Latvian Supreme Court vacates appeal court judgment on damages for breach of contract due to lack of evidence.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Supreme Court of Latvia vacated the appeal court's judgment regarding a claim for damages and liquidated damages against two construction companies. The plaintiff alleged that the defendants performed work unqualitatively and failed to complete tasks, resulting in significant financial losses. The court found that the lower court failed to verify whether third parties were paid the same amounts as the defendants would have been, which is essential to establish a reduction in the plaintiff's assets. Consequently, the Supreme Court ordered the case to be retried by the appeal court with a requirement to properly assess the existence of damages.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likums 8. panta 1. punkts; Civilprocesa likums 97. panta 1. punkts; Civilprocesa likums 1770. pants; Civilprocesa likums 1772. pants; Civilprocesa likums 1838. pants: The court must verify whether third parties were paid the same amounts as the defendant would have been to establish a reduction in the plaintiff's assets as a prerequisite for awarding damages.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:AT:2018:1123.C33464614.2.S
Lietas Nr. C33464614
SKC-313/2018
Civillietu departaments
Latvijas Republikas Augstākā tiesa
SPRIEDUMS
Rīgā 2018.gada 23.novembrī
Augstākā tiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente Edīte Vernuša,
tiesnese Anda Briede,
tiesnese Anita Čerņavska
izskatīja rakstveida procesā civillietu sakarā ar SIA ,,Edmar Group” un SIA ,,DD Road Latvija” kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijas
2017. gada 1.februāra spriedumu SIA „Juridikum” prasībā pret SIA ,,DD Road Latvija” un SIA ,,Edmar Group” par līgumsoda un zaudējumu piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] SIA ,,Juridikum” 2014.gada 31.oktobrī cēlusi prasību pret SIA ,,DD Road Latvija” un SIA ,,Edmar Group”, kurā lūgusi piedzīt
solidāri no abām atbildētājām zaudējumus
56 392,24 EUR un līgumsodu 56 292, 24 EUR, kā arī noteikt tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt solidāri no abām atbildētājām likumiskos 6% gadā.
Prasības pieteikumā norādīti tālāk minētie argumenti.
[1.1] Starp SIA “MI-2” kā galveno būvuzņēmēju un piegādātāju apvienību, kas sastāv no SIA “DD Road Latvija” un SIA “Edmar Group”
(turpmāk piegādātāju apvienība), /datums/tika noslēgts uzņēmuma līgums par labiekārtošanas darbu veikšanu saskaņā ar būvprojektu un tāmi.
Galvenā būvuzņēmēja un piegādātāju apvienība /datums/parakstīja vienošanos Nr.1 par grozījumiem līgumā, nosakot, ka līguma summa ir 102
340,78 Ls par labiekārtošanas darbu veikšanu objektā – /Nosaukums/ /adrese/.
[1.2] Galvenā būvuzņēmēja konstatēja, ka piegādātāju apvienība daļu būvdarbu ir veikusi nekvalitatīvi, bet daļu nav veikusi vispār. Piegādātāju
apvienībai 2014.gada 15.jūnijā nosūtīta vēstule, kurā norādīts par neizpildītajiem uzdevumiem. Piegādātāju apvienība 2014.gada 5.augustā nosūtīja
vienošanās Nr.2 projektu, kam nepiekrita galvenā būvuzņēmēja, tādēļ tā /datums/nosūtīja piegādātāju apvienībai vēstuli, norādot, ka darbu izpildes
termiņš beidzās un darbi pilnā apjomā nav veikti. Galvenā būvuzņēmēja pati saviem spēkiem un piesaistot citus uzņēmējus iegādājās materiālus un veica
būvdarbus, tāpēc
SIA “MI-2” ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un līgumsoda samaksu.
Zaudējumus veido: 1) 756,25 EUR par mašīnu ar iekrāvēju melnzemes iestrādei;
2) 2657,77 EUR un 761,40 EUR par pašizgāzējiem melnzemes iestrādei; 3) 807,07 EUR par pašizgāzējiem darbam ar melnzemi un asfaltbetonu; 4)
1012,77 EUR par pašizgāzējiem melnzemes iestrādei; 5) 1920,27 EUR par pašizgāzējiem darbam ar asfaltbetonu;
6) 197,47 EUR, 215,39 EUR un 70,00 EUR par tehnikas ,,Bobcat” piesaisti melnzemes iestrādei; 7) 2250 EUR par melnzemes iestrādes veikšanu; 8)
1267,35 EUR par melnzemes iestrādi un asfaltbetona tīrīšanu; 9) 2547,78 EUR par materiālu – sīkšķembām;
10) 40 342,05 EUR par asfaltbetona virskārtas maiņu; 11) 1586,67 EUR par horizontālo apzīmējumu veikšanu.
[1.3] Līguma 6.2.1.punktā ir pielīgts līgumsods 0,25 % dienā no kopējās līgumcenas par būvdarbu izpildes termiņa neievērošanu. Līgumsoda
apmērs samazināts līdz pamatparāda apmēram – 56 392,24 EUR.
[1.4] Starp galveno būvuzņēmēju un SIA ,,Juridikum” /datums/ir noslēgts saistību pirkuma līgums, cedējot prasījuma tiesības pret piegādātāju
apvienību SIA ,,Juridikum”. Par to piegādātāju apvienība informēta ar 2014.gada 15.augusta vēstuli.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1587. un 1779. pantu.
[2] Ar Rīgas rajona tiesas 2016.gada 18.aprīļa spriedumu prasība noraidīta.
[3] Izskatot lietu sakarā ar SIA ,,Juridikum” apelācijas sūdzību, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2017. gada 1.februāra spriedumu
prasību apmierinājusi daļēji.
No SIA ,,DD Road Latvija” un SIA “Edmar Group” SIA “Juridikum” labā solidāri piedzīti zaudējumi 56 392,24 EUR un tiesas izdevumi 2555,42
EUR, kopā 58 947,66 EUR.
SIA “Juridikum” atzītas tiesības saņemt no SIA “DD Road Latvija” un SIA “Edmar Group” likumiskos 6% gadā no pamatparāda 56 392,24 EUR
līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Valsts ienākumos no SIA “DD Road Latvija” un SIA “Edmar Group” piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, no katras 9,64 EUR. Prasība
noraidīta daļā par līgumsoda piedziņu.
Spriedumā norādīti šādi motīvi.
[3.1] Būvdarbi atbildētājām bija jāveic līdz 2014.gada 25.maijam. Objektu /datums/apsekoja neatkarīgs SIA “Ceļu eksperts” eksperts, un
konstatēja asfalta virskārtas neatbilstību kvalitātes prasībām. Prasītāja norāda, ka daļa darbu veikta nekvalitatīvi, citi nav veikti vispār, par ko piegādātāju
apvienība bija informēta 2014.gada 2.jūnijā. Minētajā datumā galvenais būvuzņēmējs paziņoja, ka atbildētājas nav izpildījušas savas līguma saistības un
kavē asfalta virskārtas ieklāšanas darbu noteiktos termiņus, tāpēc saskaņā ar uzņēmuma līguma 3.2.4.apakšpunktu piesaistīja citu darbuzņēmēju asfalta
virskārtas noņemšanai un ieklāšanai.
Atbildētājas atzina asfalta kārtas kvalitātes trūkumus, par ko tās informēja galveno būvuzņēmēju SIA ,,MI-2”.
[3.2] Nevar piekrist pirmās instances tiesas secinājumam, ka nav radīti zaudējumi, jo kādam no darbu izpildītājiem tik un tā būtu jāmaksā -
vai tie ir atbildētāji vai citi komersanti. Uzņēmuma līguma slēgšanas mērķis ir konkrēta darba rezultāta radīšana un nodošana pasūtītājam, un uzņēmējs
uzņemas veikt darbu kā lietpratējs. Piegādātāju apvienība līgumā noteiktos darbus ir veikusi, bet galvenais būvuzņēmējs atzina, ka darbi veikti
nekvalitatīvi. Pienākums izpildīt pasūtījumu saskaņā ar līgumu ietver arī likumā noteiktos pienākumus par kvalitāti. Atbildētājas līgumā norādīto rezultātu
nav sasniegušas. Darbu defekti bija jānovērš būvdarbu izpildes termiņā, tāpēc galvenais būvuzņēmējs saskaņā ar uzņēmuma līguma 3.2.4.apakšpunktu
bija tiesīgs piesaistīt citus darba veicējus.
Pienākumu atlīdzināt zaudējumus līguma nepienācīgas izpildes gadījumā noteic Civillikuma 2217.panta otrā daļa un Civillikuma 1779.pants.
Tieši darbu neizpildes un nekvalitatīvas izpildes dēļ bija jāpieaicina citi darba veicēji. Lietas materiāli apstiprina, ka galvenais būvuzņēmējs SIA “MI-2”
saviem spēkiem un piesaistot citus uzņēmējus, ir iegādājies materiālus un veicis darbus, kā rezultātā radās zaudējumi 56 392,24 EUR.
Zaudējumi piedzenami solidāri no abām atbildētājām saskaņā ar Civillikuma 2219.pantu, jo uzņēmuma līgumā veicamais darbs un tā
nodošana ir nedalāms izpildījuma priekšmets.
[3.3] Nav pamata līgumsoda piedziņai, jo nav konstatējams darbu izpildes termiņa kavējums.
[4] Kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 1.februāra spriedumu iesniegusi SIA ,,Edmar Group”, lūdzot
to atcelt daļā par zaudējumu piedziņu.
SIA ,,DD Road Latvija” 2017.gada 28.martā pievienojusies SIA ,,Edmar Group iesniegtajai kasācijas sūdzībai.
Kasācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.
[4.1] Nav ievērota uzņēmuma līgumā paredzētā kārtība defektu novēršanai, jo atbildētājām nav dota iespēja pašām izpildīt uzņēmuma
līguma nosacījumus. Uzņēmuma līguma 3.2.4. punktā paredzēts, ka darbu veikšanu var nodot citiem darbu veicējiem, ja apakšuzņēmējs atsakās vai
vilcina līguma darbības laikā un garantijas laikā radušos defektu vai nepilnību novēršanu vairāk par piecām kalendārajām dienām, bet atbildētājas nav
atteikušās izlabot defektus.
[4.2] Zaudējumi nav radušies, jo par veiktajiem darbiem SIA „MI-2” bija pienākums veikt samaksu, vienalga – atbildētājām vai jebkuram citam
apakšuzņēmējam. Samaksas neveikšanu atbildētājām par jau izdarītajiem darbiem prasītāja pārstāvis tiesā ir atzinis.
[4.3] Parāds ir radīts mākslīgi – cesijas rezultātā. SIA „MI-2” nav veikusi samaksu atbildētājām, kuras apmērs pārsniedz prasīto
zaudējumu apmēru
(107 718,14 EUR – 58 947,66 EUR = 48 770,48 EUR). Pie šādiem apstākļiem prasītājas rīcība neatbilst Civillikuma 1.pantā nostiprinātajam labas
ticības principam, jo atbildētājām ir tiesības saņemt atlīdzību par padarītajiem darbiem vai vismaz starpību starp defektu novēršanas izmaksām un gala
norēķinu. Tiesības uz samaksu paredz Civillikuma 2225. un 2223. pants.
Apelācijas instances tiesa nav atspēkojusi pirmās instances tiesas secinājumu, ka lietā nav iegūti pierādījumi par samaksas veikšanu par
padarītajiem darbiem, kas izslēdz zaudējumu pastāvēšanu, tā vietā vispārīgi norādīts uz Civillikuma normām, kas regulē zaudējumu piedziņu.
[5] Paskaidrojumos sakarā ar kasācijas sūdzību prasītāja norādījusi, ka sūdzība ir nepamatota.
Motīvu daļa
[6] Pārbaudījusi sprieduma likumību attiecībā uz personām, kas to pārsūdzējušas, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā,
Augstākā tiesa atzīst, ka Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 1.februāra spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai
izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
[7] Kasācijas sūdzība ir iesniegta par spriedumu daļā par zaudējumu piedziņu. Tātad apelācijas instances spriedums daļā, ar kuru noraidīta
prasība par līgumsoda piedziņu, ir stājies likumīgā spēkā.
[8] Lietā nav strīda par to, ka starp SIA “MI-2”un piegādātāju apvienību ir noslēgts uzņēmuma līgums. Prasītāja uzskata, ka darbi veikti
nekvalitatīvi vai nav veikti vispār. Minētā iemesla dēļ, lai izlabotu radušos defektus un pabeigtu darbus, SIA “MI-2” pieaicināja citus izpildītājus, kuriem
par darbu ir samaksāts, kā rezultātā sabiedrībai ir radušies zaudējumi. Kā redzams no sprieduma, apelācijas instances tiesa ir akceptējusi šādu pozīciju.
[8.1] Civillikuma 2212.pants noteic, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem
un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Savukārt Civillikuma 2217.panta otrā daļa, uz kuru atsaukusies
apelācijas instances tiesa, noteic, ka ja pasūtījums paliek vai nu pavisam neizpildīts vai vismaz nepabeigts, vai ir izpildīts slikti vai citādi nekā pasūtītājs
norādījis, vai nav ticis laikā gatavs, kā arī ja apstrādāšanai doto lietu pēc darba pabeigšanas neatdod, tad uzņēmējam jāatlīdzina pasūtītājam nodarītie
zaudējumi.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.
Apelācijas instances tiesa, ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, secinājusi, ka atbildētājas uzņēmuma līgumā norādīto rezultātu nav
sasniegušas attiecībā uz asfaltbetona segumu ceļiem un laukumiem, kā arī apzaļumošanu. Tajā pašā laikā spriedumā tiek konstatēts, ka darbi veikti
nekvalitatīvi attiecībā uz asfalta uzklāšanu un tāpēc galvenais būvuzņēmējs atbilstoši līguma 3.2.4.apakšpunktam piesaistīja citus uzņēmējus noteikto darbu
veikšanai. Tādējādi SIA “MI-2” radās zaudējumi 56 392,24 EUR, kas veidojas no izmaksām piesaistītajiem uzņēmējiem.
Šādu secinājumu apelācijas instances tiesa izdarījusi, nedodot vērtējumu visiem apstākļiem, uz kuriem norāda atbildētājas, proti, atbildētājai
nav par darbu samaksāts un atbildētājas atbilstoši uzņēmuma līguma noteikumiem piedāvāja izlabot radušos defektus, kam prasītāja nepiekrita. Turklāt,
prasītāja norādīja, ka atbildētājas daļu darbu izpildījušas nekvalitatīvi, bet daļu vispār nav izpildījušas. Taču, kā jau iepriekš minēts, no sprieduma nav
saprotams, vai zaudējumi tiek saistīti arī ar neizpildītiem darbiem, jo pamatā tiesa norāda uz defektu novēršanu asfalta segumā. Tiesa vispār nav
skaidrojusi, vai defektu labošana prasīja papildu izmaksas, vai par konkrēto darbu tika samaksātas tādas summas, kādas bija paredzētas samaksāt par
attiecīgo darbu atbildētājām, kam ir būtiska nozīme gan attiecībā uz zaudējumu nodarīšanu kopumā, gan arī uz zaudējuma apmēru.
[8.2] Zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu paredz Civillikuma 1779. pants, uz kura pamata celta prasība. Tas noteic, ka katram ir pienākums
atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Augstākās tiesas judikatūrā un tiesību doktrīnā ir atzīti no Civillikuma 1779.panta izsecināmi priekšnoteikumi, kuriem pastāvot, iestājas zaudējumu
atlīdzības pienākums, proti, kad vienlaicīgi pastāv tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no
vainojamības viedokļa, zaudējumu esamība un cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību. Zaudējumu esamība nav nodalāma no
zaudējumu apmēra.
Līdz ar to tiesas pienākums, izskatot lietas par zaudējumu atlīdzināšanu, ir izvērtēt, vai pastāv visi iepriekšminētie priekšnoteikumi, jo, tikai
pastāvot to kopumam, ir pamats uzskatīt, ka radies zaudējumu atlīdzināšanas pienākums.
Ne kasācijas sūdzībā, ne arī lietas izskatīšanas gaitā atbildētājas nav apstrīdējušas to, ka nav pilnībā izpildījušas no /datums/starp SIA ,,MI-2” kā
galveno būvuzņēmēju un piegādātāju apvienību slēgtā uzņēmuma līguma par labiekārtošanas darbu veikšanu izrietošās saistības.
Tāpat nav šaubu, ka nepilnīgas saistību izpildes rezultātā SIA ,,MI-2” varēja rasties papildu izdevumi, piesaistot citus apakšuzņēmējus atbildētāju
vietā, lai nodrošinātu darbu izpildi un labiekārtošanas darbu pabeigšanu atbilstošā kvalitātē.
Tomēr izdevumu rašanās pati par sevi nepierāda zaudējumu esamību Civillikuma 1770. un 1772. panta izpratnē.
[8.3] Saskaņā ar Civillikuma 1770. un 1772. pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Jau cēlies zaudējums var būt vai
nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.
Prasība celta kā par tiešiem zaudējumiem tagadējās mantas samazinājumu līguma pārkāpuma rezultātā.
Kasācijas sūdzībā un tiesvedības gaitā atbildētājas iebildušas, ka zaudējumi nav nodarīti, jo nav mantas samazinājuma tā kā SIA ,,MI-2”
atbildētājām nav samaksājusi, bet norēķinājusies tikai ar apakšuzņēmējiem, kuri piesaistīti labiekārtošanas darbu veikšanai atbildētāju vietā. Prasītāja
minēto faktu lietas izskatīšanas gaitā nav noliegusi. Lietā arī nav iesniegti nekādi pierādījumi, kas apstiprinātu samaksas veikšanu atbildētājām, kas
atbilstoši Civillikuma 1838. panta pirmajai daļai ir tā lietas dalībnieka pierādīšanas pienākums, kas apgalvo, ka samaksa izdarīta.
Tā kā nav strīda par to, ka SIA “MI-2” atbildētājām par darbiem, kas saistīti ar asfaltēšanu un apzaļumošanu, nav samaksājusi, tad no
apelācijas instances tiesas sprieduma nav saprotams, uz kāda pamata radies sabiedrības mantas samazinājums, proti, zaudējumi.
Augstākā tiesa uzskata, ka apelācijas instances tiesa nav vērtējusi, vai visi izdevumi, ko prasītāja ir lūgusi piedzīt kā zaudējumus, patiesi ir
uzskatāmi par zaudējumiem Civillikuma 1770. un 1772. panta izpratnē un vai konstatējami zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi. Īpaši tas
konkrētajā gadījumā attiecināms uz zaudējumu esamību kā vienu no šiem priekšnoteikumiem, jo apelācijas instances tiesas spriedumā nav vērtēts pēc
būtības atbildētāju iebildums, ka zaudējumi nav konstatējami, jo līguma neizpildes rezultātā kreditora mantas stāvoklis nav pasliktinājies salīdzinoši ar to
stāvokli, kāds būtu, ja līgums būtu izpildīts.
[9] Pirmās instances tiesa spriedumā atzina, ka atbildētāju nekvalitatīvo darbu dēļ SIA “MI-2” piesaistījusi citus komersantus, bet šīs
rīcības dēļ sabiedrībai nav radušies zaudējumi, jo kādam no darbu izpildītājiem tik un tā būtu jāmaksā - vai tie ir atbildētāji vai citi komersanti. Minētajam
pirmās instances tiesas spriedumā izteiktajam secinājumam jautājumā par zaudējumu piedziņu apelācijas instances tiesa nepiekrita.
Taču attiecībā gan uz vienu, gan otru secinājumu ir svarīgi skaidri konstatēt, vai trešajām personām par darbu tika samaksātas tādas pašas
summas, kādas bija paredzētas maksāt atbildētājām par šo darbu izpildi, vai bija arī kādi papildu izdevumi defektu izlabošanai. Tiesai šie apstākļi ir
jāpārbauda un motivēti jāatspoguļo spriedumā.
Tā kā tiesa nav izpildījusi Civilprocesa likuma 8.(apstākļu noskaidrošana civillietā), un 97.panta (pierādījumu novērtēšana) prasības, kas
varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, pārsūdzētais spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
[10] Spriedumu atceļot, SIA ,,Edmar Group” atbilstoši Civilprocesa likuma 458.panta otrajai daļai atmaksājama drošības nauda 300 EUR.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu, Augstākā tiesa
no s pri e da
Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 1.februāra spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Atmaksāt SIA ,,Edmar Group” drošības naudu 300 EUR (trīs simti).
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesnese E. Vernuša
Tiesnese A.Briede
Tiesnese A.Čerņavska