Court convicts defendant of causing death by traffic violation and imposes conditional sentence with driving ban.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court found the defendant guilty of causing death through a traffic violation and sentenced her to three years of imprisonment, suspended for three years. The defendant violated traffic rules by making a left turn without ensuring safety, causing a collision that killed a passenger and injured another. The court upheld the conviction based on clear evidence of negligence and the resulting fatal consequences.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 260. panta 2. daļa; Ceļu satiksmes likums: Negligent traffic violation causing death constitutes the crime of causing death by traffic violation, punishable by imprisonment.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:ZRT:2020:1102.11210044919.2.S
Krimināllieta Nr. 11210044919
Lietvedības Nr. K73-1404-20/33
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2020. gada 2. novembrī
Zemgales rajona tiesa,
tiesnese Lilita Bārbale,
piedaloties prokuroram Jānim Ukrim un Agnesei Karasevai,
aizstāvim Artūram Zvejsalniekam,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas.
Aprakstošā daļa
/pers. C/ izdarīja ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, kā rezultātā cietušajai nodarīti vidēja
smaguma miesas bojājumi un kas izraisījusi cilvēka nāvi.
/pers. C/ 2019. gada 6. jūnijā, ap pulksten 16.30 Jēkabpils novada Dignājas pagastā pa ceļu V14 Jēkabpils-Dignāja-Ilūkste, virzienā no
apdzīvotas vietas “Vandāni” uz Jēkabpili, vadīja automašīnu “VW Sharan”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs 1/.
Ceļa 25. kilometrā /pers. C/ pretrunā ar Ceļu satiksmes likuma 19. panta pirmo daļu, nepildot Ceļu satiksmes likuma un Ceļu satiksmes noteikumu
prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, pretrunā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes
noteikumi” (turpmāk – CSN), 57. punktu, pirms nogriešanās manevra uzsākšanas pietiekami nepārliecinājās par ceļu satiksmes drošību un to, vai netiks
traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, pretrunā ar CSN 63. punktu pirms nogriešanās pa kreisi uzsāka brīdinājuma signāla rādīšanu, nepārliecinoties, ka
netraucēs nevienu aiz viņas braucošu transportlīdzekļa vadītāju, kas uzsācis apdzīšanu, pretrunā ar CSN 76. punktu, nogriežoties pa kreisi, nedeva ceļu
transportlīdzeklim, kas uzsācis apdzīšanu, pretrunā ar Ceļu satiksmes likuma 19. panta trešo daļu radīja satiksmei bīstamu, traucējošu situāciju un, izpildot
kreisā pagrieziena manevru, aizšķērsoja ceļu pa pretējo ceļa pusi tajā pašā virzienā braucošajai kravas automašīnai “MAN 26.414”, reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs 2/, kas tajā brīdī veica viņas vadītā transportlīdzekļa apdzīšanas manevru, izraisot sadursmi, kā rezultātā smagā automašīna “MAN
26.414” ietriecās /pers. C/ vadītajā automašīnā.
/pers. C/ izraisītā ceļu satiksmes negadījuma rezultātā automašīnas “VW Sharan” pasažierei /pers. D/ tika nodarīti miesas bojājumi – galvaskausa
velves un pamatnes lūzums, asinsizplūdums zem mīkstiem smadzeņu apvalkiem, smadzeņu sasitums, labās nieres plīsums, plaušu sasitums, nobrāzums
zoda rajonā, zemādas asinsizplūdumi galvas matainajā daļā, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem kā bīstami dzīvībai un ir tiešs
nāves cēlonis.
/pers. C/ izraisītā ceļu satiksmes negadījuma rezultātā automašīnas “VW Sharan” pasažierei /pers. E/ tika nodarīti miesas bojājumi:
politrauma – sista ādas brūce, zemādas asinsizplūdums sejas kreisā pusē, kreisās puses sejas kaula lūzumi, krūšu kurvja kreisās puses XI ribas
dubultlūzums, ādas nobrāzumi uz ķermeņa, asinsizplūdums kreisās gūžas locītavas rajonā, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi vidēja smaguma miesas
bojājumiem, kas izraisa ilgstošu veselības traucējumu virs 21 dienas.
Ar šādām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā.
Motīvu daļa
Novērtējot lietā iegūtos un iztiesāšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka apsūdzētās /pers. C/ vainīgums noziedzīga nodarījuma izdarīšanā,
par kuru paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas, pierādīts pilnībā un lietā taisāms notiesājošs spriedums.
Sniedzot liecību tiesas sēdē, apsūdzētā /pers. C/ savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzina un liecināja, ka 2019. gada
6. jūnijā kopā ar savu māti un bērniem atgriezušās mājās no veikala. Braukušas ar vieglo automašīnu VW, kuru vadījusi viņa. Ceļš bijis nelīdzens, sauss,
grantēts un bijis daudz putekļu, kuri pacēlušies aiz viņas vadītās automašīnas. Braukusi ar ātrumu ap 70 km/h un visu laiku skatījusies kreisajā spogulī.
150 metrus pirms vietas, kur bijis jānogriežas, viņa pārvietojusies uz ceļa vidu, neviens viņu neesot apdzinis. 70 metrus pirms pagrieziena, ieslēgusi
automašīnai kreisā pagrieziena rādītāju un nobraukusi vēl kādus 15 metrus. Bijis bezvējš un putekļi stāvējuši gaisā, aizmugurē nekas neesot bijis redzams,
nevienu transportlīdzekli aizmugurē neesot redzējusi, tāpēc arī veikusi kreisā pagrieziena manevru, jo kā tad viņa citādi varējusi pārliecināties par drošību,
vai tad viņai būtu bijis jāstāv uz ceļa, kamēr nokrīt putekļi?
Ar Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu un tā pielikumiem, ar transportlīdzekļa VW Sharan (turpmāk – automašīna VW) apskates
protokolu, ar fototabulu (lietas 2. – 28. lapa) pierādīti negadījuma apstākļi, proti, ka 2019. gada 6. jūnijā ap pulksten 16.30 /pers. C/ vadīja automašīnu
VW Sharan, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs 1/, pa ceļu V14 Jēkabpils-Dignāja-Ilūkste, virzienā no apdzīvotas vietas “Vandāni”
uz Jēkabpili un ceļa 25. kilometrā, veicot kreisā pagrieziena manevru, sadūrās ar automašīnu “MAN 26.414”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs
2/(turpmāk – automašīna MAN), kura tajā brīdī veica viņas vadītās automašīnas apdzīšanas manevru, kā rezultātā notika abu transportlīdzekļu sadursme.
/pers. C/, /pers. D/, /pers. G/ un /pers. E/ nogādātas Jēkabpils slimnīcā.
Notikuma vietā fiksētas automašīnas MAN bremzēšanas pēdas, kuru garums 72,85 metri, fiksēta vieta, kur bremzēšanas pēdas maina virzienu,
kura atrodas tieši pirms iebraucamā ceļa uz mājām “Majori 1”, kurp bija jānokļūst apsūdzētajai. Turpat fiksētas arī automašīnu atlūzas – stikla un
plastmasas lauskas. Automašīnai MAN fiksēti virsbūves priekšējās daļas bojājumi, automašīnai VW fiksēti visas kreisās puses bojājumi un aizmugurējās
daļas bojājumi (lietas 2. lapa).
Minēto apstiprina notikuma vietā uzņemtās fotogrāfijas (lietas 12. – 28. lapa).
Ar apskates protokolu notikuma vietā izņemta automašīnas VW kreisās puses pagrieziena rādītāja lampiņa un luktura korpuss (lietas 10. – 11.
lapa).
Ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra 2020. gada 23. janvāra Eksperta atzinumu Nr. 32 (lietas 66. – 67.lapa) /pers. E/ konstatēti miesas
bojājumi: politrauma- sista ādas brūce, zemādas asinsizplūdums sejas kreisajā pusē, kreisas puses sejas kaulu lūzumi, krūšu kurvja kreisas puses XI ribas
lūzumi, ādas nobrāzumi uz ķermeņa, asinsizplūdums kreisās gūžas locītavas rajonā, kuri varējuši rasties 2019. gada 6. jūnijā cietu, trulu priekšmetu
iedarbības rezultātā, iespējams ceļu satiksmes negadījuma apstākļos, cietušajai atrodoties vieglās automašīnas salonā un atsitoties pret automašīnas salona
izvirzītajām daļām pie konkrētajiem apstākļiem. Miesas bojājumi pēc sava rakstura pieskaitāmi vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošu
veselības traucējumu virs 21 dienas.
Ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra 2019. gada 1. augusta Eksperta atzinumu Nr. 41 (lietas 39. – 40. lapa) /pers. D/ konstatēti miesas
bojājumi: galvaskausa velves un pamatnes lūzums, asinsizplūdums zem mīkstajiem smadzeņu apvalkiem, smadzeņu sasitums, labās nieres plīsums, plaušu
sasitums, nobrāzums zoda rajonā, zemādas asinsizplūdumi galvas matainajā daļā, kuri radušies no cietu, trulu priekšmetu iedarbības, iespējams no
automašīnas salona daļām avārijas brīdī un pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem kā bīstamiem dzīvībai un ir tiešs nāves cēlonis 2019. gada 6. jūnijā.
Cietusī/pers. E/ tiesas sēdē liecināja, ka apsūdzētā ir viņas meita, kura 6. jūnijā vadījusi automašīnu VW, kur kopā ar bērniem braukušas no veikala.
Viņa sēdējusi aizmugurē aiz vadītājas, jaunākā mazmeita sēdējusi viņai uz ceļiem, bet /pers. D/ atradusies uz aizmugures sēdekļa pa vidu bērnu sēdeklī un
bijusi piesprādzēta.
No veikala braukušas ap pulksten 16.30 un meitai no ceļa labās malas bijis jānogriežas pa kreisi uz mājām. Pirms sadursmes viņa smago
automašīnu neesot redzējusi, jo viņu automašīnai aizmugurē esot tumši stikli, bet kad meita jau pagriezusies pa kreisi, tad ieraudzījusi smago automašīnu,
kura arī bijusi, blakus ceļa kreisajā pusē, kur notikusi sadursme. Šajā brīdī redzējusi, ka smagās automašīnas vadītājs runā pa telefonu. Tāpēc uzskata, ka
avārijā vainīgs ir smagās automašīnas vadītājs, jo viņš runājis pa telefonu un neesot skatījies uz ceļu. Redzējusi, ka telefonu vadītājs tur pie auss.
Pagrieziena rādītāju meita ieslēgusi jau ilgi pirms nogriešanās, dzirdējusi tā tikšķēšanu. Uz ceļa bijuši arī putekļi.
Liecinieks/pers. I/ tiesas sēdē izmantoja tiesības neliecināt, līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta sesto punktu tika nolasīta
liecinieka liecība, kuru viņš sniedzis pirmstiesas izmeklēšanas laikā (lietas 76. – 77. lapa).
Liecinieks liecinājis, ka apsūdzētā ir viņa māsa. Viņam piederot automašīna VW Sharan, kuru iegādājies gadus trīs atpakaļ un vismaz trīs reizes
esot bijis ar šo automašīnu uz tehnisko apskati, kur viņam ticis aizrādīts tikai par priekšējā pagrieziena rādītāja gaismas signāla krāsas neatbilstību sakarā
ar ko esot nomainījis priekšējā pagrieziena rādītāja lukturi. Pats nekad spuldzītes šai automašīnai neesot mainījis. Viņam esot zināms par to, ka eksperti
konstatējuši, ka kreisā aizmugurējā pagrieziena rādītāja spuldzītei bijusi nepietiekama jauda, domā, ka šo spuldzīti jau nomainījis iepriekšējais īpašnieks,
vizuāli neesot bijis redzams, ka šai spuldzītei ir mazāka jauda.
Viņa māsa /pers. C/ vadītājas tiesības ieguvusi aptuveni divus mēnešus pirms negadījuma. Uzskata, ka /pers. C/ smago automašīnu nepamanīja
putekļu dēļ, kuri bija uz ceļa, jo tajā dienā laiks bijis sauss, vējš putekļus nesis tajā virzienā, kur viņai bijis jānogriežas. Uzskata, ka putekļu dēļ arī smagās
automašīnas vadītājs neesot laikus pamanījis ieslēgto pagrieziena rādītāju un /pers. C/ manevru.
Liecinieks/pers. J/ tiesas sēdē liecināja, ka 2019. gada 6. jūnijā pa norādīto ceļu braucis ar SIA “Aibe” piederošu transportlīdzekli “MAN 26.414”
virzienā uz Jēkabpili. Pa priekšu, pa ceļa labo pusi braukusi vieglā automašīna un nekas neesot liecinājis, ka tā gatavojas kaut kur nogriezties, ieslēgtu
kreisā pagrieziena rādītāju viņš neesot redzējis. Viņš ieslēdzis savai automašīnai kreisā pagrieziena rādītāju un sācis apdzīt vieglo automašīnu, iebraucis
brauktuves kreisajā joslā, kur notikusi sadursme, kuras brīdī viņš jau bijis ar savas automašīnas kabīni gandrīz jau pabraucis garām vieglajai automašīnai.
Uz ceļa bijuši putekļi, bet tie neesot traucējuši redzamību. Kad jau bijis uzsācis apdzīšanas manevru, esot turējies ceļa kreisajā pusē un uzņēmis ātrumu.
Telefons viņam esot bijis, bet šajā brīdī pa to runājis neesot. Pēc sadursmes nekavējoties esot zvanījis glābšanas dienestam.
Liecinieces/pers. K/ un /pers. L/ – abas neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieces, kuras izbraukušas uz negadījuma vietu 2019. gada
6. jūnijā ap pulksten 16.30, liecināja, ka notikuma dienā bijis saulains un sauss laiks, uz ceļa bijis daudz putekļu.
Ar eksperta atzinumu Nr. 19-1121 no 2019. gada 1. oktobra pierādīts, ka automašīnu VW un MAN sadursme notikusi brauktuves kreisajā pusē
pirms tur atrodošajām lauskām, automobiļa MAN bremzēšanas ceļa vidū. Automobiļa VW stāvoklis sadursmes brīdī atbilst kreisā pagrieziena
manevram, kas bijis uzsākts no brauktuves labās puses. Automobiļa MAN stāvoklis sadursmes brīdī atbilst apdzīšanas manevram, kas bija uzsākts pirms
automobiļa VW nogriešanās manevra pa kreisi.
Automobilim MAN fiksēti priekšējās daļas bojājumi, kas raksturīgi sadursmei ar citu transportlīdzekli.
Savukārt automobilim V W bojājumi fiksēti virsbūves kreiso sānu aizmugurējā daļā, kur redzamas apjomīgas deformācijas, kas raksturīgas
sadursmei ar citu transportlīdzekli.
Eksperts, izvērtējot abu automobiļu bojājumu izvietojumu un to raksturu secinājis, ka tie varēja būt iegūti transportlīdzekļu savstarpējās daļēji
izslīdošās sadursmes rezultātā, kontaktā nonākot automobiļa VW virsbūves kreiso sānu aizmugurējai daļai ar automobiļa MAN priekšējās daļas labo pusi.
Sadursmes sākuma fāzē transportlīdzekļu garenasis atradušās aptuveni 45-500 leņķī.
Pēc lietā esošajiem datiem eksperts secinājis, ka no tehniskā redzes viedokļa nav pamata uzskatīt, ka abu transportlīdzekļu izvēlētais braukšanas
ātrums būtu bijis neatbilstošs ceļa apstākļiem.
Automobiļa MAN braukšanas ātrums pirms bremzēšanas uzsākšanas bijis 80 km/h, sadursmes brīdī tas bijis ap 65 km/h, kas ticis izsecināts
tahogrammas izpētes rezultātā. Līdz ar ko šī automobiļa apstāšanās ceļš bijis 76-88 m un no tehniskā redzes viedokļa neesot pamata uzskatīt, ka
automobiļa MAN vadītājam kustības bīstamība būtu radusies lielākā attālumā par apstāšanās ceļa garumu un, ka viņam būtu bijusi tehniska iespēja
novērst sadursmi ar automobili VW.
Savukārt automobiļa VW ātrums, kā tas noskaidrots situācijas modelēšanas rezultātā, sadursmes brīdī bijis ap 15 km/h.
Eksperts secinājis, ka automobiļa VW vadītājai bijusi tehniska iespēja novērst sadursmi ar automobili MAN, bet viņas darbības nav bijušas
atbilstošas kreisā pagrieziena veikšanas nosacījumiem.
Tiesas sēdē eksperts Jurijs Gorbenko apstiprināja ekspertīzes atzinumu un liecināja, ka pēc lietā esošajiem datiem neesot iespējams noskaidrot
precīzu automobiļa VW kreisā pagrieziena rādītāja ieslēgšanas brīdi, līdz ar ko esot jāvadās no vispārējām prasībām drošības nodrošināšanai šādā
situācijā, proti, automobiļa MAN vadītājs nedrīkstēja sākt apdzīšanas manevru, ja automobilim V W bija ieslēgts kreisā pagrieziena rādītājs. Taču
automobiļa MAN stāvoklis sadursmes brīdī, atbilstot apdzīšanas manevram, kurš bijis uzsākts vēl pirms automobiļa VW nogriešanās pa kreisi manevra
uzsākšanas, kas izrietot no ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola un shēmas, kur fiksēta sadursmes vieta, automobiļa MAN bremzēšanas
pēdu virziena maiņa un to garums 72,85m.
Eksperts arī norādīja uz to, ka no sadursmes izvairīties konkrētajā situācija bijis iespējams, un to varējusi izdarīt tikai automobiļa VW vadītāja, ja
būtu ievērojusi ceļu satiksmes noteikumu prasības par to, kādā veidā ir izdarāms kreisā pagrieziena manevrs.
Neesot šaubu par to, ka automobiļa MAN vadītājs redzēja sev priekšā šķērsli, - automobili VW, jo pretējā gadījumā viņš nebūtu uzsācis
apdzīšanas manevru.
Tiesa atzīst, ka nav nekāda objektīva pamata apšaubīt eksperta atzinumā un tiesas sēdē izteiktos apsvērumus un izdarītos secinājumus.
Uz to, ka automašīna MAN bija apdzīšanas manevrā, bet neraugoties uz to apsūdzētā veica kreisā pagrieziena manevru, norāda arī cietušās /pers.
E/ liecība par to, ka viņa tieši pirms sadursmes vēl paspējusi ievērot blakus ne tikai pašu automašīnu MAN, bet arī tās vadītāju, kurš turklāt esot runājis
pa telefonu.
No kā arī secināms, ka automašīna MAN tieši pirms automašīnas VW kreisā pagrieziena manevra uzsākšanas faktiski jau atradusies tai blakus un
tieši šajā brīdī apsūdzētā /pers. C/ veikusi manevru, kā rezultātā notika abu transportlīdzekļu sadursme.
Tādējādi, tiesas ieskatā nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka VW vadītāja nepārliecinājās par to vai viņai pirms manevra izdarīšanas nav jādod
ceļš kādam citam transportlīdzeklim, kurš jau atrodas apdzīšanas manevrā. Pie lietā konstatētajiem apstākļiem /pers. C/ bija jāredz apdzenošais
automobilis un jādod tam ceļš neatkarīgi no tā vai automašīnai VW bija ieslēgts kreisā spārna virzienrādītājs vai nebija.
Turklāt uz to, ka automašīnas VW vadītāja nepārliecinājās par manevra drošību norāda pašas apsūdzētās liecība par to, ka aiz viņas vadītās
automašīnas uz ceļa bijuši putekļi, kuru dēļ neko uz ceļa aizmugurē neesot redzējusi, kā arī /pers. C/ tiesas sēdē paustā neizpratne par to cik tad ilgi viņai
būtu jāstāv uz ceļa un jāgaida kamēr putekļi pazudīs.
Savukārt ar eksperta 2019. gada 2. augusta atzinumu Nr. 19-811 (lietas 87. – 91. lapa), kur pētīta notikuma vietā no automobiļa VW izņemtā
kreisā aizmugures virzienrādītāja kvēlspuldze, pierādīts, ka tās kvēldiegs ir deformēts un deformācijas brīdī šī kvēlspuldze ir degusi, taču tās jauda
neatbilst ražotāja noteiktajam lielumam.
Minētais apstiprina, ka automobilim VW Sharan trieciena (sadursmes) brīdī bija ieslēgta kreisā aizmugures virzienrādītāja kvēlspuldze.
Tiesas sēdē eksperts Valdis Vesers atzinumu apstiprināja un liecināja, ka to, vai kvēlspuldzes jauda ietekmējot automobiļa tehnisko stāvokli
saistībā ar tehnisko apskati, ekspertīzes rezultātā neesot iespējams pateikt.
Krimināllikuma 1. panta pirmā daļa noteic, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma
izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva
pazīmes.
Noziedzīga nodarījuma sastāvs ir Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un pietiekams,
lai kādu darbību vai bezdarbības aktu atzītu par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu (sk. U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre. Krimināl tiesības.
Vispārīgā daļa. Trešais papildinātais izdevums.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 68.lpp.).
Noziedzīga nodarījuma sastāvu veido četri obligāti elementi jeb pamatpazīmes: noziedzīga nodarījuma objekts, objektīvās puse, subjekts un
subjektīvā puse. Lai personu sauktu pie atbildības par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, nepieciešams konstatēt visus noziedzīga nodarījuma sastāva
elementus.
Noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi ir saistīti ar noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju “Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas
atbilstības konstatēšana starp noziedzīga nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva
pazīmēm” (sk. U. Krastiņš. Noziedzīgs nodarījums. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2000, 26.lpp).
Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā paredzēta atbildība par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada
transportlīdzekli un ja tā rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi.
Atbilstoši judikatūrā paustajai atziņai – lai iestātos kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 260. panta, ir jākonstatē noziedzīga nodarījuma
sastāva obligātās pazīmes, tostarp tas, ka transportlīdzekļa vadītājs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus, ir iestājušās panta attiecīgajā daļā paredzētas
sekas, cēloniskais sakars starp Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un sekām, transportlīdzekļa vadītāja vaina Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanā
un seku izraisīšanā (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2009. gada6. novembra lēmumu lietā Nr. SKK-601/2009).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124. panta otro daļu kriminālprocesā ir pierādāma noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai
neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā
noregulējumā.
/pers. C/ tiek inkriminēti Ceļu satiksmes likuma 19. panta pirmās un trešās daļas pārkāpumi, Ceļu satiksmes noteikumu 57., 63. un
76. punkta pārkāpumi.
Ceļu satiksmes likuma 19. panta pirmā daļa noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu
normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus.
Ceļu satiksmes likuma 19. panta trešā daļa noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei
bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.
Ceļu satiksmes noteikumu 57. punkts noteic, ka pirms jebkura manevra- braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, [..]
transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki [..].
Ceļu satiksmes noteikumu 63. punkts noteic, ka pirms nogriešanās pa kreisi [..] brīdinājuma signāls jārāda tikai pēc tam, kad
transportlīdzekļa vadītājs pārliecinājies, ka viņš netraucēs nevienu aiz viņa braucošu transportlīdzekļa vadītāju, kas uzsācis apdzīšanu.
Ceļu satiksmes noteikumu 76. punkts noteic, ka nogriežoties pa kreisi [..] transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš [..] tiem
transportlīdzekļiem, kas uzsākuši apdzīšanu.
No apsūdzētās /pers. C/ sniegtajām liecībām konstatējams, ka viņa kreisā pagrieziena manevru veikusi, nepārliecinoties par drošību
attiecībā pret aizmugurē braucošu transportlīdzekli, ko pamatoja ar to, ka neko neesot redzējusi tur sacēlušos putekļu dēļ.
Lai iestātos kriminālatbildība pēc apsūdzētajai inkriminētā panta, ir jākonstatē noziedzīga nodarījuma sastāva obligātas pazīmes, tajā skaitā tas, ka
transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus, ir iestājušās panta attiecīgajā daļā paredzētās sekas un jākonstatē cēlonisks sakars starp
Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un sekām, transportlīdzekļa vadītāja vaina Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanā un seku izraisīšanā.
Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana ir kriminālsodāma, ja vainīgā darbības vai bezdarbības rezultātā ir nodarīts kaitējums cietušā veselībai vai
dzīvībai un starp nodarījumu un kaitīgajām sekām konstatēta cēloņsakarība.
No iztiesāšanā pārbaudītajiem pierādījumiem secināms, ka automobiļa VW Sharan vadītāja /pers. C/ nogriešanās manevru pa kreisi uzsāka brīdī,
kad automobiļa MAN vadītājs /pers. J/ jau veica apdzīšanas manevru, braucot pa ceļa kreiso brauktuves pusi virzienā uz Jēkabpili.
To, ka /pers. C/ bija uzsākusi pagriešanās manevru pa kreisi, apstiprina ekspertīzes atzinums, kā arī eksperta J. Gorbenko liecība tiesas sēdē par
to, ka VW Sharan atradās leņķī pret automobili MAN un starp abu automobiļu garenasīm sadursmes brīdī leņķis bija 45-50 grādi. Automobiļa MAN
trajektorija, kā tas noskaidrots, veicot situācijas modelēšanu, viennozīmīgi liecina par to, ka tas atradās paralēli brauktuves garenasij, bet automobilis VW
Sharan atradies leņķī attiecībā pret garenasi.
Nav pamata apšaubīt, ka apsūdzētā /pers. C/ bija ieslēgusi kreisā pagrieziena signālu, ko apstiprina gan viņas, gan cietušās sniegtā liecība, gan arī
eksperta atzinums par to, ka automobiļa VW Sharan kreisās puses aizmugures spārna virzienrādītāja kvēlspuldzes kvēldiegs ir deformēts, kas noticis
trieciena rezultātā sadursmes brīdī.
Šeit jānorāda, ka Ceļu satiksmes noteikumu 64. punkts noteic, ka signāla lietošana nedod transportlīdzekļa vadītājam priekšroku un neatbrīvo viņu
no pienākuma ievērot piesardzību.
Apsūdzētajai /pers. C/ pirms manevra veikšanas pa kreisi ne tikai bija jāieslēdz kreisais virzienrādītājs, bet bija jāpārliecinās arī par to, vai cits
transportlīdzekļa vadītājs nav uzsācis apdzīšanas manevru. Pirms kreisā nogriešanās manevra uzsākšanas /pers. C/ jebkurā gadījumā vajadzēja redzēt
atpakaļskata vai sānu skata spogulī /pers. J/ vadīto automobili MAN un dot tam ceļu, lai tiktu pabeigts apdzīšanas manevrs. Putekļu esamība šajā
gadījumā bija papildu apstāklis, kuru izvērtēt un aizdomāties par drošību, bija apsūdzētās pienākums.
Kā jau norādīts iepriekš, tad arī no cietušās /pers. E/ liecībām ir secināms, ka apsūdzētā paskatoties atpakaļskata spogulī, tieši pirms kreisā
pagrieziena uzsākšanas nevarēja neredzēt /pers. J/ vadīto automašīnu.
Novērtējot lietā iegūtos un iztiesāšanā pārbaudītos pierādījumus, izvērtējot abu ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāju rīcību,
tiesa atzīst, ka apsūdzētās /pers. C/ rīcība un pieļautie Ceļu satiksmes noteikumu 57., 63. un 76. pantu pārkāpumi ir cēloniskā sakarā ar notikušo ceļu
satiksmes negadījumu un tā sekām.
Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā, pie norādītajiem apstākļiem, nav nozīmes ne faktam, par to, ka automašīnai VW Sharan kreisā pagrieziena rādītāja
kvēlspuldze neatbilda tai paredzētajai jaudai, ne arī tam, ja /pers. J/ apdzīšanas manevra laikā būtu runājis pa telefonu, jo neviens no šiem apstākļiem
neveidotu cēlonisku sakaru ar kaitīgajām sekām, kuras iestājās.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro daļu, tiesa, nosakot apsūdzētajai /pers. C/ soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu
un radīto kaitējumu, kā arī vainīgās personību. Savukārt, atbilstoši šīs normas trešajai daļai, nosakot soda mēru, tiesa vērtē, vai konstatējami atbildību
mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu apsūdzētajai /pers. C/ inkriminētais noziedzīgais nodarījums klasificējas kā mazāk smags noziegums.
Iepazīstoties ar apsūdzētās /pers. C/ personību raksturojošajiem datiem, redzams, ka viņa agrāk nav sodīta, nav ziņu par spēkā esošiem
administratīviem sodiem, ir Latvijā deklarēta dzīvesvieta, apgādībā viens nepilngadīgs bērns, precējusies, ar vidējo izglītību, mājsaimniece.
Apsūdzētā /pers. C/ izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas vērsts pret satiksmes drošību, nodarot kaitējumu cilvēka veselībai un dzīvībai, izraisot
smagas sekas – cilvēka nāvi.
Ņemot vērā iestājušās sekas, apsūdzētajai /pers. C/ nosakāms brīvības atņemšanas sods, piemērojot arī likumā paredzēto
papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu.
Apsūdzētās atbildību pastiprinošus un mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatē.
Tiesa ņem vērā to, ka noziedzīgā nodarījuma rezultātā gājusi bojā apsūdzētās /pers. C/ meita.
Ņemot vērā ziņas par /pers. C/ personību, konstatējams, ka, neizciešot sodu, apsūdzētā turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, līdz ar ko brīvības
atņemšanas sods nosakāms nosacīti ar pārbaudes laiku, atbilstoši Krimināllikuma 55. pantā paredzētajam.
Lietā cietusī /pers. E/ pieteikusi kompensāciju par morālo aizskārumu 50 000 euro apmērā.
Tiesas sēdē tika noskaidrots, ka šo pieteikumu cietusī uztur attiecībā pret liecinieku /pers. J/, bet neuztur attiecībā pret savu meitu – apsūdzēto
/pers. C/.
Jautājums par lietiskajiem pierādījumiem izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu, proti, automašīnas VW Sharan aizmugurējā
luktura fragments ar trīs kvēlspuldzēm, kreisā pagrieziena virzienrādītāja kvēlspuldze, kreisā spārna virzienrādītāja kvēlspuldze,; kravas automašīnas
MAN 26.414 priekšējā kreisās puses pagrieziena rādītāja spuldze, priekšējās kreisās puses gabarīta lukturis, pieci oranžas krāsa lukturi no kravas kastes
kreisās puses, viens oranžas krāsas lukturis no kreisās puses priekšējās riepas dubultsarga, aizmugurējā kreisas puses pagrieziena rādītāja spuldze,
aizmugurējā kreisās puses gabarīta spuldze, kas iepakoti papīra maisā un glabājas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa lietisko
pierādījumu glabātavā (akta Nr. 97/19 un 025/19) iznīcināmi.
Lietas materiālos esošais disks ar fotoattēliem pie ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola, disks ar automašīnas MAN tahogrāfa riņķa
diagrammu, disks ar VUGD video reģistratora ierakstu, kuri lietā pievienoti kā dokumenti, – turpmāk glabājami kopā ar krimināllietas materiāliem.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 500., 511., 512., 520., 527. – 530. pantu tiesa
nosprieda
atzīt /pers. C/ par vainīgu Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3
(trīs) gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta pirmo un trešo daļu sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 (trīs) gadiem.
/pers. C/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā un papildu drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts – saglabāt līdz
sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Lietiskos pierādījumus: automašīnas “VW Sharan”, ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs 1/, aizmugurējā luktura fragmentu ar trīs
kvēlspuldzēm, kreisā pagrieziena virzienrādītāja kvēlspuldzi, kreisā spārna virzienrādītāja kvēlspuldzi, kas iepakoti kartona kastē; kravas automašīnas
“MAN 26.414”, ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs 2/, priekšējā kreisās puses pagrieziena rādītāja spuldzi, priekšējais kreisās puses gabarīta
lukturi, piecus oranžas krāsas lukturus no kravas kastes kreisās puses, vienu oranžas krāsas lukturi no kreisās puses priekšējās riepas dubultsarga,
aizmugurējā kreisās puses pagrieziena rādītāja spuldzi, aizmugurējā kreisās puses gabarīta spuldzi, kas iepakoti papīra maisā, kuri glabājas Valsts
policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa lietisko pierādījumu glabātavā (akts Nr. 97/19 un Nr. 025/19) – iznīcināt.
Lietas materiālos esošo disku ar fotoattēliem pie ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola, disku ar automašīnas “MAN 26.414”,
reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs 2/, tahogrāfa riņķa diagrammu, disku ar VUGD video reģistratora ierakstu, kuri kā dokumenti pievienoti
krimināllietas materiāliem, – turpmāk glabāt kopā ar krimināllietas materiāliem.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, – 2020. gada 7.
decembra, sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Tiesnese L. Bārbale