Court dismisses appeal against administrative fine for unauthorized construction due to lack of procedural delay arguments.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the appeal filed by the legal entity 'Juridiskā Kontrole' against a fine imposed for unauthorized construction. The appellant argued that the administrative proceedings were delayed by over six months, violating the statute of limitations, but the court found no evidence of work continuing during that period. Consequently, the court rejected the delay argument as legally insignificant and upheld the original administrative decision.
Regesto Legislator
Generato dall'IALatvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa 32. panta 1. daļa; 289.13. pants: The court is not required to address every argument raised by the appellant and may dismiss an appeal if the arguments are deemed legally insignificant or do not affect the court's conclusions.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. 1A-0472-19/18
ECLI:LV:RVPT:2019:0920.1A30047219.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2019.gada 20.septembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Feldmane
izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 8, administratīvā pārkāpuma lietu biedrības “Juridiskā Kontrole” sūdzībā par Mārupes novada
Administratīvās komisijas 2019.gada 30.maija lēmumu Nr.B77 8-100/2019, un
konstatēja:
2019.gada 18.aprīlī Mārupes novada pašvaldības policijas inspektors M.Medvckis sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu EN70509 par
to, ka biedrība “Juridiskā Kontrole” Mārupes novadā, “Skudriņas” 2019.gada 20.martā, būdams īpašuma “Skudriņas”, Mārupes nov., ar kadastra Nr.
80760111148, īpašnieks, ir izbūvējis saimiecības ēku patvaļīgi, bez būvprojekta un izsniegtas būvatļaujas, pārkāpjot ēkas novietojuma noteikto attālumu
no blakus esošā īpašuma. Administratīvā pārkāpuma protokol sastādīts pamatojoties uz Mārupes novada būvvaldes atzinumu par būves pārbaudi
Nr.BIS-BV19.9-2019-2288 (13707 21.02.2019), ar ko ir pārkāpts Būvniecības likuma 17.panta 1.daļa, 2.daļa, 18.panta 2.daļa, Mārupes novada
apbūves noteikumu 58., 59.pants un izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru paredzēta atbildība LAPK 152.panta 2.daļā.
Ar Mārupes novada Administratīvās komisijas (turpmāk tekstā – Iestāde) 2019.gada 30.maija lēmumu Nr.B77 8-100/2019 (turpmāk tekstā –
Apstrīdētais lēmums) nolemts: pamatojoties uz Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - Latvijas APK) 152.panta otro daļu – par
būves patvaļīgu būvniecību, administratīvi sodīt Biedrība “Juridiskā Kontrole” (turpmāk tekstā – Sūdzības iesniedzējs), Reģ.Nr.40008204515, uzliekot
naudas sodu 2100,00 EUR apmērā.
2019.gada 5.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemti administratīvā pārkāpuma lietas materiāli un Sūdzības iesniedzēja sūdzība
par Apstrīdēto lēmumu, kurā lūdz atcelt Apstrīdēto lēmumu.
Sūdzībā norādīts, ka ar Apstrīdēto lēmumu Sūdzības iesniedzējs sodīts ar naudas sodu 2100,00 EUR apmērā par pieļautiem pārkāpumiem
būvniecības procesā. Sodu piemērojusi Iestāde. Apstrīdēto lēmumu uzskata par prettiesisku un pārsūdz pilnā apmērā. Iestāde nav ņēmusi vērā
administratīva pārkāpuma kodeksa 37.pantu - Noilgums administratīvā pārkāpuma lietā, kas nosaka, ka: “Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var
uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.”.
Administratīvā procesa likums un Latvijas APK nosaka, ka lietvedība tiek uzsākta ar administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu. Šajā konkrētajā
lietā protokols tika sastādīts vairāk kā 6 mēnešus pēc būvniecības apturēšanas objektā. Būvniecība objektā nenotiek jau kopš 2018.gada augusta
mēneša. Šādi būtiski trūkumi konkrētās administratīvās lietas ietvaros to ir padarījuši par prettiesisku, līdz ar ko iestādei nav tiesību izdot adresātam
nelabvēlīgu administratīvo aktu.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 289. 6 panta pirmo daļu, 2019.gada 9.jūlijā lietas
dalībniekiem paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2019.gada 20.septembrī.
Lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, kā dēļ, pamatojoties uz
Latvijas APK 289.6 panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
Tiesa, izvērtējot sūdzībā norādīto, administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, secina, ka Sūdzības iesniedzēja sūdzība ir nepamatota un ir
noraidāma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6pantu, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai visa starpā jāizlemj: vai ir noticis administratīvais
pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo
administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.
Tiesa konkrētajā lietā nekonstatē Latvijas APK 289.12panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma
atcelšanu un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.
Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šajā gadījumā izvērstāks
argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Tiesa atbilstoši Latvijas APK 289. 13panta trešās daļā noteiktajam atzīst, ka Apstrīdētajā lēmumā ietvertais pamatojums attiecībā uz administratīvā
pārkāpuma (tā sastāvu) pastāvēšanu un sūdzības iesniedzēja vainu šī administratīvā pārkāpuma izdarīšanā konkrētā lietā ir pareizs un pietiekams, līdz ar
to tiesai nav nepieciešams to pārvērtēt un vēlreiz analizēt.
Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi
un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Fakts, ka sūdzības iesniedzējs pauž atšķirīgu viedokli, pats par sevi nevar būt par pamatu Apstrīdētā lēmuma atcelšanai. Saistībā ar sūdzībā
norādītajiem argumentiem tiesa papildus norāda sekojošo.
Tiesa atzīst, ka lietā ir gūti pietiekoši pierādījumi tam, ka Sūdzības iesniedzējs nav ievērojis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta
pirmās daļas nosacījumus, proti – 2019.gada 20.martā ir konstatēts, ka Sūdzības iesniedzējam piederošajā īpašumā “Skudriņas”, Mārupes novadā,
kadastra Nr.80760111148, ir notikusi būves patvaļīga būvniecība, par ko Sūdzības iesniedzējs tika saukts pie administratīvās atbildības un sodīts ar
administratīvo sodu – naudas sodu 2100,- EUR apmērā.
Sūdzības iesniedzējs neapstrīd administratīvo pārkāpumu, kā arī nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka Sūdzības iesniedzējam piederošajā
nekustamajā īpašumā notikusi normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saskaņota būvniecība.
Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norāda vien uz to, ka administratīvā pārkāpuma lietā ir iestājies Latvijas APK 37.pantā noteiktais noilgums.
Latvijas APK 37.panta pirmā daļa noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma
izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.
No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem izriet, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšana konstatēta 2019.gada 20.martā, administratīvā
pārkāpuma protokols sastādīts 2019.gada 18.aprīlī un naudas sods piemērots 2019.gada 30.maijā ar Apstrīdēto lēmumu, līdz ar to nav konstatējams
Latvijas APK 37.pantas pirmajā daļā noteiktai noilgums un Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītais Apstrīdētā lēmuma atcelšanas pamats.
Ne sūdzībā, ne administratīvā pārkāpuma lietas materiālos nav pierādījumu, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā vietā un laikā tika
veikti būvdarbi saskaņā ar akceptēta projektu vai būvatļauju.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis, ka
no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā
prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz
jebkuru paskaidrojumu.
Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Senāta 2010. gada 11. marta sprieduma lietā Nr.
SKA-66/2010 14. punktu, 2012. gada 21. februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-186/2012 10. punktu, 2013. gada 1. jūlija rīcības sēdes
lēmuma lietā Nr. SKA-584/2013 10. punktu).
Ņemot vērā minēto, tiesa nevērtēs citus argumentus, jo tie nav atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa, kā arī tie neietekmē tiesas izdarītos
secinājumus. Līdz ar to Iestāde, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir ievērojusi Latvijas APK 32.panta pirmās daļas nosacījumus, kas nosaka, ka
sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildības par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo
kodeksu un citiem aktiem par administratīviem pārkāpumiem.
Tiesa secina, ka ar Mārupes novada būvvaldes 2019.gada 20.marta atzinumu par būves pārbaudi Nr.BIS-BV-19.9-2019-2288 (13707
21.02.2019.), administratīvā pārkāpuma protokolu EN705095 un Apstrīdēto lēmumu ir pierādīta Sūdzības iesniedzēja vaina administratīvā pārkāpuma
izdarīšanā.
Gan Mārupes novada pašvaldības policijas inspektors M.Medvckis, 2019.gada 18.aprīlī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu
EN70509, gan Iestāde, pieņemot Apstrīdēto lēmumu konkrētās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas ietvaros, ir ievērojuši vispārīgos tiesību
principus un normatīvo aktu, procesuālo normu regulējumu.
Ievērojot augstāk norādīto, konstatētos apstākļus, kā arī to, ka Sūdzības iesniedzējs, apstrīdot Apstrīdēto Lēmumu, nav norādījis pamatotus
argumentus, tiesa pilnībā pievienojas Apstrīdētajā lēmumā ietvertajam pamatojumam, atzīst to par pareizu un pilnībā pietiekamu un pievienojas Apstrīdētā
lēmuma motivācijai, ievērojot Latvijas APK 289.13panta trešās daļas nosacījumus.
Tiesa, saskaņā ar Latvijas APK 289. 13 panta trešo daļu atzīst par pamatotu un pietiekamu Apstrīdētajā lēmumā norādīto motivāciju un atzīst, ka
izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams, kā dēļ sūdzība atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma.
Pamatojoties uz minēto un Latvijas APK 243., 244., 288., 289.6, 289.12, 289.13panta otrās daļas 1.pkt., tiesa,
no s pri e da :
noraidīt biedrības “Juridiskā Kontrole” sūdzību un atstāt negrozītu Mārupes novada Administratīvās komisijas 2019.gada 30.maija lēmumu Nr.B77
8-100/2019.
Spriedumu pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesas spriedums pieejams tiesas kancelejā 2019. gada 20.septembrī.
Tiesnese A.Feldmane