[9] Tiesa, izvērtējot atkārtotajā iesniegumā un pieteikumā tiesai norādīto kopsakarā ar pārvaldes 2025. gada 19.
maija lēmumu, secina, ka pieteicējs nav norādījis uz tādiem apstākļiem, kas būtu jauni Patvēruma likuma 35. panta
pirmās daļas un 30. panta pirmās daļas 4. punkta izpratnē.
Pārvalde 2025. gada 19. maija lēmumā jau ir vērtējusi pieteicēja norādītos faktus, proti, ka viņu vajājot un gribot
nogalināt /valsts /s valdība. Pārvalde vērtēja pieteicēja argumentus, ka viņš pametis Irānu, jo viņam un viņa
ģimenei /valsts/ esot bijis bīstami palikt, jo ģimene ir piedalījusies protestos, kas /valsts/ izcēlušies pēc /Persona C/
nāves. Pārvalde minētajā lēmumā vērtēja pieteicēja iesnieguma atbilstību vajāšanai saistībā ar viņa politiskajiem
uzskatiem un secināja, ka pieteicēja sniegtās ziņas ir savstarpēji pretrunīgas, nekonsekventas un bez jebkādas
detalizācijas pakāpes. Tādēļ pārvalde uzskatīja, ka nav pamata uzticēties pieteicēja sniegtajām ziņām par
notikumiem, kas ar viņu esot risinājušies /valsts/, un ar to saistīto apdraudējumu no /valsts /s varas iestādēm.
[10] Tiesa arī pievienojas pārsūdzētajā lēmumā norādītajam, ka drošības situācija /valsts/ kopš pārvaldes 2025.
gada 19. maija lēmuma pieņemšanas nav pasliktinājusies tiktāl, lai konstatētu jaunu pamatu secinājumam par
smagiem un individuāliem draudiem civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ
starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā Patvēruma likuma 41. panta 3. punkta izpratnē. To, ka drošības
situācija būtu pasliktinājusies, nav norādījis arī pieteicējs.
[11] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējs nav norādījis apstākļus, kas varētu tikt vērtēti kā ievērojama
apstākļu maiņa un tādējādi būt par pamatu bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai. Tādējādi pārsūdzētais lēmums
ir tiesisks, bet pieteikums ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt pilnībā /Persona B/ (/Persona B/) pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu
pārvaldei izskatīt pēc būtības pieteicēja atkārtoto iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas
Republikā.
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesnesis M.Šļakota